Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 05:27
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Šovasar daudzās Latvijas vietās tika svinēti pilsētu un novadu svētki – gan “apaļas” un “pusapaļas” jubilejas, gan ikgadējie ierastie pasākumi.
Šoreiz ieskats vecāko vietu svinībās un neparastāko svētku norisēs.
KOLKASRAGAM – 975
18. jūlijā notika divu jūru svētki “Kolkasragam 975”, un ar daudzpusīgu un bagātīgu programmu vietā, kur satiekas Dižjūra un Mazjūra, kolcinieki un ciemiņi nosvinēja Kolkasraga 975. dzimšanas dienu. Dižajā jubilejā netrūka ne koncertu, ne izstāžu, turklāt arī koncertu programmas bija dažādas. Liedagā pie tautas nama kupls ļaužu pulks sagaidīja Jūras valdnieku Neptūnu, kura lomā bija iejuties Jānis Jarāns. Viens no būtiskākajiem svētku akcentiem bija lībiešu kultūrvēsturnieces Baibas Šuvcānes videostāsts “Senais lībiešu ciems Kolka”, kas veltīts jubilāram – Kolkasragam, abām bākām, kā arī ciemam, kas pie tā izveidojies, un fotoizstāde “Mans mūžīgi mainīgais Kolkasrags”, kuras autori ir paši kolcinieki.
RĪGAI – 814, RĪGAS OSTAI – 815
Ar jaunu apmeklētības rekordu – vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku – no 14. līdz 16. augustam tika nosvinēti Rīgas 814. gadadienai un Rīgas ostas 815. gadadienai veltītie pilsētas svētki. Rīgas dome aicināja rīdziniekus un pilsētas viesus apmeklēt un iesaistīties vairāk nekā 80 daudzveidīgos Rīgas svētku plašās programmas pasākumos. Atzīmējot Rīgas ostas jubileju, vairākas aktivitātes, protams, risinājās ūdenī – gan Daugavā, gan pilsētas kanālā. Rīgas svētku laikā ikviens varēja piedalīties vai vērot “Lielās virves vilkšanas sacensības”, kurās Daugavas Labā krasta komanda mērojās spēkiem ar Kreisā krasta komandu.
IKŠĶILEI – 830
No 6. līdz 9. augustam notika Ikšķiles novada svētki “Piešķil Ikšķilei savu knikšķi”, kas bija veltīti Ikšķiles 830 gadu jubilejai. Tos ievadīja ērģeļmūzikas koncerts Ikšķiles ev.lut. Sv. Meinarda baznīcā un Ikšķiles amatierteātra izrāde “Mazais princis”. 7. augustā Daugavas krastā iepretim Meinarda baznīcas drupām notika Raimonda Tiguļa un Noras Ikstenas pasakainā uzveduma “Ulubele” pirmizrāde, kas tapusi par godu Ikšķiles nozīmīgajai gadskārtai. Savukārt 8. augustā pirmo reizi novada vēsturē tika rīkots svētku gājiens, kurā piedalījās ap 70 kolektīvu – Ikšķiles novada pašvaldības uzņēmumi un dienesti ar tehnikas parādi un atraktīvām darbinieku prezentācijām, uzņēmumi, iestādes, filiāles, pārvaldes, kā arī iedzīvotāji un viesi. Kopā ar ikšķiliešiem svētkus svinēja arī sadraudzības un sadarbības partneri no kaimiņu novadiem un Baltkrievijas pilsētas Stoļinas un Igaunijas pilsētas Hāpsalas.
ROPAŽIEM – 810
22. augustā viss Ropažu novads svinēja svētkus “Ropažiem 810”. Svētku rīts sākās ar dievkalpojumu Ropažu Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, pēc tam visi kopīgā gājienā devās uz pilsdrupām, kur piedzīvoja, izgaršoja un izdziedāja viduslaiku emocijas. Viduslaiku piedzīvojums noslēdzās ar bruņoto jātnieku un zirgu paraugdemonstrējumiem un īstu svešzemju viduslaiku bruņinieku iebrukuma izrādi “Sirotāju iebrukums Livonijā”, kas norisinājās uz salas Juglā pie Livonijas pils drupām. Ropažu parkā un estrādē tika veidots īpašs ziedu paklājs “Ropažiem 810”. Svētku kulminācija bija Ropažu estrādē, kur novada dziedošie kolektīvi un svētku dalībnieki sadziedājās ar komponistu Uldi Marhilēviču un Latvijas Nacionālā teātra dziedošajiem aktieriem. Vakarā Ropažus izgaismoja svētku salūts.
JELGAVAI – 750
Svētku kulmināciju Jelgavas 750 gadu svinības sasniedza maija beigās, kad nedēļas garumā tika svinēti pilsētas svētki ar devīzi “Atvērsim vārtus svētkiem!” un dažādām norisēm visai ģimenei. Svētku programma bija tik daudzveidīga, ka bija iespēja atvērt dažādus vārtus – uz vēsturi, nākotni, sadarbību, mākslu, prieku, bērnību, draudzību, ticību, ideju… Jelgavnieku iznesīgums un pārsteidzoša asprātība bija vērojama pilsētas svētku gājienā “Atver vārtus priekam!”. Ar Latvijā garāko pilsētas svētku gājienu Jelgavas pilsētas 750. jubilejas gadā jelgavnieki apliecināja savu saliedētību, mīlestību un lepnumu par savu pilsētu. 29. maija krāšņais gājiens bija 4,533 kilometrus garš un pulcēja vairāk nekā 20,5 tūkstošus dalībnieku. Jelgavas pilsētas svētkos piedalījās arī viesi no sadraudzības pilsētām – Šauļiem Lietuvā, Pērnavas Igaunijā, Belostokas Polijā, RiejasMalmezonas Francijā, Nakas Zviedrijā, Baranavičiem Baltkrievijā un Ivanofrankivskas Ukrainā, kā arī patruļkuģa “Jelgava” komanda. Par godu Jelgavas 750 gadu jubilejai pašvaldības sadraudzības partnerpilsētu pārstāvji Pasta salā iestādīja purpura ābelītes, kur tika uzstādīta piemiņas plāksne ar uzrakstu “Sadraudzības pilsētas Jelgavai. Purpura ābeles (Malus x purpurea “Royalthy”). 2015. gada 29. maijs”. Jelgavā svētku laikā viesojās astoņu sadraudzības pilsētu delegācijas, bet vēl sešas sveicienus Jelgavai pilsētas svētkos sūtīja attālināti.
