Rīga 22°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 20:31
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
4. novembrī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Domes sēde, kurā apsprieda divus jautājumus – valsts rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumus administratīvi teritoriālās reformas turpināšanai. Domes sēdē piedalījās arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma un trīs ministri – iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, labklājības ministrs Uldis Augulis un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.
2015. gada jaunā problēma – patvēruma meklētāji un bēgļi
Ievadvārdos par patvēruma meklētāju un bēgļu uzņemšanu Laimdota Straujuma atzina, ka Eiropai pirmo reizi pēc kara nākas saskarties ar tik nopietnu krīzi kā patlaban un mēs nevaram pateikt, lai citas valstis ar to tiek galā. Bēgļu krīzes risināšanā svarīga ir visu Eiropas valstu kopējā atbildība, tomēr premjere uzsvēra, ka patvēruma meklētāji un viņu vajadzības nedrīkst kļūt prioritāras pār vietējo iedzīvotāju vajadzībām. Latvijai pakāpeniski divu gadu laikā būs jāuzņem vismaz 531 bēglis. Ministru prezidente pašvaldību vadītājiem solīja, ka izdevumu rēķinus par novadu un pilsētu aprūpē nonākušo bēgļu radītajiem izdevumiem pašvaldības varēs “piestādīt” valstij un saņems kompensāciju.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane iepazīstināja ar dienu iepriekš (3. novembrī) valdībā pieņemto rīcības plānu par to personu pārvietošanu un uzņemšanu Latvijā, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un šā plāna ieviešanas posmiem. Rīcības plāns paredz Latvijas apstākļiem piemērotas sistēmas izveidi patvēruma meklētāju uzņemšanai, kā arī bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu sociālekonomiskās iekļaušanas pasākumus.
Vispirms skaidrojumi, ko nozīmē termini “patvēruma meklētājs”, “bēglis” un “alternatīvais statuss”.
Patvēruma meklētājs ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā lūdz piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu. Patvēruma meklētāja statuss personai tiek piešķirts, kamēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pieņem lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu.
Bēglis ir persona, kurai likumā noteiktajā kārtībā ir piešķirts bēgļa statuss saskaņā ar 1951. gada ANO Ženēvas konvenciju.
Latvijā bēgļa statusu piešķir personām, kuras:
– pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, – savā iepriekšējā mītnes zemē
– un ja iepriekšminēto iemeslu dēļ persona nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību un atrodas ārpus šīs valsts teritorijas.
Alternatīvo statusu piešķir personām, kuras nevar atzīt par bēgļiem atbilstoši Ženēvas konvencijai, bet saskaņā ar Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, ES likumdošanu un dalībvalstu praksēm tām ir nepieciešama aizsardzība.
Alternatīvo statusu var piešķirt personai, ja ir pamats uzskatīt, ka:
– personai tās pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē, ja persona ir bezvalstnieks, draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai pazemojoša sodīšana;
– personai ir smagi un individuāli draudi, kas apdraud dzīvību vai veselību plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā;
– ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē.
Valdības apstiprinātajā rīcības plānā ir noteikti trīs rīcības virzieni: personu atlase un pārvietošana (ar to nodarbosies Iekšlietu ministrija); patvēruma meklētāju uzņemšana un izmitināšana (galvenokārt “Muceniekos”); sociālekonomiskās iekļaušanas pasākumi (pamatā gulsies uz pašvaldību pleciem). Finansējums plāna ieviešanai tiks novirzīts no valsts budžeta un ES fondu līdzekļiem, kur lielākā daļa paredzēta infrastruktūras nodrošināšanai un administratīvās kapacitātes celšanai. Kopumā plāna īstenošanai būs vajadzīgi gandrīz 15 miljoni: 2016. gadā – 9 424 001 un 2017. gadā – 5 570 026 eiro.
