Rīga 9°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 0m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 23:10
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
EuroPCom konferencē Briselē iepazīta Rēzeknes novada pieredze
21. un 22. oktobrī Beļģijas galvaspilsētā Briselē norisinājās ikgadējā Reģionu komitejas rīkotā komunikācijas konference EuroPCom, kurā Rēzeknes novada Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Anna Jaudzema dalījās sava novada pieredzē par komunikāciju ar iedzīvotājiem administratīvi teritoriālās reformas laikā.
Seminārā “Reformējot normu”, kas bija veltīts dažādu valstu pašvaldību pieredzei komunikācijā ar iedzīvotājiem administratīvi teritoriālo reformu laikā, A. Jaudzema pastāstīja, ka jau vairākus gadus pirms jaunā novada izveides ar vietējo masu mediju starpniecību notikusi regulāra saziņa ar topošā novada veidojošo pagastu iedzīvotājiem par sadarbības iespējām ar toreizējo Rēzeknes rajona padomi. Tāpat pagastos organizētas iedzīvotāju tikšanās, un vietējie reportieri Eiropas Savienības finansētos projektos gatavojuši ziņu lapas par aktuālajiem jautājumiem pagastos, kas nodrošināja atgriezenisko saiti starp iedzīvotājiem un administrāciju. Liela uzmanība tika pievērsta arī jauniešiem, veidojot jauniešu padomes, lai veicinātu viņu iesaisti lēmumu pieņemšanā un ieinteresētu viņus palikt dzīvot un strādāt Rēzeknes novadā.
Arī Somijas Salo pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Teija Jervele (Teija Järvelä) apstiprināja, ka jaunās Salo pašvaldības izveidē komunikācijai ar iedzīvotājiem bijusi izšķirīga loma. Jaunā Salo pašvaldība tika izveidota 2009. gadā, apvienojot desmit pašvaldības vienā. Galvenās ziņas, ko administrācija vēlējās nodot apvienojamo pašvaldību iedzīvotājiem, bija, ka pilsētas centrs un lauku apvidi būs vienlīdz nozīmīgi un neviens nezaudēs savu darba vietu. Pašvaldības komunikācijas speciālisti arī radīja “Reformas kunga” tēlu, cenšoties to veidot par pozitīvu varoni, un tas arī sekmīgi izdevies.
Līdzīgi kā Rēzeknes novadā, arī Salo veidošanas laikā tika rīkotas iedzīvotāju tikšanās, lai veicinātu diskusijas un uzzinātu iedzīvotāju domas un viedokļus. Par vienu no lielākajām problēmām, kas joprojām nav atrisināta, T. Jervele atzina jaunās Salo pašvaldības ģerboņa izvēli. Pēc ilgām un neviennozīmīgām diskusijām par jaunās pašvaldības ģerboni izvēlēts otras lielākās pilsētas ģerbonis, taču tas joprojām tiek lietots ļoti retos gadījumos, jo ne visu pašvaldību iedzīvotāji uzskata to par pareizo izvēli. Ģerboņa vietā daudz lielāku atbalstu guvis jaunās pašvaldības logo, kas izveidots pilnīgi no jauna.
EuroPCom konference šogad notika jau sesto reizi, pulcējot 900 dalībnieku – komunikācijas nozares pārstāvjus un ekspertus no vietējām un reģionālajām pašvaldībām, valsts iestādēm un Eiropas līmeņa institūcijām. Viņi divu dienu garumā piedalījās interaktīvos semināros, debatēs un lekcijās, diskutējot un klausoties par būtiskākajiem izaicinājumiem komunikācijas jomā.
Pašvaldību pārstāvji diskusijā par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū
Reģionu komitejas (RK) Sociālās politikas, izglītības, nodarbinātības, pētniecības un kultūras komisijas sanāksmē, kas 19. novembrī norisinājās Briselē, diskusiju centrā bija jautājums par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū. Ilgstošais bezdarbs ir aktuāla problēma arī Latvijā, jo ilgstošie bezdarbnieki veido 30,7% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.
