Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 5m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 13:30
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Dubultu stacijā Jūrmalā atklāta Eiropā unikāla laikmetīgās mākslas telpa
Vasaras sākumā pēc rekonstrukcijas Dubultu dzelzceļa stacija Jūrmalā ieguvusi jaunu funkciju – līdztekus vilcienu pasažieru apkalpošanai ikvienam apmeklētājam bez maksas pieejama laikmetīgās mākslas izstāžu zāle “Mākslas stacija “Dubulti””. Šī ir Eiropā vienīgā laikmetīgās mākslas telpa, kas darbojas joprojām funkcionējošā dzelzceļa stacijā.
““Mākslas stacija “Dubulti”” ir izcils piemērs, kā apvienot transporta, kultūras un publiskās pārvaldes resursus, lai radītu unikālu un ikvienam pieejamu mākslas platformu. Līdztekus restaurētajiem pilsētas enkurobjektiem – Dzintaru koncertzālei, Aspazijas mājai, kā arī vairākiem pilsētas muzejiem šis ir būtisks papildinājums mākslas daudzveidībai,” uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.
VAS “Latvijas Dzelzceļš”, kura pārziņā ir dzelzceļa un arī stacijas infrastruktūra, veicis kapitālo remontu Dubultu stacijas ēkā. Tā uz 12 gadiem nodota Jūrmalas pašvaldībai, kas nodrošinās ēkas apsaimniekošanu un mākslas funkcijas īstenošanu.
Saules pulkstenis Jūrmalas centrā – Dzintaros
Dzintaros, pašā Jūrmalas centrā, dzīvojamā kompleksa “Sun Terraces” (“Saules terases”) teritorijā uzstādīts unikāla dizaina saules pulkstenis. Spilgts, saules staros vizuļojošs metāla gnomons (laika rādītājs) padara to labi saskatāmu no apkārtējām ielām.
Horizontālā saules pulksteņa izmērs pārsniedz divus metrus diametrā. Pulkstenim ir divas ciparnīcas: viena rāda faktisko vietējo laiku, otra – Latvijas laika joslas oficiālo vasaras laiku. Uz lielākās granīta plāksnes attēloti debespušu virzieni un pazīstamais latīņu teiciens “Tempus volat hora fugit” (“Laiks lido, stunda skrien”), kas atspoguļo laika vērtību. Granīta diska ziemeļu virzienu rotā dzīvojamā kompleksa “Sun Terraces” projekta attīstītāja – uzņēmuma “ORDO Group” logotips.
Saules pulksteņa gnomons izgatavots no nerūsējoša tērauda, ietver izgrieztu kompleksa “Sun Terraces” logotipu, kā arī iegravētas ģeogrāfiskās koordinātes un uzstādīšanas vietas nosaukumu. Uz metāla gredzena, kas apjož ciparnīcas granīta plāksnes, attēloti virzieni un attālumi līdz 15 dažādiem pasaules punktiem, sākot ar Latvijas galvaspilsētu Rīgu līdz attālam elitāram kūrortam Bora Bora, tostarp arī Sanktpēterburgai, Londonai, Ņujorkai, Riodežaneiro un pat Zanzibaras salai.
Koncepcijas autors un attīstītājs ir Mārtiņš Gills – Lielbritānijas Saules pulksteņu biedrības loceklis, kolekcionārs un saules pulksteņu izpētes eksperts Latvijā.
Talsos radīts “Baložu pasts” un tapušas divas maxi puzles
3. jūlijā Talsos, Kalna ielā 4, atklāta brīvās mākslas telpa “Baložu pasts”. Tās tapšanā bija iesaistīts daudz cilvēku – sākot no biedrības “Ciparnīca” kodola un līdzīgi domājošo brīvprātīgā darba līdz Talsu novada pašvaldības atbalstam. Nojauktas sienas, iznesti būvgruži un izpucētas grīdas – tagad ēkas pirmais stāvs izskatās gluži citādi un ir radoša gara atmosfēras piepildīts.
“Baložu pasta” nākotni biedrības “Ciparnīca” dibinātāja Diāna Dzelme saredz brīvās mākslas telpas izveidē, kur būtu aplūkojamas dažādas izstādes ne tikai no Talsu, bet arī citiem novadiem un varbūt pat no ārvalstīm. “Baložu pastā” plānots ierīkot radošās darbnīcas, tā attaisnojot brīvās mākslas telpas statusu un ļaujot izpausties gan amatniekiem, gan māksliniekiem.
Sociāls projekts – tā brīvās mākslas telpas rašanos apzīmē Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus. ““Baložu pasts” atrodas līdz šim nedaudz piemirstā vietā, kam piestāv jaunas inovācijas,” viņš bilda.
“Baložu pasta” ideja un amatiermākslas izstāžu zāles iekārtošana tika pieteikta Talsu novada pašvaldības 2015. gada otrā pusgada kultūras projektu konkursā. Vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja Olga Blumbaha atzīmē, ka iecere izpelnījusies gandrīz vienbalsīgu komisijas atbalstu. “Šī mākslas telpa domāta plašam apmeklētāju lokam – izstādes varēs baudīt ikviens, kam patīk netradicionāla māksla un kas nerauc degunu par šeit neesošo eiroremontu. Šī vide ir viena no svarīgākajām veiksmes atslēgām. Brīvās mākslas telpa ir ieguvums visai pilsētai un arī tūristiem,” ir pārliecināta O. Blumbaha.
Savukārt, lai veicinātu pilsētas iedzīvotāju un viesu atraktīvu darbošanos, ilgstošāku intereses uzturēšanu par vizuālās mākslas procesiem novadā, kā arī sekmētu radošu līdzdalību dažādu sabiedrisku pasākumu laikā, talsenieki šovasar sadarbībā ar Talsu Krūmu mākslas grupu rīkoja visai neparastu mākslas akciju – divu lielfomāta gleznu veidošanu un pēc tam to sadalīšanu kvadrātos, kas kļūst par puzlēm, turpmāk kustīgiem un pielietojamiem vides objektiem.
Talsu pilsētas svētkos 4. jūlijā Radošajā sētā tika izveidota pirmā puzle – Andra Biezbārža “Pilsētas motīvs”, kurai izmērs ļoti iespaidīgs – 3,75 x 5 metri. Dižmāras gadatirgus laikā 15. augustā tapa otra puzle – Gunas Millersones diptihs “Vilku ezers” – Talsu Vilkmuižas ezera ainavas interpretācija rītos un vakaros (1,875 x 5 metri). Puzles tapšanā piedalījās gan gleznu autori un Talsu Krūmu mākslas grupas mākslinieki, gan pilsētas skolēni un pedagogi, bērnudārza “Pīlādzītis” bērni un skolotāji, Talsu novada muzeja un tūrisma informācijas centra darbinieki un brīvprātīgie.
Šis projekts atbalstīts Talsu novada fonda konkursā “Savu vidi veidojam paši”.
Roja – par vairākiem mākslas objektiem bagātāka
Divas jūlija nedēļas Rojā norisinājās mākslas laboratorija “ROJAL”, kurā piedalījās mākslinieki un mākslinieku grupas no Latvijas, Lietuvas, Polijas un Šveices.
Daudzi rojenieki joprojām atceras 2005. gadā tapušo pirmās balvas “Cits Purvītis” ieguvējas Izoldes Cēsnieces “Rojas Nīki” uz tagadējās “Maximas” jumta. Šoreiz skatītāju un īpaši bērnu interesi izraisīja projekts “Detektīva zīmējumi”, kurā viņa aicināja cilvēkus dalīties ar tēliem, kas parādījušies sapņos vai nomodā, un visi zīmējumi veidoti, rūpīgi sekojot stāstītāju norādēm.
Otrs mākslinieces I. Cēsnieces projekts – vides objekts “Mainīgs noskaņojums” redzams Upes ielas sākumā, tornī. Tas ir vēja ķērājs, kas radīts pēc Leonardo da Vinči gleznas motīviem, kurā attēlota Dieva roka.
Mākslinieku grupa L.S. no Šveices radīja cerību monumentu, kas izvietots birzī aiz Rojas novada domes ēkas. Tēlniece Eva Vesolovska no Polijas savu veikumu novietoja Miera ielas mežiņā pie skolas kāpas. Izcilais lietuviešu mākslinieks, Lietuvas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļas vadītājs Kauņā Remigijs Sederevičs arī pabija Rojā otro reizi. 2004. gadā uz gaisa tiltiņa tika uzstādīts viens no pirmajiem publiskās mākslas darbiem Rojā – “Teleportācija”, kas apskatāms vēl joprojām. Šogad R. Sederevičs uz slavenajiem Rojas avotiņiem uzmontēja labaratorijā radītās akmens masas lašu galvas, kas simboliski sasaucas ar zivs galvām Rojas novada ģerbonī un karogā. Vēl viens no lietuviešu meistara darbiem – spuras turpina riņķot upē netālu no avotiņa. Andris Landaus un Gundega Evelone radījuši, iespējams, lielāko darbu Latvijas mākslas vēsturē – mākslinieku pāris piedāvā pieredzēt vīziju, kā Rojā piestājis pasaulē lielākais tūristu prāmis – fiktīvais “Ocean Hill 3”, kas ir gulbja baltais sapnis par labāku eksistenci un paradīzi zemes (jūras) virsū. Pasākuma organizators mākslinieks Māris Grosbahs iezīmējis Upes ielā vietu, no kurienes Krišjānis Valdemārs, esot Rojā, pirmo reizi ieraudzījis jūru.
Mākslas simpoziji Rojā notiek jau 15 gadus, un to laikā radītie mākslas darbi paliek pilsētvidē, veidojot Roju kā unikālu vietu. Simpozija organizatori ir pateicīgi par atbalstu Valsts Kultūrkapitāla fondam, Rojas novada domei, Rojas ostas pārvaldei, SIA “Krāsu serviss” un “KrastsR”, Aldim Alkšbirzem, SIA “Būvserviss Roja” un “Ķipītis”, Grosbahu ģimenei un daudziem citiem.
