Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 03:01
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Domes sēdē 4. novembrī, apspriežot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) jauno piedāvājumu jeb, viņu vārdiem runājot, administratīvi teritoriālā iedalījuma pilnveidošanas iespējas Latvijā, domnieki diskutēja par VARAM sagatavotajiem priekšlikumiem administratīvi teritoriālās reformas (ATR) turpināšanai, ar ko iepazīstināja ministrs Kaspars Gerhards un VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze. Pašvaldību vadītāji bija gandarīti par iespēju beidzot klātienē tikties ar ministru, taču norādīja uz nepieņemamo komunikāciju, kad par tik svarīgu jautājumu vispirms uzzināts no medijiem, turklāt tas sagatavots bez LPS, pašvaldību un iedzīvotāju viedokļu noskaidrošanas.
Septembra beigās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nāca klajā un iesniedza valdības koalīcijas partneriem jauno administratīvi teritoriālās reformas koncepciju ar diviem iespējamiem variantiem. Koncepcijā piedāvāts vēlreiz reformēt pašvaldības, to skaitu samazinot uz pusi vai četras reizes. Pirmais variants paredz, ka līdz 2021. gadam tiks izveidots 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modelis. To izstrādājot, ņemti vērā vairāki kritēriji – attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra, vismaz viena perspektīva vidusskola novadā, kā arī nosacījums, ka vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30 kilometriem. Otrais variants piedāvā sākotnēji 29 sadarbības teritoriju izveidi ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kur pašvaldībām būs iespēja brīvprātīgi pievienoties.
K. Gerhards norādīja, ka 2014. gada decembrī valdība, apstiprinot Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, lēmusi, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz šāgada decembra beigām jāiesniedz priekšlikumi par teritoriālo iedalījumu sadarbības teritorijām ap lielajām pilsētām. Tāpēc ministrija sagatavojusi divus priekšlikumus par tālāko virzību – vai nu turpināt teritoriālo reformu, pilnveidojot esošos novadus un veidojot juridiski jaunus novadus, vai veidojot sadarbības teritorijas. Viņš uzsvēra, ka reformas turpinājuma virzīšana nozīmē valdības deklarācijā noteiktā uzdevuma pildīšanu par “mazas, efektīvas valsts pārvaldes izveidošanu”, nododot daļu valsts funkciju pašvaldībām, tomēr ar pašreizējo struktūru šāda funkciju nodošana daudzos gadījumos neesot iespējama.
Ministrs atzīmēja, ka šie priekšlikumi jau prezentēti Koalīcijas padomē, lai vienotos ar sadarbības partneriem par tālāko rīcību. “Vienotība” konceptuāli atbalstot tālāku virzību administratīvi teritoriālā dalījuma pilnveidošanā, savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji esot gatavi piedalīties diskusijās.
Ilona Raugze sniedza ministrijas skatījumu uz pašvaldību attīstības tendencēm pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas, kas raisot pārdomas par to, cik ilgtspējīga un attīstību veicinoša ir pašreizējā administratīvi teritoriālā dalījuma struktūra. Viņasprāt, pirms sešiem gadiem veiktās reformas rezultātā esot izveidotas ļoti atšķirīgas novadu pašvaldības ar dažādu kapacitāti un iespējām. Arī ministrijas pērn pasūtītais pētījums “Publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam”, kur analizētas demogrāfiskās tendences un veiktas prognozes, liecinot, ka Latvijā 80% iedzīvotāju dzīvo tikai 38 pašvaldībās, turklāt iedzīvotāju skaits līdz 2030. gadam pieaugšot vien Pierīgas reģionā, bet attālākajos novados, kas atrodas tālāk no attīstības centra, strauji samazināšoties. Pētījumā secināts: ja netiks panākts būtisks ekonomiskais progress, iedzīvotāju skaits 15 gadu laikā varētu sarukt vēl par 30 tūkstošiem jeb 20%.
VARAM valsts sekretāra vietniece uzdeva jautājumu – vai Latvijā ir nepieciešama tik sadrumstalota pašvaldību struktūra, kurā ar pakalpojumu sniegšanu piektajai daļai (20%) valsts iedzīvotāju nodarbojas vesela 81 pašvaldība? Viņa arī pauda, ka lielākas pašvaldības ar iedzīvotāju skaitu virs desmit tūkstošiem spējot pārņemt jaunas valsts funkcijas, lai pēc iespējas vairāk būtisku jautājumu risinātu tuvāk iedzīvotājiem.
