Rīga 8°C, apmācies, iespējams lietus, DR vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 29. marts 07:39
Vārda dienas: Agija, Aldonis
2015. gada dziesmoti dejiskās vasaras pirmo skaņu akordu 15. jūnijā ieskandināja mākslinieka Ivara Mailīša veidotais vides objekts – skaņu stabules “Latvija skan” pašā Rīgas sirdī, Brīvības un Elizabetes ielu krustojumā.
Tās vizēs un skanēs līdz 20. jūlijam, jo šovasar Latvijā izskanēs trīs vērienīgi notikumi, kas risināsies gandrīz vienlaikus. No 25. līdz 28. jūnijam Rīgas un Latvijas novadu iedzīvotājus priecēja Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku 8000 dalībnieki. 30. jūnijā noslēdzās Latvijas prezidentūras pusgads Eiropas Savienības Padomē, tāpēc svētku noslēguma koncerts 28. jūnijā Mežaparka Lielajā estrādē tika iecerēts kā krāšņs punkts uz “i” prezidentūras kultūras programmas izskaņā.
Skaņu stabules turpinās vizēt un skanēt līdz 20. jūlijam, jo dziesmoti dejiskā vasara noslēgsies ar vēl vienu dižnotikumu – no 15. līdz 19. jūlijam visā Latvijā risināsies folkloras festivāls “Baltica 2015”, kura tēma iekodēta nosaukumā “Mantojums”. Festivālā piedalīsies etnogrāfiskie ansambļi, folkloras kopas, tautas mūzikas grupas, stāstnieki un citi individuālie izpildītāji. Galvenie pasākumi notiks Rīgā, Rēzeknē un Rēzeknes novadā. Norises papildinās sarīkojumi Aizkrauklē, Cēsīs, Dikļos, Dobelē, Jūrmalā, Lielvārdē, Līvānos, Ludzā, Talsos, Turaidā, Viļakā, Viļānos un citviet. Pirmoreiz “Baltica” vēsturē festivāla koncerti izskanēs jaunajās koncertzālēs – Vidzemes koncertzālē Cēsīs un Latgales vēstniecībā “Gors”, kā arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Pēc tam stabules turpinās mūžīgi skanēt Latvijā pirmās Bērnu dziesmu svētku dienas norises vietā Madonas novada Praulienā.
Tomēr pats vērienīgākais un gaidītākais notikums, līdz kuram mērots ilgs un grūts mēģinājumu ceļš piecu gadu garumā, risināsies no 6. līdz 12. jūlijam, kad Rīgas iedzīvotāju pulks pieaugs par 37 400 bērniem un jauniešiem – tāds solās būt XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku skaits. Un kur tad vēl viņiem piesaistīto pieaugušo līdzdalībnieku pulks – diriģenti un kolektīvu vadītāji, pedagogi un šoferīši! Galvaspilsēta ne tikai skanēs un dimdēs, tā uzmirdzēs visu novadu tautastērpu unikālajā raibumā. Šo svētku dienās allaž steidzīgie rīdzinieki parasti kļūst iecietīgāki, saprotošāki un labvēlīgāki, kaut saprotams, ka bez papildu grūtībām neizdosies iztikt, sevišķi jau autobraucējiem un satiksmes dalībniekiem.
Piecgade kopš X Skolu jaunatnes svētkiem bija sarežģīta un satraukumu pilna ne tikai mazajiem pašdarbniekiem, bet arī nākamo svētku plānotājiem un organizētājiem. Šajā svētku priekšvakarā uzņemtajā fotogrāfijā Rīcības komitejas smaidīgie ļaudis šķiet to visu piemirsuši, tomēr viņu pūliņi pelnījuši, ka nosaucam viņus vārdā. Arī tāpēc, lai lasītājiem palīdzētu apjaust, cik daudzas un dažādas atbildību jomas jāsatin vienotā kamolā, lai svētki izdotos ne tikai skaisti, bet arī droši.