DAUGAVPILIJ – 740
Šogad Daugavpils svin nozīmīgu jubileju – 740 gadus, kopš dibināta pilsēta. Jūnija pirmajā nedēļā daugavpilieši pilsētas svētkos uzņēma partnerus no sadraudzības pilsētām – Narofominskas, Maskavas, Pleskavas, Babrujskas, Vitebskas, Panevēžas, Batumi un Ramlas Izraēlā. Visa gada garumā Daugavpilī notiek akcija “740 labie darbi”. Tajā iesaistījušās un dāvanas savai pilsētai sagādājušas izglītības iestādes, bērnunams “Priedīte” uzdāvināja putnu būrīšus, Daugavpils teātris dāvāja bezmaksas izrādes, Daugavpils Universitāte – vaboli, kas nosaukta Daugavpils vārdā, uzņēmēji dāvanā pasniedza svētku baneri, kas uzstādīts, iebraucot pilsētā, kā arī krāsojamo grāmatu bērniem “Pilsēta, kurā visi ir savējie”. Labo darbu akcija turpināsies līdz gada beigām, kad visi dalībnieki saņems pilsētas jubilejas Piemiņas zīmi.
RĒZEKNEI – 730
Koši un skanīgi no 31. jūlija līdz 2. augustam pilsētnieki un viesi svinēja Rēzeknes 730. jubileju, vēlot savai pilsētai vislabākās domas un saņemot īpašu muzikālo dāvanu – Jāņa Lūsēna un Guntara Rača dziesmu “Pilsēta ar rozi matos”. Vissaviļņojošākie brīži bija 1. augusta vakarā, kad lielu un mazu svētku dalībnieku sarakstītie vēlējumi Rēzeknei tika piestiprināti pie 730 baloniem un, skanot veltījuma dziesmai “Pilsēta ar rozi matos”, tie uzlidoja debesīs, bet pēc nakts muzikālo strūklaku koncertuzveduma “Satikšanās Rēzeknē” debesīs uzmirdzēja arī koša uguņošana. 2. augustā skatītājus ar spilgtiem un oriģināliem kostīmiem un dažādu bērnu braucamrīku noformējumu priecēja Ģimenes parāde. Īpašu dāvanu pilsētai pasniedza arī vietējā autore Ineta AtpileJugane, prezentējot dzejas grāmatu latgaliešu valodā ar meitiņas ilustrācijām “Otkon giunu sapynus” un dāvājot pirmajiem 100 lasītājiem to bez maksas.
VENTSPILIJ – 725
No 31. jūlija līdz 2. augustam Ventspils pilsēta ar plašu un daudzveidīgu svētku programmu atzīmēja 725. dzimšanas dienu. 2015. gads pilsētai un ventspilniekiem ir nozīmīgs ne vien kā 725. jubilejas gads, bet arī kā 25. gadskārta, kopš Ventspilī tiek svinēti pilsētas svētki. Tieši Ventspils ir pirmā pilsēta Latvijā, kas 1990. gadā aizsāka šo tradīciju. Kā jau ierasts, pilsētas svētki ilga trīs dienas, kuru laikā sev tīkamas nodarbes un daudzveidīgās programmas iespējas varēja izbaudīt ikviens ventspilnieks un svētku viesis. Šajās dienās pasākumus un dažādas aktivitātes apmeklēja ap 125 000 cilvēku. Viskuplāk apmeklētie bija pasākumi Ostas ielas promenādē, kur varēja apskatīt piecdesmit 15. Starptautiskā ziedu paklāju festivāla darbus ar devīzi “Zīmes”. Liela interese apmeklētājiem bija arī par Pasaules garšas un mūzikas festivāla “Garšvielas” daudzveidīgo piedāvājumu. Svinīgajā pasākumā pēc muzikālās daļas uzrunu teica Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, bet svētku kulminācijā klātesošos pārsteidza īpaši krāšņs svētku salūts, ko papildināja komponista Raimonda Tigula speciāli svētkiem radīta orģinālkompozīcija. Jāatzīmē, ka ventspilnieki un pilsētas viesi atzinīgi novērtējuši piedāvāto iespēju – nopelnīt, saņemt un pilsētas objektos izmantot Ventspils valūtu – ventus. Pilsētas svētkos izsniegti 337 000 un nopelnīti 239 000 ventu.
ĒRBERĢEI – 550
Neretas novada Mazzalves pagastam šis ir svētku gads. Tieši šogad aprit 550 gadu, kopš Ērberģes vārds parādījies senajos rakstos. Par to liecina arī pie Mazzalves pagasta pārvaldes esošais akmens ar iekaltiem “ĒRBERĢE” vārdiem un gadskaitli “1465”. 85 gadu jubileju 2015. gadā svin arī Mazzalves pamatskola. Un jau sesto gadu mazzalvieši svinēja Marijas tilta svētkus. Tilts, neapšaubāmi, ir liela vērtība un atpazīstamības simbols Ērberģei – ar savu izskatu, netradicionālajiem izmēriem un skaistajiem dabas skatiem, kas paveras no tilta augšienes gan upes tecējumā, gan pret to, piešķirot šai vietai īpašu noskaņu. 22. jūlijs nav tāpat vien izvēlēts datums tilta svētkiem. Šajā datumā vārda dienas svin Marijas, līdz ar to, sākot šo svētku tradīciju, par norises laiku nebija daudz jādomā. Šovasar Marijas tilta svētkos Mazzalves pagasta kultūras pasākumu organizētāja Ilva Saveļjeva bija sagatavojusi jautājumus par Marijas tiltu, un ikviens pagasta iedzīvotājs varēja pārbaudīt savas zināšanas, balvā saņemot skaisti pītu vainagu, ko visi dāvāja Dienvidsusējas upei.
VIĻĀNIEM – 520
2015. gads Viļānos paiet jubilejas zīmē, jo tieši pirms 520 gadiem Viļāni kā apdzīvota vieta pirmo reizi pieminēta vēstures avotos. No 7. līdz 9. augustam Viļānu novadā norisinājās dažādi svētku pasākumi. Pirmajā dienā priecēja muzikāli poētisks vakars ar dzejas lasījumiem, mūziku un Viļānu krievu amatierteātra skečiem jaunizveidotajā āra lasītavā. Nākamajā dienā notika XV Tautas muzikantu svētki, kā arī akustiskie brīvdabas koncerti Dekšārēs, Jaunviļānos un Sokolku pagasta Strupļos, bet vakarā svētku dižkoncerts Lakstīgalu salā. Trešā diena pagāja, andelējoties gadatirgū. Svētkos kopā ar Viļānu novada pašdarbnieku kolektīviem uzstājās arī vieskolektīvs “Cjareška” no Viļānu novada sadraudzības pilsētas Glibokajes Baltkrievijā.
MĒRSRAGAM – 520
Mērsraga novadam šogad ir piecu gadu jubileja, bet Mērsraga vārdam – 520. Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons teic: “Iespējams, tas arī ir iemesls, kāpēc mēs tik stipri stāvam. Mums ir ļoti sena un bagāta vēsture, mūsu saknes ir zvejnieku dzimtas, kuģu būvētāji un jūrnieki – gan slaveni kapteiņi, gan meistarīgi buru meistari, matroži un vēl daudzi citi. Tā ir daļa no mūsu vēstures, daļa no mums arī šodien.” 8. augustā mērsradznieki atkal bija visi kopā svētku gājienā un Jēgerlejā.