Ventspils jaunie mākslinieki un pedagogi apgleznojuši bērnudārzu un Dienvidu molu
Jūnija sākumā Ventspils Mākslas skolas audzēkņi prakses ietvaros sadarbībā ar Ventspils pirmsskolas izglītības iestādi (PII) “Varavīksne” īstenoja unikālu sienu gleznojumu bērnudārza telpās.
Izvērtējot skiču projektā iesniegtos jauno mākslinieku piedāvājumus, tika nolemts realizēt Studiju kursa audzēknes Annas Smirnovas sienu gleznojuma idejas koncepciju, kuras kompozīcijā apvienoti visi bērnudārza grupiņu vadmotīva tēli – ežuki, zaķēni, rūķīši, cālēni, taurenīši, bizbizmārītes, kaķēni, pelēni un bitītes – krāsainos siluetos, no kuriem katrs veidots septiņos varavīksnes toņos. Par savu virsuzdevumu autore izvirzīja radīt mājīgu un pozitīvu noskaņu bērnudārza gaitenī, lai gleznojums ikdienas gaitās iepriecinātu “Varavīksnes” mazos audzēkņus un darbiniekus.
Sienas gleznojums tapa Ventspils Mākslas skolas pasniedzējas Elīnas Ēces vadībā, un tajā piedalījās Studiju kursa un 3. kursa audzēkņi ar pedagoģi Evu KaufmaniLausu.
Savukārt pirms vairākiem gadiem Mākslas skolas audzēkņu un pedagogu radītais sienas gleznojums uz Dienvidu mola, kur attēloti jūras iemītnieki, gadu gaitā bija mainījis savu izskatu, tāpēc radās nepieciešamība veidot jaunu, estētiski baudāmu gleznojumu, kas priecētu gan ventspilniekus, gan viesus. Un tā šovasar Dienvidu mols tika apgleznots ar Ventspils pilsētas ainavām, kas veidotas kopējai kompozīcijai no skolas audzēkņu zīmējumiem.
Pirmās divas jūnija nedēļas mola sienu apgleznoja 3. un 4. kursu audzēkņi pedagogu Sandas Jaunbelzējas, Evas KaufmanesLauss, Santas Dalbes, Jāņa Kupča un Initas Dzalbes vadībā, bet pēc tam – tikai pedagogi.
Kuldīgai – Identitātes pīlārs
Pavasara beigās Kuldīgas Rātslaukumā, blakus viesnīcai “Metropole”, tika atklāts unikāls, interaktīvs apskates objekts – Kuldīgas Identitātes pīlārs. Konceptuālās idejas autori ir uzņēmuma “ROYAL KEY” radošā komanda, kas to realizējusi sadarbībā ar Kuldīgas novada domi.
Kuldīgas Identitātes pīlāra lokālā misija – stiprināt katra kuldīdznieka ķēnišķi garīgo un kultūrvēsturisko identitāti, tādā veidā atklājot un atraisot skaistumu un spēku, ko katrs nes sevī, lai dotu ne tikai sev un savai pilsētai, bet arī citiem. Identitātes pīlāra starptautiskā misija – pilsētas viesiem iepazīt Kuldīgas Identitātes pīlāru kā interaktīvi dzīvu apskates objektu, kas reprezentē vietējā iedzīvotāja sirdi, garīgās vērtības un sapņus un liek arī viesiem saņemt spēcīgu iedvesmu un garīgu pieredzi savai dzīvei, savas personīgās identitātes stiprināšanai.
Kuldīgas Identitātes pīlāra uzdevums ir iezīmēt vēsturiskajā mantojumā sakņotas vērtības, kas balsta šodienu un atver durvis nākamībai. “ROYAL KEY” komandas skatījumā identitāte ietver mantojumu, apziņu par to, kas esam, un nākotnes redzējumu. Tāpēc objektā attēlotas trīs identitātes šķautnes – pagātne, tagadne un nākotne.
Identitātes pīlārs diennakts tumšajā laikā raida gaismas staru debesīs. Šādam risinājumam komanda iedvesmu saņēmusi no Bībeles: “Tu ej viņu priekšā mākoņa stabā dienā, bet uguns stabā naktī.” /4. Mozus 14:14b/.
“Līvu” dziesmu iela Kuldīgas novada Kabilē
26. septembrī Kuldīgas novada Kabiles pagastā, atpūtas un mācību parkā “Ozolu biotops”, tika atklāta parka saimnieka Kabiles mežsarga Aivara Bergmaņa veidotā “Līvu” dziesmu iela.
Pasākumā piedalījās Kabiles pamatskolas bērnu vokālais ansamblis – jaunie kabilnieki pasākumam bija īpaši sagatavojuši programmu ar “Līvu” dziesmām. Viesu vidū bija arī “Līvu” dibinātājs Juris Pavītols, grupas dalībnieks Ainars Virga, grupas kādreizējā vadītāja Ērika Ķiģeļa dēls mūziķis Fēlikss Ķiģelis un vairāku “Līvu” dziesmu tekstu autors Guntars Račs.
“Līvu” dziesmu ielā attēlotas desmit leģendārās grupas “Līvi” dziesmas, kā arī informācija par grupu un līviem kā tautu, dziesmu vārdi un “Līvu” dalībnieku citāti.
Kabiles mežsargs Aivars Bergmanis atpūtas un mācību parku “Ozolu biotops” iekārtojis savā mežā, kas bagāts ozoliem. Parkā aplūkojamas A. Bergmaņa un viņa domubiedru darinātas koka skulptūras, iespējams izzināt dabā notiekošos procesus, izstaigāt dažādu garumu meža takas, aplūkot bebru veikumus, izmēģināt gan meža minigolfu un boulingu, gan vēl vismaz 15 atrakcijas, kā arī nesteidzīgi atpūsties pie ugunskura.
Liepāju rotā Interneta ziedu vilnis un “Skaņu vīrs”
Pateicoties uzņēmuma “Lattelecom” atbalstam, Liepājā Jūras ielas sadalošo joslu rotā 160 metru garš Interneta ziedu vilnis. Tas ir unikāls mākslinieka Kristapa Štoba radīts vides mākslas objekts, kur līdztekus masīvām metāla konstrukcijām lieliski iederas dzīvo ziedu kompozīcijas.
“Lattelecom” atbalstītais Interneta ziedu vilnis ir viens no pirmajiem, bet ne vienīgais pozitīvais piemērs, kā uzņēmēji var un vēlas iesaistīties pilsētas vides sakārtošanā un uzlabošanā. Šovasar šai iniciatīvai atsaukušies pieci uzņēmumi, ar kuru atbalstu Liepājā izvietotas dažādas ziedu kompozīcijas.
“Šis ir pirmais gads, kad pašvaldība aicinājusi uzņēmējus iesaistīties pilsētas apzaļumošanā. Šāda sadarbība vērtējama ļoti pozitīvi, jo ieguvēji esam mēs visi – gan pašvaldība, kas ir ieguvusi jaunas sakārtotas vietas pilsētā, gan uzņēmums, kas atraktīvā veidā var reklamēt savu preci vai pakalpojumu. Liepāja tagad būs slavena ne tikai ar savu bagāto kultūras, mākslas un mūzikas dzīvi, bet arī ar interesantām ziedu kompozīcijām,” uzskata Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.
Pilsētas galvenā māksliniece Agita Ansule uzsver, ka šis vides objekts kalpo par labu piemēru tam, kā reklāma organiski iekļaujas pilsētvidē. Šāds risinājums apvieno uzreiz trīs komponentus – elegantu vides objektu, reklāmu, kas tiek pasniegta kā mākslas priekšmets, savukārt ziedu kompozīcija šādā vides objektā papildina kopējo pilsētas apzaļumošanas koncepciju.
Jaunās koncertzāles “Lielais dzintars” atklāšanas gaidās augustā notikušā mākslas foruma “Atklāj savu dzintaru!” laikā Liepājā atklāts laikmetīgās mākslas objekts pilsētvidē – sienas gleznojums “Skaņu vīrs”, kas rotā namu Krišjāņa Valdemāra un Peldu ielas stūrī. Tā autori ir jaunie talantīgie mākslinieki Dainis Rudens un Ēriks Caune. Tā kā koncertzāle “Lielais dzintars”, autoruprāt, skanēs tālu ārpus Liepājas robežām, “Skaņu vīrs”, no kura strāvo mūzika, simboliski ataino koncertzāles varenumu.
Pilsētvides mākslas darbu atklāšanā piedalījās daļa mākslinieku un kurators, mākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītājs Andris Vītoliņš, kurš pastāstīja, kā staigājis pa pilsētu un rūpīgi pētījis, kurā vietā mākslas darbs iederētos, ņēmot vērā vēstures kontekstu. Tā “Skaņu vīrs” nonācis uz sienas, ko ilgus gadus rotāja fabrikas “Lauma” reklāma ar balerīnu.
Mākslas foruma rīkotāji sola, ka citus gadus šeit piepulcēsies jauni sienu gleznojumi un arī objekti pilsētvidē.
Nīcas novada abos pagastos – pa laimes lācim
Katrā Nīcas novada pagastā garāmbraucēju skatu piesaista skaists, no salmiem darināts milzu lācis.
Otaņķniece Zane Sileniece līdzīgu lāci ieraudzījusi internetā un ierosinājusi savai ģimenei – z/s “Gudriķi” īpašniekiem – arī tādu izgatavot. Lielāko darbu paveicis tētis un brālis ar tehniku, un pēc pāris stundām milzis bijis gatavs.
Silenieku lācim drīz radās brālītis Nīcā pie Toseles. Aelita Dima ļoti priecājās par redzēto milzi “Gudriķu” laukā, un vīrs piekritis uzsliet pašiem savējo. Sarullējuši rulonus savā saimniecībā un divatā ķērušies pie darba.
Abas ģimenes saņēmušas sajūsmas un pateicības vārdus par lāčiem, un daudzi brauc uz Otaņķiem un Toseli speciāli fotografēties. Lāču mūža ilgums gan nav zināms. Ja sāksies lietus periods, milži varētu “novecot”.
Kandavas mākslas plenēra noslēgumā – mozaīkas siena
19. jūlijā ar mozaīkas sienas atklāšanu Kandavā, Lielajā ielā 25, noslēdzās mākslas plenērs “Radošais mākslas mirklis”. Tā organizatore Linda Romanovska saka: “Mēs bijām vairāk nekā piecdesmit cilvēku, kas pielika šeit roku, lai mozaīkas siena taptu. Galarezultāts mūs visus gandarī!”
