Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 06:55
Vārda dienas: Gints, Uvis
Dalīšanās ekonomikas negatīvā ietekme uz pašvaldību budžetiem nav izvērtēta
28. un 29. septembrī Gelzenkirhenē (Vācijā) Reģionu komitejas Ekonomikas politikas komisijas (ECON) sanāksmē apstiprināja vairākus Latvijas delegācijas Reģionu komitejā iesniegtos priekšlikumus atzinumam par dalīšanās ekonomikas vietējo un reģionālo aspektu. Tajos Latvijas delegācija galvenokārt vērsa uzmanību uz šīs jaunās ekonomikas formas iespējamo negatīvo ietekmi uz pašvaldību budžetiem.
Dalīšanās ekonomika ir uzņēmējdarbības veids, kas balstās uz kopīgu resursu izmantošanu, ļaujot klientiem piekļūt precēm un pakalpojumiem, tos neiegūstot īpašumā. Šādu uzņēmējdarbības modeli izmanto arī Kalifornijā bāzētā transporta tīkla kompānija “Uber”, kura uztur “Uber” mobilo aplikāciju, kas ļauj patērētājiem ar viedtālruņa palīdzību nosūtīt brauciena pieprasījumu, kurš tālāk tiek nodots “Uber” autovadītājiem, kas nodrošina pakalpojumu ar savu automobili. Šis pakalpojums pieejams gandrīz 60 valstīs un 300 pilsētās visā pasaulē, taču daudzviet vērtēts pretrunīgi. Tā, piemēram, Briseles Tirdzniecības tiesa 24. septembrī atzinusi aplikāciju “Uberpop” par nelegālu un pieprasījusi “Uber” uzņēmumam to apturēt. Aplikācija “Uberpop”, kas ļauj izmantot neprofesionālu autovadītāju pakalpojumus par zemāku samaksu, ir aizliegta arī Francijā jau kopš šāgada sākuma.
Latvijas delegācijas vadītājs Andris Jaunsleinis sanāksmes dalībniekiem norādīja, ka uzņēmumi, kuru mērķis ir gūt peļņu, dažkārt nekorekti izmanto dalīšanās ekonomikas platformu, nenodrošinot darbiniekiem sociālā nodrošinājuma garantijas un tādējādi negatīvi ietekmējot gan iedzīvotāju labklājību, gan arī valsts un pašvaldību budžetus. “Nodokļu apiešana un nodokļu nemaksāšana ir cēlonis Eiropas Savienības dalībvalstu un to vietējo un reģionālo pašvaldību potenciālo nodokļu ieņēmumu zaudējumiem, kas īpaši kritiski vērtējams laikā, kad daudzās dalībvalstīs joprojām tiek īstenota taupības politika,” uzsvēra A. Jaunsleinis. Viņš arī aicināja turpmāk sekot, kādās jomās dalīšanās ekonomika attīstās un kā tā ietekmē makroekonomiskos rādītājus, lai dalīšanās ekonomika neattīstītos kā nodokļu optimizācijas shēma.
Reģionu komitejas ECON sanāksmē Latvijas delegāciju pārstāvēja delegācijas vadītājs Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš un Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs.
Pašvaldības labākā reģionālās attīstības scenārija meklējumos
1. un 2. oktobrī Tbilisi (Gruzijā) starptautiskajā konferencē CORD 2015 par reģionālo atšķirību pārvarēšanu Latvijas delegācijas Reģionu komitejā vadītājs un Austrumu partnerības valstu un Eiropas Savienības valstu reģionālo un vietējo pašvaldību konferencē (CORLEAP) pārstāvis Andris Jaunsleinis dalībniekus no Eiropas Savienības, Balkānu un Austrumu partnerības valstīm iepazīstināja ar Latvijas pašvaldību pieredzi, īstenojot attiecīgajai vietai pielāgotu (place‒based approach) pašvaldību attīstības stratēģiju.
Par attiecīgajai vietai pielāgotas politikas īstenošanu arvien vairāk tiek runāts pēdējā desmitgadē, jo īpaši diskusijām aktualizējoties pirms pašreizējā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda, apspriežot ES kohēzijas politikas reformēšanu. Konkrētajai vietai pielāgota politika, pretēji nozaru politikai, ir cieši saistīta ar daudzlīmeņu pārvaldību un ciešu vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti lēmumu pieņemšanā nacionālajā līmenī. Lai gan, no vienas puses, šīs politikas ieviešana saistās ar lielām gaidām, no otras puses, tās ieviešana radījusi arī ne mazums šķēršļu un problēmu, un Eiropas Savienības dalībvalstis joprojām meklē labākos veidus augšupējas politikas realizēšanā.
