Rīga 4°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 09:29
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Saules pulksteņi
Priekuļu novada ģerbonī ir attēlota saule ar ciparnīcu vidū, jo laiks un tā mūžīgais ritums secīgi sakārto notikumus, nosakot to ilgtspēju un nozīmību. Priekuļu novads apvieno četrus pagastus – Priekuļus, Liepu, Mārsnēnus un Veselavu, un katrs bagāts ar savām tradīcijām, objektiem un dižiem cilvēkiem. Priekuļu novada spilgtākās Laika grāmatas lappuses glabā Eduarda Veidenbauma vārdu, te ierakstītas rūpes par Veselavas un Liepas muižas kompleksu, prieks par unikālo smilšakmens veidojumu – Lielo Ellīti, lepnums par zinātnieku viedajiem prātiem Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā, apbrīna par izcilajiem dabas veidojumiem gravās un upju krastos.
Kā vienojoši objekti visos pagastos tiek izveidoti Saules pulksteņi. Pirmais tika atklāts 2011. gadā Priekuļos, Saules parkā. Tas ir dalības jeb analemmatiskais saules pulkstenis, kas atšķiras no citiem klasiskajiem saules pulksteņu veidiem ar to, ka laika nolasīšanā ir jāpiedalās cilvēkam – nostājoties uz centrā esošās datumu tabulas, iespējams pašam ar savu ēnu parādīt pareizu laiku.
Otrs Saules pulkstenis atrodas Mārsnēnu centra parkā. Tas papildina parkā esošo veselības taku, kas rotāta ar latviskām zīmēm. Pulkstenis vizuāli veidojas no akmeņiem, kam pāri pārvijušās trīs tautiskas jostas. Mūsdienu materiāli un apdare apvienojumā ar nemainīgu laukakmeņu vērtību, respektējot tautiskās tradīcijas, veido vietu laika iepazīšanai.
Šogad Liepas pagastā kopš 13. augusta saules laiku sācis rādīt trešais novada saules pulkstenis, kas pievienojies jau izveidotajiem laikrāžiem Priekuļos un Mārsnēnos. Šis saules pulkstenis atrodas stāvlaukumā pie Lielās Ellītes. Pulkstenis rāda laiku pulksten divos dienā – saulei spīdot caur liepu lapā iegriezto romiešu divnieku, uz skalas ēna rāda precīzu laiku.
No idejas līdz rezultātam!
Šogad otro gadu pēc kārtas notika mazo projektu konkurss “Mēs novadam 2015”, kura tēma bija vide un kultūra. Konkursam tika iesniegtas deviņas projektu idejas, no kurām pieci projekta iesniegumi guva apstiprinājumu. Izvirzītos projektus finansēja Priekuļu novada pašvaldība. Salīdzinot ar 2014. gadu, iedzīvotāju aktivitāte augusi, jo iepriekš konkursā projekta pieteikumus iesniedza tikai trīs pretendenti.
Iedzīvotāju aktīvās darbības rezultātā, apvienojoties Mārsnēnu pagasta mazo bērnu vecākiem kopīgā darba grupā, nu pieejams paplašināts un sakopts bērnu rotaļu laukums. Papildus esošajiem bērnu rotaļu elementiem uzstādīts jauns, drošs rotaļu atrakciju komplekss – koka namiņš, kāpelējamās zviedru sienas un bērnu šūpoles, kā arī sakoptas smilšu kastes, nomainot smiltis un pārvelkot tīklu. Pirms projekta īstenošanas tika savākti 55 vietējo iedzīvotāju atbalsta paraksti par projekta nepieciešamību.
Savukārt Veselavas muižas parkā Veselavas kultūras un vēstures biedrība sadarbībā ar jauniešiem rīkoja kopīgu talku un iestādīja 60 vīteņrozes pie piecām dekoratīvajām arkām. Katra arka, rožu stādiem ieaugoties, veidos savu krāsu gammu (rozā, sarkanu, oranžu, baltu un dzeltenu), piešķirot muižas parkam renesanses krāšņumu. Ziedošās rozes atdzīvinās un izdaiļos muižas parku, priecējot apmeklētājus.