LAPMEŽCIEMAM – 500
Savu 500. dzimšanas dienu šogad svin Lapmežciems Engures novadā. Jubilejas svinībām lapmežciemnieki izvēlējās Muzeju nakti maijā, kad apmeklētāji varēja iepazīt ciema vēsturi cauri gadsimtiem, vērot pagasta pašdarbības kolektīvu sagatavotos priekšnesumus, kā arī iesaistīties dažādās atrakcijās. Svētki sākās pie viena no pagasta simboliem – ozola “Austrums”, kam sekoja piemiņas akmens atklāšana. Kaut gan zvejnieku apmetnes šeit bijušas krietni agrāk, tieši pirms 500 gadiem Lapmežciema vārds pirmo reizi minēts vēsturiskā dokumentā, ko parakstījis Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs. Uz svētkiem viņš bija ieradies arī “personīgi”.
JAUNKLIDZIM – 335
5. septembrī Strenču novada Plāņu pagasta Jaunklidža estrādē pie saieta nama emocionālā un pozitīvā gaisotnē notika zaļumballe “Kā senās dienās...” kopā ar pūtēju orķestri “Cēsis”. Šis gads Jaunklidzī ievērojams ar diviem notikumiem: 30. oktobrī aprit pieci gadi kopš saieta nama atklāšanas un, pēc zināmiem datiem, apdzīvotai vietai Jaunklidzis – 335 gadi. Liekas, ka Jaunklidzis kļuvis pamanāmāks līdz ar saieta nama būvniecību un tā vārds izskan ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Lai saieta nama teritorija kļūtu vēl saistošāka tūristiem un apmeklētājiem, Aivars Mateuss sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem Aigaru Krumholcu un Dzintaru Grantiņu un viņa komandu pēc senas fotogrāfijas atjaunojuši un uzstādījuši Jaunklidža krustojuma vēsturisko ceļa zīmi.
KĀRSAVAS TIRGUM – 190
Jau tradicionāli krāšņi augusta nogalē uzplauka Kārsavas novada svētki. Aizvadot vasaru un sagaidot rudenīgo ražu, Kārsavas novadā ik gadu pulcējas novadnieki un viesi, lai mērotos spēkiem sporta sacensībās, kopīgi atpūstos plašajā svētku programmā un baudītu vietējo mājražotāju meistarojumus tirdziņā. Šogad Kārsavā tirgus tradīcija svin 190. gadskārtu, kopš 1825. gadā grāfs Šadurskis Kārsavas miestam piešķīra tiesības rīkot tirgus. Vēsturiski Kārsavas novads veidojies krustcelēs starp seno tirdzniecības ceļu, kas no Krievijas vidienes veda uz Baltijas jūru, tādēļ, pateicoties šiem stratēģiski svarīgajiem ceļiem, šeit iedibinājusies sena tirgošanās tradīcija, kas dzīva vēl šobrīd. Par godu svētku dienai Kārsavā pulcējās mājražotāji, kas lutināja ar gardām kūciņām, kūpinātām zivīm un citiem lauku labumiem. Savukārt amatnieki piedāvāja gan rotas skaistumam, gan dekorus mājām, gan lieliskas dāvanas un suvenīrus no Kārsavas novada svētkiem. Tirgus tradīcija Kārsavā nenoveco, bet ar katru gadu aizvien vairāk pārsteidz ar savu kolorītu un tirgotāju un apmeklētāju daudzveidību. Katra mēneša trešajā svētdienā tirgus savu mājvietu rod Kārsavas pilsētas centrā – Skolas ielā un Telegrāfa ielā visā tās posmā.
ALŪKSNEI – 95
No 30. jūlija līdz 2. augustam Alūksnē norisinājās pilsētas 95. gadadienai veltītie svētki “Sirds uzzied Alūksnē”. Uz svētkiem Alūksnes novada pašvaldība bija aicinājusi sadarbības partnerus no Krievijas, Igaunijas, Lietuvas un Vācijas, lai pārrunātu tālākās sadarbības iespējas un noslēgtu sadarbības līgumus ar tām pašvaldībām, ar kurām līdz šim šādu līgumu vēl nebija – Miso un Hānjas pašvaldību Igaunijā un VetīnesLēbejīnes pašvaldību Vācijā, kas ir Ernsta Glika dzimtā pilsēta. Vizītes laikā sadarbības partneri tika iepazīstināti ar Alūksnes novada attīstības vīziju un jaunākajiem tūrisma objektiem pilsētā, kā arī aicināti apmeklēt Alūksnes pilsētas svētku pasākumus. Pilsētas viesi un iedzīvotāji svētku laikā varēja baudīt dažādus pasākumus un arī paši aktīvi tajos iesaistīties. Ikvienam bija iespēja ieaust savus laba vēlējumus Alūksnes 95. gadadienai veltītajā spēka jostā. Pilsētas iedzīvotāji, mazo alūksniešu ģimenes, pašvaldības pārstāvji un viesi no sadarbības pašvaldībām devās svētku gājienā “Lai dzīvo sveiks”, kura noslēgumā īpašas dāvanas no Alūksnes novada pašvaldības saņēma visi Alūksnes jaundzimušie, kuri pilsētas iedzīvotāju pulkam pievienojušies laikā no aizvadītajiem līdz šāgada pilsētas svētkiem. Pilsētas 95. jubilejas svētkos notika visdažādākās aktivitātes, sākot no ielu koncertiem un sadziedāšanās un beidzot ar sacensībām paštaisītiem inerces miniauto un šaušanu kopā ar biatlonistu Andreju Rastorgujevu.
MĀRUPEI – 90
Ar daudzveidīgu kultūras un sporta pasākumu programmu 8. augustā aizvadīti Mārupes novada 90 gadu jubilejas svētki. Tie aizsākās jau iepriekšējā vakarā Jaunmārupē pie ūdenskrātuves “Ūdensrozes”, kur, klausoties mūzikā un vērojot uguns un gaismas izrādi, mirkli pirms pašiem svētkiem varēja iejusties svētku noskaņā. Mārupes seniori varēja līksmoties ballē “Pirms 90 gadiem” Jaunmārupes dabas parkā – vēsturiskā vietā, kur balles tika rīkotas jau senos laikos. Uz skatuves “Zvaigžņu teritorija” elektroniskās mūzikas pārstāvji DJ Paa, DJ Junior High un DJ Lietuvietis dāvāja svētkiem speciāli radītu kompozīciju “Mārupes novadam 90!”. Labākie Mārupes amatnieki un mājražotāji pulcējās novada svētku gadatirgū, kur piedāvāja dažādus rokdarbus, kalumus, pinumus un kārumus. Īpašā Mārupes degustāciju teltī ar saviem gardumiem kārdināja arī Mārupes restorāni un ražotāji. Azartiskāku izjūtu cienītājiem bija iespēja spēkus izmēģināt ģimeņu autoorientēšanās sacensībās, ko jau sesto reizi rīkoja mārupiešu Būmaņu ģimene. Vakara programmas centrālais notikums bija koncertuzvedums “Mārupe – Mājas”, kurā mazā Māra kopā ar gandrīz 200 novada dejotājiem, dziedātājiem un aktieriem izstāstīja stāstu par Mārupi no saullēkta līdz saulrietam. Mārupes novada 90 gadu jubilejai veltītie novada svētki izskanēja ar krāšņu salūtu un ugunsskulptūras aizdegšanu.