Mozaīkas sienu atklāja Kandavas novada domes priekšsēdētājs Normunds Štoferts. Darba idejas autore un īstenotāja ir Jeļena Kažoka.
Pēc mozaīkas sienas atklāšanas teatralizētais gājiens cauri Promenādei devās uz novada muzeju, kur notika svinīgs plenēra noslēgums un tajā radīto darbu izstādes atklāšana.
Katrs plenērs Kandavā tiek gaidīts, jo ik gadu tajā top kāds darbs, kas ievelk jaunu interesantu vaibstu Kandavas sejā, darot to skaistāku un savdabīgāku.
Lielu paldies par palīdzību un atbalstu Kandavas novada Kultūras pārvaldes vadītāja Ziedīte Začeste un Linda Romanovska teic Kandavas novada domei un Normundam Štofertam, “Kandavas ceļiem” un īpaši Eināram Griķim un Modrim Smukkalnam, “Kandavas komunālajiem pakalpojumiem”, veikaliem “Vejmars” un “Jumis” un daudzajiem palīgiem – Kitijai Švīgerei, Aivai Valdmanei, Ingai Labeckai, Jānim Priedniekam, Agritai Rožkalnei un citiem.
Aucē nu laiku skaita pēc saules
Iestājoties vasarai, Aucē tika pabeigti darbi projektā “Dabas un apstādījumu teritorijas labiekārtošana Bēnes ielā 2 Auces pilsētā”. Labiekārtojot šo teritoriju, izveidots īpašs saules pulkstenis Auces novada ģerbonī attēlotā pasta raga veidolā, kā pamatnē iestrādāti Auces novada sadarbības partneru pašvaldību ģerboņi.
Saules pulksteņa svinīgā atklāšana notika XX Auces novada svētkos jūlija beigās, un tajā piedalījās arī Auces novada sadarbības partneru pašvaldību pārstāvji no Jaunakmenes un Jonišķu rajoniem Lietuvā, Ungeni pilsētas Moldovā, Jozefovas pie Vislas Polijā, Elfusas pašvaldības Islandē un Ņasvižas rajona Baltkrievijā.
Projekts tika īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas pasākumā “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai teritorijā”, kur 90% no attiecināmajām izmaksām sedz ELFLA.
Saules pulksteņa idejas autors ir Dr. sc. comp. Mārtiņš Gills, metālmākslinieks – Aivars Oleksāns, darbus veica SIA “Akmens stils”.
Svētbirzs ar latvju zīmēm Dobeles novada Pokaiņos
Dobeles novada Pokaiņos iepretim Skaņajam kalnam izveidotā svētbirzs ar latvju zīmēm aicina Pokaiņu meža apmeklētājus nodoties meditācijai uz Zodiaka aplī izvietotajiem soliem vai vienkārši izbaudīt skaisto dabas ainavu.
Kad 90. gados talcinieki no visas Latvijas sāka attīrīt Pokaiņus, sakopa arī šo pakalnu. Vieta, pēc ezotēriķu domām, ir ļoti spēcīga. Gadiem ejot, uzkalniņš aizauga, mazie bērziņi izstiepās garumā un sakuploja par skaistiem bērziem. “Acīmredzot bija pienācis laiks, lai bērzu birzs priecētu cilvēkus un sniegtu viņiem daudz pozitīvu emociju, jo, kā mēdz teikt, nekas nenotiek tāpat vien, it sevišķi Pokaiņos,” ir pārliecināta Pokaiņu meža vides tūrisma speciāliste Aina Veidemane.
Tāpēc radās doma sakopt birzi un tajā izvietot saules gadskārtas astoņas zīmes. Tas arī veiksmīgi izdarīts, un nu meža apmeklētāji var izstaigāt latvju zīmju apli.
Sakopjot birzi, tuvumā atklājušās vēl dažas īpašas vietas, tāpēc rudenī attīrīšanas un sakopšanas darbi turpināsies.
Jelgavā brīvdabas mākslas grāmata un jaunas koka skulptūras bērnudārzos
30. augustā Jelgavas Zinātniskā bibliotēka un mākslas studija “Mansards” aicināja uz Brīvdabas mākslas grāmatas atvēršanas svētkiem pie Zinātniskās bibliotēkas. Tā ir pirmā “grāmata”, kas izvietota uz sienām drūmajā ejā starp Jelgavas Zinātnisko bibliotēku un dzīvojamo māju Akadēmijas ielā 28. Nu māksla uzrunā ikvienu un pieejama jebkurā laikā un jebkādos laikapstākļos.
No 6. līdz 15. septembrim Jelgavā norisinājās jau 4. Starptautiskais koka skulptūru simpozijs “Balti”, ko organizēja Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde “Kultūra” sadarbībā ar Jelgavas Izglītības pārvaldi un pirmsskolas izglītības iestādēm. Šāgada simpozija tēma, turpinot aizsākto tradīciju, bija baltu tautu pasaku tēli.
Mazie jelgavnieki skulptūru tapšanas procesam varēja sekot līdzi ik dienu, jo skulptūras tika grieztas, grebtas un veidotas klātienē – bērnudārzu teritorijās. Simpozijam par pamatu ņemta “otrās elpas” ideja – Lielupes krastu, Raiņa ielas rekonstrukcijas, Pasta salas renovācijas un pilsētas infrastruktūras uzlabošanas laikā nozāģētie koki ar tēlnieku meistarīgajām rokām iegūst “otro elpu” un atgriežas pilsētas bērnudārzos kā unikālas koka skulptūras. Pēc skulptūru pabeigšanas tās visas funkcionāli izmantojamas, jo bērnudārza audzēkņi uz tām var apsēsties, pakāpties un dažādi izmantot savās rotaļās.
Pērn 3. Starptautiskā koka skulptūru simpozijā tapušie darbi rotā piecu bērnudārzu iestāžu teritorijas, un šāgada simpozijā veidotie pasaku tēli 15. septembrī tika atklāti vēl četrās Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādēs. Zigmunds Bielis iedzīvinājis pasakas “Vecīša cimdiņš” tēmu koka skulptūrā PII “Zīļuks”. Māris Gailis izveidojis skulptūru “Pūce un zvirbulis”, kas kalpos kā rāpeklis SIA “Evons” PII “Zvaignīte” paspārnē. Viens no Latvijas titulētākajiem tēlniekiem – Kārlis Īle – PII “Kāpēcīši” teritorijā “uzbūris” “Lidojošo kuģi”, bet pasakas “Divas kaziņas” motīvus savā skulptūrā izmantojis lietuviešu mākslinieks Tautvils Povilions, un šis darbs tagad iepriecinās PII “SIA Rūķu māja” audzēkņus.
Mārupes laiku novada 90. jubilejas gadā tālāk skaita jauns laikrādis
Novada 90 gadi Mārupē tiek atzīmēti visa šāgada garumā, taču svētku kulminācija bija 8. augustā, kad ar plašu kultūras un aktīvās atpūtas programmu norisinājās novada svētki “Mārupe – manas mājas”. Galvenā svinību vieta bija Jaunmārupes ciems, kur svētki pie ūdenskrātuves “Ūdensrozes” ar ūdens un gaismu izrādi “Mirkli pirms…” tika ieskandināti jau 7. augusta pusnaktī.
Svētku dienas rītā biedrība “Mārupes uzņēmēji” novadam dāvāja laika skaitītāju – pulksteni ar iespēju ielūkoties arī Mārupes vēsturē, ko nu var aplūkot Konrādu ielas skvērā.
Monumentālās glezniecības darbi uz Rīgas bērnudārzu fasādēm
Šogad vairākās Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs veikta siltināšana ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētā projekta palīdzību, un uz ēku fasādēm īstenoti Rīgas domes Īpašuma departamenta izstrādātie mākslinieciski dekoratīvās apdares risinājumi, kam nav analogu, jo katram ir savs stāsts un tie ir stilistiski atšķirīgi.
Tā Rīgas 148. pirmsskolas izglītības iestādē Tomsona ielā 18 Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes arhitekte projektu vadītāja Dace Baidekalne radījusi stāstu “Mana pilsēta”. “Uz ēkas fasādes stilizētos zīmējumos, krāsainos pasteļtoņos attēlota Rīgas pilsēta – atpazīstamas celtnes, pilsētas identitātes zīmes un pilsētas ikonas vienkopus. Zīmējumi ir radīti bērnam saprotamā lielumā, kas kopumā rada personisko bērnudārziņa pasaulīti,” par savu darbu saka D. Baidekalne.
Rīgas 252. pirmsskolas izglītības iestādes ēkas fasādi Purvciema ielā 32 tagad “apdzīvo” krāsaini putniņi un putnu būrīši, kas arhitektes skatījumā simbolizē saulaino bērnību.
Arī pārējo Rīgas bērnudārzu ēkas rotā mākslinieciska un neatkārtojama apdare. Uz PII “Avotiņš” fasādes (Vienības gatvē 186) radīts “Zoostāsts” jeb spēle ar neregulāriem ģeometrisku formu laukumiem, kas vijas ap fasādi – ik aiz stūra paslēpies kāds eksotisks dzīvnieks. Stilizācija apzināti veidota tā, lai bērniem tā asociētos ar saliekamiem klucīšiem vai mozaīkas gabaliņiem, no kā var veidot savu zooloģisko dārzu, zvēriņiem piešķirot dažādas krāsas un raksturus.
Rīgas 139. pirmsskolas izglītības iestādes (Lidoņu ielā 8) vizuālā stāsta nosaukums ir “Namiņi” – rotaļu elements, kur īstās durvis un logi kļuvuši par zīmētā namiņa durvīm.
Savukārt bērnudārza “Eglīte” ēka Biķernieku ielā 45a pārtapusi par birztaliņu, kurā stilizētie koki ļauj vaļu bērna fantāzijai un rosina domās klejot pār tāltāliem ziliem kalniem un sudraba birztaliņām.