Jaunraunas pagastā Priekuļu novada represēto kopa uzstādīja piemiņas plāksni Jaunraunas pagasta komunistiskā genocīda upuriem, kuri miruši izsūtījumā. Tā būs kā vēsturiska liecība jaunajai paaudzei.
Dāmu deju grupa “Mežrozīte” turpmāk gan novada ļaudis, gan tuvus un tālus viesus priecēs ne tikai ar saviem priekšnesumiem, bet arī jauniem, skaistiem tērpiem.
Novada aktīvie jaunieši parūpējušies radīt “Mobilo atpūtas zonu”, kur pasākumu laikā iespējams atpūsties šūpuļtīklos.
Priecājamies par tiem aktīvajiem iedzīvotājiem, kuriem ir idejas, vēlme un darba spars darīt darbus, kas priecē arī citus!
Uzstādīti jauni trenažieri “Sporta birzītē”
Pavisam nesen Priekuļu sporta laukums pēc iedzīvotāju aptaujas ieguva nosaukumu “Sporta birzīte”. Te vietējie iedzīvotāji nodarbojas ar dažādām sportiskām aktivitātēm. Redzot, ka aktīvās atpūtas piekritēju kļūst arvien vairāk, piedāvājums “Sporta birzītē” tika papildināts, uzstādot deviņu veidu āra trenažierus un divu līmeņu pievilkšanās stieni ar mērķi nodrošināt piemērotus apstākļus aktīvai atpūtai un izklaidēm svaigā gaisā dažādām vecuma grupām, veicinot to fizisko un garīgo attīstību, kā arī palielinot izpratni par sportisko aktivitāšu lietderību.
Āra trenažieri lieliski papildina jau esošās sporta un aktīva laika pavadīšanas iespējas, jo blakus atrodas volejbola un basketbola laukumi, tenisa galdi, bērnu spēļu laukums, kā arī trase velobraucējiem.
Uzstādīto aprīkojumu var izmantot ikviens novada iedzīvotājs, aktīvi pavadot laiku un reizē arī uzlabojot veselību. Šeit patīkami un lietderīgi savu laiku var vadīt vecāki ar bērniem, jo blakus atrodas bērnu rotaļu laukums. Āra trenažieri uzstādīti, pateicoties valsts budžeta programmai “Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem”.
Veselavas muiža
Viens no kultūras un tūrisma objektiem Priekuļu novadā ir Veselavas muiža, kas celta 1765. gadā. Muiža ievērojama ar kundzisko Kungu māju – vienu no lielākajām mūra muižām Latvijā. No 1797. līdz 1920. gadam muiža piederēja baronu fon Kampenhauzenu dzimtai.
Šobrīd Veselavas muiža ir pašvaldības īpašums, un tai izstrādāts atjaunošanas projekts. Pašvaldība, piesaistot dažādu projektu līdzfinansējumu, cenšas muižas Kungu māju un tās telpas pamazām atjaunot to vēsturiskajā izskatā. Muiža ir apdzīvota, tajā atrodas Veselavas pagasta pārvalde, bibliotēka, pasts un tautas nams.
Muiža apmeklētājus piesaista ne tikai ar savām vēsturiskajām vērtībām, bet arī ar akustiskiem koncertiem visa gada garumā. Nu jau par tradīciju kļuvuši jūlijā rīkotie Rožu svētki, kad rozes priecē ne tikai muižas dārzā, bet to burvība un smarža reibina apmeklētājus ikvienā muižas telpā.
Ik rudeni Veselavas muiža piedalās Piļu un muižu asociācijas rīkotajās “Leģendu naktīs”. Tad logos iemirdzas sveces, tiek pārstāstītas leģendas par Rasu, skan klusināta mūzika un dziedājumi, atdzīvojas senie muižas notikumi un, ja paveicas, pusnaktī muižas dārzā var ieraudzīt pašu Balto dāmu.