BABĪTEI – 90
1. septembris Babītes novadā šogad bija ne tikai Zinību diena, bet arī Babītes pagasta nosaukuma 90. dzimšanas diena. Vēstures avoti liecina, ka tagadējais Babītes pagasts vairākus gadsimtus tika dēvēts par Piņķu pagastu, taču 1924. gada 17. jūnijā Saeima pieņēma lēmumu no 1925. gada 1. septembra Piņķu pagastu pārdēvēt par Babītes pagastu. Pagasta vēsturiskais apzīmējums Piņķi šobrīd zināms kā Babītes novada administratīvā centra nosaukums.
XX GUNĀRA ORDELOVSKA STARPTAUTISKAIS PŪTĒJU ORĶESTRU FESTIVĀLS AUCĒ
No 23. līdz 25. jūlijam notika Auces novada svētki un Gunāra Ordelovska Starptautiskais pūtēju orķestru festivāls, kas šogad izskanēja jau 20. reizi, tāpēc dzimšanas dienas svētki tika likti zem gaisa zīmes ar svinīgā gājiena moto “Svētku skaņās, kad viļņojas gaiss” – tā ar milzumdaudz labām domām nosūtot sirsnīgus vēlējumus Aucei un novada iedzīvotājiem. Arī šogad svētku dalībnieku un oficiālo viesu rindās bija tuvāku un tālāku valstu delegācijas – kopā ar novada iedzīvotājiem un citiem svētku sarīkojumu apmeklētājiem svētkus svinēja Auces novada sadraudzības pilsētu pašvaldību pārstāvji no Naujoji Akmenes un Jonišķu rajoniem Lietuvā, Ungeni pilsētas Moldovā, Jozefovas pie Vislas Polijā, Elfusas pašvaldības Islandē mērs Gunnsteins Omarsons ar kundzi, Ņasvižas rajona (Baltkrievijā) izpildkomitejas priekšsēdētāja vietniece Ludmila Medvedeva ar trīs cilvēku delegāciju, turklāt kuplajam ārvalstu viesu pulkam šogad pievienojās Ukrainas viesi no Shidņicas ar pilsētiņas galvu Ivanu Piļaku vadībā, viņa vietnieku un diviem deputātiem delegācijas sastāvā. Svētku laikā Aucē tika atklāts unikāls vides objekts – Saules pulkstenis, pie kura noslēdza jaunu sadarbības līgumu starp Auces novada pašvaldību un Elfusas pašvaldību Islandē. Uz to simboliski noraudzījās Vecauces muižas muižkungu pāris, jo tieši no grāfu fon Mēdemu dzimtas ģerboņa Auces novada ģerboni rotā pasta rags, kļūstot par Saules pulksteņa centrālo elementu – sasaucot pagātni ar nākotni un tagadni, sasaucot novada ļaudis kopā, saucot atgriezties novadā. Turklāt Saules pulksteni īpašu padara tas, ka tā pakāji rotā Auces novada sadarbības partneru ģerboņi – šobrīd septiņi, taču atstāta brīva vieta citiem ģerboņiem, jo novads lūkojas nākotnē.
17. VISLATVIJAS “ĒDAMO” PAGASTU SAIETS TUMĒ
1. augustā Tukuma novada Tumes kultūras nams uzņēma “ēdamo” pagastu saieta dalībniekus no Zirņiem, Kūkām, Bārbeles, Gailīšiem un Tumes. Lai kārtīgi izlustētu draugus no tuvām un tālām vietām, vispirms viesi tika aicināti uz tūrisma un atpūtas centru “Sveikuļi”, kur viņus gaidīja sportiskas un radošas aktivitātes. Vakarā kultūras namā notika svētku koncerts, kurā katra pagasta kolektīvi rādīja kopīgi ražotu uzvedumu “Uz ciemu pēc reportāžas”.
XV PIENA, MAIZES UN MEDUS SVĒTKI JELGAVĀ
29. augustā Jelgavā, Hercoga Jēkaba laukumā, notika XV Vispārējie Piena, Maizes un Medus svētki, kuros amatnieki un tirgotāji klātesošajiem deva iespēju nobaudīt maizi, medu, pienu un citus lauku labumus. Svētku ietvaros noskaidroja arī “Latvijas atzītāko medu 2015”, “Zemgales gardāko maizes našķi 2015” un labāko “Siera un maizes svētku sāļo torti”. Šogad rīkotajā medus provē apmeklētājiem bija iespēja degustēt 12 dažādas medus šķirnes, no kurām visvairāk simpātiju izpelnījās meža un pļavu ziedu medus, kas ievākts Olaines pusē dravnieces Aigas Zeltgraudas dravās. Tāpat ikvienam svētku apmeklētājam tika dota iespēja degustēt un atdot savu balsi par “Zemgales gardāko maizes našķi”. Apkopojot rezultātus, par 2015. gada gardāko maizes našķi tika atzīts Limbažu ceptuves “Lielezers” rudzu maizes našķis “Augusts”. Savukārt sāļo tortu konkursā pirmo vietu izpelnījās Jaunpils pils šefpavāre Sandra Zariņa ar izcilo torti “Siera draugi”.
AMATAS NOVADAM – 15
Vairāku mēnešu garumā 15 gadus svin Amatas novads. 6. jūnijā notika tūrisma rallijs “Amatas loki”. 20. jūnijā amatieši sadziedājās Līvos, Ģikšos, Skujenē, Nītaurē un Zaubē un vakarā vienojās tautas sadziedāšanās koncertā “Lai sasaucamies, lai dziedam un dziesma lai vieno mūs”. 25. jūlijā novada svētki turpinājās ar moto “Nītaure tērpjas”, piedāvājot pastaigas maršrutu “Kā izmainīja un saposa Nītauri”, mākslas akciju ar līdzdarbošanos un Nītaures amatierteātra pirmizrādi “AuKstā mode Nītaurē jeb karalis ir pliks”. 1. augustā svētku diena bija Skujenē, kas dzīvo ar garšu, tāpēc centrālā vieta bija ierādīta vēderpriekiem un ar to saistītām būšanām. 15. augustā spoži iezaigojās “Zaubes deju palete” pie Zaubes ozola, Augšezera, skolas pagalmā un Zaubes parkā. Amatas novada svētku maratons noslēdzās 29. augustā ar sportošanu Drabešos.
