Rīga 9°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 06. oktobris 23:29
Vārda dienas: Monika, Zilga, Zilgma
2015. gada 1. martā Lietuvā notika pašvaldību vēlēšanas, kurās bija jāievēl ne tikai 60 pašvaldību domes, bet arī to mēri – pirmoreiz tiešās vēlēšanās tautai tika dota iespēja lemt arī par savas pašvaldības “galveno personu”. Vēlēšanās piedalījās astoņu valstu novērotāji, un Latviju pārstāvēja Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa un mūsu kolēģe – LPS padomniece un Centrālās vēlēšanu komisijas locekle Sniedze Sproģe. Rakstā viņa dalās pārdomās par kaimiņos pieredzēto, kā arī iespaidos par mazāk zināmiem faktiem Lietuvas vēlēšanu un arī dzīves kārtībā.
Pēc Lietuvas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datiem, vēlēšanās piedalījās 47% balsstiesīgo pilsoņu. Pašvaldību domju deputāti tiek ievēlēti pēc proporcionālās pārstāvības sistēmas uz četru gadu termiņu. Lai iegūtu mandātu, partijas kandidātam jāiegūst vismaz četri procenti no attiecīgajā vēlēšanu iecirknī nobalsojušo vēlētāju balsīm, bet koalīcijas kandidātam – vismaz seši procenti. Uz 1524 deputātu mandātiem pašvaldību domēs bija pieteikti vairāk nekā 15 tūkstoši kandidātu, bet uz 60 mēru amatiem – vairāk nekā 400 pretendentu (no trim līdz 15 pretendentiem atkarībā no pašvaldības).
Rezultāti liecināja, ka vēlēšanu pirmajā kārtā lielāko tautas atbalstu ieguva premjerministra Aļģirda Butkeviča vadītā Sociāldemokrātu partija, viņiem sekoja Seima opozīcijā esošā ekspremjera Andra Kubiļus vadītā konservatīvā partija “Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti”, bet trešajā vietā – Liberāļu kustība, kas uzvarējusi desmit pašvaldībās, tostarp Viļņā un Klaipēdā.
Vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarētāji (t.i., mēri, par kuriem nobalsoja vairāk nekā puse balsotāju) tika noskaidroti tikai trešdaļā pašvaldību. Arī Druskininkos, kur pašvaldību jau ilgus gadus vada Ričards Maļinausks, kurš ir arī Andra Jaunsleiņa amatabrālis Lietuvas Pašvaldību asociācijā. Visvairāk mēra krēsla tīkotāju bija Kauņā – 16 kandidāti, bet vienu CVK izsvītroja, jo pretendents nebija anketā norādījis, ka bijis tiesāts.
Pārējās 45 pašvaldībās 15. martā notika otrā kārta, kurā kandidēja divi visvairāk balsu ieguvušie kandidāti. Kā jau to varēja gaidīt, sīvākā konkurence izvērtās lielajās pilsētās. Galvaspilsētu Viļņu turpmāk vadīs bijušais tieslietu ministrs Liberāļu savienības kandidāts Remiģijs Šimašis, kurš ar 61,95% balsu pārliecinoši uzvarēja līdzšinējo mēru – Lietuvas Brīvības savienības līderi Arturu Zuoku.
Tiktāl statistika un fakti. Interesanti, ka Lietuvā kandidātiem obligāti jānorāda, ja bijis tiesāts un par ko. Ja to nenorāda, bet fakts atklājas, pretendentu izslēdz no saraksta par datu slēpšanu. Pēc ilgām juristu debatēm Lietuvas politiķi nolēma, ka jādod tautai tiesības izlemt, vai sodītais ir tiesīgs kļūt par politiķi. Kā galvenais arguments preses konferencē izskanēja tas, ka tad ar šo deputātu neviens nevar manipulēt, piedraudot izvilkt gaismā faktu par tiesājamību.
Uz mēra un deputātu vietām pašvaldībās startēja arī daudz Seima deputātu. Ievēlēti 17 Seima deputāti, bet pieci izcīnīja tiesības piedalīties mēru vēlēšanu otrajā kārtā, divi kļuva par mēriem. Turklāt viens no viņiem Seimā bija ievēlēts no vienmandāta apgabala, tādēļ jūnijā šajā Seima vēlēšanu apgabalā būs jārīko papildvēlēšanas, lai ievēlētu jaunu Seima deputātu. Savukārt atkārtotas pašvaldību vēlēšanas jūnijā notiks trijās pašvaldībās.
