Rīga 9°C, mākoņains, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 06:40
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Lai sekmētu ilgtspējīgu un kvalitatīvu muzeju nozares attīstību Latvijā, Latvijas Muzeju biedrība pirms četriem gadiem iedibināja konkursu, kas nu jau pāraudzis tradīcijā – ik pavasari notiek konkursa pretendentu apzināšana un balvas “Zelta puteklis” pasniegšana. Balva nodibināta, lai izceltu muzeju veikumu iepriekšējā gadā un apbalvotu veiksmīgākos muzeju projektus, bet pieteikumus iesniedz paši muzeju darbinieki. Balva “Zelta puteklis tiek piešķirta septiņās nominācijās.
Šogad nominācijā “Gada ieguldījums nacionālo vērtību (krājuma) saglabāšanā 2014” galveno balvu ieguva Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs par Latgales māju logu apmaļu dekoratīvo rotājumu restaurāciju. Jāuzteic arī otrs šīs nominācijas dalībnieks – Ludzas novadpētniecības muzejs par krātuvju modernizēšanu.
Par bērniem draudzīgāko muzeju 2014. gadā atzīts Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs ar programmu “Seko Rozentālam”. Jau vairāku gadu garumā muzejs mērķtiecīgi savu pedagoģisko darbību saista ar pirmsskolas iestāžu un pamatskolas jaunāko klašu audzēkņiem. Pērn muzejs izveidoja programmu “Seko Rozentālam”, lai uzrunātu mazos muzeja apmeklētājus un savlaicīgi sagatavotu viņus Jaņa Rozentāla 150. dzimšanas dienai – četru mēnešu garumā aptuveni 250 bērnu iepazina Saldus pilsētas ievērojamākās vietas, kas saistītas ar izcilo novadnieku, un savu audzinātāju vadībā aktīvi iepazina atstāto mākslinieka kultūrvēsturisko mantojumu.
Vēl šajā kategorijā no pašvaldību muzejiem startēja Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, kas piedāvā nodarbību “Mana pilsēta”, lai nostiprinātu izpratni par valsti, pilsētu, tās simboliem un dabas objektiem un audzina piederības izjūtu savai pilsētai. Programmas laikā bērni iemācās pazīt Jelgavas ģerboni, karogu un himnu, zīmē ģerboni, liek puzli, sameklē ekspozīcijā Valsts prezidentus un valsts ģerboni. Savukārt Bauskas muzejs piedāvā programmu bērnudārzu audzēkņiem, jaunāko klašu skolēniem un ģimenēm ar bērniem. Šajā programmā bērni iepazīstas ar leļļu un rotaļlietu ekspozīciju, kas aptver laikposmu no 1900. gada līdz mūsdienām. Programmas laikā bērni dzied dziesmiņas, iet rotaļās un katrs sev izgatavo auduma lellīti. Kopumā līdz 2014. gada decembrim programma izrādīta 143 reizes, un to apmeklējuši 3073 interesenti. Bet Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā turpinās Ģimenes dienu rīkošanas tradīcija. Bērniem piedāvātas 18 muzejpedagoģiskās programmas un novadītas 126 nodarbības, tajā skaitā uzsāktas sešas jaunas programmas. Pagājušajā vasarā pirmoreiz tika rīkoti muzeja Pagalma svētki, kuros no sirds izpriecāties varēja ikviens bērns.
Nominācijā “Gada ekspozīcija 2014” par uzvarētāju tika atzīts Balvu Novada muzejs par Ziemeļlatgales nemateriālā kultūras mantojuma digitālo ekspozīciju. Muzejā kopš pērnā gada rudens apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar Igaunijas–Latvijas–Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas atbalstītā projekta ietvaros izveidoto Ziemeļlatgales nemateriālā kultūras mantojuma digitālo ekspozīciju, kur piecās muzeja ekspozīciju zālēs mūsdienīgos izteiksmes veidos un valodā tiek atspoguļota tradicionālā mūzika, folklora, paražas, psalmi, Maija dziedājumi, cilvēku prasmes un citas Ziemeļlatgales vērtības, no kurām daudzas iekļautas Latvijas kultūras kanonā.
Savukārt ekspertu komisijas speciālbalvas šajā nominācijā piešķirtas diviem muzejiem. Liepājas muzejs decembrī apmeklētājiem atvēra jaunu interaktīvu ekspozīciju “Dienvidkurzemes ļaudis, darbs un dzīve”, kas iekārtota sadarbībā ar mākslinieku Kristiānu Brekti. Šī ekspozīcija ir pirmā Liepājas muzejā, kas veidota mūsdienīgā valodā, interaktīva, izmantojot modernās tehnoloģijas, un muzeja speciālistiem izdevies ne vien atklāt Dienvidkurzemes etnogrāfijas savdabību, bet arī tās iedzīvotāju dvēseli, gaumes izjūtu un mentalitāti. Tajā skatāmi vairāk nekā 400 etnogrāfisku priekšmetu, kas papildināti ar dažādiem vizuāliem un skaņu interaktīviem elementiem. Tā veidota, godinot iepriekšējo paaudžu muzeja darbinieku un īpaši ilggadējā muzeja direktora Jāņa Sudmaļa veikumu, vācot, pētot, krājot Dienvidkurzemes etnogrāfiskās bagātības.
Otrs ekspertu balvas ieguvējs ir Tukuma pilsētas vēstures muzejs “Pils tornis” par ekspozīciju “Savējo stāsti, ne svešo”, kas veidota pēc hronoloģiskā principa, cenšoties raksturot 20. gadsimta politiskās vēstures notikumu izpausmes Tukuma saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē. Pētniecībā un ekspozīcijas tapšanā ļoti aktīvi iesaistījās iedzīvotāji, piedaloties tematiskajās diskusijās tā sauktajos studiju apļos un arī dāvinot muzejam priekšmetus ar simbolisku nozīmi. 2013. un 2014. gadā šīs ekspozīcijas tapšanā piedalījās 281 novadnieks, dāvinot 1240 priekšmetus.