Salaspilī izdaiļots siltummezgls un Botāniskā dārza žogs un atklāts radošuma dārzs
Maijā un jūnijā Salaspils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi ar SIA “Salaspils siltums” dāvātām krāsām skolotāju Evijas Mitkus, Antras Ivdras un Natālijas Laminskas vadībā, iedvesmojoties no franču postimpresionisma mākslinieka Anrī Ruso daiļrades, apgleznoja siltumsadales mezgla ēku un Botāniskā dārza žogu.
“Mēs jau trešo reizi sadarbojamies ar jauko un atsaucīgo Mūzikas un mākslas skolas kolektīvu un talantīgajiem, čaklajiem bērniem. Pirmoreiz sastrādājāmies pirms kāda laika šai pašā vietā, kad mēģinājām “atdzīvināt” Botāniskā dārza sētu, otro reizi – kad bērni apgleznoja ēku Rīgas ielā pie dīķiem,” atzinīgus vārdus jaunajiem māksliniekiem velta “Salaspils siltuma” valdes locekle Ina BērziņaVeita.
Gandarīts par bērnu veikumu ir arī Botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns: “Man ir prieks, ka vēl viens “tukšums” Salaspils ainavā kļuvis par jaunu mākslas galeriju, defekts pārvērsts par efektu un mēs visi kopā esam ieguvuši jauku, dzīvespriecīgu vides objektu. Es ļoti atzinīgi vērtēju pašvaldības uzņēmuma “Salaspils siltums” iniciatīvu un atbalstu, kā arī Salaspils Mūzikas un mākslas skolas pasniedzēju un audzēkņu pēdējo gadu ieguldījumu pilsētvides sakārtošanā, ļaujot mākslai no mācību klasēm un gleznu rāmjiem izlauzties publiskajā ārtelpā.”
Neilgi pirms Jāņiem Salaspilī tika atklāts Dienvidu parks, kurā var pulcēties sporta entuziasti, darbojoties parkūra laukumā un spēlējot petanku. Nu savs parks ir arī mākslas baudītājiem, jo 28. augusta vakarā svinīgi vārtus apmeklētājiem vēra Rīgavas mūzikas un mākslas dārzs.
Jau izsenis bijusi ideja, ka noslēgtajā teritorijā aiz kultūras nama “Rīgava” jāievieš dzīvība. Tā kā parku ieskauj divas mākslinieciskas iestādes – kultūras nams un Mūzikas un mākslas skola, nosaukums radies pats no sevis. Līdzās iekoptajam zālienam un sastādītajām puķēm parkā uzstādīti brīvdabas mūzikas instrumenti, skaisti soliņi, interesants apgaismojums un, protams, skatuve, kur notiks dažādi pasākumi un koncerti. Par vizuālu un skaņas norobežojumu no blakusesošajiem īpašumiem kalpo tematiski apgleznotā siena, par kuras tapšanu paldies pienākas māksliniekiem Aldim Reicim un Antrai Ivdrai.
Jaunizveidoto dārzu atklāja Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars, aicinot svinīgo lenti pārgriezt tiem cilvēkiem, kuri dārza tapšanā ieguldījuši savu talantu, darbu un enerģiju – dārza autori un radītāju ainavu arhitekti Daigu Veinbergu un SIA “Asfaltbūve” darbu vadītāju Aināru Lūkinu. Simboliskajā lentes griešanā piedalījās arī dārza saimnieks – kultūras nama “Rīgava” direktors Ēriks Miķelsons un Salaspils Mūzikas un mākslas skolas direktors Vilnis Borovskis, kuriem uzticēts rūpēties par dārza kultūras dzīvi.
Ogres Zilajos kalnos jauni iemītnieki – meža dzīvnieku koka skulptūras
Dabas parka “Ogres Zilie kalni” bērnu rotaļu laukumā 11. augustā tika atklātas astoņas meža dzīvnieku koka skulptūras. To atklāšanas pasākumā piedalījās Ogres novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, sporta un tūrisma lietu jautājumos Egils Helmanis, Ikšķiles novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Dace Kļaviņa, abu pašvaldību speciālisti, Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldību aģentūras “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūra” vadītāja Ieva Kraukle un tēlnieks ogrēnietis Valtis Barkāns ar saviem audzēkņiem no Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA), kuri veidoja meža dzīvnieku koka skulptūras.
Ogrēnieši un pilsētas viesi ar koka skulptūrām iepazinās jau Ogres pilsētas svētkos. Pie Kūrmājas svētku viesus sveicināja vāvere, pūce, lapsa, čūska, tārpiņš, lācītis, stirna un bebri. Tagad šīs skulptūras iespējams satikt dabas parka “Ogres Zilie kalni” bērnu rotaļu laukumā. Ogrēnietis tēlnieks un LMA docents V. Barkāns kopā ar saviem audzēkņiem Marku Rožencovu, Elzu Timermani, Madaru Zepu, Ievu Birģeli, Svetlanu Saveļjevu, Justīni Zepu, Haraldu Gertu un Ingu Frišfeldi radījis skaistu un paliekošu dāvanu dabas parkam “Ogres Zilie kalni”.
Egils Helmanis, kurš ir koka skulptūru idejas autors, izteica pateicību Ikšķiles novada pašvaldībai un tās priekšsēdētājam Indulim Trapiņam: “Ideju realizēšanā ļoti nozīmīgas ir dzirdīgas ausis, kas ideju sadzird. Starp Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldībām ir ļoti skaists dabas parks “Ogres Zilie kalni”, ko abas pašvaldības veiksmīgi apsaimnieko. Lieliski, ka sadarbojoties varam veidot brīnišķīgas lietas un priecēt bērnus un viņu vecākus.”
Jāatgādina, ka sadarbība ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem un docentu tēlnieku Valti Barkānu Ogres novada pašvaldībai aizsākās 2012. gadā, kad pēc E. Helmaņa iniciatīvas pilsētas vide tika bagātināta ar granīta skulptūrām.
Pirmais Goda krēsls Lielvārdē
Lielvārdes novada svētkos tika atklāts Lielvārdes novada pašvaldības atbalstītais projekts kultūras jomā – mākslinieka – metālkalēja Alda Lamberga diždarbs – Goda krēsls Latvijas virsdiriģentam lielvārdietim Paulam Kveldem.
Projekta ideja bija veidot mākslas darbu “Goda krēsls” kā kultūras tūrisma objektu, šoreiz godinot vienu no Lielvārdes personībām – diriģentu, Latvijas Dziesmu un deju svētku virsdiriģentu, pedagogu un profesoru, lielvārdieti kopš 1951. gada – Paulu Kveldi, kurš 1997. gadā par nopelniem Latvijas labā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Lielvārdes lielākā bagātība ir cilvēki, un lielvārdieši uzskata par savu pienākumu viņus godināt, par viņiem rakstīt, krāt un saglabāt stāstus kā vērtīgu kultūras mantojumu. Projekta ideju turpinot, nākotnē “Goda krēslu” varētu veidot arī citām personībām, piemēram, slavenās kopsaimniecības “Lāčplēsis” izveidotājam un valdes priekšsēdētājam Edgaram Kauliņam, Nopelniem bagātajam skolotājam Staņislavam Gribustam, dramaturgam Gunāram Priedem, dzejniekam Andrejam Pumpuram, izcilajai kultūras darbiniecei Hedvigai Virsnītei, Latvijas Dziesmu un deju svētku virsvadītājam horeogrāfam Uldim Žagatam, Lielvārdes jostu audējām un citiem.
Projekta īstenošanā, atbalstot vietējo uzņēmējdarbību, projekta vadītājai Dacei Jansonei bija tā laime sadarboties ar īstenu Lielvārdes patriotu un izcilu sava aroda pratēju Aldi Lambergu. Viņa personīgais ieguldījums skaistā mākslas darba veidošanā ir nenovērtējams! Un vēl būtu jāizveido plāksnīte ar uzrakstiem – koris “Kamene”, Arvīds Platpers, koris “Absolventi”, Niko Opdams, Ilze Kreišmane, Mareks Indriksons un Lielvārdes novada Uzņēmēju biedrība.
Jēkabpilī – īpaša dizaina velosipēdu statīvi, soliņš sadraudzības pilsētai, Strūvem veltīts gleznojums uz ugunsmūra un Saules terase
Maija pēdējā nedēļā Jēkabpils pilsētas pašvaldība papildināja Vecpilsētas laukumu ar jauniem funkcionāliem vides elementiem. Pie Jēkabpils pilsētas bibliotēkas tika uzstādīti pirmie pieci īpaša dizaina velosipēdu statīvi, kuru dizaina autortiesības pieder Jēkabpils pilsētas pašvaldībai. Tie izgatavoti, par paraugu ņemot Jēkabpils pilsētas simbolu – lūsi. Statīvus izgatavoja un uzstādīja SIA “Gravānu darbnīca”. Arī turpmāk plānots ik gadu Jēkabpils pilsētā pie sabiedriski nozīmīgiem objektiem uzstādīt vienota dizaina velosipēdu statīvus. Laukumā pretī Jēkabpils Tautas namam pie atpūtas soliņiem uzstādīti arī četri kājminamie trenažieri.
Jēkabpils pilsētas svētkos 8. augustā uz Daugavas aizsargdambja svinīgi tika atklāts īpaša dizaina soliņš Jēkabpils sadraudzības pilsētai Sokolovai Podlaskai Polijā. Atklāšanā piedalījās Jēkabpils pilsētas un Sokolovas Podlaskas pašvaldības vadība, Jēkabpils poļu biedrības “Rodacy” pārstāvji, kā arī viesi no citām Jēkabpils sadraudzības pilsētām.
Turpinot gājēju promenādes attīstību gar Daugavas krastu, Jēkabpils pilsētas pašvaldība ar biedrības “Daugavas savienība” atbalstu ieplānojusi ik gadu uzstādīt īpaša dizaina soliņus katrai no septiņām Jēkabpils pilsētas sadraudzības pašvaldībām ārvalstīs – Rokiškiem Lietuvā, ČervjonkaiLeščiniem Polijā, Lidai Baltkrievijā, Surahani Azerbaidžānā un Mārdu Igaunijā. Divām sadraudzības pilsētām tie jau ir uzstādīti – Mellei Vācijā pērn un Sokolovai Podlaskai Polijā – šovasar.