Runājot par sabiedrības grupām, kuras ir visneaizsargātākās pret ilgtermiņa bezdarbu, Latvijas delegācijas Reģionu komitejā pārstāve Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere aicināja pievērst uzmanību ne tikai cilvēkiem ar zemu kvalifikāciju, vientuļajiem vecākiem un personām ar invaliditāti, bet arī iedzīvotājiem ar hroniskām slimībām un cilvēkiem pirmspensijas vecumā. “Mēs nedrīkstam aizmirst, ka saskaņā ar Eurostat pētījumiem vidēji Eiropas Savienībā lielāko ilgstošo bezdarbnieku grupu veido cilvēki vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Tādēļ ne tikai laikus būtu jādomā par šķēršļu mazināšanu nodarbinātībai un kvalitatīvu darba vietu pieejamību, bet svarīgi uzmanību vērst arī uz preventīviem pasākumiem aktīvas novecošanās kontekstā,” uzsvēra L. Gintere.
Eiropas Komisijas (EK) Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta pārstāvis norādīja, ka ilgstošais bezdarbs ir viens no nozīmīgākajiem aspektiem, kas veicina iedzīvotāju nabadzību un sociālo atstumtību, tāpēc šai jomai patlaban pievērsta īpaša uzmanība. Viņš izteica cerību, ka ilgstošā bezdarba novēršanai dalībvalstis gan pietiekami atvēlēs, gan pienācīgi izmantos līdzekļus no Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).
Reģionu komitejas atzinums sniedz vietējo un reģionālo pašvaldību viedokli par Eiropas Komisijas septembrī publicēto priekšlikumu Padomes ieteikumam par ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanu darba tirgū. Tajā uzsvērts, ka vairāk nekā 12 miljoni cilvēku Eiropā ir bez darba jau ilgāk par vienu gadu. EK sagatavotā priekšlikuma mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm rast risinājumus, lai ilgstošie bezdarbnieki varētu atgriezties darba tirgū. Līdztekus maijā atjauninātajai Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai šī ir vēl viena Žana Kloda Junkera vadītās Komisijas konkrēta iniciatīva, kuras mērķis – stiprināt darbavietu radīšanu un ekonomikas atlabšanu Eiropā.
Migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs akcentē pašvaldību lomu bēgļu krīzes risināšanā
“Viens no būtiskākajiem Eiropas Savienības migrācijas politikas punktiem ir likumīgā migrācija,” 3. un 4. decembrī Briselē notikušajā Reģionu komitejas 115. plenārsesijā savā uzrunā uzsvēra Eiropas Komisijas migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls. Viņš akcentēja pašvaldību lomu bēgļu krīzes risināšanā, jo tās uzņemas lielāko slogu, un aicināja pašvaldības meklēt sabiedrotos Eiropas Komisijā šo uzdevumu īstenošanai.
Pievēršoties drošības tēmai Eiropas Savienībā, D. Avramopuls kritizēja vairāku ES dalībvalstu nevēlēšanos iesaistīties Eiropas Komisijas piedāvātajā patvēruma meklētāju pārvietošanas shēmā. Viņš arī norādīja, ka būtu jāizveido vairāk vienas pieturas aģentūru, kādas patlaban jau darbojas Lampedūzas un Lesbas salā. “Ja abi šie punkti darbosies, tad drošība Eiropas Savienībā pieaugs. Tie migranti, kuri uzskatāmi par draudu ES drošībai, jāatpazīst pēc iespējas agrāk. Tāpat migranti, uz kuriem neattiecas starptautiskie noteikumi un kuriem nav tiesību atrasties Eiropas Savienībā, jāsūta uz mītnes vietām, pilnībā respektējot cilvēktiesības,” uzsvēra D. Avramopuls.
Uzrunā komisārs arī atsaucās uz 12. novembrī Valletā (Maltā) notikušo samitu par migrāciju, kurā ES dalībvalstis un citi Eiropas līdzekļu devēji vienojās izveidot ES Ārkārtas fondu stabilitātes nodrošināšanai un nelikumīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka pēc šā samita bēgļu plūsma no Āfrikas valstīm sarukusi, jo, no vienas puses, ES apsolījusi palīdzību un, no otras puses, pretī tiek prasīta Āfrikas valstu un to politisko līderu sadarbība. “Ja nemobilizēsim vietējās pašvaldības un iedzīvotājus, šai politikai nebūs rezultātu. Tas ir jutīgs jautājums, kā pilsoņi mēģina atbalstīt šo politiku,” norādīja komisārs.