14. LATVIJAS “PUTNU PAŠVALDĪBU” SALIDOJUMS LĪVĀNOS
19. septembrī Līvānos tika aizvadīts 14. Latvijas putnu pašvaldību salidojums “Lieli putni, mazi putni salido Latgalē”, kurā piedalījās 14 novadi, pilsētas un pagasti – Dagdas, Dundagas, Engures, Ērgļu, Neretas, Preiļu un Rūjienas novads un Balgales, Ģibuļu, Ķūļciema, Launkalnes un Suntažu pagasts, kā arī Staiceles pilsēta un mājinieki – Līvānu novads. Mājinieki iepazīstināja ciemiņus ar savu pilsētu, iestādēm un cilvēkiem un piedāvāja nogaršot Līvānu firmas ēdienu “Dubnas un Daugavas akmeņi” un Līvānos ražotu saldējumu. Vēlāk pašvaldību darbinieki sadalījās piecās darba grupās – “Stiklinieki”, “Audēji”, “Pinēji”, “Atslēdznieki” un “Podnieki” un apguva dažādas derīgas iemaņas. Dienas noslēdzošajā daļā Līvānu novada kultūras centrā “putnu pašvaldības” rādīja sagatavotās prezentācijas un aplaudēja Līvānu pašdarbības kolektīvu priekšnesumiem. Patīkamu pārsteigumu visiem sagādāja īpašā svētku torte ar dekoratīvu putnu virsū. Nākamgad “spārnotie kolēģi” – pašvaldības, kuru ģerbonī ir putns, tiksies Neretas novadā.
13. MAIZES DIENA ĀRAIŠOS
19. jūlijā – 13. Jaunrudzu Maizes dienā Amatas novada Āraišu vējdzirnavās smaržoja maize, rosījās cepējas baltos priekšautos un pulciņiem vien nāca viesi – rudzu maizes cienītāji. Jau 13. reizi vējainajā dzirnavu kalnā tika svinēta Maizes diena, godināti cepēji un senās tradīcijas turpinātāji. Pasākuma rīkotāji – Āraišu vējdzirnavu māju saime, biedrība “Anno 1852” un etnogrāfe Indra Čekstere lielus un mazus ciemiņus aicināja ceļojumā pa Kukulīša taku, iepazīstinot ar maizes cepšanas un citām gudrībām. Kā ik gadu, tika sumināti seno saimnieku un saimnieču vārdu īpašnieki – Jēkabi un Annas. Maizes dienā bija gan Annas pankūku, gan Jēkaba maizes cepšana, degustācija un Kukuļtirdziņš ar maizes cepēju, siera sējēju, bitenieku, zāļu tēju vācēju un amatnieku darinājumiem. Viesi varēja izstaigāt visus vējdzirnavu stāvus un aplūkot restaurēto iekārtu. Āraišu vējdzirnavās Dabas aizsardzības pārvalde atjaunojusi arī pastāvīgi skatāmo izstādi, kur apmeklētāji var iepazīties ar Āraišu vējdzirnavu uzbūvi, vēsturi un atmiņu stāstiem par tām, izlasīt, kā un kad tiek svinēti Jēkabi – Jaunrudzu maizes diena Āraišos, kādi ir Latvijā sastopamie labību veidi un kā tos izmantojam, kādi ir Vidzemes rudzi un rudzu maize, kādas Latvijā sastopamas maizes zīmes.
12. STARPTAUTISKAIS ČUGUNA MĀKSLAS SIMPOZIJS AIZPUTĒ
7. augustā Aizputes pilsētas svētku ietvaros darbnīcu un rezidenču centrs “Serde” organizēja ikgadējo starptautisko čuguna mākslas simpoziju. Čuguna mākslas simpoziji Aizputē norisinās kopš 2009. gada, un šis bija jau 12. pēc kārtas. Pirms tam šādus pasākumus tēlnieks Kārlis Alainis organizējis vairākās vietās: Pedvālē, Rīgā un Liepājas Karostā. Kā ierasts, simpozijs notika Tebras upes krastā, un šoreiz tas sakrita ar pilsētas svētku atklāšanas laiku. Aizputnieki un svētku viesi bija laipni lūgti ieskatīties aizraujošajā čuguna skulptūru liešanas procesā gan pirms, gan pēc oficiālā pilsētas svētku atklāšanas pasākuma.
12. IKARA SVĒTKI PRIEKULĒ
Augusta otrās nedēļas nogalē apritēja 12 gadu, kopš Priekulē svin Ikara svētkus. Izveidojoties novadam, tie ir arī Priekules novada svētki, kuros ļaudis dodas kopīgā gājienā un bauda dažādas aktivitātes atbilstoši katra gaumei un attiecīgā mirkļa noskaņojumam. Šogad svētku ievadpasākumi notika jau nedēļu pirms tiem – 31. jūlijā tika pārgriezta atklāšanas lente vecajā domes ēkā, kur tagad mājvieta uzreiz divām iestādēm: pirmajā stāvā darbojas Sociālā atbalsta centrs, bet otrajā – jauniešu māja “Priekule” (hosteļa tipa naktsmītne ar visām ērtībām). Pēc svinīgās atklāšanas turpat norisinājās Ingas Raškovas jaunākās burtnīcas “Priekules saimnieciskā hronika līdz 1945. gadam” atvēršana. Tas ir priekulnieces kārtējais pētījums un faktu apkopojums par Priekuli, tās cilvēkiem un saimniekošanas paradumiem pagājušajā gadsimtā. Savukārt 1. augustā Priekules Kultūras namā atklāja izstādi “Ja Ikars lidotu pēc simts gadiem”, kurā aplūkojami bērnu darbi no visas Latvijas, un vakarā tur skanēja tradicionālais brīvdabas koncerts “Laternu stundā”.
10. LILIJU SVĒTKI VECUMNIEKOS
Kā katru gadu, arī šogad jūlija otrajā sestdienā Vecumniekus piepildīja liliju ziedu smarža un krāsu bagātība. Ar moto “Pieskaries gaismai, un gaisma pieskarsies tev!” tika aizvadīti 10. Liliju svētki. Vecumnieku tautas nams aicināja piedalīties liliju ziedu izstādes veidošanā un lielā liliju zieda radīšanā. 11. jūlija rītā svētkus atklāja tradicionālais Liliju gadatirgus, savukārt jau no pulksten 10 floristikas konkursa dalībnieki un svētku apmeklētāji sāka piepildīt tautas nama zālājā izvietoto lielo lilijas ziedu, kas šajā jubilejas gadā bija konkursa dalībnieku un Vecumnieku iedzīvotāju un viesu kopdarbs.
X RADOŠO DARBU KONKURSS “Vedējs 2015”
11. augustā aizritējis desmitais biedrības “Lauku partnerība Sēlija” organizētais radošo darbu konkursa “Vedējs 2015” noslēguma pasākums. Šoreiz tas notika Viesītes muzejā “Sēlija”, kur klātesošos uzrunāja un sveica biedrības “Lauku partnerība Sēlija” valdes priekšsēdētāja Skaidrīte Medvecka un Jēkabpils novada izpilddirektors Jānis Subatiņš. Konkurss tiek rīkots kopš 2006. gada, lai plašākai sabiedrībai vēstītu par darbīgiem cilvēkiem laukos, kam piemīt dzīves gudrība vadīt, vest sev līdzi citus. Konkursa mērķis ir rosināt partnerības teritorijas lauku ļaudis teikt labus vārdus par kaimiņiem, sava pagasta iedzīvotājiem, kuri ir apliecinājuši piederību laukiem ar izpalīdzību, sabiedrisko aktivitāti un optimismu. Visi “vedēji” saņēma lukturīti, bet galveno nomināciju “Vedējs 2015” šogad piešķīra Līču ģimenei no Viesītes novada Saukas.
