Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 05:20
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Izdevumam par Kuldīgas arhitektūru un pilsētbūvniecību – apbalvojums
Zinātniski pētnieciskais darbs – grāmata “Kuldīga. Arhitektūra un pilsētbūvniecība” ieguvis apbalvojumu Kultūras mantojuma gada balvu pasniegšanas pasākumā nominācijā “Kultūras mantojuma izpēte”.
Pētījuma zinātniskais redaktors un darba sastādītājs ir RTU profesors un Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Jānis Krastiņš, bet paša darba autori – Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītāja un pilsētas arhitekte Jana Jākobsone, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris, arheologs Mārtiņš Lūsēns, arhitekti Jānis Zilgalvis, Ilmārs Dirveiks un Agate Eniņa, vēsturnieks Andris Biedriņš, Kuldīgas novada muzeja galvenā krājuma glabātāja Daina Antoniška un Latvijas Mākslas akadēmijas un Zinātņu akadēmijas prezidents profesors Ojārs Spārītis, kā arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.
Pēc Kuldīgas novada pašvaldības iniciatīvas divu gadu garumā veikts pamatīgs izpētes darbs, kas slāni pa slānim atklāj Kuldīgas vecpilsētas vērtības arheoloģijā, arhitektūrā un pilsētbūvniecībā. Grāmata ir ne tikai pamatīgs zinātnisks pētījums, bet arī saistošs materiāls ikvienam iedzīvotājam, kuram rūp kultūras mantojuma saglabāšana, balstot to uz vides kvalitātes vērtībām.
Arī otrs Kuldīgas novada pašvaldībā īstenotais projekts – pilsētas spēle “Kuldīgas vēsturiskais mantojums” – saņēma Atzinības rakstu par ieguldījumu kultūras mantojuma jomā nominācijā “Kultūras mantojuma popularizēšana”.
Spēle, kas šogad norisinājās jau septīto reizi, ir pašvaldības organizēts sabiedrības izglītošanas un iesaistes pasākums skolu jauniešiem un ģimenēm ar bērniem. Dalībnieki, izmantojot karti un pārvietojoties pa rīkotāju noteiktu maršrutu, veic dažādus uzdevumus. Pilsētas spēles saturu ik gadu dažādo, akcentējot jaunas tēmas vai virzienus, kuros ikdienā ierasti Kuldīgas vides aspekti atklājas neparastā rakursā. Tā īpaša uzmanība tikusi pievērsta tradicionālo un izzūdošo amatu popularizēšanai, kas ļauj labāk izprast arī Kuldīgas arhitektūras vērtības.
Grāmatā apkopota Kuldīgas slimnīcas vēsture
3. jūlijā Kuldīgas Mākslas namā ikviens interesents bija aicināts uz ilgi gaidītās grāmatas “Kuldīgas slimnīcas stāsti” atvēršanas svētkiem. Rakstniece Dace Zvirbule apkopojusi materiālus un liecības par dažādiem slimnīcas vēstures posmiem, ko vairāk nekā 50 gadus vākuši muzeji, ārsti un citi aktīvisti.
Lielāko daļu materiālu krāt un glabāt uzņēmusies Kuldīgas slimnīcas daktere Zigrīda Smilga. Viņas rīcībā nonākušas dažādu muzeju un ārstu aptaujas, fotogrāfijas, anketas, profesoru vēstures liecības. Vēlāk pēc Ivara Eglīša, tolaik slimnīcas vecākā ārsta, tagad – SIA “Kuldīgas slimnīca” valdes locekļa, ierosinājuma daktere sākusi nopietnu vēstures pētīšanas un informācijas apkopošanas ceļu. Valsts vēstures arhīvā iegūta informācija par pirmo slimnieku, kurš stacionēts Kuldīgas slimnīcā – tas bijis tālajā 1827. gadā. Tajā laikā ēka Liepājas ielā 37 bijusi militārā lazarete. Šis uzskatāms par slimnīcas dibināšanas gadu.
Kad 2002. gadā tika ielikts jaunās slimnīcas pamatakmens, sākusies īstā vēstures pētīšana – no Medicīnas vēstures muzeja iegūti dati par pirmskara slimnīcu, bet par pēckara laiku informāciju meklējuši paši un piesaistījuši palīgos Kuldīgas novada muzeju. Turpmāk fiksēti visi slimnīcas notikumi, par katru gadu izveidojot biezu notikumu mapi. Apkopot apjomīgos Kuldīgas slimnīcas materiālus uzņēmusies Dace Zvirbule.
Pētera Jaunzema fotogrāfiju grāmata par Kuršu krasta ļaudīm
10. jūlijā Liepājas muzejā notika starptautiskā fotomākslinieka un Liepājas Tautas fotostudijas ilggadējā dalībnieka Pētera Jaunzema (EFIAP) fotogrāfiju grāmatas “Piemares īstenieki” atvēršana. Grezno izdevumu lieliski papildina septiņas brīnumjaukas rakstnieka Ērika Kūļa epifānijas.
“Esmu pateicīgs, ka sadarboties ar mani grāmatas veidošanā piekrita projekta vadītāja Ieva Leimane, rakstnieks Ēriks Kūlis, datormāksliniece Maruta Bože, pieredzējušais kapteinis Ziedonis Balčus, zivju pētnieks Ēvalds Urtāns, kā arī fotomeistari Varis Sants un Valdis Brauns. Tagad, kad darbs ir galā, varam vērtēt, kas no tā visa mums ir sanācis,” teica fotomākslinieks.
