3.144.33.41
02.05.2024. 13:36:23
LPS Valdē apstiprināti divi jauni locekļi
LPS Dome Pašvaldību savienības Valdes sastāvā iekļāvusi divus jaunus locekļus – Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Baiku un Pāvilostas novada domes priekšsēdētāju Uldi Kristapsonu.
J. Baiks aizstās līdzšinējo lielās pilsētas un Vidzemes reģionu pārstāvējušo Valdes locekli Inesi Boķi (Valmieras pilsēta), kurš ievēlēts Saeimā, savukārt U. Kristapsons Valdē būs parlamentā ievēlētās kādreizējās Skrundas novada domes priekšsēdētājas Nellijas Kleinbergas vietā.
LPS priekšsēža un Valsts prezidenta tikšanās
Valsts prezidents Andris Bērziņš maija sākumā tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Andri Jaunsleini, lai pārrunātu pašvaldībām svarīgus jautājumus – par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli un LPS priekšlikumiem tā pilnveidošanai, par priekšlikumu variantiem pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumu sasaistei ar valsts kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem u.c.
A. Jaunsleinis informēja Valsts prezidentu par LPS viedokli saistībā ar pašvaldību tiesībām nodarboties ar uzņēmējdarbību, par pašvaldību vēlēšanu cikla maiņas nepieciešamību, pielāgojot to Eiropas Parlamenta vēlēšanu ciklam un tādējādi palielinot arī vēlētāju aktivitāti abās vēlēšanās, par izglītības jautājumiem un sadarbību ar Valsts kontroli.
Valsts prezidents uzsvēra, ka pašvaldību lomai un funkcijām nākotnē būtu jāpalielinās, pārņemot arī daļu no centrālās varas funkcijām, kā arī aicināja katru pašvaldību ilgtermiņā izvērtēt savu attīstības modeli un pēc labprātīgas vienošanās veidot lielākas administratīvi teritoriālās struktūras, kas daudz efektīvāk varētu kalpot primāri savu iedzīvotāju labklājībai.
LPS paudusi bažas par jaunā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma ilgtspējību
Latvijas Pašvaldību savienība izteikusi sarūgtinājumu, ka Saeimas deputāti nav ņēmuši vērā pašvaldību iebildumus un ieteikumus par jauno Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu, un pauž bažas, ka apstiprinātais likums nebūs ilgtspējīgs.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis atgādina, ka šopavasar Pašvaldību savienība gan Saeimas komisijas sēdēs, gan arī citos diskusiju formātos ir skaidri norādījusi uz šā likuma vājajām vietām un trūkumiem, piemēram – ja kādā pašvaldībā strauji samazināsies ieņēmumi, tad jaunais likums atšķirībā no vecā nespēs ieņēmumu kritumu amortizēt, tāpat tas neaizsargā pašvaldības ar maziem ieņēmumiem. Savukārt tām vietvarām, kas strādā un rēķinās ar savu ekonomisko attīstību, 60% ieņēmumu atņems, lai ieliktu “kopējā katlā”.
Šādi likumi, kurus pieņemot nav ņemtas vērā visu grupu intereses, ilgtermiņā nedarbojas. Visticamāk, jau šajā pašā vai nākamajā sasaukumā Saeimai nāksies pie šā jautājuma atgriezties.
“Agri vai vēlu problēmas parādīsies, un deputātiem nekas cits neatliks, kā tās labot,” pauž A. Jaunsleinis un uzsver, ka atbildība par pašvaldību finanšu sistēmu tagad gulsies uz lēmuma pieņēmēju pleciem.
LPS atbilstoši 2015. gada 22. aprīļa Domes sēdes lēmumam iesniedza Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā vairākus priekšlikumus likumprojekta “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums” pilnveidošanai:
par pašvaldību vērtēto ieņēmumu prognozējamību un stabilitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā;
par pašvaldību finansiālo aizsardzību gadījumā, kad samazinās pašvaldības ieņēmumi no tās darbības neatkarīgu apstākļu rezultātā;
par pašvaldību ieinteresētības saglabāšanu nodokļu ieņēmumu pieaugumā;
par pārejas periodā nepieciešamā papildu finansējuma nodrošināšanu no valsts budžeta dotācijas līdzekļiem.
LPS pauž bažas, ka, neņemot vērā LPS Domes sēdē ierosinātos un atbalstītos priekšlikumus, nākotnē netiks nodrošināta likuma ilgtspējība.