Jaunā soliņa dizains veidots līdzīgi pagājušajā gadā uzstādītajam Melles soliņam. Uz tā atzveltnes iegravēts vārds “draudzība” latviešu un poļu valodā. Soliņa novietošanai izveidota bruģēta platforma, kā arī izvietoti cinkoti metāla konstrukcijas stabi ar Sokolovas Podlaskas fotogrāfiju apdruku. Informatīvā daļa satur informāciju par sadraudzības pilsētu četrās valodās – latviešu, krievu, angļu un poļu. Savukārt uz asfalta seguma attēlots kompass, kas norāda Sokolovas Podlaskas atrašanās virzienu.
Augustā uz ugunsmūra Brīvības ielā 157 tapis gleznojums, kas veltīts Frīdriham Georgam Vilhelmam Strūvem un viņa zinātniskajam veikumam – Strūves ģeodēziskā loka mērījumiem.
Strūves ģeodēziskais loks ir unikāls objekts astronomijas un ģeodēzijas zinātnes attīstībā – tas apstiprināja Ņūtona hipotēzi, ka mūsu planēta ir saplacināta starp poliem, un precizēja tās izmērus. Strūves loks tika mērīts no 1816. līdz 1855. gadam. Arī Jēkabpilī, Strūves parkā, atrodas viens no vairāk nekā 30 autentiskajiem ģeodēziskā loka punktiem – “Jēkabpils”.
Šovasar apritēja jau desmit gadu, kopš Strūves ģeodēziskais loks iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā. Atzīmējot šo gadadienu, Jēkabpils Vēstures muzejs sagatavoja ceļojošo izstādi “Strūves ģeodēziskā loka punkts “Jēkabpils”” un ar Kultūras ministrijas finansiālo atbalstu veido pastāvīgo ekspozīciju. 17. un 18. septembrī Jelgavā un Jēkabpilī notika starptautiska konference “Strūves ģeodēziskajam lokam UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – 10”. Arī ugunsmūra apgleznošana ir viens no pasākumiem, kas veltīts nozīmīgajai gadadienai. Apgleznošanu veica Līvānu Mākslinieku biedrība.
Jēkabpils Mežaparkā pilsētas pašvaldība izveidojusi Saules terasi, kuras uzdevums ir iepazīstināt interesentus ar Saules gada kalendāru, iemācīties noteikt laiku pēc saules pulksteņa, kā arī izzināt saules enerģijas nozīmi. Zemkopības ministrijas budžeta programmas “Meža resursu ilgtspējības saglabāšana” apakšprogrammas “Valsts atbalsta pasākumi meža nozarē” noteikto prasību un Meža attīstības fonda iedalīto līdzekļu ietvaros izgatavoti un uzstādīti pieci koka zviļņi, divas koka atkritumu urnas un informatīvais stends.
Viesītes jaunieši dzirnakmeņiem izvēlas skaistāko Ormaņkalna virsotni
Viesītes novadā, pateicoties vietējo iedzīvotāju iniciatīvai, Līgo kalniņā (Trumpes kalns) mājvietu atraduši divi milzīgi dzirnakmeņi no vējdzirnavām, kas 20. gadsimtā dižojās Ormaņkalnā un piederēja Vaļeniekiem – tēvam un diviem dēliem. Vaļenieku vārdu vairs glabā tikai grava, bet par dzimtas likteni stāsta apdegusi trompete, ko Elkšņu skolas skolēni atnesa novadpētniecības stūrītim, un Visvalža Lazdiņa uzņemtā brāļu Vaļenieku fotogrāfija. Tagad šīs liecības skatāmas Atmiņu istabā Elkšņu pagastmājā.
Bet kur palika vējdzirnavu akmeņi? Izrādās, skatu torņa celtniecības laikā 1983. gadā melioratori tos aizvilkuši uz Ormaņu mājām, kur tie vairāk nekā 30 gadus mierīgi gulējuši dārza stūrī. Šovasar Ormaņu jaunieši – Aleksandrs Beļinskis, Reinis Geršebeks un Dace, Santa un Jānis Sirmoviči nolēma, ka akmeņiem jāuztic jauns uzdevums – vēstīt pasaulei par laikiem un notikumiem, ko tie pieredzējuši. To pārvietošanai smago tehniku iedeva viesītietis Vigonts Kuklis. Pēc kaismīgiem strīdiem nolēma Vaļenieku dzirnakmeņus novietot Līgo kalniņā. Tā ir skaistākā Ormaņkalna virsotne, no kuras paveras plašs skats uz Saukas ezeru, apkārtnes pilskalniem un zilganā dūmakā tīto leišmali. Tas ir ainaviski izcils skatpunkts, ko Ormaņu māju iedzīvotāji daudzās paaudzēs nepārtraukti kopuši. Te vienmēr dzīvojis kāds Jānis, kuram svēts pienākums Līgovakarā virsotnē kurt ugunskuru. Pēdējos simts gadus par Līgo kalnu rūpējas un tradīcijas uztur Sirmoviču dzimta.
Līvānos atklāta “Brīvdabas viesistaba”
Pateicoties LMT piešķirtajam finansējumam un Līvānu novada domes līdzfinansējumam, Līvānu pilsētas augstākajā vietā – uzkalniņā pie gājēju tilta un Līvānu 1. vidusskolas tapis jauns vides objekts – soliņu grupa “Brīvdabas viesistaba”, ko jau novērtējuši un iemīļojuši daudzi Līvānu iedzīvotāji, īpaši jaunieši un romantiski pārīši.
Brīvdabas viesistaba ir monolītās formās atlieta iedzīvotāju atpūtai domāta “viesistabas garnitūra” brīvā dabā. To veido galds, dīvāns, krēsli, stāvlampa un “televizora” rāmis (kalpo kā ietvars – skatam uz Dubnas upi). Dizains veidots minimālisma stilā, taču izmantojot inovatīvas tehnoloģijas – betonā iestrādāta optiskā šķiedra kā gaismu vadošs elements, tā atgādinot, ka Līvānos darbojas divi uzņēmumi, kas ražo gaismas vadus – SIA “Biolitec” un “Zlight”. Pamatni veido ekobruģis, kas ar laiku veidos noturīgu zālienu.
Līvānu novada dome, atbalstot šo projektu, turpina iniciatīvu tematisko soliņu uzstādīšanā. Šis ir jau trešais tematiskais soliņš. Pirmais – “Izlīgšanas soliņš” – uzstādīts pie Līvānu novada Centrālās bibliotēkas, otrais – “Spararats” – Raiņa un Rīgas ielas krustojumā, nu tapusi arī trešā soliņu grupa – “Brīvdabas viesistaba”. Jaunus tematiskos soliņus plānots uzstādīt arī turpmāk, tādējādi veidojot gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem pievilcīgus atpūtas objektus pilsētā un vairojot pilsētas atpazīstamību.
“Brīvdabas viesistabas” izveidē piedalījās SIA “Jēkabpils PMK” un SIA “Zefīrs”.
Daugavpils novada Līksnas Muižas parkā “izaudzis” jauns Mīlestības koks
Biedrība “Līksnas jauniešu kopiena” aicināja 18. septembrī Līksnas Muižas parkā apmeklēt SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) atbalstītā projekta “Mīlestības koks – vieta, kur satiekas laimes mirkļi!” objekta atklāšanas pasākumu.
Pateicoties LMT atbalstam, Līksnas parkā nu ir jauns dizaina objekts – Mīlestības koks, kurā kāzu dienā jaunlaulātie var iekārt savu atslēdziņu, tādā veidā simboliski uz mūžu saslēdzot kopā savas sirdis. Mīlestības koku svinīgi atklāt palīdzēja un savas sirdis uz mūžu saslēdza četri pāri – divi pāri, kuri nupat bija mijuši gredzenus, un zelta un sudraba kāzu gaviļnieki.
Objektu veidojis metālmākslinieks Valērijs Konstantinovs. Mīlestības kokā izveidots vairāk nekā tūkstotis vietu, kur iekārt atslēdziņas.
Slutišķu sādžā atjaunota vecticībnieku mājas vēsturiskā apbūve
Daugavpils novada Kultūras pārvaldes realizētā projekta “Vecticībnieku vēsturiskās apbūves atjaunošana un lauksaimniecības kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana Slutišķu sādžā” laikā jaunā veidolā atdzimusi unikālā vecticībnieku sādža Naujenes pagastā. Projekts īstenots ELFLA Lauku attīstības programmas pasākumā “Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana”. To atbalstīja Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests, kā arī Daugavpils novada dome.
Slutišķu vecticībnieku lauku sēta ir vienīgais šāda veida muzeja objekts Latvijā, kas atrodas autentiskā apdzīvotā sādžā un kur apmeklētāji var iepazīties ar unikāliem Latgales vecticībnieku garīgās un sadzīves kultūras materiāliem. Ekspozīcijas ēkas ir tautas būvniecības paraugi ar daudzām dekoratīvām koka detaļām, logu apmaļu un slēģu rotājumiem, ārdurvju vērtņu veidojumiem. Slutišķu sādžas ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir unikāla pati par sevi – dabas, kultūras un arhitektūras sinerģija projektu padara īpašu. Sādža, kas vēsturiski ir bijusi tik nozīmīga vecticībnieku kopienai, tagad veic kultūrvēsturisko misiju.
Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne: “Daugavpils novada domei šis patiešām bija liels izaicinājums. Kaut gan projekts paredzēja būvniecību, te vislielākajā mērā izmantotas restaurācijas metodes, un arī mūsu būvnieki to ļoti respektēja.”
Arhitekts Laimonis Šmits īpaši uzsver Slutišķu sādžas kultūrvēsturiskā mantojuma klātbūtnes nozīmi projekta izstrādes procesā: “Strādāt bija viegli, jo mēs visi darījām ļoti nozīmīgu un svētīgu darbu. Šajā objektā īpaši jāizceļ darbs ar koku. Šeit strādāja meistari, kuru attieksme bija brīnišķīga – pozitīva un ar domu, kā izdarīt nevis vienkāršāk, bet labāk. Gan tie, kas veidoja autentiskās sienas, guļbaļķu materiālu, gan kā strādāja logu, slēģu un ieejas durvju restauratori – tepat daugavpilieši. Brīnišķīga darbnīca!”