“Piemares īstenieki” ir poētisks vēstījums par Kuršu krasta zvejnieku, zivju krājumu pavairotāju un zivju audzētāju darbību periodā no aizvadītā gadsimteņa
70. gadu sākuma līdz Latvijas iestājai Eiropas Savienībā. Tas bija skarbs, pretrunīgs, spilgtiem notikumiem un atgadījumiem piesātināts laikposms, kas tieši un jēgpilni atspoguļojas grāmatā iekļautajās fotogrāfijās.
Fotogrāfiju grāmata ir autoru veltījums mīļajai Dievzemītei, Liepājai un visiem Kuršu krasta ļaudīm. Tās izdošanu atbalstījis Zivju fonds, Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde “Kultūras pārvalde”, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, AS “Kursa” un biedrība “Latvijas Zvejas produktu ražotāju grupa”, SIA “LATIO” un “Edo Consult”, kā arī Pāvilostas, Grobiņas, Rucavas un Nīcas novadu domes.
Norvēģu autors Liepājai dāvina savas grāmatas eksemplārus
Septembra vidū Liepājā viesojās latviešu izcelsmes norvēģu sociologs un rakstnieks Terje Binders, lai ar autonomas “Hertz” atbalstu Liepājas skolām, bibliotēkām, Veco ļaužu dzīvojamajai mājai un Pensionāru dienas centram uzdāvinātu sava pirmā sarakstītā romāna “Kur piedzimst vējš” 40 eksemplārus.
16. septembrī autors tikās ar Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieku Gunāru Ansiņu un Sociālā dienesta direktori Ivetu Bartkeviču un nodeva savu grāmatu Veco ļaužu dzīvojamās mājas iemītniekiem un Pensionāru dienas centra apmeklētājiem.
Grāmata “Kur piedzimst vējš” vēsta par autora pūliņiem noskaidrot, kāpēc viņa vecvecāki Jānis un Anna Binderi 1905. gada revolūcijas laikā kopā ar bērniem pēkšņi nolēma pamest dzimto Kurzemes apkaimi un Latviju, lai pārceltos uz dzīvi Norvēģijā. Terje Binders spējis smalki un reizē objektīvi palūkoties uz Latviju un latviešiem gan 1905. gada revolūcijas un Pirmā pasaules kara kontekstā, gan uz latviešiem mūsdienās.
Jauns fotoalbums par Ventspili
Ventspilī iedibināta tradīcija reizi piecos gados veidot fotoalbumu, kurā atspoguļota pilsētas attīstība laikā kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas, īpaši akcentējot izaugsmi pēdējos piecos gados.
Fotoalbums “Ventspils 700 + 25” ir jau ceturtā šīs sērijas grāmata. Tajā vairāk nekā 200 lapaspusēs iekļauti fotoattēli un informācija latviešu, krievu, angļu un arī ķīniešu valodā par teju 200 dažādiem pilsētas objektiem un nozīmīgiem pasākumiem. Informācija fotoalbumā sakārtota vairākās tematiskās nodaļās – Valsts valstī, Ienāc pilsētā, Pilsētas sirds ir osta, Urbānās ainavas skaistums, Tuvāk Eiropai, Mūsu pilsētas bērni, Pilsētas dārgumi, Elpojam dziļi, ko papildina Latvijā un pasaulē pazīstamu personību vai uzņēmumu citāti par Ventspili – pasaules reklāmas autoritātes brita Stīva Henrija, žurnāla “Forbes”, Maestro Raimonda Paula, Latvijas Mākslas akadēmijas rektora profesora Alekseja Naumova, trenera Sanda Prūša u.c. izteikumi.
Ventspilī izvietoti interaktīvi ekrāni jeb e-kioski
Lai uzlabotu informācijas pieejamību iedzīvotājiem un pilsētas viesiem par Ventspils pilsētas pašvaldības pakalpojumiem, apskates objektiem un gaidāmajiem kultūras un sporta pasākumiem, pie Piedzīvojumu parka, Ostas ielas promenādē pie kuģīša “Hercogs Jēkabs” piestātnes un Piejūras kempingā izvietoti interaktīvi ekrāni jeb e-kioski.
Atšķirībā no līdzšinējiem pilsētā izvietotajiem informatīvajiem ekrāniem jaunie ekrāni ir interaktīvi – līdzīgi kā strādājot ar planšetdatoru, lietotājs pats var izvēlēties, kādu informāciju aplūkot. Ap katru no interaktīvajiem kioskiem izveidota arī bezvadu interneta tīkla zona, kas visu diennakti bez maksas ir pieejama jebkuram iedzīvotājam vai pilsētas viesim. Šie trīs e-kioski ir pirmie šāda veida ekrāni Ventspilī, kas izvietoti ārā un izmantojami gan vasaras svelmē, gan ziemas aukstumā. Visi kioski ir pieslēgti Ventspils pilsētas optiskajam datu pārraides tīklam, tāpēc tajos pieejamā informācija tiek regulāri atjaunota.
Projekts “Interaktīvu e-pakalpojumu izveide un pieejamība” īstenots, sadarbojoties Ventspils pilsētas pašvaldības iestādei “Ventspils Digitālais centrs” ar Klaipēdas pilsētas pašvaldības administrāciju, finansējumam izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda Latvijas–Lietuvas pārrobežu programmas atbalstu.
Izdota grāmata par Zlēku vēsturi
6. jūnijā Zlēku evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kas svinēja 370 gadus, kopš likts dievnama pamatakmens, tika atvērts Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Dr. habil. art. Ojāra Spārīša ceļvedis par Zlēku baznīcu.