Abas VARAM atbildīgās amatpersonas atzina, ka lielāks teritoriālais iedalījums neesot reformas turpinājuma pašmērķis, tomēr, pēc viņu pārliecības, lielāki novadi varot ieguldīt vairāk līdzekļu attīstībai, tiem esot lielāka iespēja apgūt ES finansējumu, piedaloties atklātajos konkursos, tāpat arī lielākiem novadiem esot mazāki administratīvie izdevumi. Šobrīd veidot pašvaldību sistēmas attīstības modeli, kas balstīts uz lielo pašvaldību iespējām un potenciālu, neļaujot mazo un vidējo novadu iespējas un kapacitāte.
Dzīve gan apgāž šos apgalvojumus, jo daudzi tā saucamie mazie novadi ir finansiāli pašpietiekami un novada resursu apjoms ļauj ne vien nodrošināt saviem iedzīvotājiem atbilstošu pakalpojumu klāstu, bet arī nopietni risināt ar attīstību saistītus jautājumus un apgūt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Tā, piemēram, Strenču novadā, kam ir trīs miljonu budžets, apgūti 11 miljoni Eiropas naudas, tajā skaitā rekonstruējot valsts autoceļa posmu uz Igaunijas robežu. Tāpat arī Naukšēnu novads, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir piektais mazākais Latvijā, dažādos attīstības rādītājos krietni apsteidz daudzus prāvākus novadus. Pašvaldību vadītāji uzskata, ka, lemjot par novadu nākotni, jāņem vērā nevis to izmērs vai iedzīvotāju skaits, bet gan attīstības rādītāji, iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšana, kredītportfelis un citi racionāli un saprātīgi izvērtējami nosacījumi.
“Vai rādītājiem par iztērētiem miljoniem ir jābūt vienādiem teritoriāli un iedzīvotāju ziņā atšķirīgām pašvaldībām vai tomēr šie skaitļi jāsasniedz atbilstoši apdzīvotībai?” ar pretjautājumiem ministram cēlās kājās Raunas novada pašvaldības vadītāja Evija Zurģe. Viņa vēlējās no atbildīgās personas par valsts reģionālo attīstību dzirdēt skaidrojumu, kā strādāsim turpmākajos gados – vai visu tautu sakoncentrēsim Pierīgā vai strādāsim uz to, lai arī laukos kāds paliek? Līdz šim viņa neesot saņēmusi reālos faktos pamatotu atbildi, kādu ieguvumu, tostarp ekonomisko, dos plānotie reformas varianti gan novada teritorijas iedzīvotājiem, gan valsts attīstībai kopumā. Uz to K. Gerhards atbildēja, ka visa pamatā – pakalpojumu pieejamība, ko apliecinot arī ministrijas uzdevumā veiktais pētījums.
Savukārt Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs šo pētījumu kritizēja – ja tajā būtu iekļauti objektīvi dati par visiem pakalpojumiem, ko sniedz pašvaldības, un pakalpojumiem, ko sniedz valsts iestādes, tad rādītāji būtu pavisam citi. Piebaldzēnu pārstāvis pieminēja ne tikai viņa puses, bet daudzu izmēros līdzīgo sāpi par jaunajā plānošanas periodā mazajām pašvaldībām “nogrieztajiem” struktūrfondiem, ieskaitot Eiropas fondu finansējumu skolām. I. Raugze gan solīja pierādīt, ka atbilstoši noteikumiem fondu atbalsta iespējas ir pieejamas visām pašvaldībām.
Tomēr arī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsvēra nesamērīgo Eiropas fondu finansējuma un pašvaldībām piešķirto līdzekļu proporciju lielajās un mazajās pašvaldībās. Viņš ironiski solīja iet ministrijai palīgā un uzskatāmības labad sagatavot karti ne tikai par vidusskolām, bet arī par citiem fondu ieguldījumiem, lai redzētu, kādi līdzekļi pašvaldību grupām nonāk un cik pareizi, tālredzīgi un ilgtspējīgi tie valstī tiek sadalīti.
