Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 05:13
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Piemineklis represētajiem pagasta iedzīvotājiem Engures novada Slampē
14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, Engures novada Slampē tika atklāts piemineklis represētajiem pagasta iedzīvotājiem “Zelta josta”. Piemineklis un piemiņas vieta izveidota pēc biedrības “Savai Slampei” iniciatīvas. Ideja par piemiņas vietas izveidi pieder novadniecei rakstniecei Mārai Zālītei, bet autori ir arhitekts Edvīns Vecumnieks un tēlnieks Ģirts Burvis.
Piemiņas vieta atrodas Slampes pagasta centrā blakus sociālajam centram “Rīti”. Tā veidota kā komplekss, kas sastāv no diviem apļveida celiņiem, kas ieskauj akmeni. Savukārt akmens vidusdaļu kā sargājošs gaismas aplis aptver zeltā tonēta nerūsējošā tērauda josta, kurā iestrādāti 100 Slampes iedzīvotāju vārdi, kuri 1941. un 1949. gadā tika izsūtīti vai citādi represēti. “Zelta josta” ir latviešu folkloras tēls, kas simbolizē sargāšanu.
Piemiņas vieta tapusi ar Tukuma novada domes finansiālu atbalstu, kā arī pateicoties privātpersonu un vietējo uzņēmēju ziedojumiem. Tomēr vislielākais nopelns ir pašu slampenieku ieguldītajam darbam.
Cēsīs piemiņas plāksnes padomju represijās cietušajiem
Latvijas Republikas okupācijas dienā 17. jūnijā Cēsīs, Pils ielā 12, atklāja vairākas piemiņas plāksnes padomju represijās cietušajiem bijušā Cēsu apriņķa iedzīvotājiem. Spilgti melnajās plāksnēs ar koši baltiem burtiem ierakstīti to 643 cilvēku vārdi un uzvārdi, kuri līdz nāvei nomocīti ceļā uz Sibīriju, izsūtījumā vai mežabrāļu gaitās.
Sienas tapšanas iniciatori ir Pēteris Ozols un Alvis Jansons no Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) Cēsu biedrības. Mākslinieka Daiņa Andersona veidotās plāksnes plešas 15 metru garumā, un starp uzvārdiem ievietota arī bijušā apriņķa karte, ilustrējot represijās bojāgājušo skaitu katrā pagastā.
Svinīgajā atklāšanas pasākumā Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs akcentēja piemiņas vietas nozīmi kā atgādinājumu vēsturiskajām netaisnībām un pauda cerību, ka Cēsu un Latvijas iedzīvotājiem nekad vairs nebūs jāpiedzīvo tās šausmas, kas plosīja dzīves, ģimenes un valsti pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados.
LPRA valdes priekšsēdētājs Gunārs Resnais un Cēsu biedrības priekšsēdētāja Dace Jurciņa pateicās Pēterim Ozolam, Alvim Jansonam un Jānim Rozenbergam par ieguldījumu sienas tapšanā, tā veidojot vietu, kas neuzbāzīgā veidā aicina aizdomāties par tautas vēsturi. Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins nosauca Pētera Ozola ideju par apbrīnojamu un aizkustinošu darbu, savukārt partijas “No sirds Latvijai” pārstāvis Valdis Lauskis to nodēvēja par ļoti personisku ansambli, kas vajadzīgs gan pilsētai, gan novadam, gan valstij. Vēsturnieks Zigmārs Turčinskis atgādināja par aizvesto un partizānu ikdienu un sapņiem pēc brīvestības un pateicās Pēterim Ozolam un viņa komandai, bet Cēsu novada domes deputāts Māris Niklass plāksnes nosauca par vēstures lieciniecēm un teica paldies arī citām bijušā Cēsu apriņķa pašvaldībām par atbalstu to tapšanā.
Pieminot Lāčplēšus Beverīnas novada Trikātā
Beverīnas novada Trikātas pagasta biedrība “Šodien, rīt” ar pašvaldības un Valmieras novada fonda finansiālu atbalstu šogad īstenojusi divus projektus – “Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Nikolaja Ziediņa kapavietas labiekārtošana Trikātas kapos” un “Informatīvā stenda “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri” izgatavošana un uzstādīšana Trikātas vecajā kapsētā”.
Nikolaja Ziediņa piemiņas plāksnes pasūtīšanas darbus uzņēmās Ziediņu dzimtas piederīgais Aigars Ziediņš, pasūtot to Cēsīs pie akmens apstrādes meistara Aivara Kerliņa. Savukārt informatīvā stenda izgatavošanā piedalījās Beverīnas novada sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Ulmane, veicot pieminekļu un piemiņas plākšņu fotografēšanu, bet pašu stendu gatavoja Gundars Kaminskis. Pirms Līgodienas piemiņas plāksne tika novietota Ziediņu dzimtas kapos un informatīvais stends uzstādīts pie vecās kapsētas galvenās ieejas.
Trikātas kapos apglabāti astoņi Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, un viņiem visiem ir uzlikti pieminekļi vai piemiņas plāksnes. Ikviens interesents pēc izveidotās un uzstādītās shēmas var atrast Lāčplēšu atdusas vietas Trikātas vecajos kapos.
Kureliešu piemiņas akmens Skrīveros
25. jūlijā Skrīveros, pie Dīvajas ielas‒Mucenieku ceļa, kas ved uz vēsturisko nometnes vietu pie Robežu mājām, tika atklāts piemiņas akmens kureliešiem. Tas tapis pēc Skrīveru pensionāru biedrības ierosinājuma un pateicoties daudzu ziedotāju atbalstam.
Akmeni sagādāja Skrīveru novada pašvaldības darbinieks Guntis Bokalders, bet apstrādāja un tekstu iecirta akmeņkalis no Kokneses Modris Stiliņš. Piemiņas vietu iekārtojusi Skrīveru novada pašvaldība.
Robežu mājās 1944. gada vasarā atradās ģenerāļa Jāņa Kureļa un kapteiņa Kristapa Upelnieka štābs, kurā uzsāka Kureļa grupas formēšanu. Šai grupai bija noteikts uzdevums palīdzēt gan vācu karaspēkam aizkavēt PSRS karaspēku, gan pēc tam izvērst partizānu kustību. Paši kureliešu vienības veidotāji tomēr cerēja, ka tā izdosies radīt atjaunojamās neatkarīgās Latvijas armijas kodolu, kas atkal izcīnīs valstiskumu. Septembrī, kad vācieši atkāpās no Vidzemes uz Kurzemi un kurelieši līdz ar viņiem, tā sauktajā Skrīveru bataljonā bija ap 600 vīru.
Likteņdārzā Koknesē piemiņas vieta strēlniekiem un jauni ozoliņi Ozolu godasardzē
Likteņdārzā 8. augustā netālu no Skatu terases sirsnīgā gaisotnē tika atklāta tēlnieka Ojāra Feldberga izveidotā piemiņas vieta – veltījums latviešu strēlnieku pulku dibināšanas 100. gadadienai.