12. septembrī daudz interesentu pulcējās Ventspils novada Zlēku Kultūras namā uz rakstnieces Laimdotas Sēles grāmatas “Zlēkas. Laiki un likteņi” atvēršanu. Pasākumā uzstājās ne tikai izdevuma autore, bet arī vēsturniece Ingrīda Štrumfa un mācītājs Jānis Kalniņš.
L. Sēles grāmata tapusi četru gadu laikā, un apjomīgajā pētījumā iekļauti fakti no seniem laikiem līdz mūsdienām – šim pavasarim. Autore tikusies ar daudziem Zlēku pagasta iedzīvotājiem un pētījusi arhīva materiālus, tādēļ viņas sarakstītā grāmata ir vairāk nekā 700 lappušu bieza.
Izdevuma iznākšanu atbalstījusi Ventspils novada pašvaldība un ziedotāji, kuru vidū ir Anris Bože un Zinta un Ģirts Štekerhofi, kuri kopā ar vietējo luterāņu draudzi un Zlēku attīstības fondu ierosināja apkopot Zlēku ciema attīstības vēsturi.
“Ir vērts rakstīt nākamo grāmatu,” teic Kolkas patriote Baiba Šuvcāne
5. septembra pēcpusdienā Kolkas tautas namā uz savas sestās grāmatas “Sauc par Vaidi mūsu ciemu” atklāšanas svētkiem aicināja lībiešu kultūrvēsturniece un tāspuses patriote Baiba Šuvcāne.
Atsaucība bija aizkustinoši liela – zāle cilvēku piepildīta līdz malām, un jauno grāmatu izpirka ātri jo ātri. Tas apliecina to, ka viņas darbiem piemīt ne tikai kultūrvēsturiska vērtība, bet tie arī interesē lasītājus.
Zīmīgi, ka savā uzrunā Kolkas pagasta pārvaldnieks Aldis Pinkens “Sauc par Vaidi mūsu ciemu” nodēvēja jau par Baibas Šuvcānes septīto grāmatu... Kad kultūrvēsturniece atgādināja, ka tā ir sestā, pagasta vadītājs sacīja: “Nu tad septītā grāmata būs pēc diviem gadiem.”
Grāmata par Imantu Ziedoni un Tukumu
Klajā nākusi Arņa Šablovska sastādītā grāmata “Ziedošais ķiršu dārzs. Tukuma Imants”. Tās tapšanā izmantotas Tukuma muzeja krājumā esošās dzejnieka Imanta Ziedoņa vēstules klasesbiedram Visvaldim Zelmāram Cīcim. No 1948. līdz 1952. gadam viņi kopā mācījās Tukuma vidusskolā (tagad Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskola). Vēstules rakstītas laikposmā no 1952. līdz 1962. gadam.
Grāmata “Ziedošais ķiršu dārzs. Tukuma Imants” atklāj Imanta Ziedoņa personības tapšanu, pirms dzejnieku Ziedoni iepazina pasaule. Te lasāmas iepriekš nepublicētas vēstules klasesbiedriem, draugiem, skolotājiem un Tukuma pilsētas vadībai. Tukums ir Ziedoņa mīlestība, un grāmatu var uzskatīt par mīlestības stāstu, kas vieno pilsētu un Imantu Ziedoni.
Grāmata par Jūrmalas sirdi atmiņu lokos
10. jūlijā Jūrmalas pilsētas muzejā notika apgāda “Jumava” izdotās rakstnieka Pētera Struberga jaunās grāmatas “Jūrmalas sirds atmiņu lokos” prezentācija.
Pazīstamais pasaules apceļotājs un dēkainis Pasaules latviešu klaidoņu brālības kluba prezidents Pēteris Strubergs paspējis pabūt 80 valstīs un apgūt visus pasaules kontinentus. Šajā grāmatā viņš pievērsies dzimtajai Jūrmalai un konkrētāk – Majoriem un Dzintariem, kas kā Jūrmalas sirds atspoguļota toreiz Jūrmalā dzīvojušā zēna emocionālā atmiņu stāstījumā.
Autors veltījis grāmatu savai ģimenei, radiem, kaimiņiem, draugiem, kā arī visiem Jūrmalas ļaudīm, kam rūp pilsētas vēsture. Grāmatas pamatā ir autora redzētais, dzirdētais un piedzīvotais līdz 1965. gadam. Atsevišķās sadaļās organiski iekļautas arī Pētera Struberga vecmāmiņas brāļa Kārļa Priedes atmiņas, kas tēlaini atspoguļo jūrmalnieku sadzīvi Krievijas impērijas un pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Autors interesanti dokumentējis konkrētu ēku vēsturiskās un arhitektoniskās pārmaiņas laiku lokos.
Nozīmīga vieta grāmatā ierādīta fotoattēliem – unikāliem vēstures materiāliem, kas ņemti no autora personīgā arhīva, kā arī Jūrmalas pilsētas muzeja un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jūrmalas brigādes krājuma.
Par vērtīgu informācijas papildinājumu uzskatāma grāmatā iekļautā informācija par slaveniem kultūras darbiniekiem, kuri dzīvojuši un strādājuši Majoros pirmās Latvijas brīvvalsts laikā – dzejnieku Raini, kinorežisoru Aleksandru Rusteiķi un gleznotāju, grafiķi un dekoratīvās mākslas meistaru Ansi Cīruli.
