Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 02:35
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
18. martā ar Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē atbalstu Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tika aizvadīta Eiropas Savienības Reģionu komitejas (RK) Biroja ārkārtas sēde, kurā piedalījās 28 ES dalībvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību delegāciju pārstāvji.
Reģionu komiteja ir politiska asambleja, kas vietējām un reģionālajām pašvaldībām dod iespēju paust savu viedokli Eiropas Savienības politikas un likumdošanas izstrādes procesā. Saskaņā ar ES pamatlīgumiem Komisijai, Parlamentam un ES Padomei jāapspriežas ar Reģionu komiteju par visiem jaunajiem tiesību aktu priekšlikumiem jomās, kas ietekmē reģionālo un vietējo līmeni. ES Reģionu komitejas galvenais uzdevums ir nodrošināt pašvaldību un reģionālo varas iestāžu interešu pārstāvību Eiropas Savienībā.
ES Reģionu komitejā darbojas 350 locekļi un viņu aizstājēji. Latvijas delegācijā Reģionu komitejā ir septiņi RK locekļi un septiņi to aizstājēji no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem. Latvijas delegāciju pārstāv delegācijas vadītājs Ventspils novada domes deputāts un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš. Savukārt pastāvīgos locekļus aizvieto to septiņi aizstājēji – Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa un Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents.
18. marta ES RK Biroja sēdē būtiska uzmanība tika veltīta digitālajiem jautājumiem, dalībniekiem diskutējot, kā investīcijas digitālajā ekonomikā un informācijas tehnoloģijās var veicināt reģionu attīstību.
Latvijas delegācijas vadītājs Reģionu komitejā Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzrunā sēdes dalībniekiem uzsvēra, ka Latvijas prioritāte ir patiesi digitālas Eiropas attīstīšana, lai panāktu izaugsmi jaunu darbavietu radīšanā un piedāvātu konkrētus ieguvumus patērētājiem.
“Lielākā daļa no mums, iespējams, vairs nespēj iedomāties savu ikdienu bez modernajām tehnoloģijām un ātrgaitas interneta. Taču mums kā vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjiem noteikti nav noslēpums arī tas, ka ne visās pašvaldībās šīs ērtības var izmantot. Joprojām ātrgaitas internets bieži vien pieejams tikai lielajās pilsētās, savukārt daudzviet pierobežas un nabadzīgākajos reģionos tas ir nesamērīgi dārgs pakalpojums,” pauda A. Jaunsleinis, norādot, ka pieejamas digitālās tehnoloģijas ir viens no priekšnoteikumiem, lai cilvēki joprojām izvēlētos dzīvot, strādāt un mācīties lauku reģionos, ne tikai pilsētās.
Tāpat ātrgaitas interneta un citu IT risinājumu pieejamība ir būtiska, lai pašvaldības saviem iedzīvotājiem spētu nodrošināt e–pārvaldes pakalpojumus, kas sniedz gan iespējas efektīvāk izmantot pašvaldību resursus, gan arī nodrošina iedzīvotājiem pieejamākus pakalpojumus.
Ar lepnumu LPS vadītājs atzīmēja, ka Latvija ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā pēc interneta pieslēgumiem ar ātrumu virs 100 megabitiem sekundē un pēdējos gados daudz panākusi e-pārvaldes attīstībā. Tā, piemēram, Baltijas valstu starpā darbojas elektroniski apstiprinātu dokumentu aprite. Taču vienoti nosacījumi vai visās valstīs atzīti uzticami sertifikācijas pakalpojumu sniedzēji ir mērķis, pie kura vēl jāstrādā. Tas ir Eiropas Savienības attīstības priekšnoteikums, jo tikai visas ES dalībvalstis kopā ir spēks, ja patiesi vēlamies ar mūsu uzņēmēju palīdzību izkļūt no ekonomikas un finanšu krīzes un nākotnē nodrošināt kvalitatīvākus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem.
Vienotu standartu un tehniskās sadarbspējas nepieciešamību visā Eiropas Savienībā februāra beigās notikušajā Eiropas Komisijas organizētajā digitālajiem jautājumiem veltītajā forumā uzsvēris arī Eiropas Komisijas viceprezidents Andruss Ansips, kurš atbildīgs par vienoto digitālo tirgu. Viņš precīzi norādījis, ka tas mums nepieciešams, lai padarītu e-pakalpojumus savstarpēji savietojamus un pieejamus iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuri varētu savā darbā izmantot inovatīvākus e-risinājumus.
“Mēs nevaram uzskatīt IT sektoru kā atsevišķu, no mūsu pašvaldību ikdienas atdalītu jomu. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir neatņemama katras jomas sastāvdaļa, kas pēdējos gados attīstījusies strauji, un tās attīstības ātrums arvien palielinās. Kaut gan arī Latvijā vēl daudz kas darāms platjoslas infrastruktūras attīstībā un ātrgaitas interneta pieejamībā attālākās pašvaldībās, tomēr mūsu jau iegūtā pozitīvā pieredze ir vērā ņemama, un mēs – gan valsts, gan pašvaldību pārstāvji – esam gatavi sniegt savu ieguldījumu e–pārvaldes attīstībā visas Eiropas līmenī,” debašu noslēgumā piebilda LPS priekšsēdis.
Pašvaldību lomu e-pārvaldes un digitālas Eiropas attīstībā uzsvēra arī Reģionu komitejas prezidents Marku Markula, norādot, ka vienotā digitālā tirgus izveide ir kā pamats, kas nepieciešams ikvienai jomai, lai veicinātu inovācijas, veidotu jaunas darbavietas un sekmētu izaugsmi.
“Taču tirgus nevar darboties viens pats, un mums jāapzinās, ka digitāli šķelta Eiropa radīs ekonomiski šķeltu Eiropu. Mums jāveido efektīvs investīciju plānojums, aptverot visus Eiropas reģionus. Attiecībā uz Investīciju plānu Eiropai Reģionu komiteja atbalsta tādu digitālo revolūciju, kas daļēji izriet no mazām, vietēja mēroga iniciatīvām, jo vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir nozīmīga loma uzņēmēju un iedzīvotāju sadarbības veicināšanai gadījumos, kad tirgus nespēj efektīvi funkcionēt. Tāpēc tieši vietējās un reģionālās pašvaldības jāiesaista Investīciju plāna Eiropai īstenošanā, lai ar to palīdzību mazinātu Eiropas digitālo šķelšanos,” sacīja M. Markula.
Tāpat arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arnis Daugulis savā uzrunā pauda, ka digitālajai attīstībai nepietiek tikai ar tehnoloģijām vien, ir nepieciešams mainīties arī pašiem valsts ierēdņiem. A. Daugulis vienlaikus arī uzsvēra, ka digitāla Eiropa nav iedomājama bez digitāli izglītotas sabiedrības, bez uzņēmumiem, kas prot izmantot tehnoloģijas, un bez ministriem un parlamenta deputātiem, kuri ir zinoši šajā jomā un izprot tās nozīmi.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017