Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 02:55
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
18. jūnijā Rīgā norisinājās Latvijas Pašvaldību savienības un PLATFORMAS rīkots seminārs “Pārmaiņas Eiropas kaimiņattiecību politikā: Austrumu partnerība”, kurā Eiropas Savienības un Austrumu partnerības valstu vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji diskutēja par nepieciešamajām pārmaiņām Eiropas kaimiņattiecību politikā, kā arī dalījās pieredzē par dažādu finanšu instrumentu izmantošanu pašvaldību attīstībai un to starptautiskajai sadarbībai. Seminārs, kas notika ar Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas atbalstu, pulcēja politiķus gan no Austrumu partnerības valstu pašvaldībām, gan arī Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvjus.
Savā uzrunā semināra dalībniekiem Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis un Reģionu komitejas Eiropas Savienības un Austrumu partnerības valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību konferences (CORLEAP) pārstāvis Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka Eiropas Savienība ne vienmēr spējusi atbilstoši reaģēt uz notiekošajiem politiskajiem procesiem kaimiņvalstīs, tāpēc apsveicama ir Eiropas Komisijas iniciatīva uzsākt diskusijas un kopā ar ieinteresētajām pusēm veidot jauno Eiropas kaimiņattiecību politiku. “Mums vienlaikus gan jānodrošina sešu atšķirīgo valstu iekļautība vienā Austrumu partnerības politikā, gan arī jāņem vērā sešu atšķirīgu valstu un to pašvaldību vajadzības un vēlmes, ietverot visu partnervalstu priekšlikumus. Šajā kontekstā būtiski ir pastiprināt vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti Austrumu partnerības rīcībpolitiku un stratēģiju īstenošanā, vienlaikus neaizmirstot par partnervalstu vietējo un reģionālo pašvaldību kapacitātes stiprināšanu, atbalstot tajās uz decentralizāciju un vietējās autonomijas stiprināšanu vērstās reformas,” norādīja A. Jaunsleinis.
Nepieciešamību Austrumu partnerības politikā vairāk ņemt vērā katras no sešu partnervalstu interesēm uzsvēra arī Gruzijas Nacionālās pašvaldību asociācijas prezidents un CORLEAP pārstāvis Davits Jikia. Tieši Gruzija ir viena no sešām partnervalstīm, kas decentralizācijas jomā sasniegusi visnozīmīgākos panākumus, dodot tiesības vietējām pašvaldībām īstenot varu vietējā līmenī un 2014. gadā ieviešot decentralizācijas reformu. Tāpēc arī Austrumu partnerības politikas veidošanā un īstenošanā viņš aicināja iesaistīt pašvaldības, ņemt vērā to problēmas un rast pareizos risināšanas veidus. “Kā Gruzijas Nacionālās pašvaldību asociācijas prezidents es šeit saskatu pašvaldību asociāciju lomu, jo tās var būt izšķirīgas vietējās pārvaldības un attīstības mērķu sasniegšanā,” semināra dalībniekiem uzsvēra D. Jikia.
Savukārt Moldovas Vietējo pašvaldību kongresa ārējo attiecību speciālists Aleksandru Osadci akcentēja nepieciešamību diferencēt Eiropas Savienības atbalstu, ņemot vērā katras partnervalsts sasniegto sadarbībā ar Eiropas Savienību: “Svarīgi būtu izmantot efektīvākus sadarbības instrumentus Eiropas Savienības attiecībās ar tām partnervalstīm, kuras parakstījušas Asociācijas līgumus un vēlas pievienoties Eiropas Savienībai. Tā varētu būt piekļuve Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un programmām, piemēram, “Eiropa pilsoņiem” un citām.” A. Osadci arī atzīmēja, ka Eiropas Savienības un partnervalstu attiecībās galvenā loma nedrīkstētu būt tikai sadarbībai starp valdībām, jo Austrumu partnerības politikai jākalpo nevis par palīdzības līdzekli, bet gan attīstības, ģeopolitiskā un reģionālā atbalsta instrumentu.
Seminārā no Austrumu partnerības valstīm piedalījās pārstāvji no Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas un Moldovas pašvaldībām un to asociācijām, kā arī Baltkrievijas nevalstiskās organizācijas “Lev Sapieha fonds”. Savukārt Eiropas Savienības dalībvalstis pārstāvēja PLATFORMA un Eiropas Vietējo pašvaldību un reģionu padomes (CEMR) biedri no Čehijas, Francijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas. Tāpat diskusijās par finansējuma pieejamību partnervalstu pašvaldību attīstībai piedalījās Eiropas Komisijas Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāta (DG NEAR) un Eiropas Investīciju bankas pārstāvji.
Semināra dalībnieku būtiskākie priekšlikumi Eiropas kaimiņattiecību politikas izmaiņām tiks nosūtīti DG NEAR kā ieguldījums Eiropas Komisijas un Augstās pārstāves kopīgajā apspriešanas dokumentā “Ceļā uz jaunu Eiropas kaimiņattiecību politiku”.
***
PLATFORMA ir pašvaldību un to asociāciju tīkls, kura darbības mērķis ir kopīgi aizstāvēt vietējo un reģionālo pašvaldību intereses attīstības sadarbības jomā. PLATFORMĀ darbojas 34 biedri: nacionāla, Eiropas un starptautiskā līmeņa vietējo un reģionālo pašvaldību asociācijas, kā arī atsevišķas vietējās un reģionālās pašvaldības. PLATFORMAS sekretariāta funkcijas pilda CEMR.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017