Atklāšanas brīdī piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, NBS Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Juris Zeibārts, Kara muzeja un “Kokneses fonda” pārstāvji un tā dibinātājs Vilis Vītols, vairāku pašvaldību vadītāji un politiski represēto nodaļu biedri. Piemiņas vietas atklāšanu vadīja “Kokneses fonda” valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa.
Latvija ir spēkozolu zeme – to apliecina arī Likteņdārza sirdī – amfiteātrī Latvijas pašvaldību iestādītā Ozolu godasardze. 8. augusta pievakarē vēl astoņas pašvaldības, iemūžinot politiski represēto piemiņu, iestādīja sešus ozoliņus.
“Zaļojošajā Ozolu godasardzē no 39 paredzētajiem tagad būs iestādīti 37 ozoliņi. Paldies visām pašvaldībām un īpaši politiski represēto nodaļām par atbalstu šīs skaistās idejas īstenošanā! Darbosimies tikpat vienoti, lai 2018. gadā mēs ar lepnumu svinētu Latvijas simtgadi!” sacīja Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris. Savu pateicību Ozolu godasardzes stādītājiem izteica arī Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais.
Likteņdārzs un Kokneses novada pašvaldība sirsnīgi sveica ozoliņu stādītājus – Kuldīgas, Ķekavas, Limbažu, Rojas, Salaspils, Stopiņu un Talsu pašvaldības un politiski represēto nodaļas. Skanot dziesmām un laba vēlējumiem, atbraukušie ciemiņi – pašvaldību pārstāvji un politiski represētie iestādīja ozoliņus kopīgi izlolotajā Ozolu godasardzē. Ikviens gribēja pielikt roku pie kociņu stādīšanas un izteikt savus spēka vārdus. “Lai Latviju un Likteņdārzu mums palīdz mīlēt ozoli, kas izaugs par spēka devējiem mūsu jaunajai paaudzei!” – novēlēja tie, kuru mūžs ieausts Latvijas likteņa metos.
Piemiņas vieta Ogres novada Taurupes pamatskolas parkā – 20. gadsimta vēstures vētru skartajiem taurupiešiem
Augusta pēdējā sestdienā norisinājās Taurupes pagasta svētki – pirmie pagasta vēsturē, kas vietējiem iedzīvotājiem paliks atmiņā ar piemiņas obeliska atklāšanu pagājušā gadsimta traģiskajos laikmeta griežos cietušajiem taurupiešiem.
Piemiņas vietu iekārtojusi SIA “Eiro Dex”, bet piemiņas akmeni no granīta veidojis akmeņkalis Aivars Neško. Pieminekļa četras skaldnes simboliski attēlo lielāko satricinājumu un notikumu gadus: 1905.; 1918.; 1940.; 1949.
1905. gads – revolūcijas laikā Taurupes zemnieki nodedzināja Taurupes muižu un nogalināja baronu fon Tranzē. Akmens pamata daļā iegravēts gadskaitlis 1905; virs pamata no trim plāksnēm veidots simbolisks muižas siluets ar liesmām; fonā redzama rekonstruētā Taurupes skola.
1918. gadā nodibināto Latvijas brīvvalsti Brīvības cīņās aizstāvēja septiņi taurupieši – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: ģenerāļi Rūdolfs Bangerskis un Eduards Kalniņš, virsleitnants Jānis Tauriņš un kareivji Blauu ģimenes pārstāvji – Roberts, Jānis, Eduards un Leopolds. Akmens pamata daļā iegravēts gadskaitlis 1918; no vienas plāksnes veidots simbolisks vairogs ar imitētu zobena cirtienu tajā.
1940. gadā Padomju Savienība okupēja Latviju, un 1941. gada represijās cieta daudzi mūsu valsts iedzīvotāji, bet no Taurupes pagasta, pateicoties toreizējā izpildkomitejas priekšsēdētāja Roberta Ozoliņa varonīgajai nostājai, netika izvests neviens cilvēks. Akmenī iegravēts gadskaitlis 1940; veidots simbolisks viena cilvēka stāvs – šī akmens daļa veltīta R. Ozoliņam.
1949. gadā padomju vara no Taurupes uz Sibīrijas tālēm izsūtīja 101 taurupieti. Piemiņas akmenī iegravēts gadskaitlis 1949; virs pamata no trim plāksnēm veidots skaitlis 101. Daļas ir atdalītas. Vidējā daļā, kas attēlo nulli, iegravēta sāpju un asaru izgrauzta vaga. Pie pieminekļa pamata uz bruģa izbērti oļi, kas simbolizē asaras.
Bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, šobrīd aizsardzības ministra padomnieks Jānis Kažociņš, piedaloties pieminekļa atklāšanā, īpaši atcerējās sava vectēva komponista Kārļa Kažociņa, kā arī ģenerāļu Rūdolfa Bangerska un Eduarda Kalniņa dzīves un kara gaitas. Taurupe un netālā Līčupe ir arī bijušā Latvijas ārlietu un aizsardzības ministra, pašreizējā Eiropas Parlamenta deputāta Arta Pabrika senču dzimtā puse. A. Pabriks aicināja taurupiešus saglabāt saikni ar savu varonīgo pagātni.
Vēstures liecinieki nav tikai pieminekļi, apraksti un grāmatas. Katrā pilsētā un pagastā ir dzīvie vēstures liecinieki. Tāds ir arī Taurupes pagasta “Speltēs” dzīvojošais Jānis Kalniņš – viens no 1949. gadā izsūtītajiem taurupiešiem, kuru no 4. klases sola izveda uz Sibīriju “bīstama noziedznieka” statusā. Viņam astoņi trimdas gadi pagāja Tomskas apgabalā un pēc atgriešanās vēl trīs nācās pavadīt Krievzemē padomju armijas rindās.
Piemiņas plāksne un vēsturisko cīņu vietu taka Tīreļpurvā
Atzīmējot simtgadi, kopš dibināti latviešu strēlnieku bataljoni, 9. septembrī Jelgavas novada Valgundes Jaunajos kapos notika atceres brīdis pie pirmā Latvijas brīvprātīgā strēlnieka Roberta Pogas tēva Jāņa kapa. Valgundnieks R. Poga dzimis un audzis Valgundē, kritis Ziemassvētku kaujās Ložmetējkalnā un atdusas Brāļu kapos, bet viņa tēvs Jānis apglabāts Valgundē. Par godu dēla Roberta varonībai tēva kapavietā uzstādīts īpašs piemineklis.
Pēc atceres brīža visi tika aicināti uz Latvijas Kara muzeja filiāles “Ziemassvētku kauju muzejs” (Tīreļpurvā) Mangaļu mājām, kur iekārtotā brīvdabas fotoizstāde “Strēlnieku bataljoniem 100” piedāvā ieskatīties spilgtākajos latviešu strēlnieku kauju un ikdienas mirkļos.
