Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 5m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 13:57
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Ik gadu Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija pasludina tematisko gadu, lai pievērstu uzmanību kādai Eiropas Savienībā aktuālai problēmai. 2015. gads veltīts attīstības sadarbības politikas jautājumiem un tādējādi pasludināts par Eiropas gadu attīstībai. Tas ir pirmais tematiskais gads, kas veltīts ar ES ārpolitiku saistītai jomai. Eiropas Savienība ir lielākais palīdzības sniedzējs pasaulē, un svarīgi, lai sabiedrība ir informēta par ES īstenoto attīstības sadarbību, uzsverot sasniegtos rezultātus un sekmējot iedzīvotāju tiešu iesaisti un ieinteresētību attīstības sadarbībā.
Galvenais mērķis attīstības gada aktivitātēm Latvijā ir palielināt dažādu mērķa grupu iesaisti Latvijas attīstības sadarbībā, veicinot informētību par ES un Latvijas sniegtās palīdzības rezultātiem un nodrošinot iespējas iesaistīties attīstības gada aktivitātēs. Latvijas Prezidentūras ES Padomē ietvaros 2015. gada 21. un 22. maijā notika Austrumu partnerības samits, kurā ES dalībvalstis vienojās par nepieciešamību stiprināt tās valstis, kas veic reālas reformas un noslēgušas Asociācijas līgumu – Ukraina, Gruzija un Moldova. Laba pārvaldība ir definēta kā viena no prioritātēm, kurā Austrumu partnerības valstis vēlas gūt labās prakses pieredzi no Eiropas Savienības valstīm.
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ik gadu izsludina grantu konkursu attīstības sadarbības un attīstības izglītības projektu īstenošanai sadarbībā ar Austrumu partnerības valstīm. Grantu 20 572 eiro apmērā saņēma arī Latvijas Pašvaldību savienība projekta “Administratīvi teritoriālās reformas un finanšu decentralizācijas sinerģija labas pārvaldības stiprināšanai Moldovā” īstenošanai no 2015. gada 1. jūlija līdz 30. novembrim. Iesniegti tika 43 projektu pieteikumi, bet atbalstīja tikai trīs, tāpēc par to ir liels prieks un gandarījums.
Moldova ir viena no Latvijas prioritātēm Eiropas Kaimiņu politikas un Austrumu partnerības ietvaros. Kopš 2005. gada Moldova ir arī viena no Latvijas galvenajām attīstības sadarbības partnervalstīm. Latvijas attiecības ar Moldovu tiek veidotas, pamatojoties uz divpusējās sadarbības principiem un Latvijas kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts statusu. Tās ir draudzīgas un konstruktīvas. Moldovas valdība atzīst, ka decentralizācijai ir būtiska loma pārvaldes reformu īstenošanā, veidojot autonomas un demokrātiskas vietējās pašvaldības, kas spēj efektīvi veikt savus pienākumus. Moldovas pašvaldību patstāvība ir ierobežota, jo tām nav stabilas ieņēmumu bāzes. Moldovā pēc neatkarības iegūšanas no PSRS pārmantotā fiskālā sistēma nav veicinājusi pašvaldību attīstību, bet Latvijā ir izveidojusies stabila pašvaldību finansējuma bāze un nostiprināta pašvaldību sarunu sistēma ar valdību. Īstenojot reformas, Moldovas kolēģus ļoti interesē Latvijas pieredze, un tas lielā mērā noteica šā projekta nepieciešamību.
Projekta laikā no 21. līdz 25. septembrim LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Kandavas novada domes priekšsēdētājs Normunds Štoferts, Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa un Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks piedalījās ekspertu vizītē Moldovā.
Kišiņevā notika tikšanās ar Moldovas Pašvaldību asociācijas CALM kolēģiem, bet vairākās Moldovas pašvaldībās tika sarīkotas tikšanās ar Moldovas pašvaldību vadītājiem, kur Latvijas pašvaldību vadītāji stāstīja par administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu Latvijā, sarunu sistēmu ar valdību un Latvijas Pašvaldību savienības kā pašvaldības pārstāvošās asociācijas darbību, mērķiem un uzdevumiem. Latvijas pašvaldību vadītāji viesojās vairākās Moldovas pašvaldībās un Gagauzijas reģionā, kur pārrunāja turpmāko sadarbību starp abu valstu pašvaldībām.
CALM pārstāvji mācību vizītē Latvijā ieradās oktobra beigās. Moldovas kolēģus interesēja Latvijas pašvaldību pieredze, it īpaši šādās jomās:
• kompetences sadalījums starp valsti un pašvaldībām, kas korelē ar vietējo pašvaldību resursiem un kapacitāti kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanā;
• pašvaldību finanšu sistēma, kas nodrošina vietējo pašvaldību fiskālo autonomiju un palielina efektivitāti un taisnīgumu resursu sadalījumā;
• pašvaldību administratīvās kapacitātes palielināšana un to sadrumstalotības samazināšana.