Vaicāts par iedzīvotāju gatavību uzņemt un integrēt bēgļus vietējā sabiedrībā, Latvijas delegācijas Reģionu komitejā pārstāvis un Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs pauda bažas, ko vēl vairāk pastiprinājuši 13. novembrī Parīzē notikušie terorakti. “Vietējie iedzīvotāji izsaka bažas par bēgļu iespējamo uzņemšanu mūsu novadā. Iedzīvotāji jūtas bažīgi, vai radikāli noskaņotas personas nevarētu būt arī bēgļu vidū,” atklāja A. Lielmežs.
Reģionu komitejas 115. plenārsesijā Latvijas delegāciju pārstāvēja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais un Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents.
Briselē atklāts Demogrāfisko pārmaiņu pakts
7. decembrī Briselē atklāja Demogrāfisko pārmaiņu paktu (Covenant on Demographic Change), ko plānots veidot kā Eiropas Savienības mēroga pašvaldību, nevalstisko organizāciju, universitāšu un uzņēmēju asociāciju, lai kopīgi rastu risinājumus sabiedrības aktīvas un veselīgas novecošanās sekmēšanai. Atklāšanas sanāksmē no Latvijas piedalījās Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus un Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāves Ilona Segliņa un Aija Vecenāne. Patlaban interesi pievienoties Demogrāfisko pārmaiņu paktam jau izteikušas 77 organizācijas, tostarp arī 46 vietējās un reģionālās pašvaldības.
2010. gadā 17,4% no Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem bija vecumā virs 65 gadiem, savukārt 2060. gadā šīs vecuma grupas iedzīvotāju skaits varētu sasniegt jau 30%. Tādēļ Eiropas valstīm jāpiemērojas sabiedrības novecošanās tendencēm un jāmeklē risinājumi, lai veicinātu seniorus dzīvot veselīgi, aktīvi un neatkarīgi, vienlaikus mazinot viņu atkarību no ģimenes locekļiem un arī uzlabojot senioru dzīves kvalitāti.
Dažādas aktivitātes senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai tiek aktīvi īstenotas arī Latvijas pašvaldībās. Tā, piemēram, Talsu novada domes priekšsēdētājs atklāja, ka viņa pārstāvētajā novadā darbojas pat vairākas senioru biedrības, sekmējot vecļaužu dzīves kvalitātes uzlabošanu, organizējot biedriem kopīgas ekskursijas un sniedzot cits citam palīdzību. Tāpat arī biedri piedalās svarīgu, pensionāriem būtisku jautājumu rosināšanā un izlemšanā, tādējādi turpinot aktīvu iesaisti savas ikdienas veidošanā.
Savukārt Rīgas domes pārstāves dalījās labās prakses pieredzē, rīkojot visdažādākās aktivitātes galvaspilsētā dzīvojošajiem senioriem. Patlaban Rīga kopīgi ar Pērnavu (Igaunijā) un Turku pilsētu (Somijā) īsteno projektu “Būsim aktīvi! – Vecāka gadagājuma cilvēku sociālās izolētības mazināšana caur brīvprātīgo darbu Igaunijā, Latvijā un Somijā”. Projekta mērķis ir veicināt senioru aktīvu dzīvesveidu, iesaistot viņus brīvprātīgajā darbā un mazinot to sociālo izolētību, kas atstāj negatīvu ietekmi uz senioru veselības stāvokli un dzīves kvalitāti. Līdztekus Rīgas pilsētā tiek īstenota virkne aktivitāšu senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai, piedāvājot veselīga uztura lekcijas un praktiskās nodarbības, kā arī organizējot fiziskās aktivitātes grupas Rīgas parkos un mežos.
Demogrāfisko pārmaiņu pakts darbosies kā Beļģijā reģistrēta starptautiska bezpeļņas asociācija, kurā var iesaistīties ikviens interesents, piemēram, vietējās un reģionālās pašvaldības, valsts institūcijas, nevalstiskās organizācijas, uzņēmumi, pētniecības centri un universitātes, brīvprātīgi apņemoties veicināt vecāka gadagājuma cilvēkiem draudzīgas vides veidošanu un daloties savā pieredzē ar citiem pakta biedriem. Iepazīties ar informāciju par Demogrāfisko pārmaiņu paktu un tam pievienoties var AFE‒INNOVNET tīkla mājaslapā: afeinnovnet.eu.