4. VECPIEBALGAS NOVADA KULTŪRAS SVĒTKI
Ar mainīgiem laikapstākļiem, kas daždien ļoti pievīla, bet citā priecēja, ar sirsnīgu līksmību un klusu rezignāciju pagājušas ceturtās saiešanas slātaviešu garā “Vecpiebalga atver durvis 2015” piecas daudzkrāsainas dienas (no 22. līdz 26. jūlijam). Svētku ideja un filozofija šajos gados bijusi nemainīga – piedāvāt iespējami plašam interesentu lokam piemērotu, kvalitatīvu kultūras programmu, balstoties uz to, kas īpašs novadam. Viens no svētku organizatoriem komponists Jānis Lūsēns to formulējis tā: kamēr cituviet Latvijā svētku svinēšanai jāpiemeklē kāda tēma, Vecpiebalgā nav jāmeklē nekas, tikai radoši jāinterpretē bagātā kultūrvēsture un spilgto personību devums un Latvijas latviskākajā novadā jāsvin latviski svētki. Kultūrvēsturiskajā Vecpiebalgas novadā dzīvojuši ievērojami Latvijas kultūras darbinieki un norisinājušies pirmā latviešu romāna “Mērnieku laiki” notikumi. Vecpiebalgas novada pašvaldība sadarbībā ar muzikālā teātra apvienību “Ars nova” bija gādājuši par īpašu kultūras notikumu programmu visplašākajam apmeklētāju lokam. 4. ikgadējās saiešanas slātaviešu garā “Vecpiebalga atver durvis” laikā Taurenē notika lugas “Ar būdu uz baznīcu” varones Mariannas Okolokolakas vārdā nodēvētais padomju retroauto brauciens. Saiešanas centrālajā dienā – sestdienā, kuras nosaukums bija “Caur Vecpiebalgu uz Inešiem!”, aicināja gan Audēju diena, gan Amatnieku tirgus, bet vakarā Inešu estrādē norisinājās Mazās Kalniņa dienas.
III SĒLIJAS TAUTAS MĀKSLAS SVĒTKI “SĒLIJA ROTĀ”
20. jūnijā Jaunjelgavā notika jau trešie Sēlijas Tautas mākslas svētki “Sēlija rotā”, kas pulcēja vairāk nekā 700 dalībnieku no septiņiem Sēlijas apvienības novadiem – Aknīstes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novada. Piedalījās arī viesi – tautas deju kolektīvs “Staburags” no Brazīlijas pilsētas Ižuī un Kretingas (Lietuvā) folkloras kapela “Lakštingele”. Visi Sēlijas apvienības pašdarbnieki vienojās kopīgā svētku gājienā uz Liepu parka estrādi un lielajā dižkoncertā “Sēlija rotā”. Koncertā uzstājās Sēlijas novadu folkloras kopas, Sēlijas novadu apvienotie kori un Sēlijas novadu apvienotie deju kolektīvi.
TREŠAIS MELLEŅU LASĪŠANAS ČEMPIONĀTS NĪCĀ
18. jūlijā Nīcas novada Jūrmalciema kāpās notika jau trešais Melleņu lasīšanas čempionāts. Sacensties varēja ne tikai par to, kurš trīs stundu laikā salasīs visvairāk ogu, bet arī četrās īpašās disciplīnās – “Ašākais ogotājs”, “Skaistāk noformētais groziņš”, “Lielākās ogas īpašnieks” un “Dūšīgākā komanda”. 29 lasītāji trīs stundās kopā salasīja 61,285 kilogramus melleņu. Ar pilnākajiem traukiem no meža atgriezās pieredzējusī ogotāja kalnišķniece Dzintra Pļavniece. Viņas ogu svars – 4,544 kg. Dz. Pļavniecei bija izdevies atrast arī lielāko ogu – 1,229 cm diametrā. Otro vietu nopelnīja iepriekšējo gadu uzvarētāja liepājniece Vera Fomina ar 3,747 kg ļoti tīri lasītu ogu, bet trešā vieta – durbeniecei Lilitai Lauraitei ar 3,696 kg melleņu. Jāpiebilst, ka ogas tika lasītas bez tehniskām palīgierīcēm. Kamēr ogotāji steidza pildīt savus traukus, Jūrmalciema “Aizjomietes” dalībniekiem bija sarūpējušas garšīgas pusdienas – melleņu klimpu zupu un badapankūkas ar melleņu ievārījumu, ko čaklie lasītāji notiesāja ar gardu muti. Jūrmalciema kāpās aizvadītais trešais Melleņu lasīšanas čempionāts īpašs ar to, ka bija visvairāk ogotāju, visvairāk salasīto ogu un visvairāk gados jaunu, čaklu lasītāju. Viņi bija mērojuši ceļu no Rīgas, Liepājas, Durbes, Grobiņas, Priekules un Nīcas novadiem.
OTRAIS “ZAĻAIS STARS” PĀVILOSTĀ
Jau otro gadu Pāvilostā 24. un 25. jūlijā norisinājās pāvilostnieka un izcila latviešu dziesmu autora Ulda Marhilēviča radītais mūzikas un mākslas festivāls “Zaļais stars”. Lai gan vasarā Latvijā netrūkst mūzikas festivālu pat ar vēl lielāku vārdu, tomēr Pāvilostas festivāls atšķiras ar daudziem aspektiem – īstenu latviešu mūziku un smeldzīgi patīkamu Liepājas roku, populārām līdzidziedamām melodijām, labākajiem latviešu dziesmu izpildītājiem un jauniem talantiem. Festivālam savu auru piedod arī Pāvilostas mazpilsētas šarms, baltā smilšu pludmale, sāļais jūras gaiss, zilganzaļā jūra un saule. Pāvilostas mūzikas un mākslas festivāls ir vienīgais festivāls Latvijā, kas apmeklētājiem divās dienās piedāvā tik ļoti atšķirīgus mūzikas novirzienus – piektdienas vakarā Sakaslejas baznīcā bija iespēja baudīt sakrālo mūziku un izpildītājus, savukārt sestdienas nakts koncertā Pāvilostas pludmalē atskanēja gan latviešu tautas dziesmas, gan Liepājas roks, gan populāras 70. un 80. gadu melodijas. Festivāla noslēguma koncerta kulminācija bija pusnaktī, kad, visiem kopā dziedot Pāvilostas himnu, virs moliem naksnīgajās debesīs atmirdzēja salūts.
