Rīga 19°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs 07:27
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
Latvijas tautas deputātu sapulce 1990. gada 21. aprīlī “Daugavas” stadionā Rīgā notika pēc Latvijas Tautas frontes iniciatīvas un ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija atbalstu. Tās mērķis bija pēc iespējas pilnīgāk izzināt tautas gribu un darīt to zināmu jaunās Augstākās Padomes pirmās sesijas dalībniekiem.
Tautas deputātu padomju priekšsēdētāju un Vislatvijas tautas deputātu sapulces dalībnieku zināšanai tika nosūtīta Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāra Imanta Daudiša parakstīta vēstule ar sapulces aptuveno darba kārtību un balsošanas organizēšanas un balsu skaitīšanas kārtību. Delegācijas vadītāja pienākumus tika ieteikts uzņemties rajona vai pilsētas padomes priekšsēdētājam. Tāpat vēstulē bija izteikts lūgums, delegātiem dodoties uz galvaspilsētu, uz autobusa priekšējā stikla likt speciāli izgatavotu uzrakstu “Vislatvijas tautas deputātu sapulce”.
Sapulce tika atklāta pulksten 12, bet jau pusotru stundu iepriekš sākās deputātu reģistrācija. Tā notika pa rajoniem un pilsētām, un katrai delegācijai bija ierādīta sava vieta tribīnēs. Rajonu un pilsētu delegācijas stadionā ieņēma vietas vienkopus, ievērojot mandātā norādīto sektora numuru. Pie ieejas katrs deputāts uzrādīja iepriekšsaņemto mandātu, kas bija apzīmogots ar padomes zīmogu.
Stadionā bija sapulcējušies vairāk nekā astoņi tūkstoši visu līmeņu deputāti – no ciemu padomju deputātiem līdz PSRS tautas deputātiem. Klātesošos uzrunāja Imants Ziedonis, Māris Budovskis, Anatolijs Gorbunovs, Indulis Ozoliņš, Ivars Godmanis, Romāns Apsītis un Dainis Īvāns. Viņi visi atbalstīja neatkarības un suverenitātes atjaunošanas ideju un apliecināja ciešu apņemšanos iet pa Baltijas ceļu līdzās Lietuvas un Igaunijas tautām.
Vislatvijas tautas deputātu sapulces gaitā, deputātiem balsojot, tika pieņemti sapulces dokumenti. Balsošana bija organizēta šādi: katras solu rindas malējam sēdētājam tika uzticēta balsu skaitīšana savā rindā, pēc tam balsošanas rezultātus sasummēja delegācijas ietvaros (rajona delegācijas sastāvā bija iekļauti rajona, rajona pilsētu, ciematu un pagastu padomju deputāti). Tad tos ierakstīja protokola veidlapā, ko parakstīja delegācijas vadītājs.
Sapulce pieņēma aicinājumu Latvijas PSR Augstākajai Padomei un tautai, par kuru tika nodotas 8003 balsis (pret balsoja 41 deputāts, atturējās 43). Tika pieņemta arī rezolūcija par atbalstu Lietuvai un Igaunijai, kurā apliecināta solidaritāte ar šīm republikām, kas nelokāmi nostājušās uz neatkarības atjaunošanas ceļa.
Galavārdā LTF priekšsēdētājs Dainis Īvāns aicināja deputātus būt stipriem kā klintij. Pēc viņa vārdiem, ceļš uz brīvību nav iedomājams bez gara stingrības un nelokāmas apņemšanās pārvarēt šķēršļus.
AICINĀJUMS LATVIJAS PSR AUGSTĀKAJAI PADOMEI UN LATVIJAS TAUTAI
Mēs, Latvijas PSR likumīgi ievēlētie deputāti no visiem pagastiem, pilsētām un rajoniem, kopskaitā 8086 cilvēki, esam sanākuši Vislatvijas tautas deputātu kopējā sapulcē, lai jaunievēlētajai republikas Augstākajai Padomei paustu savu un savu vēlētāju nelokāmo gribu ar demokrātiskām, nevardarbīgām metodēm darīt visu, lai atgūtu Latvijas valstisko neatkarību.
Latvijas Republika kā patstāvīga, brīva un neatkarīga demokrātiska valsts tika proklamēta 1918. gada 18. novembrī. 1920. gadā to atzina Padomju Krievija, noslēdzot ar Latviju miera līgumu, kurā oficiāli tika deklarēts, ka tā uz mūžīgiem laikiem atsakās no pretenzijām pret Latviju un tās teritoriju. 1921. gadā Latviju atzina vairums pasaules valstu, un tā kļuva par pilntiesīgu Tautu Savienības locekli.
1940. gadā Padomju Savienība, rupji pārkāpjot starptautisko tiesību normas un abu valstu līgumsaistības, panāca Latvijas valdības atkāpšanos, okupēja Latvijas teritoriju un izveidoja sev paklausīgu valsts varas un pārvaldes aparātu, kuru izmantoja kā instrumentu Latvijas iekļaušanai PSRS sastāvā. Tās valstiskā patstāvība tika varmācīgi atņemta. Sākās masveida terors un atklāts genocīds pret Latvijas tautu. Piecdesmit apspiestības gados tā cieta milzīgus zaudējumus arī ekonomikas, ekoloģijas un kultūras jomā. Latviešu tautas turpmākajai pastāvēšanai radušās nopietnas briesmas.
Taču apspiestība nespēja izdzēst no Latvijas tautas alkas pēc brīvības un neatkarības. Pēdējā pusgadsimta vēsturiskā pieredze mūs pārliecina, ka tikai brīva un neatkarīga valsts var garantēt latviešu tautas pastāvēšanu un attīstību, visu Latvijas iedzīvotāju drošību un labklājību.
Tāpēc Vislatvijas tautas deputātu kopējā sapulce griežas pie jaunievēlētās Augstākās Padomes, lai tā jau pirmajā sesijā neatliekami izskatītu un izlemtu jautājumu par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.
Mēs, Vislatvijas tautas deputātu sapulces dalībnieki, griežamies arī pie jums, Latvijas iedzīvotāji! Aicinām jūs neatkarīgi no jūsu sociālās, nacionālās un reliģiskās piederības, no dzimuma, vecuma vai nodarbošanās aktīvi iesaistīties Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas darbā. Brīvās Latvijas ietvaros visi kopīgi uz demokrātiskiem, līdztiesīgiem pamatiem veidosim sev, saviem bērniem un mazbērniem sociāli taisnīgu sabiedrību, cilvēka cienīgu dzīvi!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017