“Ja jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa ieviešanas gadā šķietamu līdzsvaru nodrošinās pašvaldību savstarpējo līdzekļu papildu pārdale, tad jau 2017. gadā, ja valdība būtiski nepalielinās kopējos pašvaldību resursus un vairs nedarbosies pārejas perioda nosacījumi, virknei pašvaldību būs problēmas sastādīt politiski un sociāli pieņemamus pašvaldību budžetus,” uzsver LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis paredz no esošā atšķirīgus izlīdzināšanas principus, tādēļ modeļa maiņa radīs lielākas vai mazākas izmaiņas pašvaldību ieņēmumos.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins ar 2015. gada datiem atbilstoši jaunajam izlīdzināšanas modelim liecina, ka salīdzinājumā ar esošo finanšu izlīdzināšanas modeli Latgales novadiem kopumā ieņēmumi pēc izlīdzināšanas samazinās par 6,1 miljonu eiro (par 6%), turklāt 18 no 19 Latgales novadiem paredzams ieņēmumu samazinājums. Rīgas plānošanas reģiona novadiem kopumā ieņēmumi pēc izlīdzināšanas samazinās par 4,7 miljoniem eiro (par 2,1%). Savukārt ieņēmumi pieaugs Kurzemes novadiem – kopumā par 0,7 miljoniem eiro (0,7%), republikas pilsētām – par sešiem miljoniem eiro (0,9%), Vidzemes novadiem – par 1,4 miljoniem eiro (1,3%) un Zemgales novadiem – par 2,7 miljoniem eiro (2,7%).
Salīdzinot Finanšu ministrijas pašvaldībām izsūtīto provizorisko pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu 2016. gadam (bez pārejas perioda) ar 2015. gada aprēķinu (spēkā esošo), lielākais izlīdzināto ieņēmumu samazinājums ir Garkalnes novadam – par 967 tūkstošiem eiro (par 12%), Viļānu novadam – par 334 tūkst. eiro (9,1%), Babītes novadam – par 721 tūkst. eiro (8,1%), Aglonas novadam – par 179 tūkst. eiro (8%), Zilupes novadam – par 151 tūkst. eiro (7,9%), Krāslavas novadam – par 763 tūkst. eiro (7,7%), Vārkavas novadam – par 81 tūkst. eiro (6,7%), Varakļānu novadam – par 131 tūkst. eiro (6,4%), Daugavpils novadam – par 885 tūkst. eiro (6,3%), Riebiņu novadam – par 190 tūkst. eiro (6%) un Rēzeknes novadam – par 1 milj. eiro (6%).
Savukārt lielākais izlīdzināto ieņēmumu pieaugums prognozēts Jēkabpils pilsētai – par 1,9 milj. eiro (par 15,1%), Ķeguma novadam – par 456 tūkst. eiro (13,8%), Ventspils novadam – par 1 milj. eiro (13,7%), Liepājas pilsētai – par 5,5 milj. eiro (13,7%), Rucavas novadam – par 130 tūkst. eiro (12,5%), Nīcas novadam – par 231 tūkst. eiro (11,3%), Krimuldas novadam – par 324 tūkst. eiro (10,6%), Naukšēnu novadam – par 115 tūkst. eiro (9,9%), Pāvilostas novadam – par 165 tūkst. eiro (9,9%) un Beverīnas novadam – par 172 tūkst. eiro (9%).
LPS aicina noteikt pārejas periodu jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai
Ņemot vērā, ka nav pieejami pat aptuveni aprēķini, kādu ietekmi uz pašvaldību budžetiem atstās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais jaunais pedagogu darba samaksas modelis, kā arī ar to saistīta virkne citu neskaidrību, Latvijas Pašvaldību savienība aicina noteikt pārejas periodu šā modeļa ieviešanai. Šādu aicinājumu 10. jūnijā Domes sēdē, kas bija veltīta izglītības nozares aktualitātēm, izteica gan vairāki pašvaldību vadītāji, gan arī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
LPS priekšsēdis norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija, aizbildinoties ar naudas trūkumu un fiskālās disciplīnas ievērošanu, nav pildījusi iepriekš dotos solījumus par motivējošu atalgojumu pedagogiem un pirmsskolas pedagogu finansēšanu.
LPS uzskata, ka, izstrādājot jauno samaksas modeli, nav ņemta vērā tā ietekme uz pašvaldību budžetu – šādam aprēķinam bija jābūt un tas bija jāpievieno dokumentu paketei. Jāuzsver, ka algu noteikšanai jābūt elastīgai, proti, skolas direktoram ir jābūt tiesībām diferencēt atalgojumu.
Taču kā viens no galvenajiem uzsvariem, kas izskanēja Domes sēdē, ir aicinājums saprast, ka izglītības sistēmas galvenais jautājums nav ne skolotāju algas, ne kāda cita administratīva problēma, bet gan bērni paši. Jāsaprot, vai pašreizējie procesi izglītībā sekmēs mūsu bērnu izaugsmi. Tiek rēķinātas pedagogu algas, koeficienti, bet tā ir tikai neliela sastāvdaļa no izglītības jomas. Ir jārunā par izglītības saturu, pieejamību, mācību gada ilgumu, jaunām tehnoloģijām un nestandarta situācijām un risinājumiem – jau iepriekš LPS kongresā pausto uzsvēra LPS Izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētāja Ligita Gintere.