Rīga sporto – arī grāmatā
25. septembrī Latvijas Sporta muzejā notika grāmatas “Rīga sporto gadsimtu griežos” atvēršanas svētki.
Grāmata ir Rīgas domes Izglītības un sporta departamenta un apgāda “Jumava” kopdarbs, kurā grāmatas autori stāsta par tiem, kas vairāk nekā pusotra gadsimta garumā veidojuši, uzturējuši un stiprinājuši Rīgas sportisko garu un tradīcijas. Stāstījums ved cauri rīdzinieku sporta piedzīvojumiem, faktiem, to interpretācijām, notikumiem un atgadījumiem. Tajā atrodams arī vēstījums par spilgtām sporta personībām, kuras zināmas ne tikai Rīgā, bet visā plašajā pasaulē.
Grāmatas atvēršanas pasākumā bija tikšanās ar grāmatas autoriem – Gunti Keiselu, Ritu Apini, Daini Āzenu, kā arī apgāda “Jumava” vadītāju Juri Visocki un Rīgas pašvaldības pārstāvjiem.
“Impulsu šādas grāmatas veidošanai deva rīdzinieki, kas pulcējas un piedalās tautas sporta pasākumos jau vairākās paaudzēs. Redzot, ka vecvecāki kopā ar mazbērniem aktīvi sporto skriešanas seriālos un daudzās citās fiziskās aktivitātēs, radās vēlme aprunāties un izzināt šo senioru aktīvā dzīvesveida motivāciju, pirmsākumus un vēsturi, kā tas sācies. Manuprāt, grāmata būs vērtīgs materiāls ikvienam ar sportu saistītam cilvēkam, tajā skaitā sporta veterāniem, viņu ģimenes locekļiem, sporta jomas studentiem un sporta federācijām,” raksturojot jauno izdevumu, saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece Dina Vīksna.
Izdots trešais Jelgavas skolēnu dzejas krājums
16. septembrī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, klātesot autoriem, viņu ģimenēm un pedagogiem, tika atklāts trešais Jelgavas skolēnu dzejas krājums “Jelgava laiku lokos”. Tajā publicēti 64 pilsētas skolu audzēkņu darbi, kas ir kā veltījums Jelgavai 750. jubilejā.
“Jelgavas 750. dzimšanas dienas pasākumi ir stiprinājuši iedzīvotāju piederības izjūtu pilsētai. Jūsu, skolēnu, apliecinājums tam ir šī grāmata. Esmu pārliecināta, ka šis ir svarīgs notikums ne tikai jūsu, bet arī pilsētas dzīvē,” klātesošos uzrunāja Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, sakot paldies autoriem, viņu vecākiem, pedagogiem un šā projekta galvenajiem īstenotājiem – Jelgavas Latviešu biedrības pārstāvei Vijai Zelmenei un Jelgavas Izglītības pārvaldei.
Literāro darbu konkursam pavisam tika saņemti 256 skolēnu darbi, kurus izvērtēja septiņu ekspertu komisija. Dzejas krājumā “Jelgava laiku lokos” iekļauti 64 darbi par tēmu “Jelgavai ‒ 750” un “Jelgava laiku lokos”.
Ilustrācijas dzejoļu krājumam veidojuši Jelgavas Mākslas skolas audzēkņi skolotājas Ilzes Emses-Grīnbergas vadībā.
Izveidoti prezentācijas materiāli par Bauskas novadu
Bauskas novada pašvaldība bagātinājusi prezentācijas materiālu klāstu ar jauniem un vērtīgiem materiāliem. Šajā gadā tapis buklets par Bauskas novadu, krāsainām un interesantām fotogrāfijām bagāts fotoalbums un izveidota īsfilma, kurā Bauskas novads aplūkojams no putna lidojuma.
Bukletā sniegta aktuāla informācija par pašvaldības darbu, uzņēmējdarbību novadā, norisēm izglītībā, kultūrā, tūrismā. Tāpat tas satur informāciju par sociālajiem pakalpojumiem, sporta un jaunatnes aktivitātēm. Bukletā sumināti Bauskas novada pašvaldības apbalvojumus saņēmušie novadnieki un stāstīts par konkursu “Bauskas novada rota”.
Tieši novada svētkos, kas notika jūlija un augusta mijā, dienasgaismu ieraudzīja vēl viens vērtīgs un reprezentatīvs materiāls – 96 lapaspušu biezs fotoalbums par Bauskas novadu “Bauskas novads aicina”. Tajā iekļautajās fotogrāfijās Bauskas novads aicina iepazīt, izmantot, nobaudīt, apmeklēt, priecāties par, piedalīties un svinēt. Fotoalbumā izmantoto fotogrāfiju autori lielākoties ir novada iedzīvotāji.
7. septembrī Bauskas novada pašvaldībā notika fotoalbuma “Bauskas novads aicina” reprezentācijas un pateicības svētki albuma veidošanā iesaistītajiem eseju un fotogrāfiju autoriem. Svētku dalībniekus uzrunāja novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks, sakot paldies par ieguldījumu. Novada pašvaldībai šis ir pirmais reprezentācijas albums, un uzteicami, ka laba ideja īstenota līdz rezultātam, kas sagādā prieku gan pašiem veidotājiem, gan dāvanas saņēmējiem.
