Rīga 2°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 21:27
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
27. novembrī Kultūras ministrijā tika pasniegta kultūras zīme “Latviskais mantojums” 14 lauku tūrisma uzņēmējiem kā pateicība par līdz šim paveikto kultūras mantojuma daudzināšanā. Zīmi pasniedza kultūras ministre Dace Melbārde, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis un Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele, klātesot kultūras mantojuma komisijas ekspertiem.
Uz zīmes saņemšanu bija ieradušies gan uzņēmēji ar savām ģimenēm un draugiem, gan pašvaldību pārstāvji, kas vēlējās sveikt savējos šajā svinīgajā brīdī. Latviskā mantojuma zīme tiek piešķirta kopš 2013. gada sadarbībā ar Kultūras ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību. Kultūras zīme “Latviskais mantojums” tiek pasniegta Latvijas tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu, rādot to apmeklētājiem. Zīme izveidota pēc “Lauku ceļotāja” iniciatīvas, lai godinātu un rādītu latviskās kultūras un sadzīves mantojumu, kas dzīvo mūsdienās. Pēc šīs zīmes var pazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus.
Latviskā mantojuma zīmi saņem saimnieki – naktsmītnes, lauku saimniecības, amatnieki, lauku krodziņi, latvisko tradīciju pasākumu rīkotāji un vadītāji, muzeji, kolekcijas, prasmju un arodu zinātāji. Tā kalpo arī kā mārketinga zīme, kas norāda apmeklētājam, ka šajos objektos var iepazīt latvisko mantojumu. 2015. gadā zīmi saņēma 14 saimnieki.
Par latviskā zīmola saglabāšanu – Lūšu ģimene un Skrīveru pārtikas kombināts par konfekti “Gotiņa”.
Tas ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas 1957. gadā sāka ražot Latvijas nacionālo konfekti “Gotiņa”. 2011. gadā uzņēmumā uzsāka saimniekot skrīveriešu Lūšu ģimene, kas pēc uzņēmuma īpašumā esošajām sendienu receptūrām vāra un arī tirgo populārās konfektes. Tās tiek gatavotas no iebiezinātā piena un saldkrējuma sviesta, turklāt to tapšanā izmanto tikai roku darbu. Tagad vēsturiskajās ēkās un pēc sendienu receptēm atkal top gotiņkonfektes. Izveidots arī Gotiņas muzejs, kur aplūkojama “Gotiņu” etiķešu kolekcija un vēsturiski darbarīki.
Par latviskiem ēdieniem – individuālais komersants “Dzīles” un saimniece Aina Barsukova no Kārsavas novada Malnavas par latgaliešu virtuves mantojuma saglabāšanu.
Saimniecība piedāvā apmeklētājiem apgūt gan maizes cepšanas prasmes, gan degustēt un iegādāties maizi. Te baudāmi arī latgaliešu ēdieni, kas gatavoti pēc sentēvu receptēm. “Dzīļu” maiznīcas saimniece visu dara tā, lai nebūtu tā kā visiem, bet atšķirīgi. Viņas īpašais ēdiens ir pašceptā “Dzīļu maize”, kuras mīklā iejauc klijas, rozīnes, dzērveņu ievārījumu un linsēklas.
Par latviskiem ēdieniem – Jānis Krieķis no Smiltenes novada zemnieku saimniecības “Buliņi”.
Te top īsta rudzu maize, un apmeklētāji var piedalīties maizes cepšanas procesā. Galdā tiek likti latviešu iecienīti ēdieni, kas gatavoti no vietējo zemnieku piedāvātajām izejvielām. Interjerā izvietota senlaicīgu priekšmetu ekspozīcija.
Par tradicionālo amata prasmi – maizes cepšanu – Inga un Juris Lastovski no zemnieku saimniecības “Bērziņi” Ventspils novada Jūrkalnē.
Saimniecība iepazīstina apmeklētājus ar saldskābmaizes, pīrāgu un dažādu maizīšu cepšanas tradīcijām Jūrkalnes pusē. Cepšanā izmanto senas receptes un vairāk nekā 80 gadu vecu maizes krāsni. Saglabātas un tiek izmantotas arī tolaik darinātās abras, lize un abrkasis. Apmeklētājiem iespējams piedalīties gan maizes cepšanas procesā, gan degustēt un iegādāties produkciju.
Par Jāņu siera daudzināšanu – Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta saimniecības “Kociņi” īpašniece Inita Medne.
Viņas gatavotie sieri garšas īpašību dēļ izslavēti visā Latvijā. Pavārs Mārtiņš Rītiņš savu slaveno teicienu “Kas var būt labāks par šo?” veltījis arī Initas Mednes sietajam Jāņu sieram. Inita pārsvarā gatavo Jāņu sieru, saldo sieru ar rozīnēm, sieru ar saulespuķu sēklām, kā arī alkšņu malkā kūpinātu sieru un cep arī medus un biskvīta kūkas.
Par latviskās arhitektūras vērtību saglabāšanu ainavā un par latviskā ēdiena – maizes daudzināšanu – vējdzirnavu darbinieku saime no Āraišu vējdzirnavām Amatas novadā.
Āraišos atrodas Latvijā vienas no retajām holandiešu tipa vējdzirnavām, kas ir darba kārtībā. Katru gadu jūlija pēdējā svētdienā te svin Jēkabus – jaunrudzu maizes svētku dienu, kad daudzina maizes cepšanas tradīcijas un maizes cepējas. Ikdienā apmeklētājiem šeit piedāvā iemēģināt roku graudu malšanā, iepazīt vējdzirnavu darbības principus un baudīt latviešu virtuvi: īstas “Dzirnavnieka pusdienas” – putru no miežu miltiem ar gaļas mērci, plānās pankūkas, kefīru un zāļu tējas.