Veselavas muižu un parku iecienījuši arī kāzinieki, kuri savai īpašajai dienai vēlas piešķirt romantisku atmosfēru. Muižas kamīnzālē un vasarā dārzā tiek rīkotas svinīgās laulību ceremonijas. Pēc laulību reģistrācijas jaunais pāris kopā ar viesiem atbilstoši gadalaikam var baudīt pirmo dzirkstoša šampanieša tostu salonā pie kamīna ar sprakstošu uguns liesmu vai caur ziedu arku doties uz muižas dārzu. Pils parka dīķī ir iespēja izvizināties ziediem rotātā laivā.
Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs “Kalāči”
Eduarda Veidenbauma ģimene uz “Kalāčiem” pārcēlās, kad zēnam bija pieci gadi. Slavenais latviešu dzejnieks te audzis, mācījies, strādājis un arī miris. Muzejs “Kalāči” pastāv kopš 1958. gada, taču interesenti jau krietni pirms tam apmeklējuši šo vietu, lai iepazītos ar Veidenbauma dzīvi un daiļradi.
Muzejā apskatāma ekspozīcija par Eduardu Veidenbaumu un dzejnieka memoriālās lietas. Apmeklētājus gaida arī izstāžu zāle, kur vienkopus var redzēt Latvijā plašāko Vidzemes lāžu ekspozīciju un iepazīties ar 19. un 20. gadsimta saimniecības piederumiem.
Plašajā dārzā atrodas Eduarda Veidenbauma piemineklis un Eduarda tēva stādītie ozoli, bet dārza stūrī paslēpusies bieži daudzinātā Veidenbauma klētiņa, kurā dzejnieks mitinājies pa vasarām.
Pēc ciemošanās Eduarda Veidenbauma memoriālajās mājās var doties uz Liepas kapiem, kur šogad, sakopjot dzimtas kapa vietu, rekonstruēti apstādījumi.
Šis gads muzejam bijis jo īpaši darbīgs un rosīgs pasākumu ziņā. Bez tradicionālajiem pasākumiem (maija pēdējā svētdienā “Eduarda diena” un oktobra pirmajā svētdienā dzejnieka dzimšanas dienai veltītais pasākums, neiztrūkstoši arī Muzeju nakts) muzejs savā sētā priecājās uzņemt arī plenēra dalībniekus – rakstošos jauniešus un bērnus no Valmieras puses dzejnieces Dainas Sirmās, kā arī māsu dzejnieču Agneses un Madaras Rutkeviču pavadībā, jauniešus no Latvijas, Francijas, Rumānijas un citām valstīm pasākumā “Laukos jaunieši var”, Vispasaules latviešu ģimeņu saieta “3x3” dalībniekus ekskursijā pa “Kalāčiem” un koka maizes cepšanā, “Ķieģeļa mākslas festivāla” dalībniekus un apmeklētājus, Dzejas dienu dalībniekus un vēl daudzus citus apmeklētājus.
Ik pa diviem gadiem “Kalāčos” tiek piešķirta Veidenbauma prēmija literātiem. Tāds bija arī šis gads, kad Veidenbauma dzimšanas dienas pasākumā paziņoja un novembra pēdējā sestdienā svinīgā pasākumā Liepas kultūras namā sveica 2015. gada laureātu Gunti Eniņu par darbu “Nezināmā Latvija”.
Lielā Ellīte
Novadu dienas dalībniekiem bija iespēja paviesoties noslēpumainajā alā Lielajā Ellītē, kur tos sagaidīja laipna un visnotaļ gudra gide, kura atbraucējus iepazīstināja ar alas vēsturi. Ciemiņiem bija jāiziet dažādi rituāli, lai, ejot iekšā alā, Velns neparautu. Tā kā atbraucēji sacēla gana lielu kņadu, viesus aplūkot ieradās arī Velna jaunā draudzene Ragana, kurai bija notikusi ķibele ar jauno braucamrīku – slotu. Raganas spalgā balss pamodināja Velnu, un arī pats lielskungs iznāca no savas mājvietas kopā ar nabaga novārgušo muzikantu.
Velns, no atbraukušajiem uzzinājis, ko tie vēlas, lika viņiem iziet dažus pārbaudījumus. Viens no tiem bija Velna deja, ko visi ļoti ātri apguva un nodancoja Velnam par godu. Vārgākajiem dejotājiem Velns uzprišināja dūšu ar Velna dziru. Kad nu rituāls bija iziets, Velns ļāva viesiem apmeklēt savu rezidenci – Lielās Ellītes alu.