Sadarbībā ar Rihardu Zviedri un Bauskas Bērnu un jauniešu centru Bauskas novadu tagad var aplūkot no putna lidojuma – tapusi saviļņojoša nedaudz vairāk nekā piecas minūtes gara filmiņa. To paredzēts izmantot kā prezentācijas materiālu, uzņemot ciemiņus, šādā veidā iepazīstinot viņus ar Bauskas novadu no pavisam cita, nepierasta skatupunkta. Filma noteikti būs interesanta arī novadniekiem, jo ne jau daudziem bijusi iespēja palūkoties uz savu novadu no tādiem augstumiem.
Iznākusi grāmata par Salas novadu
Nule klajā nākusi Ligitas Ābolnieces grāmata “Laika saknes vērojot” par Salas novada vēsturi un ne tik senām dienām. Vēstījums ietilpis gandrīz 400 lappusēs ar neskaitāmiem fotouzņēmumiem.
Grāmatas atklāšanas svētkos, kas notika 11. septembrī Biržu Tautas namā, interesentiem bija iespēja tikties ar grāmatas autori un iepazīties ar nelielu prezentāciju par Salas novadu.
Grāmatu “Laika saknes vērojot” (gan mīkstos vākos, gan cietos vākos) var iegādāties Salas novada domē.
Izdota krāsojamā grāmata mazajiem jēkabpiliešiem
Sagaidot vasaru, Jēkabpils pilsētas pašvaldība izdevusi krāsojamo grāmatu mazajiem jēkabpiliešiem “Izkrāso Jēkabpili”. To pilsētas dome dāvināja pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem, kuri šopavasar beidza bērnudārza gaitas.
Krāsojamajā grāmatiņā izvietoti mākslinieces Dainas Eglītes radīti melnbalti zīmējumi. Teksta autore ir Jēkabpils pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Sleže.
Grāmatas ilustrācijas sniedz iespēju paraudzīties uz mūsdienu Jēkabpili no vēsturiskā skatupunkta. Katrā lappusē esošais zīmējums papildināts ar īsu tekstu, kas ļauj bērniem uzzināt nedaudz vairāk par pilsētu vai arī pārbaudīt savas zināšanas. Pārlapojot grāmatiņas lapas, bērni sastopas gan ar Jēkabpils simbolu – lūsi, gan pilsētas dibinātāju hercogu Jēkabu, kā arī var pēc saviem ieskatiem piešķirt krāsas pilsētas ievērojamākajām vietām – Vecpilsētas laukumam, Krustpils pilij, Krustpils saliņai un daudzām citām. Grāmatas beigās pieejama arī karte, kurā norādīta krāsojamo objektu atrašanās vieta pilsētā.
Jauka dāvana Daugavpils pirmklasniekiem
“Pilsēta, kur visi ir savējie” – tāds nosaukums dots krāsojamajai grāmatai, ko 1. septembrī saņēma katrs Daugavpils pirmklasnieks. Šo projektu īstenojusi firma “DIA Media” ar Daugavpils uzņēmēju palīdzību.
Grāmatā stāstīts par lidojošo pelēnu Šmuku, kurš izlido no cietokšņa kazemāta un apmaldās. Bet pilsētā, kur visi ir savējie, pelēnu nepamet nelaimē. Viņš pabūs Baznīckalnā, Dubrovina parkā, kā arī citās vietās un pēc ceļojuma pa pilsētu atgriezīsies mājās. Grāmatiņā katru lappusi var izkrāsot, ir vieta arī saviem zīmējumiem.
“Mīlestība pret dzimto vietu sākas ar tradīcijām ģimenē un bērnības atmiņām,” saka projekta autore Žanna Romanovska. Iespējams, kādam interese par dzimtās pilsētas vēsturi sāksies tieši ar šo pasaku.
Jaunais albums “Veļ viļņus Daugavpils” un grāmatu skapis Saules ielā
Daugavpils dome šovasar izdevusi jaunu pilsētas albumu “Veļ viļņus Daugavpils”. Tā tekstu veidojis Dainis Īvāns. Fotogrāfiju autori ir dažādi fotogrāfi, bet to atlasi veicis Māris Kundziņš.
Albums ir trīs valodās: latviešu, krievu un angļu.
Daugavpils dome jauno albumu izmantos reprezentācijas vajadzībām. Pirmie, kas šo izdevumu saņēma, bija Somijas vēstnieks un viesi no sadraudzības pilsētām, kuri jūnija sākumā ieradās svinēt Daugavpils pilsētas 740. jubileju.
Saules ielā 38 pie biedrības “Erfolg” ēkas “uzradies” grāmatu skapis. Atklāšanas pasākums 12. augustā raisīja garāmgājēju interesi un sākotnēji neizpratni par to, kāpēc telefona būdiņa ir piepildīta ar grāmatām. Biedrības “Erfolg” projekta mērķis ir popularizēt lasīšanu. Ikviens aicināts apmainīt izlasīto grāmatu pret citu turpat uz ielas.
Pasākuma organizatori atgādināja, ka labākā dāvana ir grāmata, tāpēc daudzās no tām var atrast dāvinājuma uzrakstu. Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Dukšinskis papildināja sabiedriskās bibliotēkas krājumu ar Latvijas iedzīvotāju atmiņu grāmatu par Otro pasaules karu. Savukārt domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis nodotās grāmatas parakstīja ar interesantu frāzi: “Cilvēkam, kas mīl lasīt, nekur un nekad nav garlaicīgi. Par to esmu pārliecinājies pats.”