Vēlēšanu dienā komisija IT sistēmā, izmantojot speciālu programmu, reģistrē visus, kas atnāk nobalsot. Precīzā uzskaite nepieciešama tāpēc, ka Lietuvā vēlētājs drīkst doties balsot ne tikai uz savu, bet arī uz citu vēlēšanu iecirkni, arī vēlēšanu dienā. Un šajā IT sistēmā iecirkņa komisija pārbauda, vai vēlētājs jau nav nobalsojis. Savukārt urnas Lietuvā ir lielas un caurspīdīgas! CVK kolēģi uzskata, ka iedzīvotāju aktivitāte bijusi lielāka nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās jaunās kārtības (mēru tiešo vēlēšanu) dēļ. Internetā redzami visi rezultāti pa sarakstiem pašvaldībās. Deputātu kandidāti kļuvuši jaunāki (vidējais vecums samazinājies no 54 uz 50 gadiem).
Lietuvas CVK kolēģi gandarīti atzina, ka šoreiz saņemts daudz mazāk sūdzību. No 1409 zvaniem daudzi uzdeva jautājumus par vēlēšanu norisi. Pa speciālo telefonu tika saņemti ap 4000 zvanu. 11 no tiem bija par aģitācijas pārkāpumiem, par to, ka kandidāti organizēja vēlētāju nogādi uz iecirkņiem (viens pat veda iedzīvotājus personiski). 18 zvanītāji ziņoja par balsu pirkšanu. Traķos atklājās skandalozs fakts, ka iecirknī iepriekš nobalsotās aploksnes atlīmētas un ievietoti viena saraksta kandidāti (liberāļi). Kādā lauku pašvaldībā pieķerts vīrietis, kurš maksāja par pareizo balsošanu.
Lietuvas likumos precīzi atrunāti reklāmas noteikumi, bet atšķirībā no mums – kandidātu plakāti ielās paliek arī vēlēšanu dienā. Kaimiņi to atļauj, uzskatot, ka visi pie šiem plakātiem jau ikdienā pieraduši. Likums gan neļauj tos izvietot tuvāk par 50 metriem no iecirkņa. Arī Lietuvā pirms vēlēšanām izskanēja iebildumi par to, ka esošie mēri savai aģitācijai tērē publiskos līdzekļus. Interesanta likās atbilde: var jau diskutēt, kāpēc vispār vēlēt gadījumos, ja mērs jau ir? Tāpat varētu diskutēt par to, kā pierādīt, ka kandidāts pēc ievēlēšanas pildīs solījumus?
Lietuvā atšķirībā no Latvijas partiju finanses un priekšvēlēšanu aģitāciju kontrolē CVK. Pie mums šīs jomas uzraudzība ir KNAB kompetencē. Lietuvas CVK ir piecu cilvēku nodaļa, kas kontrolē partiju finanses. Viņiem arī jāreģistrē visi politisko partiju un individuālo kandidātu suvenīri, kas kalpo kā reklāma, ko dala vēlētājiem (krūzītes, siena maisiņi, pildspalvas, bloki, avīzes u.tml.).
Gribu pieminēt interesantu faktu, cik neparasti Viļņas līdzšinējais mērs Arturs Zuoks cīnījās par ienākumu nodokļa pieaugumu galvaspilsētai. Tika izvirzīta prasība reģistrēties visiem, kas strādā Viļņā, bet dzīvo citur. Lietuvas deklarēšanās likums nosaka, ka iedzīvotāji var reģistrēt dzīvesvietu, kur vien grib, bet septiņu dienu laikā īpašnieks dod saskaņojumu. Ir dzīvokļi, kur deklarēti pat vairāk nekā desmit svešinieki, tomēr Viļņā uzstādīts kāds superrekords! Ģedimina prospektā 24 pašvaldībai piederīgā mājā blakus Viļņas Mazajam teātrim 40. dzīvoklī nepilnu 40 m2 istabiņā reģistrēti gandrīz 3000 cilvēku, lielākais vairums gados jauni. Šo istabiņu pašvaldība ierādījusi tiem, kas paši neatrod, pie kā piereģistrēties.
Domāju, ka pašiem lietuviešiem būs interesanti vērot tiešo vēlēšanu ieguvumus vai zaudējumus – kā ritēs darbs domēs, ja mēru ievēlējusi tauta, nevis deputāti. Kā to ietekmēs pozīcijas un opozīcijas veidošanās, kas ne vienmēr saskanēs ar mēra pozīciju.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017
© Lursoft IT 1993-2024 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