Todien pie Mangaļu mājām atklāja arī granīta piemiņas plāksni, kas vēsta par latviešu strēlnieku bataljonu simtgadi un pirmo brīvprātīgo strēlnieku valgundnieku Robertu Pogu.
Reizē ar izstādi tika atklāts vēl kāds jauns objekts – sadarbībā ar AS “Latvijas Valsts meži” izveidotā 7,2 kilometrus garā vēsturisko cīņu vietu izzinošā taka pa mežiem, kas ved pa 1. latviešu strēlnieku brigādes uzbrukuma ceļu 1917. gada 5. janvārī. Takas maršrutā uzstādītas 13 informatīvas planšetes par vēstures liecībām – fortifikācijas būvju paliekām, vēsturiskām inženiertehniskām būvēm un precīzi identificējamām vēsturisku notikumu vietām.
Piemineklis nacionālajiem partizāniem un viņu atbalstītājiem Dobeles novada Īlē
11. septembrī pie Īles nacionālo partizānu bunkura Dobeles novada Zebrenes pagastā tika atklāts piemineklis Īles bunkura nacionālajiem partizāniem un viņu atbalstītājiem. Pieminekļa autors un mākslinieks ir Voldemārs Kandevics, bet idejas autore un projekta koordinatore – bijusī partizānu sakarniece Biruta Rodoviča.
Pasākumu organizēja Latvijas Nacionālo partizānu apvienība sadarbībā ar Dobeles novada domi un Liepājas muzeju, un tajā piedalījās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētājs Ojārs Stefans, Latvijas Nacionālo karavīru apvienības priekšsēdētājs Edgars Skreja, Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, VAS “Latvijas Valsts meži” Zemgales reģiona izpilddirektors Juris Jumītis, Nacionālo bruņoto spēku, Zemessardzes un Lietuvas Nacionālo partizānu apvienības pārstāvji, pēdējais dzīvais Īles nacionālo partizānu grupas dalībnieks – Liepājas dzejnieks un publicists Modris Zihmanis, partizānu sakarniece Biruta Rodoviča, nacionāli patriotisko organizāciju dalībnieki, jaunsargi, skolu jaunatne un citi interesenti.
Baltijas valstīs lielāko bunkuru 1948. gadā Īles mežos izbūvēja apvienotās latviešu un lietuviešu grupas partizāni, lai turpinātu cīnīties pret padomju varu. 27 cilvēku lielo grupu vadīja gados jaunais komandieris Kārlis Krauja. 1949. gada 17. martā 24 partizāni, kuri tobrīd atradās bunkurā, trīs stundu nevienlīdzīgā cīņā izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo čekas karaspēku. 15 partizāni gāja bojā, bet deviņus sagūstīja un kopā ar atbalstītājiem izsūtīja uz Sibīriju.
Jāpiebilst, ka atjaunotais bunkurs un jaunatklātais piemineklis ir ne tikai simbols un cieņas apliecinājums nacionālajiem partizāniem, bet arī viens no populārākajiem apskates objektiem novadā. To bieži apmeklē skolēnu grupas no visas Latvijas, un katru gadu 17. martā pie bunkura notiek piemiņas pasākums un pēdējās kaujas rekonstrukcija, ko veic biedrība “Latviešu karavīrs”.
Nesen klajā nācis Dobeles novada tūrisma informācijas centra sagatavotais tūrisma buklets “Īles nacionālo partizānu bunkurs”. Tas pieejams arī elektroniskā veidā Dobeles novada mājaslapas tūrisma sadaļā: www.dobele.lv/turisms.
Piemineklis ebreju kopienai Preiļos
9. augustā Preiļos pie ieejas ebreju kapsētā no Cēsu ielas puses svinīgi tika atklāta arka ar vārtiem, kas turpmāk kalpos kā piemineklis ebreju kopienai Preiļos. Baltā arka ar metāla vārtiem tagad veido vienotu kompleksu Preiļu holokausta memoriālā.
Idejas autors un finansētājs ir Ņujorkā dzīvojošais tehnisko zinātņu profesors, Preiļu novada Goda pilsonis Dāvids Zilbermans, savukārt pieminekļa autors un arhitekts – Sergejs Rižs, kurš pirms 11 gadiem izveidojis Preiļu holokausta upuru memoriālu. Svinīgajā atklāšanas ceremonijā arhitekts paskaidroja, ka arkas veidolā saskatāmas seno ēģiptiešu arhitektūras augšuptiecīgās formas, tā veidota kā atsauce uz stāstu par pravieti Mozu, kurš ebreju tautu izveda no verdzības Ēģiptē. Uz arkas metāla vārtiem ierakstīti lūgšanas vārdi “Lai viņu dvēseles tiktu iesietas dzīvības tīstoklī”.
Svinīgo lenti pārgrieza Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda un Goda pilsonis Dāvids Zilbermans. Pēc tam sekoja vārtu aizslēgšana, simboliski liecinot, ka šeit nav tikai kapsēta, bet piemiņas vieta, kurā aicināts ikviens, lai nodotos pārdomām par pagātni un nākotni. Vārtu atslēgta tika nodota glabāšanā Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā.
Piemiņas plāksne Daugavpilī ebreju geto bojāgājušajiem
Daugavpilī netālu no Daugavgrīvas cietuma 6. septembrī uzstādītā piemiņas plāksne vēsta par to, ka šajā vietā bija ebreju geto. Fašistu okupācijas laikā tika iznīcināti gandrīz visi Daugavpils ebreji – cilvēkus sita, šāva, nomocīja bada nāvē, nežēlojot ne sirmgalvjus, ne bērnus. Tagad par šo traģēdiju pirms 73 gadiem atgādina piemiņas zīme. Apliecinot cieņu ebrejiem visā pasaulē, uzraksts geto ieslodzīto piemiņai iegravēts četrās valodās: latviešu, krievu, angļu un ivritā.
Plāksnes atklāšanas ceremonijā piedalījās visu Daugavpils nacionālo kultūras biedrību pārstāvji. Ebreju kopienas vadītājs Honons Šperlings pateicās visiem, kas palīdzēja šajā darbā – Daugavpils pašvaldībai, pilsētas galvenajam māksliniekam Jurim Punduram, skices autorei Līgai Čiblei, uzņēmējai Aļonai Boginičai un plāksnes veidotājam Igoram Manžosam.
Latvijā geto bija izveidoti trīs pilsētās: Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Geto ieslodzītajiem veltītās piemiņas plāksnes atklāšana ir ne tikai nozīmīgs notikums Daugavpils pilsētas kultūras dzīvē, bet arī liels solis pretī tam, lai ikkatra ebreju ģimene rūpētos par savu vecvecāku atmiņu stāstu saglabāšanu un nodotu jaunākajām paaudzēm arī tās liecības, kas vēsta par ebreju traģisko likteni.
Vācijas karavīri atjauno brāļu kapus Ķekavas novada Daugmales pagastā
15. jūlijā ar svinīgu ziedu nolikšanu tika atklāti brāļu kapi pie Silu mājām Ķekavas novada Daugmales pagastā, kur atjaunošanas darbus nedēļas garumā veica karavīri no Vācijas Bundesvēra.