Daugavpilī prezentētas vietējo autoru grāmatas
Dzejas dienās 8. septembrī Latgales Centrālajā bibliotēkā Daugavpilī tika rīkots pasākums “Literātu dāvana Daugavpils pilsētai 740 gadu jubilejā”, kurā pilsētas literāti un nacionālo kultūras biedrību pārstāvji iepazīstināja ar viņu izdotajām grāmatām.
Izdevējdarbība ir darbietilpīga un prasa radošu pieeju un lielus naudas līdzekļus. Radošums daugavpiliešiem ir augstā līmenī, taču finansiālais jautājums bieži rada grūtības. Šo situāciju palīdz risināt Daugavpils pilsētas domes Sabiedrisko organizāciju atbalsta fonds.
Pasākumā savus jaunos izdevumus prezentēja Daugavpils Latgaliešu biedrība, vietējās krievu rakstnieku organizācijas, ebreju kopiena, Latvijas–Baltkrievijas sadraudzības biedrība un citas. Grāmatu dažādība priecē: dzejas izlases un almanahi, eseju krājumi un publicistika, dziesmu grāmatas un bērnu dzeja. Tā, piemēram, biedrība “DINA-ART” iepazīstināja uzreiz ar diviem krājumiem – Lidijas Vasaraudzes dzejoļiem “Sudrabots rudens” un Jevgeņija Golubeva bērnu grāmatu “Mur un mjau”.
Tradicionālās Dzejas dienas Daugavpilī kļuva zīmīgas arī ar īpašu dzejoļu krājumu “Daugavpils dzejā”, kas veltīts Daugavpils 740. gadadienai un kurā apkopoti 20. un 21. gadsimta dzejnieku darbi, kuru galvenā tēma ir Daugavpils. Todien muzikāli literārā pasākumā “…par Daugavpili, mīlestību un Raini” Marka Rotko Mākslas centrā tika prezentēts gan šis izdevums, gan ikgadējā Daugavpils pilsētas un novada dzejnieku darbu izlase “Dzejas dienas 2015”, kas šogad izdota jau 25. reizi.
Svētki Kazimiram Skrindam un grāmatai par Daugavu
18. septembra pēcpusdienā visi vabolieši un citi interesenti tika aicināti uz Skrindu dzimtas muzeja rīkoto pasākumu Daugavpils novada Vaboles kultūras namā, kur notika izcilā Latgales atmodas darbinieka, priestera un publicista Kazimira Skrindas 140 gadu jubilejas pasākums un novadnieka un mākslinieka Jāņa Svenča grāmatas “Dienas pie Daugavas” atvēršanas svētki.
Kazimirs Skrinda Latgales kultūras vēsturē ir pazīstams arī kā literāts un publicists, tāpēc par godu viņa piemiņai un Jāņa Svenča grāmatas atvēršanas svētkiem sadarbībā ar Vaboles vidusskolu tika izsludināts skolēnu radošo darbu konkurss “Par ko es rakstītu, ja būtu grāmatas autors...”. Skrindu dzimtas muzejā tika iesniegti visu 5.–10. klašu skolēnu radošie darbi, ko vērtēja muzeja speciālisti kopā ar Vaboles amatierteātra režisori Vaboles pagasta pārvaldes vadītāju Ainu Pabērzi. Svinīgajā pasākumā apbalvoja labākos Vaboles vidusskolas autorus – Mārtiņu Bruņenieku (6. klase), Viktoriju Skrindu (5. klase) un Antru Bruņinieci (10. klase).
Pasākumā Jāni Svenču pārstāvēja krustdēls Vitālijs Svenčs, kurš sirsnīgi pateicās mākslinieka vārdā un nolasīja J. Svenča veltījumu pasākuma dalībniekiem.
Rēzekniešu kārtējais dzejas almanahs uzsācis ceļu pie lasītājiem
Gadskārtējās Dzejas dienās, tieši Tautas dzejnieka Raiņa 150. dzimšanas dienā, Rēzeknes novada pašvaldībā notika tradicionālā dzejas almanaha “Rēzekne 2015” prezentācija, kas, kā parasti, pulcēja noteiktu un visai lielu klausītāju un dzejas rakstītāju loku.
Dzejas almanahs Rēzeknē iznāk jau astoņpadsmito gadu un savu pilngadību sagaidīja varen kupls, jo autoru skaits arvien pieaug, kas liecina par almanaha sastādītāju, dzejnieču, vispirms jau Olgas Afanasjevas (Olga Orsa), kā arī Līvijas Liepdruvietes milzu uzņēmību un neatlaidību, jaunus un ne tik jaunus autorus meklējot.
Kā jau Raiņa dzimšanas dienā, tika lasītas arī Tautas dzejnieka vārsmas gan oriģinālvalodā, gan krieviski, baltkrieviski un ukrainiski, apliecinot Raiņa dzejas multikulturālo dabu. Dzejotājus sveica grāmatas atbalstītāji, Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja vietniece Elvīra Pizāne, Saeimas deputāts Ivans Ribakovs un daudzi citi. Savu dzeju lasīja arī paši autori.
Vienlaikus tika prezentēts arī albums “Latgales sirdspuksti”, kurā publicētas ap 150 izcilu Latgales fotomākslinieku fotogrāfijas, kā arī vārsmas, kas apdzied dzimto Latgali. Grāmatu izdevusi biedrība “Balvu olūts”, un tās autore – Zanda Arnicāne.