Moldovas kolēģi viesojās Latvijas Pašvaldību savienībā un Kandavas, Engures, Jaunpils un Ventspils novadā, kā arī tikās ar Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktori Intu Komisāri un LR Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedru Juri Šulcu.
Kandavā Moldovas Pašvaldību asociācijas biedri tikās ar Kandavas novada domes priekšsēdētāju Normundu Štofertu un iepazinās ar Kandavas novada pieredzi Latvijas administratīvi teritoriālās reformas jautājumos. Vizītes svinīga atklāšana un novada prezentācija notika Kandavas kultūras namā.
Lai veicinātu pieredzes apmaiņu ekonomikas un sociālās attīstības projektu sagatavošanā un ieviešanā, kā arī lai organizētu kopīgus pasākumus, popularizētu moldāvu un latviešu nacionālās tradīcijas un kultūras mantojumu, Kandavā tika parakstīts sadarbības līgums starp Geleuzu Moldovas Republikas Strešenu rajonā un Kandavas novada pašvaldību Latvijas Republikā. Līgumu parakstīja Strešenu rajona Geleuzas pašvaldības priekšsēdētāja Nikoleta Malai un Kandavas novada domes priekšsēdētājs Normunds Štoferts.
Moldāvu viesi apmeklēja Kandavas vecpilsētu un Promenādi, Novada muzeju un amatniecības centru, Kandavas Sporta halli, tūrisma informācijas centru, Kandavas Lauksaimniecības tehnikumu un stadionu, kā arī viesojās Zantes un Zemītes pagastā. Atmiņai tapa kopīgs foto pie Kandavas novada ģerboņa simbola – akmenī kalta mežakuiļa.
Engures novadā Moldovas Pašvaldību asociācijas CALM delegācija tikās ar pašvaldības vadību un Engures novada domes priekšsēdētāju Gundaru Važu.
Viesi iepazinās ar ābolu audzēšanas saimniecību z/s “Eglēji”, M.P. “Socks” zeķu fabriku, lidostu “Airport Jūrmala” un Engures novada pašvaldības darbu.
28. oktobrī Moldovas delegācija viesojās Jaunpilī. Viesi tika iepazīstināti ar pašvaldības darbu, abas puses diskutēja par pieredzi pašvaldību attīstības jautājumos. Lai prezentētu Jaunpils bagāto kultūrvēsturisko mantojumu un amatu prasmes, ciemiņus aicināja apmeklēt Amatu māju un Jaunpils pili.
Ņemot vērā abu valstu efektīvo likumdošanu, savstarpējo cieņu un kopīgos rīcības pamatprincipus, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere parakstīja sadraudzības līgumus ar trim Moldovas pašvaldībām – Kahulu, Strešeni un Štefan Vodi, lai attīstītu sadarbību dažādās jomās, un vienojās:
veicināt pieredzes apmaiņu un īstenot kopīgus projektus, lai paaugstinātu pašvaldību kapacitāti;
organizēt kopīgus pasākumus, lai izplatītu moldāvu un latviešu nacionālās tradīcijas un popularizētu kultūras mantojumu starp iedzīvotājiem, kā arī organizēt pašvaldības kolektīvu koncertus un lietišķās tautas mākslas un bērnu mākslas izstādes;
rīkot citus pasākumus, kas paplašinās sadarbību.
Moldovas kolēģi sacīja lielu paldies AS “Jaunpils pienotava” par gardajiem sieriem, kā arī SIA “Jaunpils pils” un p/a “Jaunpils” kolektīvam par viesmīlīgo uzņemšanu!
Ventspils novadā viesi tikās ar novada domes priekšsēdētāju Aivaru Mucenieku un LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini. Moldovas pašvaldību vadītāji izvaicāja par Latvijas pašvaldību sarunu sistēmu ar valdību un administratīvi teritoriālās reformas vērtējumu – ieguvumiem un zaudējumiem. Moldovas pārstāvji izteica cerību, ka Latvijas pieredze pozitīvi ietekmēs administratīvi teritoriālo reformu un fiskālo decentralizāciju Moldovā, veidosies konstruktīvs dialogs ar likumdevēja institūcijām un pārvaldes reformas valstī. Būtisks ieguvums no projekta ir gan ciešāku sadarbības saišu veidošanās starp abu valstu pašvaldību asociācijām – LPS un CALM, kā arī starp Moldovas un Latvijas pašvaldībām.
_____________________
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija piešķīrusi finansējumu LPS no valsts budžeta programmas 07.00.00 “Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība” līdzekļiem projekta “Administratīvi teritoriālās reformas un finanšu decentralizācijas sinerģija labas pārvaldības stiprināšanai Moldovā” īstenošanai, ko granta saņēmējs – LPS – iesniedzis projektu konkursam “Atbalsts attīstības sadarbības projektiem Latvijas Republikas noteiktajās saņēmējvalstīs”. Šī publikācija atspoguļo tikai autores viedokli.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017