Svinīgā pasākuma dalībniekus uzrunāja toreizējais Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Valts Variks un Vācijas militārais atašejs Latvijā Tomass Hakens. Pasākuma izskaņā V. Variks pasniedza Vācijas atašejam simbolisku piemiņas dāvanu – pērn izdoto Jāņa Hartmaņa grāmatu “Latviešu strēlnieki Nāves salā 1916”, kurā apkopoti vēstures materiāli par Pirmā pasaules kara kaujām Daugmales apkaimē.
Ķekavas novada teritorijā ir daudz kauju piemiņas vietu un kritušo karavīru brāļu kapu – kopskaitā 24 karā kritušo latviešu strēlnieku, vācu un krievu karavīru apbedījumu vietas, kā arī Otrā pasaules karā kritušo Sarkanās armijas karavīru kapuvietas. Līdz šim labiekārtošanas darbi Ķekavas novadā veikti Trušeļu kapos un brāļu kapos pie Miķelsonu un Celtnieku mājām.
Kapos pie Silu mājām atrodas 1917. gadā kritušo vācu karavīru piemiņas vieta, kur 1940. gadā uzstādīts piemineklis. Šovasar karavīru atdusas vietu atjaunošanā piedalījās deviņi karavīri no Vācijas Bundesvēra un Jānis Raciņš no Latvijas, kurš pārstāv organizāciju “Volksbund Deutsche Kriegsgräberfürsorge e.V.”. Talcinieki attīrīja pieminekļus no sūnām, atjaunoja cementa krustus un padarīja redzamus pieminekļu tekstus, kas gadu gaitā kļuvuši grūti salasāmi. Kopš 2008. gada Vācijas Bundesvēra karavīri Ķekavā viesojas ik vasaru, lai ar speciāla aprīkojuma palīdzību atjaunotu, notīrītu un restaurētu pieminekļus un izlīdzinātu kapu apmalītes.
Atjaunoti Pirmajā pasaules karā kritušo karavīru kapi Jaunjelgavas novada Staburaga pagastā
Augusta sākumā Jaunjelgavas novadā viesojās Vācu kara kapu aprūpes tautas savienības (Volksbund Deutsche Kriegsgräberfürsorge e.V.) brīvprātīgo grupa, kas atjaunoja Mākuļu kapus Staburaga pagastā, kur atdusas Pirmajā pasaules karā kritušie – 124 vācu un divi krievu karavīri.
Mākuļu kapi Staburaga pagasta nomalē ilgus gadus bija aizmirsti, ieauguši grūti caurejamos krūmos mitrā ielejā, līdz tos atrada vietējie iedzīvotāji. Pirms diviem gadiem Zemessardzes (ZS) 55. kājnieku bataljona karavīri, kuri ik rudeni piedalās karavīru kapu sakopšanas talkās, uzņēmās iniciatīvu un uzsāka arī Mākuļu kapu kopšanu, tomēr šeit bija nepieciešama lielāka restaurācija.
Tāpēc šovasar Vācu kara kapu aprūpes tautas savienības pārstāvji izvēlējās sakopt vissliktāk saglabājušos kapus novadā – “Mākuļus”. Lai to paveiktu, 2. augustā Staburagā pie darba ķērās 34 cilvēku grupa, pārsvarā pensijas vecuma ļaudis no Vācijas, kas bija paņēmuši līdzi daļu nepieciešamo materiālu un darbarīkus. Uz vietas pieejamos materiālus (granti, smilti, melnzemi, cementu u.c.) nodrošināja novada pašvaldība. Nepilnu divu nedēļu laikā karavīru pēdējā atdusas vieta tika pilnībā atjaunota – nolīdzināts laukums un iesēts zālājs, atjaunoti un uzstādīti piemiņas krusti, ierīkota sēta ap kapsētu, uzstādīts krusts.
14. augustā atjaunotos kapus Vācu kara kapu aprūpes tautas savienības pārstāvji svinīgi nodeva Jaunjelgavas novada un ZS 55. kājnieku bataljona pārziņā turpmākai uzturēšanai un kopšanai.
Ciblā pēc labiekārtošanas atklāti padomju karavīru kapi
Līdzīgi kā daudzviet Latvijā, arī Ciblā Otrais pasaules karš ir atstājis bojāgājušo padomju karavīru apbedījumu vietas. Pateicoties Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas (KF) starpvalstu līgumam, kas paredz, ka Latvijas pusei padomju karavīru atdusas vietas jāuztur par saviem līdzekļiem, savukārt kapsētu rekonstrukcijas izmaksas sedz Krievijas Federācija, daudzas karavīru kapuvietas Latvijā ir atjaunotas, arī Ciblas novada Pušmucovā un Zvirgzdenē, kur kapus atjaunoja pirms trim gadiem.
Šogad labiekārtošana un remontdarbi tika veikti padomju karavīru apbedījumu vietā Ciblā. Darbus pasūtīja un apmaksāja KF vēstniecība, bet izpildīja SIA “Lagron” no Daugavpils. Pie atjaunotajiem kapiem uzlikts jauns uzraksts – “Padomju karavīru kapi “Cibla””.
Ciblā apbedīti 386 karavīri, kuru uzvārdi iegravēti uz atjaunotajām plāksnēm. Lielākā daļa šo karavīru gāja bojā 1944. gada jūlijā, kad Ciblas apkārtnē notika sīvas cīņas.
17. septembrī uz atjaunoto kapu svinīgo atklāšanu bija ieradies KF ģenerālkonsuls Daugavpilī Oļegs Ribakovs, kā arī piedalījās Ciblas novada pašvaldības un Ciblas pagasta vadība, ciemata iedzīvotāji, skolotāji un skolēni.
Piemiņas zīme pirmās Saeimas priekšsēdētājam Fridriham Vesmanim Rundāles novada Sudmalu kapos
Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja
Par vasaras ieskaņā Sudmalu kapos atklātās piemiņas zīmes uzstādīšanu Latvijas pirmās Saeimas priekšsēdētājam, juristam un diplomātam Fridriham Vesmanim un viņa sievai Emīlijai Bertai Vesmanei gādājuši Vesmaņu dzimtas piederīgie ar Rundāles novada pašvaldības atbalstu.
Atklājot pasākumu, Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis uzsvēra, ka, tuvojoties Latvijas neatkarības simts gadu jubilejai, vairāk uzmanības jāpievērš to cilvēku likteņu stāstiem, kas cīnījās par valsts neatkarību. Muzikālo pavadījumu pasākumā nodrošināja koris “Runda”, izpildot valsts un Rundāles novada himnu.
Atklāšanas pasākumā piedalījās gan ģimenes pārstāvji no ārzemēm un Latvijas, gan valsts un novadu amatpersonas – 12. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods, Latvijas Valsts vēstures arhīva direktores vietniece Valda Pētersone, Ārlietu ministrijas Ārlietu dienesta vēstures un diplomātisko dokumentu nodaļas vadītāja Iveta Šķiņķe un Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere.