A. Jaunsleinis iepazīstināja klātesošos pašvaldību un valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjus un akadēmiķus no Eiropas Savienības, Balkānu valstīm un Austrumu partnerības valstīm ar 2011. gadā Latvijas pašvaldību pieņemto rezolūciju “Par attīstības vadības principu maiņu” un šo principu ieviešanu pēdējo gadu laikā, jo īpaši, iesaistoties pašreizējā ES fondu plānošanas perioda likumdošanas aktu izstrādē. Latvijas delegācijas pārstāvis uzsvēra nepieciešamību papildināt nozaru vadības principu ar teritoriālo pieeju un sniegt vietējām pašvaldībām lielāku rīcības brīvību prioritāšu izvēlē, īstenojot Eiropas Savienības fondu finansētas aktivitātes. Tādējādi aktivitātes atbilstu pašvaldībā veicamo darbu prioritātēm un nodrošinātu vietējo iedzīvotāju atbalstu.
CORD 2015 konferencē piedalījās augsta līmeņa politiķi un profesionāļi, kuri ikdienā nodarbojas ar reģionālās attīstības jautājumiem. Konference šogad notika jau piekto reizi. Iepriekšējās sanāksmes rīkotas Maķedonijā, Serbijā, Melnkalnē un Moldovā, un šogad, atsaucoties Gruzijas Reģionālās attīstības un infrastruktūras ministrijas aicinājumam, konference pirmo reizi notika Dienvidkaukāzā. Dalībnieki pulcējās, lai dalītos pieredzē un gūtu jaunas idejas reģionālās attīstības veicināšanai savās pārstāvētajās valstīs un pašvaldībās.
Rīgas domes pieredze nedeklarētā darba novēršanā RK seminārā Itālijā
1. oktobrī Lečē (Itālijā) Reģionu komitejas Sociālās politikas, izglītības, nodarbinātības, pētniecības un kultūras komisijas organizētajā seminārā “Darba ņēmēju aizsardzība jaunajā Eiropas kontekstā” Latvijas delegācijas pārstāvis Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais iepazīstināja semināra dalībniekus ar sava sagatavotā atzinuma par nedeklarētā darba jautājumiem galvenajiem secinājumiem un Rīgas domes pieredzi nedeklarētā darba problēmas novēršanā.
D. Turlais uzrunā uzsvēra, ka Eiropas platformas izveidei cīņā pret nedeklarētu darbu pašreizējos sociālekonomiskajos apstākļos ir izšķirīga nozīme, lai koordinēti un vienoti apkarotu šo parādību, tā Eiropas Savienībā nodrošinot augstus nodarbinātības standartus, izvairoties no smagām sociālām un ekonomiskām sekām, risinot ar darba ņēmēju mobilitāti saistītās problēmas, kā arī efektīvāk izmantojot cilvēkkapitālu.
Latvijas delegācijas pārstāvis iepazīstināja ar Rīgas pašvaldības sniegto sociālo palīdzību un līdzdarbības pasākumiem jeb iesaisti algotajos pagaidu darbos un atbalsta pasākumos, lai identificētu personu nodarbinātību un novērstu iespējamos sociālo pabalstu izkrāpšanas gadījumus. Viņš uzsvēra, ka būtiski arī izprast iemeslus, kādēļ cilvēki izvēlas nedeklarētu darbu, un risināt šīs problēmas, tāpēc Rīgas domes Labklājības departaments regulāri sadarbojas ar Valsts darba inspekciju, Nodarbinātības valsts aģentūru, kā arī iesaistās Eiropas Sociālā fonda projektos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta jauniešiem, veicot dažādus preventīvos pasākumus, kas veicina reģistrēto nodarbinātību.
Daiņa Turlā sagatavoto atzinumu “Eiropas platforma cīņai pret nedeklarētu darbu” Reģionu komiteja pieņēma 2014. gada oktobrī. Tas balstīts uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā. Atzinuma sagatavošanas laikā un pēc tā pieņemšanas Latvijas delegācijas pārstāvis sadarbojies ar Latvijas Republikas Pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā un Eiropas Parlamenta ziņotāju Georgiju Pirinski, un Eiropas Parlamenta sagatavotajā ziņojumā ietverti vairāki D. Turlā priekšlikumi.