Liepas Lielā Ellīte ir Latvijā unikāls dabas objekts, ko Novadu dienas laikā bija iespēja apskatīt arī visiem pasākuma dalībniekiem. Lielās Ellītes ala kopā ar avotu ir nozīmīga svētvieta un sava iespaidīgā izmēra un formas dēļ bijusi populārs apskates objekts jau kopš seniem laikiem. Klints vēl joprojām ir ļoti savdabīga – pie alas ieejas izciļņi, nišas, dobumi, kā arī Latvijai unikāla arkāde, kas pēc Sietiņieža arkas sagrūšanas ir palikusi vienīgais šādas formas dabīgā smilšakmens veidojums Latvijā.
Viena no leģendām, kas apvij Lielo Ellīti, ir par Velnu, kurš šeit dzīvojis un baidījis vietējos iedzīvotājus, līdz to aizdzinis godprātīgs mācītājs. Novadu dienas dalībniekus pats Velns izklaidēja ar stāstiem par Lielās Ellītes rašanos, leģendām, kas šo noslēpumaino vietu apvij, un faktiem par tās unikalitāti Latvijā.
No daudzajiem Latvijas dabas objektiem Lielā Ellīte šogad tika izvēlēta par piemērotāko vietu, kur uzņemts reklāmas klips mobilo telekomunikāciju sakaru operatoram “Amigo”.
Rudens vēsmas no Jāņmuižas bērnudārza
2014./2015. mācību gads Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestādē iezīmējās ar lielām pārmaiņām – tika renovēta iestādes ēka. Pēc renovācijas tā kļuvusi estētiska, sakārtota un mūsdienu prasībām atbilstoša – silta, droša, energoefektīva. Tā kā beidzot tika sakārtota arī ventilācijas sistēma, bija iespējams izremontēt un iekārtot plašās pagraba telpas.
Te vieta rasta radošo darbu telpai, Montesori un smilšu spēļu terapijas kabinetam (iestādes bērni šīs nodarbības var apmeklēt par zemākām cenām), kā arī īpašajam lepnumam – sāls istabai, ko atklāja 2015. gada 5. februārī. Sāls istaba ir telpa, kurā no speciāla aparāta izdalās sāls joni. Tos ieelpojot (sausā inhalācija), tiek attīrīta, mitrināta un nomierināta elpceļu gļotāda, stabilizēta nervu sistēma un uzlabota vielmaiņa, asinsrite un imunitāte. Iestādes bērni mācību gada laikā bez maksas iziet divus pilnus sāls istabas terapijas kursus (desmit reizes). Pieaugušie priecājas, ka bērni te jūtas labi un, pašiem nemanot, kļūst daudz stiprāki, veselīgāki un laimīgāki!
Sapņi nebūt nav izsapņoti līdz galam, un šobrīd Jāņmuižā auklē sapni, ka bērnudārzā pavisam drīz būs dabas vides estētikas studija un silto smilšu iekārta, kas izstrādāta un patentēta tepat Latvijā un saņēmusi dažādas valsts mēroga un starptautiskas atzinības. Silto smilšu terapija uzlabo bērnu vispārīgo veselību, kā arī veicina smadzeņu, limfas un nervu darbību, asinsriti, elpošanu un citas organisma funkcijas.
Silto smilšu kastē paredzēts veikt individuālas strukturētas nodarbības vienas stundas garumā pa noteiktiem posmiem ar noteiktiem papildu metodiskajiem materiāliem, kas nepieciešami vingrinājumu veikšanai. Šajās nodarbībās bērniem stiprina realitātes izjūtu, aktivizē taustes sajūtu, stimulē sīko motoriku, nomierina hiperaktīvus bērnus un aktivizē pasīvos, nostiprina un koriģē stāju, pilnveido saskarsmes prasmes, attīsta dzirdi, atjauno saikni ar dabu.
