Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 11:49
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Vismaz reizi gadā Latvijas Pašvaldību savienība tradicionāli rīko Novadu dienu, lai uz aktuālu jautājumu apspriešanu pulcētu gan lielo, gan mazo novadu vadītājus. Pērnruden Novadu dienas dalībnieki sabrauca Iecavā, bet šoruden 23. oktobrī Novadu diena norisinājās Priekuļu novadā. Šoreiz pašvaldību vadītāji, speciālisti un ministriju pārstāvji diskutēja par bēgļu uzņemšanu, pašvaldību sadarbību ar uzņēmējiem un izglītības sistēmas attīstību.
Novadu dienu atklāja namamāte – Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa – viena no tiem 480 pozitīvajiem, pretimnākošajiem un precīzajiem darbiniekiem, kuri, kā rakstīts bukletā “Laipni aicināti Priekuļu novadā”, darbojas novada pašvaldībā un ar to saistītajās iestādēs. Smelties sauli Priekuļos aicina gan novada ģerbonis, gan šķelmīgi smaidošā saulīte novada logo formā, gan saules pulksteņi, un to pelēcīgajā dienā novada saimniece novēlēja ikvienam ciemiņam.
Novadu dienas darbs tika organizēts trīs telpās un trīs grupās. Vispiepildītākā bija Priekuļu kultūras nama Spoguļu zāle, kas bija atvēlēta tiem pašvaldību vadītājiem un interesentiem, kas ar ciemiņu – Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietnieka Dimitrija Trofimova un Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieka Ingus Allika – palīdzību cerēja noskaidrot atbildības sadali starp valsti un pašvaldībām sakarā ar patvēruma meklētāju uzņemšanu. Diemžēl ministriju pārstāvji nevarēja sniegt īsti pārliecinošas atbildes un risinājumus. Foruma diskusijās domas par bēgļu uzņemšanu dalījās galvenokārt tāpēc, ka ar pašreizējiem resursiem un infrastruktūru nav iespējams nodrošināt nepieciešamo atbalstu. Darba grupa, ko vadīja Rundāles novada domes priekšsēdētājs un LPS Tehnisko problēmu komitejas vadītājs Aivars Okmanis, kopā ar LPS ģenerālsekretāri Mudīti Priedi un padomniekiem Ilzi Rudzīti un Aino Salmiņu, apkopojot diskusijā apspriestās problēmas, noslēgumā piedāvāja Novadu apvienībai rezolūciju par rīcības plānu to personu pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība.
Savukārt darba grupā par uzņēmējdarbības jautājumiem tās dalībnieki Rūjienas novada domes priekšsēdētāja Gunta Gladkina un LPS padomnieces lauku attīstības jautājumos Sniedzes Sproģes vadībā diskutēja par pašvaldības sadarbību ar uzņēmējiem, investoriem un organizācijām un par novada attīstību ietekmējošiem faktoriem, tajā skaitā specializāciju kādā nozarē. Īpaša uzmanība tika veltīta meliorācijai un lauku jeb grants ceļu programmai, kā arī kooperācijas iespējām, par ko savā pieredzē dalījās Kuldīgas novada pašvaldība.
Izglītības darba grupas uzmanības centrā bija ne tikai jaunais pedagogu atalgojuma modelis, bet sistēmas attīstība kopumā – izglītības tīkla optimizācija, izglītības kvalitāte un karjeras attīstības atbalsts. Šo darba grupu vadīja LPS padomniece Ināra Dundure. Grupas dalībnieki uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieci un Izglītības departamenta direktori Eviju Papuli un viņas kolēģes.
Pēc darba grupās to vadītāji plenārsēdē sniedza darba grupu ziņojumus un iepazīstināja ar savā jomā būtiskāko. Ināra Dundure atzina, ka izglītībai paredzētajiem struktūrfondiem valstī trūkst ilgtspējīga skatījuma. Viņa vērsās pie politiķiem ar aicinājumu iesaistīties LPS Izglītības un kultūras jautājumu komitejas darbā.
Tā saucamās “bēgļu” darba grupas vadītājs Aivars Okmanis Novadu apvienībai un tās priekšsēdētājam Gintam Kaminskim cēla priekšā lēmuma projektu par rīcības plānu to personu pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība.
Novadu dienas noslēgumā pašvaldību vadītāji vienojās, ka valsts līmenī nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa politikas plānošanas dokumentu bēgļu un patvēruma meklētāju integrācijas jomā. Novadu sapulce nolēma, ka šajā politikas plānošanas dokumentā ir jāparedz šādi principi: atbilstoši ANO konvencijā noteiktajam integrācijai jābūt “divvirzienu” procesam; investīciju piešķiršana to pašvaldību infrastruktūrā, kur koncentrējas patvēruma meklētāji; finansējuma atvēlēšana integrācijas programmu īstenošanai pašvaldībās; tiek novērsta situācija, ka patvēruma meklētāji pēc bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas deklarē savu dzīvesvietu pagaidu izmitināšanas centrā.
Pieņemtais lēmums arī paredz prasīt, lai pašvaldību izdevumu kompensācija no valsts budžeta līdzekļiem tiktu veikta reizi ceturksnī atbilstoši noslēgtajam līgumam ar uzņemošo pašvaldību un pašvaldību faktiskajiem izdevumiem. Tas nepieciešams tāpēc, ka patlaban nav veikti aprēķini sociālo pakalpojumu kompensēšanai pašvaldībām, sociālo garantiju nodrošināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, nav izvērtēti papildu izdevumi sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un citi neparedzēti izdevumi.
Novadu vadītāji uztur prasību, ka iespējamais valsts atbalsta samazinājums bēgļiem nedrīkst ietekmēt pašvaldību budžetus.
Pašvaldību pārstāvji pieņēma arī rezolūciju par valdības piedāvātajiem administratīvi teritoriālā dalījuma variantiem, aicinot pārtraukt nelietderīgas diskusijas par kārtējo apvienošanu, kamēr nav izvērtēti iepriekš veikto pasākumu rezultāti, un novadu apvienošanā saglabāt brīvprātības principu. Tāpat valdība tiek aicināta nodrošināt pētījuma izstrādi par to, kā attīstības pasākumu nefinansēšana ir ietekmējusi situāciju novados.
Pēc karstām diskusijām un darba grupu ziņojumiem Novadu dienas dalībnieki tika aicināti iepazīt Priekuļu novadu klātienē. Viesiem bija iespēja apskatīt Veselavas muižu, Lielo Ellīti – baltā smilšakmens iežu atsegumu ar alu, kas ir viens no vecākajiem tūrisma objektiem Latvijā, un paciemoties Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā “Kalāči”, kā arī nomēģināt Priekuļu labumus.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017