LPS Domes sēdē piedalījās arī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, uzsverot, ka viņas galvenais mērķis ir uzlabot izglītības kvalitāti, vienlaikus saglabājot pieejamību un salāgojot budžeta iespējas.
“Izglītības sistēmā ir vajadzīgi jauni un kvalificēti skolotāji, arī gadu ziņā, jo pedagogu vidējais vecums šobrīd ir ļoti liels. Ar to haosu, kas valda šobrīd, jaunu profesionāļu pieplūdums nenotiks,” sacīja ministre. Viņa informēja, ka IZM izstrādātā modeļa ieviešanai no valsts mērķdotācijām gadā vajadzētu ap 31 miljonu eiro.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa uz to savukārt norādīja, ka viņas vadītajā pašvaldībā vien jaunā modeļa ieviešanai gadā vajadzīgs vismaz pusmiljons eiro.
LPS vērš uzmanību – ja jaunais pedagogu darba samaksas modelis tiek uzskatīts par reformu, tad jaunais pedagogu atalgojuma modelis ir jāizstrādā kā ilgtermiņa projekts, paredzot pārejas periodu, ieviešanas termiņus, ieviešanas izmaksas, kā arī identificējot riskus, kas radīsies, to ieviešot.
Sācies ikgadējais sarunu cikls ar nozaru ministrijām
Latvijas Pašvaldību savienība sākusi ikgadējo sarunu ciklu ar nozaru ministrijām, un līdz šim jau notikušas sarunas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Zemkopības ministriju (ZM), Veselības ministriju (VM) un Labklājības ministriju (LM).
Sarunās ar VARAM tika spriests par Eiropas Savienības fondiem, uzņēmējdarbības stimulēšanu, kā arī par pašvaldību iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Tāpat puses skatīja jautājumus par elektroniskās pārvaldes attīstību, datu un sistēmu savietojamību, pašvaldību pieeju valsts datiem, ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas problemātiku un citus jautājumus.
Pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka nepieciešams rast risinājumus uzņēmējdarbības stimuliem, lai uzņēmējiem būtu pārliecinoši argumenti attīstīt ražošanu ne tikai Rīgā un lielākajos centros, bet arī reģionos. Vairākkārt pašvaldības uzsvēra mājokļa pieejamības problēmu cilvēkiem, kas vēlas pārcelties uz laukiem un kuri neatbilst maznodrošināto statusam. Vietvaras pārstāvji uzskata, ka nevajag aizliegt pašvaldībām iesaistīties uzņēmējdarbībā, jo nereti ir pārliecinoši argumenti, kādēļ pašvaldību kapitāls var iesaistīties uzņēmējdarbībā, kur pastāv tirgus nepilnības, kā arī, piemēram, sociālajā uzņēmējdarbībā.
Ar ZM apspriesti un meklēti kopsaucēji jautājumos, kas saistīti ar lauku attīstības instrumentiem, tajā skaitā apdzīvotības un nodarbinātības veicināšanai, lauku infrastruktūras (ceļi un meliorācija) uzlabošanas iespējām un mazo zemes un meža īpašnieku un mazo komersantu kopdarbības formu attīstības veicināšanu, iesaistot pašvaldību. Uzmanības lokā bija arī meliorācijas infrastruktūras uzlabošana, piekrastes kā zivsaimniecībai nozīmīgas teritorijas un iekšējo ūdeņu apsaimniekošanas jautājumi un citi.
Piekrastes pašvaldību pārstāvju tikšanās ar kultūras ministri
Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības pārstāvji tikās ar kultūras ministri Daci Melbārdi un Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru Eināru Cilinski, lai apspriestu šajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā pieejamo finansējumu Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastes novadiem un pilsētām.
Kultūras ministre sarunā iepazīstināja ar saviem uzskatiem, kam jāpievērš uzmanība, apgūstot specifiskā atbalsta mērķa SAM 5.5.1. finansējumu – projektiem noteikti jābūt saistītiem ar līvu zīmolu, suitu kultūras iezīmēm un jāraugās, lai ar šo projektu palīdzību tiktu uzlabots tūristu apkalpošanas serviss un veidots kopīgs ceļojums.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija uzsver, ka piekrastē dabas un kultūras vērtības ir nesaraujamas un kopīgi veido vidi, kas piesaista tūristus un rada ienākumus vietējiem iedzīvotājiem, piekrastes infrastruktūru izmanto ne tikai kādas konkrētas pašvaldības, bet gan visas Latvijas iedzīvotāji un ārvalstu tūristi.
Publiskās infrastruktūras uzlabošana 496 km garajā piekrastē plānota kompleksi attīstāmās vietās, lai sekmētu uzņēmējdarbību, panākot, ka tiek izveidotas darba vietas saistībā ar tūrisma produktu izveidi, pakalpojumiem, tradicionāliem uzņēmējdarbības veidiem. Lai ieguvēji būtu gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji un atpūtnieki, nepieciešama sadarbība starp valsti, pašvaldībām, komersantiem un visu ieinteresēto, tajā skaitā ES fondu, atbalsts piekrastes pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem teritoriāli integrētajiem attīstības pasākumiem.