Jāņmuižā sākts arī darbs pie sajūtu takas reorganizācijas – to veido plašāku un daudzveidīgāku. Rudenī audzinātājas kopā ar bērniem vāca dabas materiālus, pēc tam kaltēja, lai pavasarī tos varētu likt jaunajā sajūtu takā. Cerams, ka tā būs interesanta un sniegs bērniem dažādu sajūtu un impulsu pieredzi.
Ar pašvaldības atbalstu ieplānota plaša āra teritorijas infrastruktūras rekonstrukcija un pilnveide, ietverot reljefa organizāciju starp galveno ieeju un bērnudārza ēku, nodrošinot virszemes ūdeņu novadīšanu lietusūdeņu kanalizācijā, amfiteātra izveidi un pandusa izbūvi pie vienas no ēkas ieejām, kā arī apstādījumu plānošanu un apgaismes ķermeņu uzstādīšanu.
Jāņmuižas dārziņā svarīgs ir katrs bērns, un pedagogi cenšas katru no sirds iepazīt, izprast, atbalstīt un iedvesmot. Tas ir bērnudārza kolektīva galvenais darba virziens un ceļa rādītājs – vērot bērnus, viņu vajadzības un meklēt jaunas, radošas pieejas šo vajadzību piepildīšanai. Augstu jāvērtē arī Priekuļu novada pašvaldības izpratne par bērnudārza darbu un atbalstu gan ikdienā, gan jaunu, reizēm neparastu ideju īstenošanā. Kopā izdodas!
Tirdziņš Bērzkrogā
5. decembrī Veselavas pagasta Bērzkrogā – vietā, kur krustojas divi valstiski svarīgi ceļi, tika atklāts pirmais “Tirdziņš Bērzkrogā”. Organizatoru Unas Kārkliņas un Iritas Dvinskas aicināti, tajā piedalījās ap 40 tirgotāju, kas piedāvāja savus ražojumus un izstrādājumus – gan karstu asinsdesu ar brūkleņu ievārījumu, ļoti garšīgu uz ugunskura vārītu zupu un Veselavas muižas pļavu ziedu tēju, gan rokdarbus un dažādus mājražotāju un amatnieku izstrādājumus. Bērzkroga tirdziņa atklāšanas pasākumu ar dziesmām, dejām un rotaļām kuplināja Cēsu pilsētas kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Raitais solis”, jaunā talantīgā Veselavas dziedātāja Nikija Krivāne, “Puķīti pa dambi” azartiski palaida jauniešu tautas deju kolektīva “Veselava” dejotāji, bet vislielākās skatītāju simpātijas izpelnījās Judītes Vāveres skolotie mazie dziedātāji no grupas “Lietus lāses”.
Kā jau tas pienākas, pirmajā tirdziņā darbojās arī “Laimes aka” un izsole. Pateicoties zemnieku saimniecības “Brīvnieki” saimniekam Andrim Actiņam, azartiskākie pircēji izsoles gaitā varēja tikt pie divām svaigi kūpinātām līdakām.
Cerams, ka “Tirdziņš Bērzkrogā” kļūs par tradīciju un katra mēneša otrajā un ceturtajā sestdienā cilvēki speciāli brauks uz Bērzkrogu tirgoties un iepirkties. Jaunajā gadā tirgus paredzēts 9. un 23. janvārī.
Esi laipni gaidīts Priekuļos un jūties kā mājās!
Atvērtas durvis – šāds simbols turpmāk priecēs Priekuļu novada iedzīvotājus un viesus. Šobrīd jauno vides objektu, kura idejas autors ir Cēsu un Priekuļu mākslas skolas direktors Vilnis Kļaviņš, rotā grezna eglīte un sveiciens Ziemassvētkos. Viesmīlība un atvērtība domām, labiem darbiem, notikumiem novadā ir šo durvju ideja. Durvis ir katras mājas vizītkarte, tāpēc tās vienmēr būs laikmetīgas un aktuālas – tās dzīvos laikam un svētkiem līdzi. Kā katrs cilvēks svētkos sapoš savu māju un sētu – tā arī šīs durvis īpašos brīžos piedzīvos dažādas pārvērtības. Savukārt viesus tās uzrunās ar domu – nāc iekšā un iepazīsties!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017