Grāmata un filma par Lielvārdi
“Mana un tava Lielvārde” – tāds ir nosaukums grāmatai, kuras ievadā lasāmi Jura Reihlera vārdi: “Lielvārde, tāpat kā viņas simbols – Lielvārdes josta, austa cauri gadsimtiem, tajā ieausts vēstures gājums un cilvēku likteņi. Grāmatas fotoattēlos iemūžināta neliela Lielvārdes vēstures daļa – viena lappuse no biezās dzīves grāmatas. Fotogrāfijās redzam, kā Lielvārde mainījusies vien nepilna gadsimta laikā – no pagājušā gadsimta sākuma līdz mūsdienām.”
Lielvārdes novada kultūras darba vadītāja Dace Jansone saka paldies daudziem lielvārdiešiem par personīgo ieguldījumu grāmatas tapšanā – idejas un teksta autoram Jurim Reihleram, mūsdienu fotogrāfiju autoram Aivaram Troskam, redaktorei un fotogrāfiju autorei Beatai Kempelei, vēstures konsultantei Zanei Nemmei, Ilzei Kreišmanei un Vitai Volontei par tulkojumu angļu un krievu valodā, māksliniecei Inesei Ciprusai, Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja darbiniecēm par ļoti noderīgo informāciju un precizējumiem. Lai no kādas mākoņu maliņas vissirsnīgākos pateicības vārdus sadzird arī skolotāja Ērika Virse, jo viņa ir autore Lielvārdes senatnes fotogrāfijām.
Tāpat divus gadus ilgušā projekta vadītāja D. Jansone lielu paldies teic TV “Spektrs” komandai – Velgai Galviņai, Jānim Galviņam un Didzim Pučam, kuri uzņēmuši īsfilmu “Lielvārdes novads 2013–2014”. Pateicība arī Andrejam Asaram par dāvātajiem braucieniem ar lidmašīnu, Jurim Reihleram par uzrakstīto tekstu, Tālim Salam, Venerandai Trumekalnei un vēl daudziem novadniekiem par ieguldījumu vēsturiskās filmas tapšanā.
Filmas finansētājs un īpašnieks ir Lielvārdes novada pašvaldība, bet tās tapšanu personīgi atbalstījuši lielvārdieši Juris Reihlers un Andrejs Asars.
Īsfilmu var noskatīties Lielvārdes novada mājaslapā: www.lielvarde.lv.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs izdevis pirmo rakstu krājumu
Ogres pilsētas svētku laikā 1. augustā Ogres Vēstures un mākslas muzejs (OVMM) pilsētas iedzīvotājiem un viesiem bija sagatavojis kādu pārsteigumu – notika populārzinātnisko rakstu krājuma “Ogres muzeja raksti” atvēršanas svētki.
Pasākuma mājvieta bija pie jaunās muzeja ēkas Brīvības ielā 36, kur varēja aplūkot arī fotoizstādi “Cita Ogre”. OVMM direktore Iveta Ruskule pateicās Valsts Kultūrkapitāla fondam un Ogres novada pašvaldībai par finansējumu grāmatas tapšanai un izdošanai. Grāmatas autoriem un veidotājiem paldies teica arī Ogres novada domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis.
OVMM rakstu krājumā apkopoti deviņu autoru – Ogres Vēstures un mākslas muzeja speciālistu un Latvijā pazīstamu vēsturnieku pētījumi. Grāmatas māksliniece ir Inese Ciprusa.
2015. – Ikšķiles 830. jubilejas gads
Par godu Ikšķiles 830. jubilejai uzņemta filma par Ikšķili no putna lidojuma. Tajā iekļauti svarīgākie novada objekti un gleznainākie skati – Meinarda sala, skolas, bērnudārzi, estrāde, skeitparks, baznīca, Skolas iela, Zilie kalni un citi. Filmu var noskatīties pašvaldības mājaslapā: www.ikskile.lv.
Šajā interneta vietnē var aplūkot arī filmu par Ikšķiles novadu “Pasaules centrs”, kā arī “Virtuālajā tūrē” neklātienē apceļot novadu.
Savukārt vēstures cienītāji aicināti iepazīties ar jaunā “Ikšķiles almanaha 5. laidienu”, kam atvēršana bija Ikšķiles novada svētkos. Krājumā apkopoti pētījumi par Ikšķili dažādos vēstures periodos.
“Zied zemes” iedvesmas stāsti
28. augustā Ogres Mākslas skolā tika atklāta publiskās un privātās partnerības (PPP) biedrības “Zied zeme” iedvesmas stāstu grāmata. Tajā apkopoti stāsti par cilvēkiem, kuri no 2009. līdz 2014. gadam īstenojuši LEADER programmas projektus Ikšķiles, Ogres, Ķeguma un Lielvārdes novados.
“Vēlamies, lai šie cilvēki un viņu stāsti būtu iedvesmas avots citiem. Lai viņu paveiktie darbi būtu par piemēru un mudinātu pārējos teritorijas iedzīvotājus uzņemties iniciatīvu, jo kopīgas sadarbības rezultātā mēs mainām vidi, kurā dzīvojam,” saka PPP biedrības “Zied zeme” vadītāja Linda Cīrule.
Grāmata lasāma arī elektroniskā formātā: http://ziedzeme.lv/uploads/prezentacijas/ziedzeme_gramata_small.pdf.
Savukārt 15. septembrī Ikšķiles Veselības veicināšanas centrā atklāja “Zied zemes” iedvesmas stāstu autoru portretu ceļojošo izstādi, kas visu šo un nākamo gadu ceļos pa “Zied zemes” teritoriju – Ikšķiles, Ogres, Ķeguma un Lielvārdes novadiem.