Projekta rezultātā izveidota sēta ar žogu un saimniecības ēkām, kuru agrāk nebija. Mājas plānojums saglabāts – ieejot tajā, uzreiz nokļūstam priekšnamā jeb sincēs, vienā pusē dzīvojamā istaba, otrā – divas istabas, viena izmantota kā maltuve, otra – pieliekamais jeb aukstā istaba. Protams, jebkuras vecticībnieku mājas centrā ir krievu krāsns. Ekspozīcijā apskatāmi vecticībniekiem raksturīgie sadzīves priekšmeti – rukomojņiks (roku mazgājamais trauks), iekārtots sarkanais stūris ar ikonu, lūgšanu grāmatu, ļestavku jeb vecticībnieku lūgšanu krellēm. Apskatāms arī melnais jeb sievu kakts, ko mūsdienās saprotam ar virtuvi.
Pielietojot tautas celtniecības prasmes un tradicionālos materiālus, siltumizolācijai izmantotas sūnas, savukārt mitruma izolācijai – bērza tāss. Dzīvojamajā mājā, kas bija vislabāk saglabājusies, veikti nozīmīgi būvniecības un restaurācijas darbi – jumta seguma, logu, grīdu un guļbūves vainagu nomaiņa, durvju, logu apmaļu un mājas dekoratīvo elementu atjaunošana un pagraba remonts.
Uzņēmuma “VANPRO” vadītājs Andrejs Sergejevs ir pārliecināts, ka Slutišķu māja būs izcils vecticībnieku mājas paraugs vēl vismaz 100 gadus. “Šis projekts patiesi bija īsts izaicinājums. Nācās strādāt pēc senajām tehnoloģijām, kad veikalos neko nevarēja iegādāties. Nekādi ekskavatori vai roboti mums nelīdzēja. Visu nācās darīt ar rokām, meklēt materiālus dabā. Mājas pamati atjaunoti ar bērzu tāsīm. Tas nebija vienkārši – izpētīt, kā to darīja sendienās, kādā laikā tas bija jādara. Tas pats ar žogu, kas apvīts klūgām tieši tā, kā to darīja sendienās. Šādu objektu Latvijā citviet praktiski nav,” pauž A. Sergejevs.
Jaunās ekspozīcijas iekārtošanai tika veikta 16 muzeja priekšmetu restaurācija un 12 jaunu priekšmetu izgatavošana, kā arī izvietoti informācijas stendi.
Naujenes Novadpētniecības muzeja vadītāja Evita Kusiņa–Koļesņika: “Mēs vienmēr teicām, ka Slutišķu vecticībnieku māja bija kādreiz pati turīgākā ciemā. Beidzot jūtam, ka pēc šiem renovācijas darbiem šī māja tiešām ir pati turīgākā, par ko liecina ne tikai sētas iekārtojums, bet arī mūsu galvenais jauninājums – esam atjaunojuši saimniecības ēkas un ierīkojuši pilnīgi jaunu ekspozīciju, kas veltīta zirgvilkmes darbarīkiem Daugavpils novadā. Ar to arī sāksies mūsu jaunā tūrisma sezona Slutišķos.”
Atjaunotā Slutišķu vecticībnieku sēta apmeklētājus sāka uzņemt 16. septembrī, kad arī notika tās svinīgā atklāšana.
Daugavpilī jauns vides objekts un mākslas akcija
Pavasarī I Starptautiskā tēlniecības simpozija “R” laikā, kas tika organizēts Daugavpils Marka Rotko mākslas centra rezidenču programmas ietvaros, tika radīts vides objekts “ROTHKO” un novietots uz Daugavpils cietokšņa vaļņa. Tā ir Rotko mākslas centra un tēlniecības simpozija dalībnieku dāvana Daugavpils pilsētai 740 gadu jubilejā.
Vides objekts “ROTHKO” kalpo par mākslinieka identitātes zīmi vidē, apzīmējot mākslinieka Marka Rotko piederību Daugavpils pilsētai. Uzrakstā lasāms Daugavpilī dzimušā pasaulslavenā latviešu un amerikāņu mākslinieka Marka Rotko vārds (angļu valodā – Mark Rothko).
Starptautiskajā tēlniecības simpozijā piedalījās seši mākslinieki – Edgars Vronskis un Māris Šaršūns no Daugavpils, Kristaps Strauts un Matīss Jansons no Latvijas, Sašo Sazdovskis no Maķedonijas un Rumens Dimitrovs no Bulgārijas – katrs no tēlniekiem izveidoja vienu burtu, kopīgi veidojot unikālu mākslas objektu Daugavpils cietoksnī.
Jau vairāk nekā desmit gadus Daugavpils pilsētas vēsturiskā centra asi – Saules ielas sateku ar Daugavas aizsargdambi – Daugavas ielu “grezno” bijušā uzņēmuma “Daiļrade” drupas – trīsstāvu būvapjoms pie ielu krustojuma un vienstāvu ēkas gar Daugavas ielu. Visa šī apbūve ir avārijas stāvoklī, ēkas vairākreiz degušas. Drupas kontrastē ar smalko Daugavpils vēsturiskā centra arhitektūru – gan ielas pretējā pusē esošo bijušo Daugavpils Skolotāju institūta ēku, gan renovēto Saules skolas vēsturisko ēku.
Kad Daugavpils pašvaldība ieguva savā īpašumā zemesgabalu ar visām uz tā esošajām ēkām, Saules skola aktīvi iesaistījās šīs teritorijas sakopšanā. Lielajā talkā tika sakārtots ēkas priekšlaukums. Tā kā atrasties drupās ir bīstami, to nojaukšanai un teritorijas sakārtošanai nepieciešama kvalificētu speciālistu palīdzība. Toties trīsstāvu ēkas fasādes pret Saules un Daugavas ielu krustojumu un to tukšās logu ailes tā vien aicināja meklēt risinājumus ēkas vizuālai sakārtošanai.
Skola vērsās domē ar priekšlikumu – organizēt akciju “Ieskaties pilsētas logos!”. Māksliniece un Saules skolas gleznošanas skolotāja Dace Abricka izstrādāja skices “Pilsētas dzīves ainām”, pašvaldība palīdzēja atrisināt jautājumu par materiālu iegādi un iespējām apgleznotos laukumus ievietot logos, bet Saules skolas audzēkņi D. Abrickas vadībā ķērās pie darba, lai skices īstenotu.
Krāslavas pils kompleksu rotā “Mīlas kariete”
Martā Krāslavas novadā noslēdzās ideju konkurss “Jauns vides objekts kāziniekiem Krāslavas pils kompleksā”. Apkopojot un izvērtējot novada iedzīvotāju un viesu idejas, šāds konkurss tika organizēts ar mērķi palielināt Krāslavas pils kompleksa pievilcību.
Konkursā tika saņemtas sešas idejas unikāla vides objekta izveidei Krāslavas pils kompleksa teritorijā. Konkursa komisija vienojās pirmo vietu piešķirt biedrībai “Pīlādzītis klubs” par ideju “Mīlas kariete”, 2. vietu – tēlniekiem Ivo un Mairitai Folkmaņiem un viņu idejām “Godavārti” un “Ligzda”, bet 3. vietu – biedrībai “Latgales jauniešu sadarbības tīkls” par ideju “Saki– JĀ!”.
Krāslavas pilsētas svētku priekšvakarā 14. jūlijā pie Krāslavas pils tika uzstādīta metāla kariete, kas būs vēl viens pievilcīgs objekts grāfu Plāteru pils kompleksā.
Atjaunotā Lūznavas muiža Rēzeknes novadā – mākslai, mūzikai un radošiem pasākumiem
Latgales jūgendstila pērle – šogad pilnībā atjaunotā un restaurētā Lūznavas muiža ir atguvusi sava kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību. 20. gadsimta sākumā poļu izcelsmes muižkungu Kerbedzu dzimta pulcēja muižā slavenus māksliniekus, mūziķus un literātus. Atgūstot senatnes spožumu un savu klusināti radošo auru, Lūznavas muiža septembrī aicināja viesus izbaudīt mākslas, mūzikas un atpūtas telpu.
11. septembrī jaunatklātajā Lūznavas muižā norisinājās Eiropas kultūras mantojuma dienas pasākums “Atklāj mazo Eiropu Lūznavas muižā!”. Vairākiem desmitiem apmeklētāju bija iespēja ne vien aplūkot piecas īpaši sagatavotas izstādes un noklausīties arhitektes Ināras Caunītes aizraujošo stāstījumu par muižas atjaunošanu, bet arī kā pirmajiem pēc muižas atjaunošanas dzirdēt tajā muzikālus priekšnesumus – senās mūzikas koncertu “Mediterranio”. Aizkustinošs brīdis bija muižas pārvaldnieka svinīgā solījuma nolasīšana – šo dokumentu Ivetai Balčūnei dāvināja Ināra Caunīte, kurai ir liela pieredze vēsturisko muižu atjaunošanā un pārvaldīšanā.
Liela interese bija par atvērto durvju dienu Lūznavas muižā, kas notika 12. septembrī – todien muižu apmeklēja vairāk nekā 400 interesentu, kas piedalījās ekskursijās gan ēkas iekštelpās, gan muižas parkā, radošajās darbnīcās, kā arī nobaudīja uz ugunskura vārīto muižas parka Melnā dīķa zivju zupu. Pasākuma finansētāji bija Lūznavas pagasta pārvalde, Rēzeknes novada pašvaldība, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
Rēzeknes novadā skaistāka top arī Ozolmuiža
Ozolmuižas pagastā dzīvo talantīgi un radoši cilvēki, kuri māk no ceļa malā atrasta nolūzuša ozola radīt skaistas lietas. Īpaši prasmīgas rokas un mākslinieciska pieeja ir Ozolmuižas pagasta iedzīvotājam Valentīnam Beļajevam.
Viņa radītie darbi tagad rotā pagasta centru – tur ir gan zaķis, taurenis un pūce, gan galds rotaļu laukumā, gan vairāki soli un norāde. Čaklais meistars uzlabojis arī betona apmali dzīvojamo māju pagalmā.