Parakstīts sadarbības līgums starp LPS, Stradiņa universitāti un LM
Lai veicinātu sadarbību sociālā darba izglītības vērtības un sociālo darbinieku profesijas popularizēšanā, Latvijas Pašvaldību savienība, Labklājības ministrija (LM) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) 12. jūnijā parakstīja trīspusējo sadarbības līgumu.
No Labklājības ministrijas puses līgumu parakstīja labklājības ministrs Uldis Augulis, RSU vārdā – rektors Jānis Gardovskis, savukārt no Latvijas Pašvaldību savienības – priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Pasākumā piedalījās arī RSU Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes Labklājības un sociālā darba katedras vadītāja Lolita Vilka, metodiķe Dagnija Staķe un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.
Starp RSU, Labklājības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību plānota sadarbība sociālā darba izglītības vērtības un sociālo darbinieku profesijas popularizēšanā un pētniecībā.
LPS apņēmusies iesaistīties RSU studentu prakšu vietu un vadītāju nodrošināšanā, savukārt RSU sniegs metodisko palīdzību lekciju, semināru, konferenču un praktikumu organizēšanā.
Viens no pirmajiem LPS, RSU un LM rīkotajiem lielajiem pasākumiem līguma ietvaros būs sociālā darba izglītotāju un sociālās attīstības darbinieku otrais forums “Zināšanu pārnese sociālā darba praksē”, kas notiks 17. septembrī Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.
Šajā pasākumā iecerēts dalīties pieredzē, uzklausīt politiķus valsts un pašvaldību līmenī, kā arī dalībai konferencē uzrunāti ārvalstu eksperti. Foruma noslēgumā paredzēta Labklājības ministrijas organizētās Gada balvas “Labākais sociālais darbinieks 2015” pasniegšanas ceremonija.
LPS un “Swedbank” vienošanās par finanšu pakalpojumu pieejamību novados
Ar mērķi veicināt finanšu pakalpojumu pieejamību Latvijas novados un veikt virkni pasākumu, kas ļautu reģionos attīstīties uzņēmējdarbībai, Pašvaldību savienība parakstījusi sadarbības memorandu ar AS “Swedbank”.
Lai nodrošinātu banku pakalpojumu pieejamību visā Latvijā un skaidras naudas pieejamību ikvienā novadā, “Swedbank” apņemas līdz šāgada beigām uzstādīt 15 bankomātus novados, kuros šobrīd nav neviena bankas bankomāta. Banka arī apņemas tos uzstādīt jebkurā novadā, ja kāda cita kredītiestāde nākotnē izlemtu no saviem bankomātiem atteikties.
Tāpat sadarbībā ar pašvaldībām tiks meklēts piemērotākais modelis, kā panākt bankas darbinieku regulāru klātbūtni visos Latvijas Nacionālajā attīstības plānā noteiktajos attīstības centros.
Saskaņā ar parakstīto memorandu papildus bankas fiziskās pieejamības paplašināšanai “Swedbank” atbalstīs ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos Latvijas novados, piedāvājot kreditēšanas pakalpojumus, kas īpaši pielāgoti novadu uzņēmēju un iedzīvotāju prasībām. Tie ietver gan mikrokredītus nelielu pamatlīdzekļu iegādei vai apgrozāmo līdzekļu papildināšanai uzņēmumiem, gan hipotekāros kredītus ar atvieglotiem nosacījumiem mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem, gan arī ēku energoefektivitātes finansēšanu. Tāpat 2015. gadā “Swedbank” apņemas atbalstīt vismaz 600 skolēnu mācību uzņēmumu izveidi, lai dotu iespēju skolas vecuma jauniešiem gūt pirmo pieredzi uzņēmējdarbībā.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība apņemas aicināt pašvaldības sadarboties finanšu pakalpojumu nodrošināšanā un iedzīvotāju apmācībā – ierādot telpas bankomātiem, organizējot seminārus uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kā arī savos informācijas resursos izvietojot informāciju par bankomātu atrašanās vietām un bankas darbinieku vizīšu laikiem. Tāpat LPS apņemas sekmēt finanšu pakalpojumu efektīvāku izmantošanu gan pašvaldību, gan uzņēmēju un iedzīvotāju vidū, ieviešot karšu un attālinātu norēķinu iespējas pašvaldībās un izglītības iestādēs.
Pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīkla pirmā tikšanās
Jūnija sākumā LPS ēkā uz pirmo tikšanos sanāca Latvijas pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīkla koordinējošā darba grupa.