Saldū atklāts Māra Čaklā skvērs
Jūnijā pašā Saldus centrā atklāts Māra Čaklā skvērs. Tā vidū atrodas Kārļa Īles veidotā strūklaka “Medus piliens”, kas tapusi, iedvesmojoties no M. Čaklā dzejas. Līdz šim šai teritorijai nebija oficiāla nosaukuma, tā tika dēvēta par Līgo skvēru vai Strūklakas laukumu.
Māra Čaklā skvēra atklāšanas pasākums notika dzejnieka un publicista dzimšanas dienā – 16. jūnijā. Pie skvēra uzstādīta Māra Čaklā skvēra norāde, ko svinīgajā pasākumā simboliski atklāja Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa. Pasākuma iniciatori bija Saldus Rotari kluba pārstāvji, un tajā piedalījās arī Māra Čaklā skvēra norādes autors Egils Mednis, dzejnieka radinieki un citi interesenti.
Latviešu dzejnieks un publicists Māris Čaklais dzimis 1940. gada 16. jūnijā Saldū. Ar viņa dzeju tapuši neskaitāmi daudz skaņdarbu. Visvairāk dziesmu ar Māra Čaklā vārdiem komponējis Imants Kalniņš, bet arī citus uzrunājusi viņa dzeja, to vidū – Pēteris Vasks, Raimonds Pauls, Imants Zemzaris, Valdis Zilveris, Ēriks Ķiģelis, Uldis Stabulnieks un citi.
Baldones sanatorijas parku atkal rotā skulptūra “Māra”
Ceriņu parks Baldonē kļūst aizvien skaistāks! Pagājušajā gadā sākās parka rekonstrukcija, bet šogad Baldones novada svētku laikā 30. jūlijā parkā tika atklāta skulptūra “Māra”. To veidojis tēlnieks Valtis Barkāns no Iecavas novadā atrasta akmens.
Atjaunotā skulptūra “Māra” ir precīza kopija tai, ko pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās darinājis Voldemārs Jākobsons. Lielu darbu skulptūras tapšanā ieguldījusi Baldones novadpētniecības fonda glabātāja Māra Skuja. No arhīviem vācot materiālus, fotogrāfijas un pierakstus, viņa palīdzējusi tēlniekam saprast, kāda “Māra” bijusi. Ievērojamu naudas summu šim projektam atvēlējusi Nacionālā apvienība, kā arī Baldones novada iedzīvotāji un pašvaldība.
Ceriņu parku pie kādreiz tik slavenās sanatorijas savulaik rotājušas trīs skulptūras – “Vāverīte”, “Ķirzaciņa” un “Māra”, taču līdz ar gadiem tās pazudušas. Baldoniešu mērķis ir atjaunot arī abas pārējās skulptūras.
Piemiņas vieta izcilajam fotomāksliniekam Jānim Gleizdam Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Maija nogalē trīs dienu garumā Rēzeknes novada Nautrēnu, Ilzeskalna, Lendžu un Bērzgales pagastā norisinājās unikāls fotoplenērs par godu fotogrāfijas klasiķim – Rēzeknes novadā dzimušajam fotogrāfam Jānim Gleizdam. Ap 60 fotogrāfiem no visas Latvijas tā bija lieliska iespēja apliecināt savu talantu, iemūžinot vietējos cilvēkus, ēkas, latgaliskās tradīcijas, dabas bagātības un notikumus. Fotoplenēru organizēja Latgales fotogrāfu biedrība Igora Pliča vadībā un Rēzeknes novada pašvaldība.
Pasākumu cikls noslēdzās ar piemiņas vietas atklāšanu Jāņa Gleizda dzimto māju vietā Ilzeskalna pagasta Vecgailumos. Piemiņas akmenī iemūžināti viedi vārdi, ko par savu dzīvesbiedru teikusi Annele Gleizda – “Cilvēks daudz ko var, ja ir stipra griba un liela dūša.” Tik tiešām, Jānis Gleizds (1924–2010) ir viens no pasaulē pazīstamākajiem Latvijas fotogrāfiem, kurš fotomākslai veltījis lielāko daļu sava mūža. 24 gadu vecumā pēc nelaimes gadījuma viņam tika amputētas abas plaukstas, taču, spītējot skarbajam liktenim, J. Gleizds prata saglabāt dzīvessparu, apgūt fotografēšanu un kļūt par šīs jomas leģendu, radot fotogrāfijas, kas vēl tagad apbur skatītājus ar savu smalkumu un poēziju.
Piemiņas akmeni iesvētīja Nautrēnu Romas katoļu draudzes prāvests Juris Kravalis. Jāņa Gleizda tēva stādītās liepas paēnā blakus atjaunotajam krucifiksam (autors Arnis Začests) ar Ilzeskalna pagasta ļaužu pūliņiem izveidota brīnišķīga piemiņas vieta, kas garāmgājējiem liks apstāties un padomāt par Latgales ļaužu sīkstumu, talantu un spēku.
Piemiņas akmens dizainu, iedvesmojoties no Jāņa Gleizda darbiem, veidojis Andris Misāns, savukārt akmenī to iedzīvinājis akmeņkalis Arturs Zeiļa no SIA “DzirkaļiZ”.
Piemiņas akmens par godu Jēkabpils novada Brodu ciema 220. jubilejai
19. septembrī Brodu ciems Jēkabpils novada Ābeļu pagastā svinēja savas pastāvēšanas 220. gadadienu.
Svētki tika atklāti laukumā pie pagasta pārvaldes ar koncertu Satikšanās prieks”, kur dejoja un dziedāja Ābeļu pamatskolas un pagasta pašdarbnieki – tautas deju kolektīvi, folkloras kopa “Mikālēni” un senioru deju kopa.
Tālāk viesi pa vimpeļiem krāšņi izdekorētajām ielām devās uz ciema centra pusi, kur Aldaunes un Ozolu ielas krustojumā notika piemiņas akmens svinīgā atklāšana. Uzrakstam “BRODI ANNO 1795” saulē spīdot, tika dziedātas dziesmas, stāstīta ciema un piemiņas akmens tapšanas vēsture un vēlēta laba turpmākā nākotne.
Piemiņas akmens ņemts netālu no Lapsu mājām, saimnieka Andersona zemē, un ar zemnieka Artūra Akmens palīdzību nogādāts Brodu ciemā.
Paldies par ciemam sarūpēto piemiņas zīmi jāteic Ābeļu pagasta pārvaldei, par godam noorganizēto jubilejas pasākumu – Ābeļu tautas namam, par iniciatīvu – Arnoldam Jakubovskim un par ieguldījumu ciema attīstībā un apkārtnes labiekārtošanā – visiem Brodu un Ābeļu iedzīvotājiem.
Svētās Marijas piemineklis Rēzeknē
Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles dārzā iepretī Katoļu vidusskolai ar Rēzeknes pilsētas domes atbalstu vasaras sākumā atklāts un iesvētīts Svētās Jaunavas Marijas piemineklis.