VARAM piedāvātā koncepcija satrauc arī Lielvārdes novada pašvaldību un Jāni Āboliņu, jo, viņaprāt, tā nesaskan ar vairākiem plānošanas dokumentiem un ar tiem saistītiem normatīviem. Nupat sācies Eiropas Savienības struktūrfondu apguves jaunais periods, kas saplānots, balstoties uz Nacionālo attīstības plānu, kas savukārt veidots, ņemot par pamatu pašreizējo administratīvi teritoriālo iedalījumu. Tāpat pašvaldības pauž bažas par iespējamo apdraudējumu struktūrfondu projektiem, kuros partneri ir citu valstu pašvaldības, un par daudzviet reģionos un pašvaldībās nesen izstrādātajām un apstiprinātajām attīstības programmām un ilgtspējīgas attīstības stratēģijām, kas ir vidēja un ilga termiņa dokumenti.
Vidzemes plānošanas reģiona publiski paustais viedoklis liek pirmām kārtām uzklausīt iedzīvotāju domas. Vidzemnieki uzskata, ka plānotā reformas otrā kārta nav viennozīmīgs instruments deklarētajai vienlīdzīgas ekonomiskās attīstības nodrošināšanai reģionos. Latvijā nav korekti salīdzināmu datu, kas apstiprinātu, ka iedzīvotāju un teritorijas ziņā lielākie novadi ir attīstītāki un iedzīvotājiem tuvāki nekā mazie novadi.
Kaspars Gerhards palika pie sava, ka mazām pašvaldībām trūkst kapacitātes. Par to liecinot arī saņemtās atbildes no ministrijām un iestādēm uz VARAM jautājumu par gatavību nodot valsts funkcijas pašvaldībām. Daudzas vietvaras turpretī pauž, ka jau tagad pašvaldības daudzko dara valsts vietā, jo valsts nespēj pildīt savas funkcijas, piemēram, izglītības, veselības un drošības jomā vērojama valdības nespēja risināt problēmas. Vairākas pašvaldības uztur gan savu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, lai nelaimes gadījumā palīdzība būtu pieejama uz vietas, gan savu pašvaldības policiju. Tāpat vietējā vara gādā, lai pedagogi saņemtu pēc iespējas cienīgāku atalgojumu. Tieši nelielajās pašvaldībās ir vislielākā iespēja ikdienā tikties ar iedzīvotājiem, apzināt viņu problēmas un palīdzēt tās risināt. Turklāt ne mazāk svarīgs ir lokālpatriotisma un iedzīvotāju iesaistīšanās faktors.
Pašvaldību uzskats – izmaiņas pirmām kārtām vajadzīgas valsts pārvaldē. Novadiem pārņemot daļu ministriju funkciju, efekts no administratīvi teritoriālās reformas būtu daudz lielāks. LPS priekšsēža vietnieks un Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis griezās pie ministra ar aicinājumu ierosināt reformu valsts pārvaldē. Viņu atbalstīja arī Madonas novada pašvaldības vadītājs Andrejs Ceļapīters: “Ir jābūt pārmaiņām valsts pārvaldē un pakalpojumu nepazušanā no mūsu teritorijām.”
LPS priekšsēdis vērsa uzmanību, ka nevienā politiskās partijas programmā, startējot pēdējās vēlēšanās, neko neesot atradis par administratīvi teritoriālās reformas turpinājumu. Viņaprāt, partijai vai partijām, kuras uzstāj uz pašvaldību reformu, šāda nostādne būtu jāiekļauj 2017. gada pašvaldību vēlēšanu programmā, lai vēlētāji varētu lemt par mandāta došanu šādām iniciatīvām. “Mēs esam gatavi atbalstīt pārmaiņas, ja redzam rezultātu. Taču mūs aicina iesaistīties pokerā un nevis ar mūsu, bet jūsu kārtīm, turklāt iezīmētām,” sacīja A. Jaunsleinis.
