Svētdiena, 2026. gada 01. novembris 15:09
Vārda dienas: Ikars
Pašvaldībā ne šogad, ne pērn jauna skola vai bērnudārzs nav atvērti, taču aizpērn – 2013. gada septembrī mazos līvāniešus viņu mīļais dārziņš pēc vasaras sagaidīja ar jauniem spēļu namiņiem, rotaļu kompleksu, smilšu kastēm, šūpolēm, slīdkalniņu, satiksmes noteikumu mācību laukumiņu ar ceļa zīmēm un neparastu bruģa klājumu – tajā ar atšķirīgas krāsas ķieģelīšiem iezīmētas “klasītes”, ko tik ļoti patīk lēkt mazajiem. Jau martā Līvānu pirmsskolas izglītības iestādē “Rūķīši” bija renovētas iekštelpas, tika mainīts jumts un siltinātas ārsienas, bet vasaras mēnešos iestāde ieguva daudzkrāsainu un dzīvespriecīgu ārējo veidolu. Paši līvānieši teic, ka viņu dārziņš ir viens no skaistākajiem ne tikai Latgalē, bet visā Latvijā. Bērnudārza ēku ieskauj skaists priežu mežs, un tā ir vēl viena priekšrocība mazajiem līvāniešiem.
Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs:
– Neraugoties uz to, ka, tāpat kā citviet Latvijā, arī Līvānu novadā pēdējos gados samazinājies skolēnu skaits, kopš novada izveides ne pagastos, ne pilsētā nav slēgta neviena izglītības iestāde. Lai tas būtu iespējams, neesam sēdējuši, rokas klēpī salikuši, bet strādājuši pie tā, lai šīs izglītības iestādes saglabātu.
Situācija Līvānu novadā ir labvēlīga ar to, ka pagastu izglītības iestādes atrodas diezgan tuvu pilsētai un daļa vecāku izvēlas sūtīt bērnus lauku skolās, kur klasēs ir mazāks skolēnu skaits. Otra lieta, ka šajās lauku skolās ir jānodrošina atbilstoša infrastruktūra un izglītības kvalitāte – arī pie tā strādājam. Lai gan arī mūsu novadā ir skolas, kurās ir neliels skolēnu skaits, tās darbojas arī ar mazākiem klašu komplektiem, arī apvienojot klases. Visās skolās ir pirmsskolas grupas, divās pamatskolās arī internāts. Un to, ka mūsu novadā izglītības kvalitāte ir labā līmenī, tajā skaitā lauku skolās, pierāda skolu reitingi.
Manuprāt, skolas slēgšana ir pieļaujama tikai visļaunākajā situācijā. Bez šaubām, situācijas novados ir dažādas un nevienu nevar nosodīt, tomēr uzskatu – šobrīd valsts politika ir vērsta uz līdzekļu ekonomēšanu, bet par cilvēku tiek aizmirsts. Un ne tikai izglītības jomā. Novada attīstības pamatā nav tikai nauda, ir arī citas vērtības, kas veicina šo attīstību. Slēdzot skolu, zaudē skolotāji, skolēni, vecāki – viņi zaudē laiku, ko veltīt ģimenei, jo jānogādā bērns uz attālu skolu vai jādodas uz darbu, kas ir tālu no mājām. Dažkārt šādos gadījumos pašvaldības zaudē savus iedzīvotājus, kuri pārceļas dzīvot citur. Zaudē konkrētā vieta kā tāda, jo skola ikvienā lauku apvidū ir izglītības un kultūras nesēja. Lauki tiek fiziski un garīgi “iztukšoti”.
Valsti šobrīd interesē tikai skaitļi, bet kur paliek cilvēciskais faktors? Kur paliek visu Latvijas teritoriju līdzsvarota attīstība, par ko vēl pavisam nesen tik daudz runāja? Par to var diskutēt – kam valstiskā mērogā ir lielāks pienesums, raugoties ilgtermiņā – ietaupītajiem eiro vai cilvēkiem, kuri dzīvo, strādā laukos un veicina to attīstību? Mūsu valstī, kā zināms, ir daudz lauku teritoriju. Tās degradējot (jo skolu, kā arī citu izglītības un kultūras iestāžu slēgšana to veicina), manuprāt, daļēji tiek zaudēts kaut kas no latviskās identitātes.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017
(0)