1830. gadā klostermāsai Katrīnai Laburē Parīzes klosterī parādījusies Jaunava Marija un pavēstījusi par gaidāmajiem notikumiem – ticības apkarošanu Francijā, un aicinājusi lūgties. Dievmāte klostermāsai uzticējusi misiju izgatavot īpašu medaljonu un apsolījusi savu aizbildniecību un lielu žēlastību visiem, kas to nēsās. Arī Jaunavas Marijas tēls veidots medaljona formā, kādus nēsā miljoniem kristiešu visā pasaulē.
Svinīgajā pasākumā piedalījās Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, domes un Saeimas deputāti, pieminekļa uzstādīšanas iniciators Pēteris Keišs, Rēzeknes Katoļu vidusskolas skolēni un skolotāji un citi interesenti.
Rēzeknes luterāņu baznīcai jauns altāris
Vasarsvētkos Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskajā baznīcā norisinājās brīnišķīgs notikums – tika iesvētīts jaunais altāris, ko kā diplomdarbu gatavojuši Rīgas Amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas studenti Kaspars Kalninieks, Andris Bicūzis, Toms Černovskis, Māris Račko, Kristaps Bulāns un Guntis Gultaurs.
Altāra noformēšanā izmantots gan koks, gan metāls, un jaunais altāris izveidots izsmalcināts, ļoti viegls un ideāli iederas baznīcas interjerā. Altāra centrā ir altāra glezna, kas saglabājusies no pagājušā gadsimta 30. gadu beigām.
Svinīgo dievkalpojumu un jaunā altāra iesvētīšanu veica Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe. Pasākumu par godu jaunā altāra iesvētīšanai apmeklēja arī Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs. “Altāris ir jebkuras baznīcas sirds. Šī ir dāvana ne vien draudzei, bet arī visiem rēzekniešiem un pilsētas viesiem, jo nu interjers vienā no pilsētas pirmskara ēkām kļuvis vēl krāšņāks,” teica Rēzeknes mērs.
Karaļa Mindauga un karalienes Martas piemineklis Aglonā
20. septembrī Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā norisinājās karaļa Mindauga un karalienes Martas pieminekļa atklāšanas ceremonija. Svinīgo dievkalpojumu un misi noturēja apustuliskais sūtnis Baltijas valstīs arhibīskaps V. E. Pedro Lopess Kintana, kā arī Latvijas un Lietuvas bīskapi. Tālāk sekoja pieminekļa atklāšana un iesvētīšana un Latvijas un Lietuvas valdības pārstāvju un Saeimas deputātu uzrunas.
1253. gada 6. jūlijā Romas pāvesta vārdā Lietuvā tika kronēts pirmais un pēdējais īstais Lietuvas karalis Mindaugs. Viņš ne tikai bija apvienojis lietuviešu zemes, bet arī cīnījies ar Livonijas ordeni, lai pieņemtu katoļticību un nodibinātu savu valsti. Tieši šā notikuma dēļ Lietuvā 6. jūlijs ir brīvdiena, kad svin valstiskuma dienu. Reizē ar Mindaugu kronēta arī karaliene Marta, kura cēlusies no Latgales ķēniņu dzimtas un bijusi Madalānu pilskunga meita. Marta tika kronēta par Lietuvas karalieni atbilstoši tālaika tradīcijām – ar pāvesta svētību.
Trīsfigūru kompozīcijā Karaļa un Karalienes tēli simbolizē Lietuvas un Latvijas tautu radniecību un vienību, mazais puisēns – Princis ir kā cerības zīme mūsu zemju un tautu nākotnei. Pieminekļa autors ir lietuviešu skulptors Vidmants Giliķis, to bronzā atlējuši meistari Viļņā.
Leģenda par Mindaugu un Martu jau sen saistoša šķitusi Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles profesoram Osvaldam Zvejsalniekam, un pirms pieciem gadiem viņš kopā ar lietuviešu kolēģiem noorganizēja pieminekļa veidošanas iniciatīvas grupu.
Valmieras Sīmaņa baznīcas smailē atgriezies atjaunotais gailis un lode
Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas tornī uzstādīts atjaunotais baznīcas gailis un lode – līdz ar to noslēdzies viens liels baznīcas atjaunošanas darbu posms.
Šogad, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un ziedotāju atbalstam, renovēts baznīcas tornis. Un nu pēc atjaunošanas un apzeltīšanas darbiem baznīcas torņa smailē atgriezies arī gailis un lode. Tajā ievietots vēstījums nākamajām paaudzēm, bet iepriekšējais vēstījums nodots Valmieras muzeja rīcībā.
Lai varētu veikt baznīcas gaiļa un lodes atjaunošanu, draudze pieteicās nodibinājuma “Rietumu Bankas labdarības fonds” izsludinātajā projektu konkursā par Latvijas sakrālo mantojumu un guva atbalstu. Pārējās projekta izmaksas draudze sedza no saziedotajiem līdzekļiem.
Sv. Sīmaņa baznīcas gaiļa un lodes atjaunošanu veica SIA “Fenikss‒Ko”, bet apzeltīšanu – SIA “Pinecone”.
Pabeigti būvdarbi Lielvārdes luterāņu baznīcā
Šovasar 1747. gadā celtajai Lielvārdes evaņģēliski luteriskajai baznīcai atjaunota fasāde un jumts un nomainīti logi lūgšanu zālē. Nu dievnams atvērts gan draudzes locekļiem un baznīcas apmeklētājiem, gan visiem lielvārdiešiem un viesiem, jo te bieži iegriežas arī tūristi – baznīca atrodas Daugavas krastā līdzās tā dēvētajai Lāčplēša gultai, Andreja Pumpura muzejam un senajām pilsdrupām.
Būvdarbi veikti ERAF līdzfinansētā projekta “Lielvārdes luterāņu baznīcas saglabāšana un sociālekonomiskā potenciāla efektivitātes uzlabošana” ietvaros. Būvdarbus vadīja restaurators Guntis Kurmis, savukārt izpildi kontrolēja būvuzraugs Dzintars Gailītis.
Iesvētīts Jaunpils baznīcas altāris
6. septembrī Jaunpils evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika iesvētīts atjaunotais altāris – izcils ziemeļu renesanses jeb manierisma meistardarbs.
Iesvētīšanas dievkalpojumā kalpoja Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers un draudzes mācītājs Jānis Saulīte, dziedāja Jaunpils vokālais ansamblis “Vocalica”, bet pēc dievkalpojuma draudze pateicās restauratoriem un pieminēja arī ziedotājus un finansiālā atbalsta sniedzējus – Valsts Kultūrkapitāla fondu, kādreizējo Jaunpils baronu pēcteču Reku ģimenes biedrību, ko pārstāvēja Tomass fon der Reke, Jaunpils novada domi, vietējos uzņēmējus un iedzīvotājus, kuri ar savu ziedojumu vai darbu piedalījušies altāra atjaunošanā. Sveicienus un ziedojumu ērģeļu atjaunošanai no Vibi māsu draudzes Zviedrijā bija atvedis mācītājs Benjamins Lundkvists, kurš Jaunpilī ciemojās jau otro reizi.