Dainis Turlais: ES pilsētvides attīstības programmai jāsasniedz konkrēti rezultāti pašvaldībās
“Eiropas Savienības politikai un izstrādātajām programmām jābūt konkrētām un īstenotām vietējās un reģionālajās pašvaldībās, galaproduktam jānonāk pie mūsu iedzīvotājiem,” ES Reģionu komitejas Teritoriālās kohēzijas politikas komisijas sanāksmē 11. decembrī Briselē diskusijā par ES pilsētvides attīstības programmu uzsvēra Latvijas delegācijas Reģionu komitejā pārstāvis un komisijas otrais vicepriekšsēdētājs Dainis Turlais.
Pirmās politiskā līmeņa diskusijas par ES pilsētvides attīstības programmu notika Latvijas prezidentūras laikā ES Padomē, panākot vienošanos par šo programmu. Politiskā vienošanās jeb “Rīgas deklarācija” paredz, ka ES pilsētvides attīstības programmai jāuzlabo ES politiku efektivitāte, kas ietekmē pilsētu attīstību, jānodrošina mērķtiecīgāks atbalsts dažādām pilsētām un jāveicina zināšanu un pieredzes apmaiņa. Nīderlande, kas par ES Padomes prezidentvalsti kļūs 2016. gada 1. janvārī, par vienu no prioritātēm noteikusi ES pilsētvides attīstības programmu un 2016. gada 30. maijā plāno pieņemt “Amsterdamas paktu” par virzību uz ES pilsētvides attīstības programmas īstenošanu.
Lai organizētu un pārvaldītu darbu ES pilsētvides attīstības programmā, Nīderlande piedāvā veidot brīvprātīgas partnerības par programmas tematiskajām prioritātēm, sākumā – četras partnerības par mājokļu, nabadzības, migrantu un bēgļu integrācijas, kā arī gaisa kvalitātes tēmām. Rīga izteikusi interesi iesaistīties partnerībā par mājokļu jautājumiem. Katra partnerība darbosies trīs gadus, un to uzdevums būs dalīties labās prakses pieredzē un sagatavot rīcības plānu par kādu ES pilsētvides attīstības programmas tematisko prioritāti, sniedzot priekšlikumus labākam regulējumam un finansējumam. Ar “Amsterdamas paktu” aizsāktos pirmo partnerību izstrādāto rīcības plānu ieviešana.
Dainis Turlais uzrunā Reģionu komitejai pauda, ka tieši vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji var sniegt informāciju par vietējā līmenī veiksmīgi īstenotu politiku, kas palīdzētu veidot uz rezultātiem orientētu pilsētvides politiku: “Mēs esam redzējuši, ka Eiropas Savienības pilsoņi ir ieinteresēti piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un varam izdarīt secinājumus par ES politikas efektivitāti. Posms no idejas līdz realizācijai un rezultātam, ko saņem katrs iedzīvotājs, ir ļoti nekonkrēts. Tāpēc aicinu Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu uz ciešāku sadarbību ar Reģionu komiteju, jo šeit mēs esam tie cilvēki, kuri ne tikai strādā ar politiku, bet arī redz saikni ar iedzīvotājiem un to, cik politika ir efektīva un kādu konkrētu labumu tā sniedz mūsu iedzīvotājiem.”
Plānots, ka partnerības sāks darboties 2016. gada janvārī. Eiropas Komisijas DG REGIO Pilsētvides politikas darba grupas vadītājs Olivjē Bodlē atklāja, ka partnerības veidos 15 cilvēku grupa, kurā būs pārstāvji no pilsētām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem, Eiropas Komisijas un attiecīgajām dalībvalstu institūcijām. Pirmie darba rezultāti gaidāmi līdz 2016. gada beigām, un, pamatojoties uz tiem, Komisija izvērtēs, kā turpināt darbu pie pārējām astoņām ES pilsētvides attīstības programmas tematiskajām prioritātēm.
Nīderlandes prezidentūra ES Padomē pieprasījusi sagatavot Reģionu komitejai atzinumu “Konkrēti pasākumi virzībā uz ES pilsētvides attīstības programmas īstenošanu”, ko plānots pieņemt 7.–8. aprīļa plenārsesijā. Šo atzinumu prezentēs 2016. gada maijā Amsterdamā paredzētajā Reģionu komitejas Teritoriālās kohēzijas politikas komisijas un Padomes prezidentvalsts kopīgi rīkotajā izbraukuma sanāksmē, kurā pieņems “Amsterdamas paktu” par pilsētvides attīstības programmu.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017