Ulda Siliņa grāmatas atvēršanas svētki Carnikavas novadā
7. augusta novakarē Carnikavas novada tautas namā “Ozolaine” uz savas jaunākās grāmatas “Atcerēties, pasmaidīt...” atvēršanas svētkiem aicināja carnikavietis Uldis Siliņš, kuru dzīves līkloči ir aizveduši līdz pat tālās Austrālijas krastiem. Tomēr gan domās, gan dzīvē, gan arī savās atmiņās latviešu dramaturgs, aktieris, humorists, žurnālists, kultūrvēsturnieks, publicists un Tēvzemes ordeņa virsnieks bieži atgriežas dzimtajā pusē, viegli un ar smaidu uzlūkojot savas dzīves gājumu.
Grāmatas atvēršanas svētki pulcēja gan carnikaviešus, gan tuvus un tālus autora draugus un domubiedrus. Carnikavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Elita Terentjeva kopā ar Carnikavas bibliotēkas vadītāju Ilzi Ezermali iepazīstināja ar grāmatas spilgtākajām lapaspusēm, bet pats autors dalījās savās atmiņās, kas vienmēr ir gaiša humora un bagātīgas dzīves pieredzes piesātinātas – līdzīgi kā viņa nupat iznākusī grāmata.
Atmiņu krājums “Atskatīties, pasmaidīt...” aptver laikposmu no 1930. līdz 1945. gadam un vēsta par autora bērnību Carnikavā, skolas gaitām, pirmo mīlestību, krievu un vācu okupācijas laikiem, bēgšanu uz Vāciju un piedzīvojumiem piefrontes joslā, kur viņš bija norīkots nocietināšanas darbos.
Grāmata “Atskatīties, pasmaidīt...”, kas izdota ar Carnikavas novada domes finansiālu atbalstu, ir pirmais no trim Ulda Siliņa atmiņu krājumiem. Izdošanu gaida arī atmiņu grāmatas “Reiz UNRRAS laikos, reiz IRO dienās” par pēckara posmu bēgļu nometnēs Vācijā un “Zem Dienvidu krusta” par latviešu emigrantu dzīvi Austrālijā.
Izdota brošūra par seno Kokmuižas alus darītavu
Kokmuižas svētku ietvaros, kas Kocēnu novadā norisinājās 12. septembrī, tika prezentēts jaunums – brošūra par seno Kokmuižas alus darītavu. To izdevusi Kocēnu novada dome, balstoties uz vēsturnieka Uģa Niedres veikto pētījumu un sadarbībā ar vēstures skolotāju Inetu Amoliņu. Brošūrā izmantota arī informācija un vēsturiskie attēli no Valmieras muzeja un Kocēnu pamatskolas novadpētniecības materiāliem.
Brošūrā ietverta informācija gan par alus darīšanas tradīcijām Kokmuižā un alus darītavas sasniegumiem Baltijas mērogā, gan degvīna dedzināšanas tradīcijām, kā arī publicēta īsa Kokmuižas alus darītavas hronika. Brošūra papildināta ar vizuāliem uzskates materiāliem – senām fotogrāfijām, kas paspilgtina tekstuālo daļu. Vēsturiskie fakti liecina, ka pirmās ziņas par alus darīšanu Kokmuižā zināmas no 1688. gada 7. jūlija. Savukārt pēdējie dati par darītavu izskan 1944. gada rudenī, kad, vācu karaspēkam atkāpjoties, alus brūža teritorija tika sagrauta.
Reprezentatīvā brošūras atvēršana notika Kokmuižas svētku atklāšanā, kas sākās pie senā Kokmuižas alus darītavas pagraba, kad plašākai publikai simboliski atvērās durvis uz vēsturiskajām pagraba telpām.
Brošūra publicēta arī interneta vidē – pašvaldības mājaslapā: www.kocenunovads.lv.
Raunai – sava grāmata!
2. jūlija vakarā Raunā ikviens interesents tika sagaidīts topošās bibliotēkas telpās Rīgas ielā 2, kur notika grāmatas “Tur kur Rauna…” atvēršanas svētki.
Grāmata stāsta par Raunas vēsturi, vietām un cilvēkiem.
Atvēršanas svētkos paldies saņēma visi, kas piedalījās grāmatas tapšanā, bet jo īpaši – skolotāja Ērika Sarkane par apjomīgo darbu un personisko devumu.
Siguldietis dabas sargs Mitrevics izdevis jaunu grāmatu
30. jūlijā Siguldā notika Māra Anša Mitrevica grāmatas “Lašu stāsti” atvēršana. Grāmatā apkopoti Gaujas Nacionālā parka (GNP) dabas aizsardzības inspektoru piedzīvojumi, dokumentāli notikumi un fotogrāfijas no pirmajiem Nacionālā parka pastāvēšanas gadiem.
Grāmatas atvēršanas svētki pulcēja lielu pulku bijušo Gaujas Nacionālā parka vides inspektoru, kuri klātesošajiem stāstīja aizraujošus stāstus par GNP izveidi un dabas aizstāvju interesantajiem piedzīvojumiem.
Šī nav pirmā grāmata, kuras autors ir Māris Ansis Mitrevics. Viņš jau izdevis padomu krājumu sēriju “99 Minhauzena padomi iesācējiem lašu duršanā”, “111 Minhauzena padomi jaunajiem medniekiem” un “Minhauzens un boļševiku partija. 100 padomi politiķiem un deputātiem”. Tāpat viņa pūrā ir grāmata par plostniekiem “Aiz nākošā līkuma”.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017