Brisele atvērusi savas durvis pašvaldībām
No 12. līdz 15. oktobrim Briselē norisinājās Atvērto dienu semināri, kas šoreiz bija veltīti tēmai “Eiropas reģioni un pilsētas: partneri investīcijām un izaugsmei”.
Atvērto dienu semināri Eiropas reģionu un pilsētu nedēļas ietvaros notika jau 13. reizi, un tos, kā ierasts, rīkoja Reģionu komiteja sadarbībā ar Eiropas Komisiju. Interesentiem bija iespēja izvēlēties sev saistošākos no vairāk nekā 100 piedāvātajiem semināriem, kuros piedalījās pārstāvji no 177 reģioniem un pilsētām. Ar gandarījumu jāuzsver, ka šī bija pirmā reize, kad Atvērto dienu semināros tik plaši bija pārstāvēta Latvija. Šogad no Latvijas Atvērtajās dienās piedalījās Rīgas pilsēta, Vidzemes plānošanas reģions un pašvaldību uzņēmums SIA “ZAAO”.
Ilggadējais Atvērto dienu dalībnieks – Vidzemes plānošanas reģions šoreiz piedalījās seminārā “Nostājoties uz pareizā ceļa: pieejams transports gados vecākiem cilvēkiem”, kurā auditorijai bija iespēja iepazīties ar labās prakses piemēriem inovatīvos risinājumos pieejama transporta nodrošināšanā vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve Lelde Ābele klausītājus iepazīstināja ar pagājušajā gadā iesākto pilotprojekta ieceri piedāvāt jaunu, inovatīvu pakalpojumu – “transports pēc pieprasījuma”. Šis pakalpojums būs jo īpaši nozīmīgs vecāka gadagājuma iedzīvotājiem teritorijās, kur sabiedriskais transports nav regulāri pieejams vai netiek nodrošināts vispār. Piezvanot uz zvanu centru vai piesakot pakalpojumu elektroniski, iedzīvotāji varēs pieteikt transportu sev vēlamā laikā un vietā un nokļūt līdz tuvākajam reģionālajam centram, lai saņemtu ikdienā svarīgus pakalpojumus, piemēram, apmeklēt ārstu, iepirkties vai izmantot pašvaldības nodrošinātos pakalpojumus.
Seminārā ar savu pieredzi dalījās arī Flandrijas–Eiropas sadarbības aģentūra, Katalonija, Arnemas Neimegenas pilsētreģions, Eindhovenas pilsēta, Liverpūles pilsēta, Flandrija, Sautendonsī pašvaldība, AGE Platform Europe un POLIS tīkls.
Savukārt SIA “ZAAO” piedalījās seminārā “Nākotnes ilgtspējīga enerģijas nodrošināšana ar inovatīvu partnerību starpniecību – biometāna un SDG piemērs”. Viens no runātājiem šajā seminārā bija arī ZAAO pārstāvis Mārtiņš Niklass, kurš klātesošos iepazīstināja ar organisko atkritumu pārveidi biometānā, kas ir otrās paaudzes biodegviela un rada ne tikai uzlabojumus enerģijas drošībā un emisiju samazinājumā, bet arī jaunas darbavietas un ekonomisko izaugsmi. Semināru organizēja “Inovatīvā partnerība ilgtspējīgai enerģijai 2020”.
Rīgas pilsēta tika pārstāvēta divos Atvērto dienu semināros. Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra direktors Ēriks Zēģelis piedalījās seminārā “Ietverot “e” epārvaldē: vai IKT risinājumi var veicināt labu pārvaldību?”, kurā viņš iepazīstināja ar elektroniskās pārvaldes sistēmu Rīgas pašvaldībā. Viedoklī par e‒pārvaldes sniegto iespēju veicināt iedzīvotāju un dažādu pārvaldes līmeņu sadarbību dalījās arī Eiropas Savienības komisāra digitālā vienotā tirgus jautājumos Andrusa Ansipa kabineta pārstāvis Maksimilāns Štrotmanis un Beļģijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju federālā dienesta pārstāvis Franks Leimans.
Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko piedalījās seminārā “Ceļā uz elastīgu, ilgtspējīgu un resursu efektīvu Enerģētikas savienību – Eiropas galvaspilsētu un reģionu loma”. Tajā vairākas Eiropas Savienības dalībvalstu galvaspilsētas iepazīstināja ar savām stratēģijām un aktivitātēm enerģijas drošības, elektroenerģijas un gāzes monitoringa un efektīvu siltumapgādes tīklu jomā, kā arī energoefektīviem projektiem sabiedriskā transporta sektorā.
CORLEAP sanāksmē Armēnijā par ieguvumiem no Austrumu partnerības
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis 18. septembrī piedalījās CORLEAP jeb Austrumu partnerības reģionālo un vietējo pašvaldību konferences biroja sanāksmē Erevānā (Armēnijā), kā arī vietējai demokrātijai veltītā konferencē.
A. Jaunsleinis šajā pasākumā teica uzrunu, kurā norādīja uz nepieciešamību sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm stiprināt konkrētās jomās – transporta nozarē, izglītībā, jaunatnes apmaiņas programmās un enerģētikas jomā. Valstu iedzīvotājiem šīs iniciatīvas būtu kā labs piemērs, kas demonstrētu reālus un praktiskus ieguvumus no sadarbības Austrumu partnerības tīklā.
Latvijas Pašvaldību savienība jau daudzus gadus sadarbojas ar pašvaldību organizācijām Austrumu partnerības valstīs. “Ņemot vērā mūsu valstu kopīgo vēsturi, mēs izprotam savu partneru problēmas un spējam dalīties ar pieredzi, kā attīstīt pašvaldību piedāvātos pakalpojumus, piemēram, ūdens un siltumapgādi, sociālos un citus pakalpojumus,” pauda Andris Jaunsleinis.
Vienlaikus LPS priekšsēdis aicināja sadarbības partnerus akli nekopēt svešu pieredzi, bet pašiem izvērtēt, kas vērtīgs, noderīgs un atbilstošs vietējiem apstākļiem.
CORLEAP sanāksme Armēnijā notika pirmo reizi, un konferencē iesaistītie pārstāvji apstiprināja rīcības plānu 2016.–2017. gadam, kā arī atskatījās uz maijā notikušo Austrumu partnerības samitu Rīgā. CORLEAP rīcības paredz turpmākas aktivitātes decentralizācijas virzienā, pašvaldību kapacitātes celšanā, vietējo un reģionālo pašvaldību finansiālā atbalstā.
CORLEAP jeb Austrumu partnerības reģionālo un vietējo pašvaldību konference izveidota 2011. gada septembrī, atsaucoties Eiropas Komisijas aicinājumam nodibināt platformu dialogam starp Austrumu partnerības (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina) un Eiropas Savienības valstu pašvaldībām un veicināt to sadarbību. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis kopš 2012. gada ir viens no CORLEAP 36 pārstāvjiem un arī CORLEAP biroja loceklis.
Eiropas gada attīstībai Labas gribas vēstniece un Latvijas pašvaldību vadītāji pie Moldovas kolēģiem
Ārlietu ministrija ik gadu piešķir grantus attīstības sadarbības projektu īstenošanai Austrumu partnerības valstīs. Šogad Ārlietu ministrija ir piešķīrusi grantu 20 572 eiro apmērā Latvijas Pašvaldību savienībai projekta “Administratīvi teritoriālās reformas un finanšu decentralizācijas sinerģija labas pārvaldības stiprināšanai Moldovā” īstenošanai.
Šā projekta mērķis ir veicināt Moldovas vietējo pašvaldību reformas, iepazīstinot ar Latvijas administratīvi teritoriālās reformas pieredzi un tās piemērošanu Moldovā, kā arī ar Latvijas finanšu sistēmu.
Šajā projektā no 21. līdz 25. septembrim Eiropas gada attīstībai Labas gribas vēstniece LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Kandavas novada domes priekšsēdētājs Normunds Štoferts, Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa un Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks piedalījās ekspertu vizītē Moldovā.
Vizītes pirmajā dienā Kišiņevā notika tikšanās ar Moldovas Pašvaldību asociācijas CALM kolēģiem. Latvijas delegācija viesojās daudzās Moldovas pašvaldībās un Gagauzijas reģionā, lai pārrunātu turpmākās sadarbības virzienus starp abu valstu pašvaldībām.
Sagatavojušas Maija Pētermane un Elita Kresse
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017