Par latviskās amatu prasmes atjaunošanu un uzturēšanu – tāšu pīšanu – Vizma un Pēteris Zvirbuļi no Līgatnes novada.
Viņi ir vienīgie bērza tāšu pinēji Latvijā – Tautas daiļamata meistari. Apmeklētāji viņu sētā var iepazīties gan ar pīšanas procesu, gan ar meistaru palīdzību izgatavot vienkāršus priekšmetus no bērza tāss, kas noder kā lieliski suvenīri. Meistari parūpējušies arī par sava amata nodošanu jaunākām paaudzēm.
Par Lībiešu krasta kultūrvides saglabāšanu un daudzināšanu – lībiešu žogiem – Andris Antmanis no Dundagas novada saimniecības “Pie Andra Pitragā”.
Trīs gadu laikā saimniecībā tapusi ekspozīcija ar 20 lībiešu krastam raksturīgiem piekrastes žogu veidiem. Ierosme tam rasta senās fotogrāfijās, pētot lībiešu krasta apbūvi. Apmeklētāji šeit var piedalīties arī zivju kūpināšanā, degustēt produkciju un noklausīties stāstījumu par piekrastes zvejniecības tradīcijām.
Par zvejniecības amata prasmju atjaunošanu un uzturēšanu – Ragaciema zvejnieki no Engures novada Ragaciema seduma tīklu būdām un saimniecības “MauriņiS”.
Ragaciemā zvejniecības māksla ir pārmantota no senčiem paaudžu paaudzēs, kas tur dzimuši, auguši un jūrā gājuši. Zvejnieki gan tolaik, gan tagad pulcējas sedumos, tīklu būdās glabā zvejas inventāru, bet sievas un bērni taro tīklus. Apmeklētājiem te dota iespēja kaut nedaudz ielūkoties zvejnieka darba ikdienā.
Par Piebalgas ainavas un kultūrvides uzturēšanu – Valentīna un Guntars Dolmaņi no Jaunpiebalgas novada bioloģiskās saimniecības
“Lielkrūzes”.
Dabas saimniecība “Lielkrūzes” ir lauku sēta ainaviskā vietā, ilgtspējīga, uz tautas tradīcijām balstīta ražošanas un dabas kopsakarību izpētes vieta. Dabīgā vidē te apskatāmi savvaļas govslopi un zirgi, ir aitu ganāmpulks, ūdeņos mājo vēži un desmit dažādu zivju sugu, mežos un laukos ligzdo vairāk nekā 70 putnu sugu.
Par tradicionālās sēļu sētas saglabāšanu un par sēļu virtuves tradīciju uzturēšanu – Rita un Juris Skrējāni no sēļu sētas “Gulbji” Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Viena no retajām vietām, kur iepazīstama Sēlijas vēsturiskajam novadam raksturīga “dzīva” sēta ar tās plānojumu un tipiskajām ēkām. Saimnieki apmeklētājiem piedāvā ekskursiju, seno sadzīves un saimniecības priekšmetu apskati, ārstniecības augu kolekciju, melno pirti un sēļu ēdienus – plānās pankūkas, grūbu zupu, kartupeļu biezzupu, sautētas pupas īpašā mērcē, bubertu, maizes zupu ar putukrējumu, tortes, zāļu tējas, kā arī īpašo ēdienu – cepelīnus.
Par latviskas amata prasmes daudzināšanu – kokamatniecību – Laura Batarevska un Kaspars Arnis no “Namdara darbnīcas” Garkalnes novadā.
Šajā saimniecībā ikviens var uzzināt, cik atšķirīgi izskatās, skan, smaržo un kalpo dažādi Latvijā augoši koki. Te var iemēģināt roku koka zāģēšanā ar veco divroci, nomizot baļķi ar slīmestu, iemācīties dzīt tapu vai salikt pirmo “vainagu” savai pirmajai guļbūvei, kā arī iegādāties dažādus suvenīrus no koka.
Par latvisko tradīciju uzturēšanu – zāļu tēju vākšanu un daudzināšanu – Sandra un Ivars Geibas no Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta zemnieku saimniecības “Kurmīši” un zāļu tējas “Kurmīši”.
Jau 20 gadus šis ģimenes uzņēmums piedāvā Latvijas iedzīvotājiem un tūristiem pašu audzētās un vāktās ārstniecības augu tējas – raudenes, asinszāles, vērmeles, melisas, kaķpēdiņas u.c. Apmeklētāji te var degustēt, iegādāties un uzzināt visu par tējām un to pozitīvo iedarbību uz cilvēku.
Par latviešu tradicionālā dzīvesveida kopšanu – Signe Ezeriņa no lauku sētas “Indāni” Kandavas novadā.
Saimniecībā valda īsta lauku sētas atmosfēra. Viesiem tiek piedāvāts iepazīt dažādus lauku mājdzīvniekus: zosis, trušus, aitas, kazas, zirgus un citus, nakšņot pirtiņā vai vasaras klētiņā, iepazīt seno darbarīku kolekciju, baudīt lauku pirti ar bērza un kadiķa slotiņām un zāļu tējām un mieloties ar dažādiem lauku labumiem. Šo sētu pamanījuši arī televīzijas un filmu veidotāji, te uzņemti gan TV šovi, gan filmas, piemēram, “Likteņa līdumnieki” un “Mazie laupītāji”.
Kopā ar 14 jaunpienācējiem kultūras zīmes “Latviskais mantojums” ekspertu atzinību saņēmušas jau 54 saimniecības Latvijā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017