Pirmajā rindā (no kreisās): LPS padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane, Rīcības komitejas priekšsēdētāja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, Rīcības komitejas izpilddirektore Valsts izglītības satura centra vadītāja vietniece un Interešu izglītības un tālākizglītības departamenta direktore Agra Bērziņa, Rīgas domes Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece Dina Vīksna un Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile.
Otrajā rindā (no kreisās): Rīcības komitejas sekretāre Valsts izglītības satura centra Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vadītāja vietniece Antra Strikaite, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Ingūna Aire, VARAM Pašvaldību departamenta direktora vietnieks un Pašvaldību sistēmas attīstības nodaļas vadītājs Arnis Šults, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietniece Renāte Pupele, Latvijas Nacionālā kultūras centra Administratīvās nodaļas vadītāja Mārīte Grebzde un IZM valsts sekretāra vietnieks un Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktors Elmārs Martinsons.
Svētku nedēļā plānoti vairāk nekā 50 notikumu. Liekas, ka šoreiz rīkotāji piesaistījuši izdomas bagātus ļaudis, kas daudziem pasākumiem izdomājuši burvīgus nosaukumus: pūtēju orķestru koncerts “Taures sauc”, kokļu mūzikas koncerts “Mana skārienjutīgā kokle”, “Burtiski burvīgs burziņš Vērmanes dārzā”, pat svētku gājienam ticis skolasbērniem atbilstošs nosaukums “Ābēcēdē ... ūvēzēžē”.
Laikam nekļūdīšos, teikdama, ka svētku gājienu nepacietīgi gaida ne tikai dalībnieki un kolektīvu vadītāji, bet arī Latvijas mūžsenās dziesmu un deju tradīcijas galvenie “labvēļi un sponsori” – pašvaldību vadītāji. Tā ir reize, kad viņi gūst vismaz morālu gandarījumu par neatlaidīgo spēju noturēt pilsētu un novadu pašdarbības kolektīvus, finansējot to vadītājus, gādājot par mēģinājumu telpām, atbalstot tērpu iegādi un “koncertturnejas”. Ne tikai “trekno gadu” budžeta ziedu laikos, bet arī cauri krīzes trūcīgumam daudzkur tika savilktas jostas un izdarīti sāpīgi griezieni, bet pašdarbības kolektīvi noturēti (dažviet pat to skaits pieauga), lai vieglāk būtu “likt bēdu zem akmeņa un dziedot tai pāri aizdejot”.
Atzīšos, kopš jau 13 gadus strādāju žurnālā “Logs”, ikreiz gan “lielo”, gan skolēnu svētku gājienos, parādoties jaunam pašvaldības nosaukumam, acis neviļus uzmeklē labi zināmās priekšsēdētāju sejas. Visi saposušies, kā jau īpašos godos klājas, daži lepojas ar tautastērpu. Un visi staro! Šī ir reize, kad pēc ikdienas ķibelēm, raizēm un pārmetumiem (gan pelnītiem, gan pavisam nepelnītiem) visi sajūtas diži un vareni, jo spējuši neļaut nogrimt tautas mantojuma “gaismas pilij”. Labākais apliecinājums tam apkopots XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektores Agras Bērziņas pārskata diagrammās.
Vai pamanījāt, ka Latvijas dižākajiem un lielākajiem novadiem uz pēdām min nelielais Bauskas novads?
Interesantus secinājumus katram pašam ļaus izdarīt vēl dažas diagrammas. Ikviens kolektīva vadītājs zina, cik grūti noturēt dalībniekus spurainajā tīņu vecumā, sevišķi jau puišus. Taču diagramma liecina, ka, “vētras un dziņu” laiku pārvarot, vidusskolas klasēs dejotāju skaits no jauna sakuplo. Skumji, ka Rīgas, bet jo sevišķi “Daugavas” stadiona ietilpība neaizmirstamās svētku izjūtas šogad ļaus izbaudīt tikai 56% deju kolektīvu. Piedalīties būtu pelnījuši visi, pat tiem, kam nepaveicās skatēs, pienāktos gandarījums par uzcītību un uzticību dejai. Tomēr pāri visam ir prieks par to, ka deju kolektīvu dalībnieku skaits pieaug!