Ludzānieši sagaida saules lēktu pēc Ludzas laika
7. augustā Ludzas pilsētas laukumā svinīgi tika atklāts jauns vides un mākslas objekts – saules pulkstenis “Sagaidīsim saullēktu Ludzā!”. Šā unikālā mākslas darba dizaina autors ir Valdis Majevskis.
Pulkstenis sastāv no vairākiem simboliskiem elementiem, vēju rozes, cipariem, lieliem laukakmeņiem un Ludzas novada devīzes “Sagaidīsim saullēktu Ludzā!”. Horizontālā saules pulksteņa detaļa – gnomons – nodrošina atbilstošas ēnas veidošanos, un pēc tās var noteikt laiku. Gnomonu veido liela lāde ar atslēgu. Lai laikrādis būtu precīzs, tika izdarīti speciāli ģeometriski aprēķini, ko veica Mārtiņš Gills.
Projekta vadītāja Viola Andruščenko pastāstīja, ka šā vides un mākslas objekta izbūves izmaksas veido 114 548 eiro. Patīkami apzināties, ka lielu atbalstu pulksteņa izveidei sniedza arī ludzānieši. Novadnieks, uzņēmējs, sporta funkcionārs un mecenāts Juris Savickis ziedoja šim projektam 30 000 eiro, bet Antona Masaļska darbnīcas ieguldījums bija gravēšanas darbi. Tos ar īpašu precizitāti, lielu atbildības izjūtu un entuziasmu veica Nikolajs Sprukts.
Pulkstenis ir kultūrvēsturiski nozīmīgs un reizē izglītojošs dizaina objekts, tādēļ tā atklāšanas pasākumā piedalījās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.
Baltinavā izveidots Ontona i Annes Tematiskais parks
Par spīti draudīgajiem negaisa mākoņiem un lietus brāzmām Baltinavā 11. jūlijs tika pavadīts pozitīvā un satraukuma pilnā gaisotnē – savu atklāšanu piedzīvoja Ontona i Annes Tematiskais parks.
Ideja par parka izveidi radās biedrībai “Jaunieši Baltinavai”, kas vēlējās sakopt dzimtā novada kultūrvēsturiskās vietas, kam senču atmiņās ir liela vērtība. Viena no šādām vietām ir Baltinavas Vecais parks, kas gadu gaitā zaudējis agrāko spožumu, slēpjot to aiz aizaugušiem upes krastiem. Pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda sniegtajam atbalstam, biedrībai “Jaunieši Baltinavai” bija iespēja īstenot savas ieceres.
Parka atklāšanas pasākums neiztika bez svinīgās lentes pārgriešanas, kas bija vēstnesis par smagā darba augļiem. Lentes pārgriešana tika uzticēta Ontona un Annes lomas atveidotājiem Imantam Slišānam un Anitai Ločmelei, kā arī Baltinavas novada domes priekšsēdētājai Lidijai Siliņai.
Biedrības “Jaunieši Baltinavai” pārstāvji bija sagatavojuši īpašus pateicības vārdus, sakot “Paļdis nu sirds” galvenajiem atbalstītājiem un čaklākajiem palīgiem par sniegto finansiālo atbalstu un nesavtīgi ieguldīto darbu. Padarīts tiešām daudz – pāri upei slienas jauns tilts, uz kura ierīkoti soliņi dabas baudītājiem. Izveidots bruģa celiņš un Ontona i Annes silueti, pie kuriem var nofotografēties, iejūtoties lugas varoņu tēlos. Uzbūvēta lapene, uzstādītas šūpoles un fotorāmis dabā, kā arī izgatavoti soli un iekārtota ugunskura vieta.
Klātesošajos sajūsmu radīja Imanta Slišāna pasniegtā dāvana – Latgales karogs, kas tika nodots biedrības “Jaunieši Baltinavai” priekšsēdētājam Ilgvaram Keišam. Nu arī atjaunotā parka teritorija izstaro novada patriotisma dzirksti, ļaujot karogam brīvi plīvot mastā.
Alūksnē restaurēts Aleksandra paviljons un pilsētas ainavu var vērot no skatu torņa Tempļakalnā
11. jūnijā Alūksnes muižas parkā notika Aleksandra paviljona atklāšanas pasākums projekta “Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā/Ainavu pērles” ietvaros. To Alūksnes novada pašvaldība un Alūksnes muzejs īstenoja kopā ar sadarbības partneri – Pavlovskas muzejrezervātu Sanktpēterburgā. Projekta nozīmīgākais veikums Pavlovskas muzejrezervātā ir Lielās kaskādes restaurācija, savukārt Alūksnē – valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – Aleksandra paviljona restaurācija.
Aleksandra paviljons Alūksnes muižas parkā tapis 18. gadsimta beigās par godu Krievijas caram Aleksandram I, kurš 1822. gadā, Vidzemei cauri braucot, iegriezies Alūksnē. Taču tiek pieļauts arī, ka paviljons uzcelts vēlāk par godu šā notikuma atcerei. Alūksnieši paviljonu dēvē arī par tējas vai kafijas paviljonu, jo nostāsti vēsta, ka baroniem te paticis dzert rīta kafiju un istabenei nācies mērot tālo ceļu no Jaunās pils līdz paviljonam vairākas reizes, līdz izdevies atnest pietiekami karstu kafiju.
Savukārt tornis Tempļakalna ainavā atgriezās pagājušajā gadā. Alūksnes novada pašvaldībai vienojoties ar Valsts meža dienestu par ugunsdzēsības novērošanas skatu torņa izmantošanu izglītojošiem un informējošiem mērķiem, šogad tas kļuvis pieejams arī apkārtnes vērošanai.
Alūksnes novada Veclaicenē uzbūvēts Kornetu skatu tornis
26. septembrī Alūksnes novada Veclaicenes pagasta Kornetos tika atklāts Kornetu skatu tornis. Tas tapis ar ES Kohēzijas fonda finansējumu projektā “Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. II kārta”.
Skatu tornis dabas liegumā “Korneti – Peļļi” ir 27 metrus augsts, un Drusku pilskalna dabas takas apmeklētājiem būs iespēja izbaudīt skaisto skatu gan uz Alūksnes, gan Hanjas augstieni Igaunijā un pat redzēt Munameģi. Jāpiebilst, ka gleznainajā apkārtnē ir četras dabas takas, kas ļauj apskatīt iespaidīgo “Kornetu –Peļļu” gravu, ielejas, ezerus un pakalnus.
Pasākuma laikā klātesošos uzrunāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Sandra Bērziņa, Alūksnes novada pašvaldības vadītājs Arturs Dukulis, tūrisma speciālisti, kā arī objekta būvnieki.
Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu Dabas aizsardzības pārvalde šogad teju visā Latvijā ierīko un atjauno dabas tūrisma infrastruktūru. Dažādās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās tiek veidotas laipas, tiltiņi, gājēju takas, norobežojumi un veikta arī skatu torņu un platformu būvniecība. Tāpat top informācijas stendi un norāžu zīmes, veido stāvlaukumus un sakārto piebraucamos ceļus.
Vides objekti Gulbenes novada Lejasciemā
4. jūlijā Lejasciemā notika piektie Gulbenes novada svētki “Mežu zieds – Lejasciems”, kam par godu tika radīti īpaši vides objekti un kompozīcijas dabā “Ziedu un cilvēku likteņi” pēc Annas Sakses “Pasakas par ziediem” motīviem.
Lejasciema pagasta pārvalde jau laikus bija sagādājusi materiālu, un mēnesi iepriekš sākās darbs pie vides objektu un pirmām kārtām karkasu gatavošanas lielo dzīvnieku veidošanai – par to paldies sakāms Mārim Kramiņam. Bet vēl agrāk – martā Lejasciema kultūras namā notika novada pagastu floristikas meistaru un interesentu praktiskās nodarbības, kurās 30 darbīgas meitenes un darba vadītāja Inga Nagle no dabas materiāla izgatavoja 31 putnu, kas priecēja novada svētku dalībniekus.
Pašā vasaras plaukumā Lejasciems sagaidīja savus viesus ar viesmīlību: “Nāc – uz mana sola apsēdies! Nāc – caur manu logu paveries!”, ar fantastiskiem vides objektiem un kompozīcijām dabā pēc novadnieces Annas Sakses “Pasakas par ziediem” motīviem. Katrs no 13 Gulbenes novada pagastiem bija izvēlējies savu pasaku un izveidojis atbilstošu kompozīciju. Svētku dalībnieki satikās ar Cūkausi, Naktsvijolēm un Mežaveci, Magonēm, Vijolītēm, Lauzto sirdi, Mežarozi un Rītavēju, Peonijām, Ūdensrozēm, kāds bija pazaudējis Zilās kurpītes, pie Sudaliņas un Tirzas satekas savus viesus sagaidīja gan dzērves, gan staltbriedis, kā arī bebru un mežacūku ģimenes.
Vasaru Valkas novadā iekrāso strūklaka un jaunais skatu tornis Zvārtavā
Vasara Valkas pusē sākās ar Valkas – Valgas pilsētu svētkiem un ilgi gaidīto notikumu – strūklakas atklāšanu dīķī iepretim tirdzniecības centram “Walk”. Strūklakas būvniecības darbus veica SIA “Alvita strūklakas”.
18. septembrī Zvārtavas pagastā tika atklāts Cirgaļu skatu tornis. Tas tapis ar ES Kohēzijas fonda finansējumu. Cirgaļu skatu tornis atrodas aizsargājamā ainavu apvidū “Ziemeļgauja” un ir 27 metrus augsts.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis: “Mums ir prieks, ka Valkas novadā šā projekta rezultātā ir radīts vēl viens interesants tūrisma objekts. Vieta izvēlēta pareizi, jo šeit ir ārkārtīgi skaistas Gaujas palieņu pļavas ar ozoliem vidū. Ne velti šajā apkārtnē uzņemtas vairākas kinofilmas, tajā skaitā Igaunijas kulta filma “Pēdējā relikvija”. Tas noteikti ir ļoti labs pienesums tūrisma jomas attīstībā.”