Pašvaldības aicina detalizēti un objektīvi izvērtēt iepriekšējās reformas ietekmi uz pašvaldību attīstību un tikai pēc tam nākt klajā ar paziņojumiem un virzīt reformas turpināšanu. Daudzu pašvaldību vadītāji uzsver, ka dažādos novados teritorijas attīstības un efektīvas pārvaldes sasniegšanas veids var būt atšķirīgs, tādēļ, vērtējot pašvaldību rīcībspēju un efektivitāti, jāņem vērā daudzi apstākļi un nosacījumi. Pašvaldību vadītāji aicina nepieļaut nepamatoti lielu novadu veidošanu, kas attālāko teritoriju iedzīvotājus attālinātu no vietējās pārvaldes, samazinātu pakalpojumu pieejamību un neveicinātu novadu teritoriju attīstību un no tām izceļojušo tautiešu atgriešanos. Novadu pārstāvji kategoriski iebilst pret jebkādu piespiedu administratīvi teritoriālo reformu.
Jau pēc Domes sēdes – 16. novembrī ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumiem par jaunā administratīvi teritoriālā iedalījuma pilnveidošanu tika iepazīstināta koalīcijas darba grupa. Atsevišķi koalīcijas pārstāvji atzina, ka Latvijā ir daudzas mazās pašvaldības, kuras pēc jaunā finanšu izlīdzināšanas likuma stāšanās spēkā nespēšot pildīt likumā noteiktās funkcijas, tomēr patlaban vēl pāragri jaunajā lēmumprojektā minēt noteiktu pašvaldību skaitu, kas izveidosies pēc to apvienošanās.
Savukārt 1. decembrī, izskatot VARAM priekšlikumus par valsts teritoriālā iedalījuma pilnveidošanu, visu koalīcijas partiju pārstāvji vienojās atbalstīt sadarbības teritoriju noteikšanu un nolēma attīstīt koncepcijas otro variantu, kas paredz pašvaldībām iespējas brīvprātīgi apvienoties.
Konsultējoties ar pašvaldībām un iesaistītajām institūcijām par sadarbības teritoriju izveidošanu, līdz 2016. gada 1. oktobrim VARAM iesniegs priekšlikumus Ministru kabinetā un Saeimā – likumprojektus par pašvaldību sadarbības teritoriju noteikšanu, vienlaikus nosakot administratīvos centrus.
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa viedoklis
Pašlaik Latvijā nav nepieciešams veikt jaunu administratīvi teritoriālo reformu, kamēr nav pienācīgi izvērtēti iepriekšējās, 2009. gadā veiktās, reformas ieguvumi un tas, cik daudz sasniegts no iecerēm pašvaldību ceļu un skolu tīklu sakārtošanā – to uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, 8. decembrī darba vizītes laikā tiekoties ar Vecpiebalgas novada domes deputātiem.
Valsts prezidents uzskata, ka lēmumiem par turpmākām pašvaldību reformām un apvienošanu jābalstās uz rūpīgu ekonomisko un sociālo apsvērumu analīzi, kā arī konsultācijām ar iedzīvotājiem. 119 novadu modelim noteikti ir daudz pilnveidošanas iespēju, veidojot ekonomiski attīstītiesspējīgas teritorijas. Tomēr vispirms jādomā par to, vai jaunais modelis vietējiem iedzīvotājiem nodrošinās kvalitatīvu dzīvesvidi un samazinās teritoriju sociālekonomiskās atšķirības.
Lemjot par administratīvo teritoriju apvienošanu, ir jāvērtē pašvaldību spējas pildīt tām likumos noteiktās funkcijas, nodrošināt pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, nodrošināt uzņēmējdarbības attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai nepieciešamo infrastruktūru. Te ir svarīgs pašu iedzīvotāju un arī pašvaldību viedoklis, tāpēc noteikti nepieciešama diskusija.
Pašlaik nosliekties par labu kādai no izskanējušajām idejām (nepastāvot detalizētām koncepcijām) būtu pāragri.
Tikšanās laikā Vecpiebalgas novada deputāti Valsts prezidentam jautāja par reformām ne tikai pašvaldību, bet arī valsts pārvaldes līmenī. Raimonds Vējonis norādīja, ka jebkuru reformu īstenošana atkarīga no politiskās gribas. “Ja nav pietiekamas aktivitātes nozaru ministriju vai valdības līmenī, ir grūti nodrošināt efektīvu reformu gaitu,” uzsvēra Valsts prezidents, piebilstot, ka no savas puses turpinās atgādināt par nepieciešamību īstenot neatliekamās reformas tādās nozarēs kā izglītība un veselība.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017