Zinot, cik daudz tautiešu emigrācijas dēļ esam zaudējuši pēdējo gadu laikā, īpašs prieks par latviešu diasporas kolektīvu līdzdalību šīsvasaras svētkos. 310 latviešu (275 bērni un 35 pieaugušie) no Īrijas, Lielbritānijas, Vācijas, Nīderlandes, Austrālijas, Beļģijas, Luksemburgas un Norvēģijas uz dzimteni atvedīs trimdas pārstāvjus – divus korus, sešus deju kolektīvus, trīs folkloras kopas, vienu bērnu mūzikas ansambli un vienu latviešu skoliņas kolektīvu. Un kaut arī tautas deju kolektīvu diagrammas “aplī” 4% diasporas dancotāju tāds nieks vien ir, tomēr, iedziļinoties proporcijās, simboliskā nozīmē tas ir pat ļoti daudz, jo apliecina, ka saikne ar dzimteni nav zudusi.
Pamatu skumīgumam nesniedz arī Latvijas koru statistika – kopš 2010. gada dziesmu svētku skates 391 kora šogad to skaits pieaudzis līdz 455 pārbaudījumam gataviem dziedošajiem kolektīviem.
Pēdējā diagramma ļauj izanalizēt koru dziedātājus “šķērsgriezumā”.
Jau minēju, ka ceļazīmi uz svētkiem saņēma tikai labākie kolektīvi, kas izturēja skates “sieta” augstās prasības. Daļai gan būs izdevība savu māku atrādīt koncertos ārpus lielajiem pasākumiem – parkos, laukumos un citur. Šiem pasākumiem saskaņā ar organizētāju ieceri ir vairākas pievienotās vērtības:
popularizēt svētku ideju un radīt svētku noskaņu ārpus pamatprogrammas aktivitātēm;
sekmēt svētku norišu pieejamību cilvēkiem (visi zinām, kā dažu stundu laikā pazuda biļetes uz galvenajiem koncertiem, atstājot bešā ne vien mūžsenos svētku vērotājus, bet arī mazo dalībnieku vecākus; šie raibie un visiem pieejamie “minisvētki” būs kaut neliels plāksteris viņu grūtsirdībai);
dot papildu uzstāšanās iespējas svētku dalībniekiem, diasporas kolektīviem un ārvalstu viesiem, kā arī kolektīviem, kuriem neizdevās iekļūt svētku dalībnieku sastāvā.
Mums visiem atliek vien kolektīva lūgšana, lai svētku nedēļā Laika māte rūpētos par labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kas būtu ne par aukstu, ne karstu, ne par slapju, nedz sausu. Kaut gan īpašās “stihijas” reizēm atmiņu tīnēs pēc gadiem iegūst sevišķu mirdzumu. Tādi reiz bija svētki, kad publiski izskanēja aicinājums rīdziniekiem palīdzēt izžāvēt piemirkušos tautastērpus. Negaidīts bija arī X svētku versmīgais fons, kas lika bezgalīgi papildināt dalībniekiem paredzētā dzeramā ūdens krājumus un pat dzesēt pārkarsušos dancotājus no ūdens mucas šļūtenes. Un tomēr tieši šie ekstrēmi, raugoties no gadu distances, iegūst daudz burvīgāku atmiņu mirdzumu nekā rāmi un mierīgi aizritējušie svētki.
To jums nešaubīgi varu apliecināt arī pati kā XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieka Teikas vidusskolas “Skabardzēnu” dejotāja Marka vecmāmiņa.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017