Valmieras vārtus veido Tūkstošgades skulptūra, bet centru rotā apgleznotas klavieres
Attīstot ideju par Valmieras pilsētas simbolisko “vārtu” veidošanu, jūnijā Rīgas ielas rotācijas aplī pie Vidzemes Olimpiskā centra pārvietota skulptūra “Dāvana nākamajai tūkstošgadei”, kas nu simboliski sveicina un pavada Valmieras iedzīvotājus un viesus, kuri ierodas no Rīgas puses.
Skulptūra Valmierā tika uzstādīta 2001. gadā Eiropas kultūras mantojuma dienās. Tās autors ir Valmierā dzimušais mākslinieks Ginters Krumholcs. Līdz šim skulptūra atradās Vienības laukumā.
25. un 26. jūlijā ar “24 stundu klavierspēles maratonu” Valmieras novada fonds (VNF) atklāja trīs publiskās klavieres – pie Vidzemes Augstskolas (ViA), Valmieras Mūzikas skolas un Dzirnavu ezeriņa netālu no Valmieras Veselības centra, lai valmierieši varētu radīt skaņdarbus brīvā dabā.
Mākslinieki šīm klavierēm piešķīruši jaunu izskatu – pie ViA esošās klavieres apgleznoja Edvīns Lazdiņš, bet pārējās divas – Valmieras Mākslas skolas skolotājas Inese Andersone un Silvija Melnūdre. Viņas publisko klavieru atklāšanā izteica gandarījumu, ka Valmiera nu kļuvusi par vienu no tām pasaules pilsētām, kur mūzika ir ikdienišķa pilsētvides sastāvdaļa. Apgleznotās klavieres pilsētā atradīsies līdz pat rudenim, bet vēlāk tās tiks pārceltas uz iekštelpām.
Ieceres “Publiskās klavieres Valmierā” domubiedri atbalstīja šo ideju kolektīvajā ieguldījumu platformā “Projektu banka”, kā arī atbalstu sniedza Rīgas krāsu un laku rūpnīca, SIA “Delve 2” un “Agroserviss Valmiera”. Īpašs paldies pienākas idejas autoram Mārcim Bogdanovam.
Dikļos priecē Neikenkalna dabas koncertzāles vides objekts “Skaņu birzs”
Pērn Kocēnu novada dome īstenoja Neikenkalna dabas koncertzāles izveides projektu, un tā rezultātā Dziesmu svētku šūpulī – Dikļos tapa Latvijā vēl nebijusi, unikāla dabas koncertzāle. Šogad 20. jūnijā īsu brīdi pirms Vidzemes Dziesmu dienas dižkoncerta pie Neikenkalna dabas koncertzāles esošajā Sidraba birzī notika mākslinieka Ivara Mailīša vides objekta “Skaņu birzs” atklāšanas pasākums.
Vides objekts tapa, pateicoties Kocēnu novada biedrības “Dikālieši” īstenotajam projektam, ko finansēja Latvijas Vides aizsardzības fonds. Projekta ietvaros izgatavots un Neikenkalnā uzstādīts mākslinieka I. Mailīša autordarbs – Sidraba birzs Skaņu ainavas komplekts, kurā ietilpst ksilofons, metalofons, pūšamie instrumenti un zvaniņi. Nacionālie skaņu un ritma instrumenti veido skaņu birzi, kurā iespējams izglītojošā veidā iepazīt skaņu ābeci saistošā un radošā noskaņā, balstoties uz dabaszinātnes atklājumiem. Neikenkalnā uzstādītie skaņu instrumenti pieejami ikvienam gan darbībai un izzināšanai, gan muzicēšanai.
Projekta mērķis bija izveidot vienotu vides, mākslas un rekreācijas kompleksu nacionālas nozīmes vēsturiska notikuma – pirmo Dziesmu svētku – norises vietā Kocēnu novada Dikļu pagasta Dikļos, Neikenkalnā un tā apkārtnē. Projekta rezultātā izbūvētas arī 40 cm augstas terases (110 m), uzstādītas pārvietojamas koka virsmas – soli skatītāju vietām terasēs un izvietoti četri koka atpūtas soli. Būvniecības darbus veica SIA “Ekers”.
Kocēnos pie Kokmuižas dīķa “ganās” krāsains sapņu zirgs
Gaidot Kokmuižas svētkus un rudeni, Kocēnos pie Kokmuižas dīķa tapis krāsains sapņu zirgs, kas 12. septembrī, gaišu zvaigžņu uguntiņu apmirdzēts, sagaidīja svētku viesus. Šo tēlu izveidojuši Valmieras Mākslas vidusskolas audzēkņi no 250 krāsainiem ķieģeļiem, ko dāvināja vadošais keramisko būvmateriālu ražotājs Baltijā – uzņēmums “Lode”.
Ideja veidot tieši zirgu radusies Valmieras Mākslas vidusskolas pasniedzējam Aivaram Benužam, kurš to raksturo ne tikai kā darba simbolu – zirgs nozīmē ātrumu un izturību, dzīvesprieku, optimismu un līdzi nes labvēlīgas pārmaiņas. Un tāds ir arī Kocēnu novads – strādīgs, darbīgs un vērsts uz spēcīgiem nākotnes mērķiem.
Kokmuižas svētku dienas pievakarē zirgs tika ieskauts dažādos zvaigznājos, kas izgaismoja izveidoto darbu, radot iedvesmojošu noskaņu.
Krāsaino zirgu veidoja 21 audzēknis no Valmieras Mākslas vidusskolas 1. kursa – no interjera dizaina, reklāmas dizaina, metāla izstrādājumu dizaina un tekstilizstrādājumu un apģērbu dizaina nodaļas.
Priekuļu novadā – jau trīs saules pulksteņi
Priekuļu novadā kopš 13. augusta saules laiku rāda trīs saules pulksteņi – jau izveidotajiem laikrāžiem Priekuļos un Mārsnēnos pievienojies arī saules pulkstenis Liepā. Tas atrodas stāvlaukumā pie Lielās Ellītes. Pulksten divos dienā, saulei spīdot caur liepu lapā iegriezto romiešu divnieku, uz skalas ēna rāda precīzu laiku.
13. augustā visi interesenti tika aicināti uz saules pulksteņa atklāšanu pie Lielās Ellītes, bet pēc tam apmeklēt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) pūtēju kvarteta koncertu. Plānots, ka arī nākamgad saules pulksteņa dzimšanas dienā koncerts būs!
Cēsis rotā vēl viena apgleznota katlumāja
Radošo ideju konkursa “Cēsis – pēc 50 gadiem” uzvarētājas – Cēsu Valsts ģimnāzijas 11.a klases skolnieces Baibas Teteres darbs uzgleznots uz SIA “Cēsu siltumtīkli” katlumājas fasādes Turaidas ielā 7, padarot ievērojami pievilcīgāku tuvējo apkaimi. Ar to arī noslēdzies konkurss, ko šāgada pavasarī rīkoja SIA “Enerģijas risinājumi” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību un SIA “Cēsu siltumtīkli”. Glezniecības darbus izpildījušas mākslinieces Elīna Mekša un Elīna Balode. Baibas Teteres darbs iekomponēts attēlā, kas piemērots gandrīz 100 m² lielajai katlumājas sienai un sasaucas ar apkārtējo vidi.
Māksliniece E. Mekša darbu sauc par monumentālās glezniecības paraugu, kas nav ne grafiti, ne ielu māksla, kaut arī izpildījums veikts ar aerosolkrāsu uz sienas. Pati zīmējuma autore B. Tetere savu ideju apraksta šādi: “Cēsīs pēc 50 gadiem būs moderni laukumi bērniem, koki ar gaisa attīrītājiem, debesskrāpji. Taču būs saglabājies arī veclaicīgais – baznīca, gulbji, vecā laika laternas. Tas viss ir manā galvā, tāpēc attēloju šīs domas uz meitenes galvas.”
Konkursa rezultātu pozitīvi vērtē Cēsu novada pašvaldības arhitekts Jānis Zlaugotnis: “Man prieks, ka SIA “Enerģijas risinājumi” un “Cēsu siltumtīkli” turpina aizsākto programmu – Cēsu katlumāju apgleznošanu un tik industriāls objekts ir ieguvis pavisam jaunas, mūsdienīgas nokrāsas. Tāpat man prieks, ka konkursa uzvarētājas Baibas Teteres ideja, akcentējot pilsētas pamatvērtības, sasaucas ar Cēsu novada pašvaldības nostāju, ka visas attīstības pamatā ir cilvēks ar viņa pasaules redzējumu, zināšanām, attieksmi, emocijām un rīcību. Mākslinieču realizētais sienas gleznojums lieliski papildina apkārtējo pilsētvidi un rosina turpināt šis teritorijas labiekārtošanas darbus.”
Šī jau ir otrā apgleznotā SIA “Cēsu siltumtīkli” katlumāja. Vairāk nekā divus gadus katlumāju Rūpniecības ielā 13 rotā skolnieces Annas Vīndedzes zīmējums ar nosaukumu “Grigers”, ko viņa konkursam iesniedza, kad mācījās Cēsu pilsētas pamatskolas 2.b klasē.
Inčukalnā grafiti festivāls – jau ceturto gadu
1. septembrī, spītējot lietum, jau ceturto reizi Inčukalna novada Vangažos notika grafiti festivāls.
Viss aizsākās pirms četriem gadiem, kad toreizējais Vangažu pilsētas pārvaldes vadītājs Aivars Nalivaiko lauzīja galvu, ko īsti iesākt ar garāžu sienu, kas labi redzama garāmbraucējiem, tātad liecina par pilsētas ainavu. Ideja par sienas krāsošanu kā mākslas pasākumu virmoja jau sen – pat Vangažu pilsētas domes laikā. “Radās ideja rīkot grafiti festivālu. Šī ideja ne tikai atrisināja sienas pielietojumu, bet arī ļāva jaunajiem māksliniekiem, kuri aizraujas ar šo mākslas veidu, izpausties, parādīt, ka grafiti nav tikai sienu ķēpāšana, bet vesels mākslas un dzīves stila virziens,” uzsver Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko.
Šogad festivālā piedalījās 12 dalībnieku no Vangažiem, Rīgas, Jūrmalas, Berģiem un Inčukalna. Grand prix ieguva dalībnieks ar pavārdu Hawk no Rīgas.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017