PIRMIE MĒMELES SVĒTKI DIVU DIENU GARUMĀ
18. un 19. jūlijā Vecumnieku novada Kurmenē un Skaistkalnē un Biržu rajonā Lietuvā notika pirmie Mēmeles – Nemunelis svētki. Kopumā ap 100 latviešu un 30 lietuviešu pirmajā dienā un 30 dalībnieku otrajā dienā laivoja pa Mēmeles upi un apmeklēja atpūtas vietas tās krastos. Svētkus rīkoja atpūtas vieta “Lutauši” sadarbībā ar draugiem Lietuvā – Biržu reģionālo dabas parku un tā pārstāvi Kestuti Baronu. Sarīkojuma mērķis bija popularizēt pašu skaistāko Zemgales upi un skaistāko vietu Latvijā un stiprināt draudzības saites ar kaimiņiem – lietuviešiem.
PIRMAIS SKLANDRAUŠU FESTIVĀLS DUNDAGĀ
25. jūlijā ar seno amatu darbnīcām, dižraušu meistarklasēm, tirdziņu, Janīnas KursītesPakules semināru par Kurzemes tradīciju vērtību mūsdienu vidē, sklandrauša – saules rauša veidošanu, skanīgiem koncertiem un balli Dundagā godā cēla senos tautas amatus, bet pāri visam – žogu rausi, vienu no novada zīmoliem. Ļaužu bija ka biezs un pieprasījums pēc sklandraušiem tik liels, ka tos izpirka pusstundas vai stundas laikā, kaut gan dižraušus bija sacepušas gan vietējās meistares, gan suitu sievas, gan vēl citas cepējas. Aizkustinošu brīdi latviskās dzīvesziņas turētāji piedzīvoja pils pagalmā, kur tieši no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores bijušās dundadznieces Māras Lāces rokām katrs saņēma uzslavas rakstu “Gods tev un tavam rausim”, kā arī labības kūlīti ar stilizētu dižrausi, kas gatavots no dzijas. Šai dienai, ja to salīdzina ar dižrausi, bija skaists pildījums: lielā sklandrauša veidošana pie parka estrādes, brīnišķīgi koncerti laukumā pie pils un uz estrādes skatuves, seno mantu izsole, rāpšanās umurkumurā un nodarbības bērniem. Jāpiemin, ka Dundagu rotāja vairāki ziedu sklandrauši – trīs pils apkārtnē, arī pagalmā un viens pie autoostas. Sklandrauša – saules rauša veidošana pie estrādes notika kā īpašs rituāls. Vēlāk, lielkoncerta vidū, gods to iegriezt pienācās abām novada izcilajām dižraušu cepējām – Elmai Zadiņai un Dženetai Marinskai, kuras ieguldījušas lielu darbu, lai sklandrausis arī Eiropā kļūtu par tik sevišķu, ka Eiropas Savienība to iekļāvusi tradicionālo un aizsargājamo ēdienu sarakstā. Turklāt tas ir pirmais Latvijas ēdiens, kam garantēta tradicionālā īpatnība ES.
ALTERNATĪVĀS MŪZIKAS FESTIVĀLS “SANSUSĪ” AKNĪSTĒ
Augusta sākumā triju dienu garumā Aknīstes novadā notika nebijis pasākums – alternatīvās kamermūzikas festivāls “Sansusī”. Šā festivāla nosaukuma un idejas autors ir brīvdienu mājas “Susēja” īpašnieks Latvijas Nacionālās operas solists Armands Siliņš, kurš bērnībā dzīvojis šajā pusē. Dziedātājs stāsta, ka “Sansusī” atvasināts no brīvdienu mājas “Susēja” vārdu spēles rezultātā, turklāt tulkojumā no franču vārda “sans souci” tas nozīmē – bez rūpēm, bez raizēm. Festivāla pirmie mēģinājumi notika jau iepriekšējos gados, bet šogad lieliem un maziem skatītājiem trīs dienās tika sniegti 16 notikumi. Koncerti notika uz trijām savdabīgi veidotām skatuvēm. Īpašu noskaņu radīja meža skatuve. Festivālā notika Andra Dzenīša opusa “Vīriešu dziesmas” pasaules pirmatskaņojums, ko izpildīja baritons Armands Siliņš klavieru pavadījumā. Festivāla programmā bija arī pasākumi bērniem, piemēram, Latvijas Leļļu teātra izrāde “Joka pēc alfabēts”, Zīmējumu teātra izrāde un vakara koncerts.
1. STARPTAUTISKAIS AUTORLEĻĻU FESTIVĀLS PREIĻOS
Preiļu novada svētki šogad iesākās ar vēl nebijušu notikumu – 1. starptautiskā autorleļļu festivāla “Leļļu vasara Preiļos” izstādes atklāšanu 21. augustā Preiļu kultūras namā. Uzaicinājumam piedalīties festivālā bija atsaukušies daudzi starptautiski atzīti leļļu mākslinieki no Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Latvijas, Azerbaidžānas un Nīderlandes, un vairāku mākslinieku vadībā Preiļu Mūzikas un mākslas skolas telpās norisinājās arī meistarklases bērniem. Trīs dienu garumā Preiļu Kultūras namā savus greznos veikumus demonstrēja 27 starptautiskie mākslinieki no visas pasaules. Šogad Preiļu novada svētku svinībās piedalījās arī pārstāvji no sadraudzības pašvaldības Utenas Lietuvā, Taipejas misijas Latvijā, Krievijas Federācijas ģenerālkonsulāta, Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāta, Latvijas Pašvaldību savienības, Latgales reģiona attīstības aģentūras un vietējām sadraudzības pašvaldībām. Svētku kulminācijas dienā – 22. augustā preilieši vienojās atraktīvā iestāžu, uzņēmumu, dienestu un organizētu iedzīvotāju Svētku gājienā. Pēc emocionāli saviļņojoša brīža, kad gājiena noslēgumā tā dalībnieki vienoti palaida hēlija balonus debesīs, izpildot Preiļu himnu, tika godināti konkursa “Sakoptākais īpašums Preiļu novadā” laureāti, kā arī Latvijas jaunatnes olimpiādes uzvarētāji. Vēlā novakarē svētku programma turpinājās gleznainajā Preiļu pilsētas parka estrādē, kur tika pasniegta Preiļu novada Goda pilsoņa zīme leļļu māksliniecei Jeļenai Mihailovai.
NĒĢU SVĒTKI CARNIKAVĀ
22. augustā Nēģu svētki Carnikavā pulcēja ne tikai tūkstošiem novadnieku, bet arī viesus no Latvijas un ārvalstīm. Šogad svētku uzmanības centrā bija Carnikavas nēģi – pirmais Latvijas pārtikas produkts, kas kopš 2015. gada februāra ir iekļauts Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Jau kopš paša rīta parkā Carnikavas novada pašvaldības darbinieki lika uz uguns 400 litru katlu, lai vārītu tradicionālo nēģu zupu, ko svētku viesi varēja nobaudīt par ziedojumiem Siguļu dievnama atjaunošanai. Svētku laikā baznīcai kopumā tika saziedoti 1705,73 eiro. Rīta cēlienā turpat Carnikavas parkā slavenais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš vadīja kulinārijas meistarklasi un svētkos dāvināja Carnikavai savu nēģu pagatavošanas recepti, bet spraigajās nēģu ātrēšanas sacensībās uzvarēja svētku viesis no Preiļiem. Ar Nēģu karali priekšgalā novadnieki un svētku viesi no Gaujmalas devās svētku gājienā uz Carnikavas parku, kur estrādē pie lielās skatuves norisinājās svētku atklāšanas ceremonija. Tajā Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica pasniedza Pateicības rakstu zemkopības ministram Jānim Dūklavam, nēģu zvejniekiem, cepējiem un visiem tiem, kuri devuši savu ieguldījumu, lai Carnikavas nēģi saņemtu Eiropas kvalitātes zīmi – “Aizsargāta ģeogrāfiskas izcelsmes norāde”.