LPS ietvaros ir izveidots pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīkls, kas apvieno Latvijas pašvaldību darbiniekus, kuru pienākumos ietilpst darbs ar jaunatni. Savukārt darba grupa, kurā ir pašvaldību, plānošanas reģionu un Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti, ar LPS pārstāvjiem tiksies klātienē un darbosies praktiski, lai sasniegtu izvirzīto tīkla mērķi – veicināt jaunatnes politikas īstenošanā iesaistīto personu sadarbību un atbalstīt darbu ar jaunatni pašvaldībās, sekmējot izpratni par darbu ar jaunatni.
Pirmajā tikšanās reizē darba grupas locekļiem bija iespēja iepazīties savā starpā, dibināt jaunus kontaktus, izteikt galvenās problēmas, kas būtu primāri risināmas tīkla ietvaros. Darba grupas locekļi norādīja, ka tīklu kopumā saredz kā iespēju, kur diskutēt par jaunatnes jomā aktuālām lietām, kā instrumentu sadarbības veicināšanai starp pašvaldībām gan reģionālā, gan valsts līmenī un labās prakses piemēru popularizēšanai, izpratnes veicināšanai par jaunatnes lietām pašvaldībās kopumā un kā atbalsta platformu jaunatnes lietu speciālistiem un citiem darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst darbs ar jaunatni.
Pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu seminārā
11. un 12. jūnijā Ērgļos notika seminārs Latvijas pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistiem un informatīvo izdevumu veidotājiem.
Pasākumu atklāja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis, kurš sniedza sava novada ilustratīvu prezentāciju.
Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis pastāstīja par jaunizveidotās KM Mediju politikas nodaļas mērķiem un uzdevumiem un labprāt iesaistījās diskusijā par mediju politiku Latvijā, pašvaldību izdevumiem un pašvaldību informācijas sniegšanas praksi.
Savukārt Iekšlietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Skrebele raksturoja sabiedrisko attiecību speciālista darba pamatprincipus, bet Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultātes dekāns, asoc. profesors Andris Pētersons vadīja praktisku nodarbību par pašvaldību sabiedrisko attiecību stratēģiju veidošanu.
Seminārā piedalījās gandrīz 80 sabiedrisko attiecību speciālistu, kuri diskutēja gan par pašvaldību informatīvo izdevumu lomu un vadlīnijām, ētikas normām, raksturīgākajām problēmām savā darbā, gan iepazina pašvaldību labās pieredzes stāstus, kā arī apmeklēja Ērgļu dižā novadnieka Rūdolfa Blaumaņa muzeju “Brakos”.
LPS vienojas ar Sarkano Krustu par humānās palīdzības sniegšanu Ukrainai
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis un Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) ģenerālsekretārs Uldis Līkops 17. jūnijā parakstīja vienošanos par sadarbību humānās palīdzības sniegšanā Ukrainas pašvaldībām. Vienošanās mērķis ir sniegt humāno palīdzību Ukrainas Čerņigovas apgabala kara hospitālim un citām ārstniecības iestādēm projekta “Pašvaldību palīdzība Ukrainai” ietvaros.
Pašvaldību savienība 12. maijā saņēma Ukrainas Reģionālo un vietējo pašvaldību savienības lūgumu palīdzēt ar materiāli tehnisko nodrošinājumu, un daudzas Latvijas pašvaldības izteikušas vēlmi iesaistīties palīdzības sniegšanā.
Līgums ar LSK palīdzēs ērtāk un efektīvāk koordinēt palīdzības sniegšanu, ņemot vērā organizācijas lielo pieredzi un starptautiskos kontaktus. Par pašvaldību ziedotajiem līdzekļiem Sarkanais Krusts iegādāsies un Ukrainā nogādās medikamentus un nepieciešamo aprīkojumu.
Lēmumus par ziedojumiem aicinām pieņemt līdz 1. augustam. Pēc šā datuma LPS varēs apkopot informāciju par kopējo sniegtās palīdzības apjomu.
Starptautiskās sadarbības aktualitātes
Jaunpilī viesos Moldovas Vietējo pašvaldību kongresa delegācija
Latvijā pieredzes apmaiņas vizītē bija ieradusies Moldovas Vietējo pašvaldību kongresa (CALM) delegācija: Aleksandru Osadči, Nikolaje Tudoreanu, George Tarita un Stefans Vlass.
Moldovas pašvaldību pārstāvji tikās ar Jaunpils novada domes priekšsēdētāju Ligitu Ginteri, Attīstības nodaļas vadītāju Viju Zīverti, pašvaldības pārstāvjiem un LPS ģenerālsekretāri Mudīti Priedi. Viesus īpaši interesēja administratīvi teritoriālās reformas vērtējums, ieguvumi un zaudējumi.
Moldovas pašvaldību pārstāvji atzīst, ka decentralizācijai ir būtiska loma pārvaldes reformu īstenošanā, veidojot autonomas un demokrātiskas vietējās pašvaldības, kas spēj efektīvi veikt savus pienākumus. Moldovas pašvaldību patstāvība ir ierobežota, un tām nav stabilas ieņēmumu bāzes. Moldovā arī nav skaidra funkciju sadalījuma starp dažādiem varas līmeņiem, tādēļ viesi vēlējās uzzināt par kompetences sadali starp valsti un pašvaldībām Latvijā, kas korelē ar vietējo pašvaldību resursiem un kapacitāti kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanā.