Jaunpils baznīcas altāra restaurācija norisa kopš 2009. gada polihromijas un zeltījuma meistares Ilgas Galviņas darbnīcā. Tajā piedalījās kokgriezēji – vecmeistars Vilnis Līdaka ar mācekļiem Edvīnu un Jāni Baložiem un gleznotāja Laura Matilde Ikerte. Altārgleznu kopijas gleznoja Anita Markeviča un Andris Začests, bet altārgaldu veidoja mākslinieks Kaspars Brikulis.
Restaurācija gan vēl nav beigusies. Liels darbs un finansiālie līdzekļi jāiegulda, lai atjaunotu otru šā interjera ansambļa detaļu – kanceli, kas padomju laikā zaudējusi 12 apustuļu figūras, kuras rotāja kanceles jumtiņu, uzejas kāpnes un pašu kanceli. Trīs no figūrām jau ir atrastas. Pašlaik ar Rietumu bankas atbalstu tiek restaurēts baznīcas draudzes telpas lielais kroņlukturis un uzsākta arī ērģeļu atjaunošana, ko atbalsta ziedotāji un Jaunpils novada dome.
Jaunpils baznīcas altāris un kancele ir viens no greznākajiem baznīcu iekārtojuma ansambļiem Kurzemes luterāņu baznīcās. Unikāls ir 1760. gadā lietais Jaunpils baznīcas zvans, uz kura izveidots neparasts rotājums – kailas sievietes figūra, kas atspiedusies pret miroņgalvu. Baznīcā apskatāma arī Kārļa Ieviņa altārglezna.
Restaurēti Tukuma luterāņu baznīcas logi un durvis
Tukumā noslēdzies projekts “Tukuma evaņģēliski luteriskās baznīcas saglabāšana un sociālekonomiskā potenciāla efektivitātes uzlabošana – vēsturisko koka logu un durvju restaurācija”, kurā restaurēti 13 vēsturiskie koka logi un to metālkalumi, četras koka durvis un to metālkalumi, kā arī veikta vides pieejamības pielāgošana, nodrošinot iespēju caur sakristejas durvīm iekļūt cilvēkiem ar kustību traucējumiem un ģimenēm ar bērnu ratiņiem.
Rekonstrukcijā ieguldīts liels darbs, ko veicēji darījuši ar lielu cieņu un pietāti, lai viena no Tukuma senākajām ēkām atgūtu agrāko pievilcību.
Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans atzīst, ka baznīcas logu un durvju rekonstrukcija, iespējams, būs kā aicinājums tukumniekiem padomāt par vecpilsētas saglabāšanu un, veicot remontdarbus savos īpašumos, iedzīvotāji vairāk centīsies saglabāt to senatnīgo izskatu kā vēstures liecību un acīm tīkamu baudījumu nākamajām paaudzēm. Baznīcas mācītājs Mārcis Zeiferts cer, ka tas ir tikai sākums, kam sekos vēl citi darbi, lai baznīcu atjaunotu un sniegtu nozīmīgu ieguldījumu šā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.
Logu un durvju restaurāciju veica SIA “KI KOKS”. Būvuzraudzību nodrošināja SIA “Jurēvičs un partneri”, bet autoruzraudzību – SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”.
Atjaunota Dundagas pils koka galerija
Iecere atjaunot Dundagas pils koka galeriju virmojusi jau kopš 2003. gada, kad tika izstrādāts tās renovācijas tehniskais projekts, jo bija saglabājusies daļa oriģinālo konstrukciju, pēc kuru parauga varēja izgatavot jaunas trūkstošās detaļas.
2005. gadā ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas finansējumu kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmā tehniskais projekts tika daļēji īstenots, līdz 2014. gadā Dundagas novada dome piešķīra līdzekļus galerijas pilnīgai atjaunošanai un uzstādīšanai.
Koka detaļām izmantots Dundagas pilij raksturīgais ozolkoks. Darbus veica SIA “Kāpiens” no Talsiem.
Naukšēnu muižai pēc vēsturiskām fotogrāfijām izgatavota jauna vitrāža
Augustā vizuālas pārmaiņas piedzīvojusi Naukšēnu muižas kungu mājas ēka, kur terases kreisajā pusē uzstādīta vitrāža. Tā veidota pēc senajām fotogrāfijām, kas pieejamas Naukšēnu Cilvēkmuzejā. Fotoattēli ir melnbalti, tādēļ nav iespējams noskaidrot precīzas krāsas. Vēsturiski vitrāža bija uzstādīta tikai vienā pusē, un tā tas būs arī tagad.
Sociālās korekcijas izglītības iestādes “Naukšēni” saimniecības vadītājs Ralfs Tomsons uzsver, ka pārmaiņas notikušas salīdzinoši garā laikposmā, jo muiža ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Vitrāžas skices un stikla daļu izstrādājuši mākslinieki Rita un Zigurds Bormaņi, bet koka daļu – vietējais uzņēmums SIA “Wega”.
Rīgas centrā uzstāda ielu nosaukumus skaidrojošas plāksnes
Rīgas Austrumu izpilddirekcija pilsētas centra ielās pie ēkām sākusi izvietot informatīvi skaidrojošas plāksnes par tām personām, kuru vārdos nodēvētas ielas.
Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija apstiprinājusi šādus skaidrojuma tekstus: Krišjāņa Barona iela – nosaukta folklorista, dēvēta par Dainu tēvu, rakstnieka, jaunlatviešu kustības aizsācēja vārdā (1835–1923); Krišjāņa Valdemāra iela – nosaukta publicista, tautsaimnieka, nacionālās jūrniecības veicinātāja, jaunlatviešu kustības aizsācēja vārdā (1825–1891); Aleksandra Čaka iela – nosaukta dzejnieka Aleksandra Čaka (Aleksandra Čadaraiņa) vārdā (1901–1950); Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – nosaukts valstsvīra, pirmā Latvijas Republikas ārlietu ministra vārdā (1887–1925); Raiņa bulvāris – nosaukts dzejnieka, dramaturga, valstsvīra Raiņa (Jāņa Pliekšāna) vārdā (1865–1929); Aspazijas bulvāris – nosaukts dzejnieces, sabiedriskās darbinieces Aspazijas (Elzas Pliekšānes) vārdā (1865–1943); Oskara Kalpaka bulvāris – nosaukts pirmā Latvijas valdības karaspēka komandiera pulkveža Oskara Kalpaka vārdā (1882–1919); Pulkveža Brieža iela – nosaukta latviešu strēlnieka, pulkveža, I, II un III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Fridriha Brieža vārdā (1888–1918); Jura Alunāna iela – nosaukta dzejnieka, latviešu nacionālās valodniecības pamatlicēja, jaunlatviešu kustības aizsācēja vārdā (1832–1864); Andreja Pumpura iela – nosaukta dzejnieka, latviešu tautas eposa “Lāčplēsis” autora vārdā (1841–1902); Ausekļa iela – nosaukta dzejnieka, publicista, skolotāja, jaunlatviešu kustības dalībnieka Ausekļa (Miķeļa Krogzemja) vārdā (1850–1879); Latviešu strēlnieku laukums – nosaukts latviešu strēlnieku nacionālo vienību dalībnieku vārdā, kas Krievijas armijas sastāvā 1915.–1918. gadā piedalījās Pirmajā pasaules karā.