I SĒLIJAS NOVADU JAUNIEŠU DIENA VIESĪTĒ
28.augustā Viesītē notika pirmā Sēlijas novadu un Krustpils novada jauniešu diena “Dzimis Sēlijā”. Tā kā šis ir dzejnieku Raiņa un Aspazijas gads, arī jauniešu dienu pasākumi noritēja šo dzejnieku zīmē – trīs cēlienos. Pirmajā dienas cēlienā norisinājās sporta spēles, kur Raiņa un Aspazijas laukumos tika noskaidrotas spēcīgākās komandas futbolā un volejbolā. Vēlāk sportu nomainīja intelektuālas, radošas un izklaidējošas nodarbes muzeja “Sēlija” teritorijā. Ikvienam pasākuma apmeklētājam bija iespēja izmēģināt spēkus Antiņa stikla kalnā (klinšu siena) un satikt Mākoņskrējēju Mārtiņu Zvīdriņu, saposties “Aspazijas SPA” un tikt pie skaistiem foto “Raiņa foto” studijā, kurā ikviens ar dažādu tērpu, aksesuāru un teātra rekvizītu palīdzību varēja iejusties Raiņa un Aspazijas laika gaisotnē. Zemessardzes 56. kājinieku bataljona pārstāvji kopā ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas kareivjiem izrādīja ekipējumu un ieročus un informēja jauniešus par izglītības iespējām. Salas novada teltī ikviens interesents varēja rīmēt Raiņa stilā jeb, izmantojot nejauši izvēlētas Raiņa dzejas, prozas un dramaturģijas darbu rindas, veidot repu. Novadu asākie prāti savas zināšanas pārbaudīja erudīcijas konkursā V.I.P. (Veiksme, Prāts, Intuīcija), kur uzvaras laurus plūca Aknīstes komanda. Pasākuma trešais cēliens jeb vakara programma notika Mīlestības saliņā. Visu novadu komandas dāvanā saņēma sponsoru sarūpētas dāvanu kastes, kas bija piepildītas ar gardumiem no visiem astoņiem novadiem. Vakara izskaņā muzicēja Ilūkstes, Salas un Neretas jaunās grupas, kam sekoja DJ cīņas. Pasākums tapa sadarbībā ar visām septiņām Sēlijas novadu apvienības pašvaldībām – Salas, Viesītes, Neretas, Ilūkstes, Aknīstes, Jaunjelgavas un Jēkabpils novada, kā arī ar Krustpils novada pašvaldības atbalstu un 1000 eiro finansējumu no “Latvijas Valsts mežu” finansētās Zemgales kultūras programmas 2015” projektu konkursa. Šogad Sēlijas novadu jauniešu diena norisinājās Viesītes novadā, kas ir šīs idejas autori, savukārt nākamgad jauniešus no Sēlijas uzņems Neretas novads.
PIRMIE KOKMUIŽAS SVĒTKI
12. septembrī norisinājās pirmie Kokmuižas svētki, caurvijot senlaicīgo neobaroka laika atmosfēru savienojumā ar mūsdienu kultūru. Centrālā svētku norises vieta bija Kokmuižas parterā. Kokmuižas svētkiem par godu ekstravagantā salikumā bija veidots Kokmuižas stāsts mūzikas, gaismas un kustību performancē. Svētku apmeklētājiem to “pastāstīja” viens no izcilākajiem akustiskās ģitāras meistariem Latvijā – Kaspars Zemītis, viens no pieredzes bagātākajiem Latvijas dīdžejiem – Dj Monsta, deju horeogrāfe Lilija Lipore un gaismu mākslinieks Egils Kupčs, kopīgi uzburot elegantu un mistiski iedvesmojošu priekšnesumu. Stāsta scenārija autors – režisors Juris Jonelis. Mistērijas “Gaismas aleju krustpunktā” vēstījums ir par to, kā Saules zemes karalienes meita, atverot Gaismas laika vārtus, dodas izpildīt uzdevumu – atrast Tumšajā zemē kādu staru, kas pulcētu ļaudis vienotā cerību starā un pildītu tos ar laimi un ticību gaišajiem laikiem. Stāsta noslēgumā pasaules viducī, kur gaismas alejas satiekas, visas radības uzceļ sev spēcīgu muižu no koka, kur vēl joprojām visi līksmojas un bauda Gaismas laika vārtu atvērto spēku.
LIELĀ LATGALIEŠU TAUTASDZIESMU ĶĒDE LĪVĀNOS
19. septembrī Līvānos ikviens tika aicināts iesaistīties Lielajā latgaliešu tautasdziesmu ķēdē, kas no pulksten 11:30 līdz 15:30 vijās cauri Līvānu centrālajai – Rīgas ielai. Piedalīties varēja ikviens neatkarīgi no vecuma – skaitot (dziedot) tautasdziesmas latviešu un latgaliešu valodā, kad no rokas rokā tika nodots tautasdziesmu kamols, tā simboliski apliecinot tautas gara spēku. Katrs akcijas dalībnieks saņēma īpašo dalībnieka uzlīmi. Tie, kas tautasdziesmu ķēdes dažādos posmos varēja noskaitīt vairākas tautasdziesmas, par katru saņēma zīmodziņu uz dalībnieka uzlīmes. Sakrājot vairāk par pieciem zīmodziņiem, dalībniekiem bija iespēja saņemt pārsteiguma balvas – īpašas burtnīcas ar latgaliešu alfabētu un pareizrakstības likumiem. Lielo latgaliešu tautasdziesmu ķēdi visā tās garumā kuplināja arī vairāk nekā desmit Līvānu novada tautas mākslas un pašdarbības kolektīvu, savukārt pie Līvānu novada Kultūras centra darbojās Latgaliešu tradīciju skola, kuras radošajās darbnīcās varēja izmēģināt roku mārrutku rīvēšanā, sviesta kulšanā, slotu siešanā un citās izdarībās. Darbojās arī īpašā Latgaliešu fotodarbnīca, kur bija iespējams nofotografēties tautastērpos. Lielo Latgaliešu tautasdziesmu ķēdi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, a/s “Latvijas Valsts meži” atbalstītā Latgales kultūras programma un Latgales reģiona attīstības aģentūra projektā “Lielā latgaliešu tautasdziesmu ķēde un tradīciju skola – nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai”.
Paldies gan izdarīgajiem un izdomas bagātajiem vasaras “ražas” gādātājiem Latvijas pašvaldībās, gan visiem šo notikumu atspoguļotājiem un “iemūžinātājiem”!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017