Engures novada ciemiņi – Austrijas pašvaldības delegācija
Engures novadā maija beigās viesojās Austrijas Pašvaldību asociācijas delegācija – Austrijas pašvaldību vadītāji un asociācijas padomnieki. Austrijas pašvaldību pārstāvji iedibinājuši tradīciju apmeklēt ES prezidējošās valstis.
Savas vizītes laikā Engures novadā viņi pārrunāja pašvaldībām svarīgus un aktuālus jautājumus ar Engures novada domes priekšsēdētāju Gundaru Važu un izpilddirektoru Imantu Valeru, Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāri Mudīti Priedi un VARAM Pašvaldību departamenta direktoru Aivaru Draudiņu.
Pēc diskusijas viesiem bija iespēja apmeklēt atkritumu pārkraušanas šķirošanas staciju Tukumā, “M.P. Socks” ražotni un lidostu “Jūrmala”. Delegācijas vadītājs – Austrijas Pašvaldību asociācijas priekšsēdētājs Helmuts Medlhammers pateicās Engures novadam par viesmīlību un interesanto programmu, kā arī aicināja turpināt sadarbību abu valstu asociāciju un pašvaldību starpā.
Ķīnas Tautas Republikas Hebejas provinces delegācijas vizīte Latvijā
Pēc Latvijas Pašvaldību savienības ielūguma Latvijā maija beigās ieradās Ķīnas Tautas Republikas Hebejas provinces delegācija.
Vizīte notika “16+1” iniciatīvas ietvaros, kas ir instruments sadarbībai ar Ķīnu. Iniciatīvas būtība ir aktivizēt Ķīnas sadarbību ar 11 Eiropas Savienības jaunajām dalībvalstīm, tajā skaitā Latviju, un piecām Balkānu valstīm (postkomunisma valstīm) investīciju, transporta, finanšu, zinātnes, izglītības un kultūras jomā. Ķīnas puse iniciatīvas ietvaros ekonomikas jomā ir definējusi trīs prioritārus virzienus jeb potenciālās sadarbības jomas: infrastruktūra, augstās tehnoloģijas un zaļās tehnoloģijas. Latvijas prioritātes “16+1” formātā ir sadarbība transporta nozarē, investīciju piesaiste infrastruktūras projektiem, tirdzniecības sakaru veicināšana, kā arī studentu un mācībspēku apmaiņa.
Delegācija 27. maijā viesojās Latvijas Pašvaldību savienībā, kur tikās ar LPS priekšsēža vietnieku Andri Rāviņu.
Pēcpusdienā viesi apmeklēja Jūrmalu, kur tikās ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieci Ritu Sproģi un Ārējo sakaru un protokola nodaļas vadītāju Ivetu Ķelpi. Delegācija iepazinās ar Jūrmalas kūrortpilsētas attīstības virzieniem, viesnīcu un SPA pakalpojumiem un konferenču un pasākumu organizēšanas iespējām un apmeklēja Dzintaru koncertzāli. Viesi ļoti atzinīgi novērtēja Jūrmalas ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu un pilsētvides plānošanu, kurā integrētas tradīcijas un mūsdienīgās tehnoloģijas.
Savukārt Latvijas pašvaldību vadītāju delegācija LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa vadībā no 18. līdz 21. maijam Lanfanā (Ķīnas Tautas Republikā) piedalījās Ķīnas provinču un Centrālās un Austrumeiropas valstu pašvaldību vadītāju asociācijas sanāksmē. Tā tika organizēta, lai veicinātu pašvaldību savstarpējo sadarbību dažādās jomās un sagatavotos 3. Pašvaldību vadītāju konferencei, kas notiks nākamā gada jūnijā Tanšaņā Hebejas provincē. Tās laikā norisināsies arī tirdzniecības izstāde un uzņēmēju tikšanās, lai veicinātu jaunu biznesa kontaktu un sadarbības veidošanos.
RK prezidents uzsver pašvaldību sadarbības nozīmi
Latvijas delegācijas vadītājs Reģionu komitejā (RK) Andris Jaunsleinis 4. un 5. maijā Polijas pilsētā Krakovā piedalījās Eiropas Vietējo pašvaldību kongresā, ko organizēja Austrumu institūts (Polijā) sadarbībā ar Reģionu komiteju. Eiropas Savienības dalībvalstu pašvaldību līderiem šī bija iespēja diskutēt par kohēzijas politikas ietekmi uz vietējo un reģionālo pašvaldību attīstību. Uzrunā kongresa auditorijai A. Jaunsleinis norādīja, ka kohēzijas politika sniegusi ievērojamu ietekmi ES reģionu izaugsmē, taču reģionālā attīstība lielā mērā atkarīga no pieejamās infrastruktūras.