Informatīvi skaidrojošu plākšņu izvietošana turpināsies arī citās Rīgas apkaimēs atbilstoši Eiropas valstu praksei, kad pilsētas publiskajā ārtelpā tiek skaidrota kultūrvēsturiski nozīmīgu personu un notikumu nozīme.
Kārsavā ielu norādes – latgaliešu un latviešu literārajā valodā
Kārsava rudenī iegūs jaunus infrastruktūras uzlabojumus – pilsētā tiks uzstādītas 195 ielu norādes, izņemot Vienības ielu, kas ar norādes zīmēm jau tika aprīkota, veicot rekonstrukcijas darbus. Ielu nosaukumi būs gan latviešu, gan latgaliešu literārajā valodā, kas akcentē novada latgaliskās tradīcijas un valodas bagātību.
Finansējums ielu norāžu uzstādīšanai gūts no projekta “saREDZI latgalīšu volūdu 2”, ko atbalstīja šāgada Latgales kultūras programmā, un Kārsavas novada pašvaldības līdzfinansējuma. Pirmajā “saREDZI latgalīšu volūdu” projektā ielu zīmes tika uzstādītas Kārsavas novada pagastu centros, un tas radījis daudz pozitīvu atsauksmju gan no iedzīvotājiem, gan novada viesiem.
Ogre – pirmā pilsēta ar monumentālu Latvijas valsts karogu
Daudzus ogrēniešus un viesus Ogres pilsētas svētkos pārsteidza monumentālais Latvijas valsts karogs, ko varēja redzēt 31. jūlija vakarā pie gājēju tilta. Biedrības “Latvijas karogs” valdes priekšsēdētājs un ilgtermiņa projekta idejas autors – 12. Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Rihards Kols atklāja, ka šī akcija notika projekta “Latvijas karogs” ietvaros.
Pilsētas svētku atklāšanā R. Kols pateicās Ogrei kādā valstiska mēroga notikumā: “Šodien vēlos teikt vislielākās uzslavas par Ogres iniciatīvu. Projekta “Latvijas karogs” mērķis ir Rīgā un citās Latvijas pilsētās izvietot monumentālus Latvijas karogus, kas slietos vairāku desmitu metru augstumā. Ar šo projektu tā idejas autori un virzītāji vēlas aizsākt nacionālo simbolu godināšanu ne tikai svētkos, bet arī ikdienā, tā vairojot mūsu iedzīvotājos patriotismu un lepnumu par Latviju.”
Lai gan projekta ietvaros organizētā balsošana un projekta īstenošana aizsākās Rīgā, ogrēnieši aizsteigušies priekšā valsts galvaspilsētai. R. Kols oficiāli paziņoja, ka Ogrē tiks uzstādīts pirmais monumentālais Latvijas karogs šā projekta ietvaros – jau 11. novembrī. “Ar savu iniciatīvu un uzņēmību Ogri var pamatoti uzskatīt par izcilu piemēru citām Latvijas pilsētām, valstij un sabiedrībai kopumā. Varu tikai cerēt, ka arī pārējās Latvijas pilsētas sekos jūsu paraugam un parādīs savu lepnumu par valsti, kurā dzīvojam, uzstādot tādus lielizmēra karogus, kādu redzēsim plīvojam Ogrē jau drīzumā,” ar lepnumu atzina R. Kols.
Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis atgādina, ka Ogre bija pirmā pilsēta Atmodas laikā, kas pacēla sarkanbaltsarkano karogu virs Ogres tautas nama, un domā, ka, atbalstot biedrības “Latvijas karogs” ieceri, šī būtu lieliska iespēja pieminēt šo vēsturisko notikumu un reizē arī iepriecināt iedzīvotājus, gatavojoties valsts simtgades svētkiem.
Pie Siguldas novada pašvaldības izglītības iestādēm ik dienas plīvo novada karogs
Kopš septembra pie visām Siguldas novada pašvaldības izglītības iestādēm – skolām un bērnudārziem ikdienā plīvo ne tikai Latvijas valsts, bet arī Siguldas novada karogs. Šo aktivitāti jau atzinīgi novērtējuši vairāku izglītības iestāžu vadītāji un bērnu vecāki.
“Svarīgi apzināties, kur ir mūsu saknes – no kurienes mēs nākam, kur dzīvojam, kur rit mūsu ceļš. Siguldas novadam ir sava identitāte, ko šeit radījuši un turpina radīt mūsu cilvēki, kas piepildīti ar aizrautību. Lai Siguldas novada karogs blakus Latvijas karogam pie mūsu ēkām ir kā zīme, atgādinājums mūsu piederībai un spēkam,” vēlot veiksmīgu jauno mācību gadu skolēniem un pedagogiem, teica Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, norādot, ka iniciatīva tiks turpināta un novada karogs drīzumā plīvos arī pie citām pašvaldības iestādēm.
Uzsākot jauno mācību gadu, visiem izglītības iestāžu pedagogiem tika pasniegtas piespraudes ar Siguldas novada aizrautības zīmi – novada logo. Siguldas novada pašvaldība mērķtiecīgi strādā, lai veicinātu iedzīvotāju piederības izjūtu Siguldas novadam – gan ieviešot ID karšu projektu, gan suminot jaundzimušos novadniekus un viņu ģimenes, gan rīkojot dažādus pasākumus.
Dāvana Bauskas novada sakoptākajiem īpašumiem – novada karogs
Bauskas novada pašvaldības organizētā konkursa “Bauskas novada rota 2015” noslēguma pasākumu Bauskas Rātsnamā 16. septembrī atklāja novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks.
Konkursa ietvaros šī ir pēdējā aktivitāte, kad visus dalībniekus aicina uz svinīgu pasākumu, kurā rezumē šajā gadā redzēto konkursa dalībnieku skaistajās sētās un pasniedz pašvaldības sarūpētas dāvanas. Šogad pašvaldība dāvāja konkursantiem novada karogu un simbolisku latviešu folkloras rotas zīmi, kas vairo īpašuma labklājību.
Konkursa organizatori saka lielu paldies visiem dalībniekiem un Vecsaules pagasta pārvaldes vadītājai Līgai Vasiļauskai, Brunavas pagasta pārvaldes vadītājai Baibai Marčenkovai un Ceraukstes pagasta pārvaldes vadītājam Viesturam Janševskim, kuri bija īpaši mudinājuši un motivējuši sava pagasta skaisto sētu saimniekus dalībai konkursā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017