Jāpiebilst, ka vēl šajā kategorijā startēja arī Olaines vēstures un mākslas muzejs, kur izveidota ekspozīcija, kas atspoguļo Pirmā pasaules kara notikumus novadā. Vairāk nekā 200 eksponātu, fotogrāfiju un vācu laika blindāža ieved apmeklētāju interesantajā un vienlaikus noslēpumainajā vēstures notikumu pasaulē.
Visvairāk pretendentu bija nominācijā “Gada izstāde 2014”. Te startēja Valmieras muzeja izstāde “Lauku muzikanti un kapelas Vidzemē 20. gs. pirmajā pusē”, kas stāsta par muzicēšanas tradīcijām Vidzemē, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā 2014. gadā izveidotā pastāvīgā stacionārā izstāde “Nauda ar Latvijas dvēseli. Lats”, kas sniedz informāciju par Latvijas Republikas naudas sistēmu, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāde “... es, mamma, tētis... /ĢIMENE/”, kurā uzsvars likts uz Madonas novada ģimeņu vēsturi, un izstāde “Likten’s” Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā, kas veidota, balstoties uz muzeja darbinieku padziļinātiem pētījumiem par Kalēju dzimtu.
Šajā kategorijā ekspertu komisijas speciālbalvu un arī žurnāla “Ilustrētā Pasaules Vēsture” speciālbalvu saņēma Ludzas Novadpētniecības muzejs par Afganistānas kara veterāniem veltītu izstādi “Karš beidzies, bet mūžam paliks mūsu atmiņās”. Vēl vienu – piemiņas medaļu muzejs saņēmis no Baltkrievijas Republikas Afganistānas kara veterānu biedrības par ieguldījumu Afganistānas kara tēmas popularizēšanā.
Bet galvenā balva šajā kategorijā piešķirta Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejam par izstādi “Jāzeps Baško – gaisa fūrmanis”, kas veltīta izcilā novadnieka, lidotāja, eskadriļas “Iļja Muromec” komandiera, Latvijas gaisa karaspēka organizatora, ģenerāļa Jāzepa Baško 125. dzimšanas dienai un I pasaules kara simtgadei. Muzeja krājuma izstāde veidota kā dizaina objekts – sešas reizes samazināts lidmašīnas “Iļja Muromec” modelis, uz kura informācija atrodama tekstu un attēlu veidā.
Savukārt nominācijā “Gada publikācija 2014” uzvarētājs ir Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ar izdevumu “Gustavs Klucis. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas zinātniskais katalogs”, taču Latvijas Muzeju biedrības valdes speciālbalva piešķirta pašvaldības muzejam – Ventspils muzejam, kas izdevis Herberta Dorbes grāmatu “Tas notika Kaķpēdiņu bulvārī”. Tā papildināta ar raidlugu “Tas notika Kaķpēdiņu bulvārī”, kur līdzās teicēja aktiera Rūdolfa Plēpja balsij CD ierakstā dzirdamas pazīstamu ventspilnieku – kultūras darbinieku, vēsturnieku un politiķu balsis. Viena no Ventspils muzeja struktūrvienībām ir rakstnieka Herberta Dorbes memoriālais muzejs “Senču putekļi”, kas darbojas kā pilsētas un novada literārās atmiņas glabātājs un kura darbība neaprobežojas tikai ar statisku uzkrājumu, bet ietver arī regulāru literātu pulcēšanos un neliela apjoma koncertus.
Par labāko mūžizglītības projektu muzejā 2014. gadā atzīts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienības – mākslas muzeja “Rīgas Birža” projekts “Ekskursijas neredzīgajiem un vājredzīgajiem jauniešiem “Iepazīsti Austrumus ar citām maņām!””, taču interesanti bija arī pašvaldību pieteikumi – gan Valmieras muzeja mūžizglītības programma “Bezgalīgais stāsts. Muzeja pasakas”, gan Ludzas novadpētniecības muzeja organizētās Arheoloģijas informācijas dienas, gan Liepājas muzeja paspārnē esošā Kurzemes tautastērpu informācijas centra konsultācijas par tautastērpu valkāšanas tradīcijām un to izgatavošanu.
Nominācijā “Modernās tehnoloģijas muzejā 2014” piedalījās divi pašvaldību muzeji. Interesanta ir Ludzas novadpētniecības muzeja ekspozīcija “Viduslaiki”, kas papildināta ar Ludzas Livonijas ordeņa pils digitālo panorāmu, bet uzvarētāja gods tika piešķirts Latgales Kultūrvēstures muzejam par interaktīvu kultūrizglītības un tūrisma produktu – “virtuālo muzeju”. Latgales kultūrvēstures muzejs, ko pārstāvēja Rēzeknes pilsētas dome, kā viens no četriem partneriem darbojās Latvijas–Lietuvas–Baltkrievijas Pārrobežu programmas projekta “Virtuālā pagātne – muzeju nākotne” īstenošanā, lai izveidotu interaktīvu kultūrizglītības un tūrisma produktu ar apvienotu datubāzi – “virtuālo muzeju” – http://www.futureofmuseums.eu/.Virtuālajā galerijā pārstāvēti 500 muzeja Latgales keramikas kolekcijas priekšmeti un 82 Latgales keramikas kolekcijas meistaru dažādu trauku veidu klāsts.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017