Latvijas delegācijas vadītājs uzsvēra, ka Baltijas jūras reģions ir piemērs, kā reģionālo infrastruktūru iespējams attīstīt, piesaistot ievērojamus ES struktūrfondu un programmu finanšu līdzekļus. “Latvijas gadījumā joprojām nepieciešams rast finansējumu investīcijām transporta infrastruktūrā, kas ir priekšnosacījums jaunu darbavietu un izaugsmes veicināšanai,” pauda A. Jaunsleinis. Latvijas pārstāvis arī norādīja, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, patlaban ir ļoti svarīgi stiprināt ES kohēzijas politikas ietekmi tieši ES robežreģionos, mazinot to perifēro pozīciju un sociālo atstumtību.
Kongresā piedalījās arī Reģionu komitejas prezidents Marku Markula, kurš, runājot par ES fondu un Junkera plāna īstenošanu, uzsvēra nepieciešamību Eiropas reģioniem cieši sadarboties, lai veicinātu efektīvas investīcijas un novērstu bezdarbu. M. Markula arī norādīja uz mazāku pašvaldību problēmu, proti, pieeju finansējumam. “Tāpēc, lai īstenotu saskaņotu politiku, visiem Eiropas reģioniem jāsadarbojas,” uzsvēra RK prezidents.
LPS ģenerālsekretāre LADDER seminārā un ALDA ģenerālajā asamblejā
LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede no 6. līdz 8. maijam Melnkalnes pilsētā Podgoricā piedalījās projekta LADDER (“Vietējās pašvaldības kā sadarbības attīstības izpratnes veicināšanas virzītājspēks”) seminārā. Projekta partneri ir gan Eiropas Savienības dalībvalstu pašvaldību asociācijas, tajā skaitā LPS, gan partneri no attīstības valstīm. Projekta vadošais partneris ir ALDA (Association of Local Democracy Agencies). LADDER projekta mērķis ir stiprināt vietējo pašvaldību lomu attīstības sadarbībā, izplatot labo praksi un veicinot sabiedrības izpratni par attīstības sadarbības jautājumiem. Projekta ietvaros tiks organizētas apmācības Latvijas pašvaldībām attīstības sadarbības jomā, kā arī izsludināts konkurss pašvaldībām minigrantu projektu īstenošanai.
Semināra ietvaros notika darba grupas sanāksme par sadarbības veicināšanu ar Austrumu partnerības valstīm, kurā piedalījās CALM (Moldovas Pašvaldību asociācija), NALAG (Gruzijas Pašvaldību asociācija), kā arī Ukrainas, Azerbaidžānas un Baltkrievijas nevalstisko organizāciju pārstāvji. M. Priede informēja par Latvijas Pašvaldību savienības paveikto attīstības sadarbības jomā un īstenotajiem projektiem Austrumu partnerības valstīs.
9. maijā LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede piedalījās ALDA ģenerālajā asamblejā. ALDA ir pašvaldību asociāciju un nevalstisko organizāciju apvienība, kas pēc Eiropas Padomes kongresa ierosinājuma dibināta 1999. gadā, un LPS ir tās biedrs. Tā darbojas vietējās demokrātijas, labas pārvaldības, ES integrācijas un pilsoņu līdzdalības jomā. ALDA ir ļoti aktīva attīstības sadarbības jomā, jau īstenoti vairāki projekti Austrumu partnerības valstīs – Baltkrievijā, Azerbaidžānā, Moldovā un Ukrainā.
Jāpiebilst, ka 18. maijā Dņepropetrovskā (Ukrainā) tika dibināta ALDA Vietējās demokrātijas aģentūra. LADDER projekta ietvaros šajā pasākumā piedalījās LPS padomnieks Edvīns Bartkevičs.
ĀM parlamentārā sekretāre novērtē Latvijas pašvaldību pieredzi attīstības sadarbībā
Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica 2. jūnijā Briselē starptautiskā sanāksmē par pašvaldību lomu attīstības sadarbības īstenošanā uzsvēra Latvijas pašvaldību aktīvo iesaisti sadarbības projektos ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm.
Parlamentārā sekretāre atzīmēja Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas pašvaldību ilggadējo atbalstu partnervalstu budžeta plānošanā, sarunās ar valdību, iedzīvotāju iesaistē lēmumu pieņemšanā, uzņēmējdarbības veicināšanā. Šajos reģionos to uzskata par nenovērtējamu pieredzi izaugsmē.
Z. Kalniņa-Lukaševica arī norādīja, ka šis gads attīstības sadarbības politikā ir īpašs, jo visām pasaules valstīm jāvienojas par ilgtspējīgas attīstības mērķiem pēc 2015. gada. Jaunie mērķi, kas jāpieņem septembrī, līdz ar nabadzības un bada izskaušanu pasaulē uzsver nevienlīdzības mazināšanu starp bagātajiem un nabadzīgajiem, lauciniekiem un pilsētniekiem. Tāpat tie ietver atbildīgu attieksmi pret vidi, lai saglabātu dabas resursus un daudzveidību nākamajām paaudzēm. Lai šos ambiciozos mērķus īstenotu, jāiesaista visi – valstis, uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas un arī pašvaldības.
ĀM parlamentārā sekretāre uzsvēra: “Tieši valdību un pašvaldību institūciju darbību caurspīdīgums, iedzīvotāju iesaiste lēmumu pieņemšanā un ilgtermiņa plānošanā, kā arī nodokļu sistēmas attīstība ir svarīga, lai ikvienam cilvēkam neatkarīgi no dzimšanas vietas būtu iespējas darīt to, ko viņš vai viņa vēlas.”
Decentralizētās attīstības sadarbības sanāksme (Assises of Decentralised Cooperation for Developement) ir pasākums, ko katru otro gadu organizē Reģionu komiteja sadarbībā ar Eiropas Komisiju. Šogad tā notika ceturto reizi un pulcēja ap 700 Eiropas un attīstības valstu pašvaldību un starptautisko organizāciju pārstāvju. Divu dienu sanāksmes mērķis bija stiprināt pašvaldību kā attīstības sadarbības īstenotāju lomu un veicināt pieredzes apmaiņu starp ES un attīstības valstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām.
Šoreiz sanāksme notika Eiropas gada attīstībai laikā. Attīstības gada mērķis ir informēt sabiedrību par ES un tās dalībvalstu attīstības sadarbības politiku un šīs politikas rezultātiem.
Attīstības sadarbība ir atbalsts nabadzības izskaušanai un ilgtspējas veicināšanai citās valstīs. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, ir lielākais attīstības sadarbības īstenotājs un finansētājs, kas ik gadu Āfrikas un citu mazāk attīstītu reģionu atbalstam sniedz vairāk nekā 55 miljardus eiro. Latvijas prioritārās sadarbības reģioni ir Centrālāzijas un Austrumu partnerības valstis, kur Latvijas reformu pieredze ir īpaši pieprasīta un noderīga.
Reģionu komiteja, kur sanāksme notiek, ir Eiropas Savienības padomdevējstruktūra, ko veido ES dalībvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji. Latvijas delegāciju vada Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, un tajā ir pārstāvji no Kuldīgas, Jaunpils, Ventspils, Mālpils, Jēkabpils un Rīgas, kā arī to aizvietotāji no Liepājas, Valmieras, Auces, Viļakas, Rundāles un Pārgaujas pašvaldībām. Komitejas uzdevums ir aizstāvēt vietējā un reģionālā līmeņa intereses ES lēmumu pieņemšanas procesā.
Maizes svētku tirdziņš Briselē ar Latvijas pārtikas ražotāju dalību
9. maijā Briselē, Šūmaņa laukumā, visas dienas garumā norisinājās Maizes svētki, kuros savus reģionālos produktus piedāvāja pārtikas ražotāji no Beļģijas, Grieķijas, Itālijas, Lietuvas, Spānijas un citām valstīm. Latviju šogad pārstāvēja ceptuve “Svētes maize”, saimniecības “Mālkalnu siers” un “Līgas medus” no Jelgavas novada, kā arī zemnieku saimniecība “Vainadziņi” no Tērvetes.
Briseles iedzīvotāji un tūristi varēja iegādāties ne tikai maizi, bet arī smalkmaizītes, pīrāgus, cepumus, sierus, dažādus gaļas kūpinājumus un žāvējumus.
Svētkus jau trešo gadu organizēja “Šūmaņa kvartāla asociācija” Briselē sadarbībā ar Eiropas Komisiju, LPS un citām organizācijām.
Pasākums notika Eiropas Savienības institūciju Atvērto durvju dienu laikā, tāpēc tirdziņam bija daudz apmeklētāju un brīvprātīgo palīgu. Arī Briselē strādājošie latvieši aktīvi iesaistījās pasākuma norisē. Līdz pēcpusdienai Latvijas produkcija tika pilnībā izpirkta.
Visi pārtikas ražotāji apliecināja, ka arī nākamgad labprāt piedalītos Maizes svētkos Briselē, jo mūsu produkti Beļģijā ir ļoti iecienīti.
LPS pārstāvji BSSSC valdes sēdē
3. un 4. jūnijā LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede un LPS ārējo sakaru speciāliste Zane Dūze piedalījās Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības organizācijas (BSSSC) valdes sēdē, kas notika Norvēģijas pilsētā Kristiansannā.
Sanāksmes pirmajā dienā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar Agderas reģiona attīstības virzieniem, pašreizējo situāciju un nākotnes iecerēm.
Savukārt sanāksmes otrajā dienā BSSSC valdes locekļi sprieda par organizācijas ikgadējās konferences organizēšanu un norisi (tā notiks Visbijā Zviedrijā), kā arī organizācijas sadarbības stiprināšanu ar citām Baltijas jūras reģiona valstu organizācijām.