Patvēruma meklētāju uzņemšanas un izmitināšanas jomā rīcības plāns paredz patvēruma meklētājiem nepieciešamās dokumentācijas apstrādi, izmitināšanu patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā (PMIC) “Mucenieki”, papildu pagaidu uzņemšanas telpu piesaisti izmitināšanai un sociālekonomiskās iekļaušanas pasākumu uzsākšanai, kā arī aizturēto patvēruma meklētāju un imigrantu izmitināšanai.
Sociālekonomiskās iekļaušanas jeb integrācijas jomā plāns paredz latviešu valodas apmācību jau kopš pirmajām dienām “Muceniekos” un individuālas integrācijas programmas izstrādi katram patvēruma meklētājam. Personām tiks sniegta palīdzība arī nodarbinātības jautājumos un dzīvesvietas atrašanā. Lai bēgļi veiksmīgāk iekļautos sabiedrībā, sadarbībā ar nevalstiskajām un reliģiskajām organizācijām plānots piesaistīt brīvprātīgos un individuālos konsultantus. Arī pēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas tiks nodrošināts atbalsts izglītības un mājokļu pieejamības, kā arī sociālā atbalsta jomā.
Tāpat rīcības plāns paredz virkni pasākumu pēc lēmuma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas, piemēram, vispārējās izglītības nodrošināšanu nepilngadīgām personām valsts valodā, jauniešu profesionālās izglītības ieguves nodrošināšanu profesionālās izglītības iestādēs, sociālā atbalsta nodrošināšanu, atbalstu informācijas iegūšanā par mājokļa īri u.c.
Jāpiebilst, ka atbilstoši Saeimas Koalīcijas sadarbības padomes 26. oktobra un 2. novembra sēdē nolemtajam pabalsts bēgļiem un alternatīvo statusu ieguvušajām personām no 256,12 eiro samazināts uz 139 eiro.
Rīcības plānu izstrādāja ar Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas rīkojumu izveidotā un Iekšlietu ministrijas vadītā augsta līmeņa starpinstitucionālā darba grupa patvēruma meklētāju jautājuma risināšanai. Darba grupa plānā iekļāvusi 48 pasākumus (28 no tiem nepieciešams papildu finansējums, un tas ir iezīmēts). Plāna ieviešanā būs iesaistītas 11 ministrijas, kā arī pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Valsts budžets paredzēts galvenokārt infrastruktūrai – PMIC “Mucenieki”, nelegālo imigrantu izmitināšanas centram Daugavpilī, Valsts robežsardzei un darbinieku atalgojumam. Otrs finansējuma avots būs Eiropas fondi. LPS piedalīsies informatīvā ziņojuma sagatavošanā par bēgļu uzņemšanas un integrācijas pasākumu ietekmi uz pašvaldību budžetiem un normatīvo aktu grozījumu sagatavošanā, lai pašvaldība varētu personai, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, piešķirt sociālo palīdzību.
I. Pētersone–Godmane norādīja, ka Latvijai uzņemtās saistības par bēgļu uzņemšanu būs jāizpilda divu gadu laikā. Visus patvēruma meklētājus neuzņems vienlaikus, bet apmēram pa 30 cilvēkiem grupā. Trīs mēnešus viņi uzturēsies “Muceniekos”, kur mācīsies latviešu valodu un kopā ar savu atbalsta personu jeb mentoru domās, kur tālāk dzīvot un strādāt. Tiklīdz persona būs saņēmusi bēgļa statusu, “Muceniekos” uzturēties tā vairs nevarēs. Un te nu sāksies pašvaldību rūpe, jo bēglim Latvijā būs tādas pašas tiesības kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Kaut gan bēgļa statusu ieguvušie tāpat kā mūsu valsts pilsoņi varēs brīvi pārvietoties pa Eiropu, rīcības plāns veidots ar mērķi, lai viņi paliktu Latvijā.
Līdz šim vienīgā pašvaldība, kurai nācies risināt patvēruma meklētāju un bēgļu problēmu, ir Ropažu novads, tāpēc ropažnieku secinājumi un piedāvātie risinājumi var kalpot par paraugu citām vietvarām. Ropažu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā atrodas vienīgais patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs – “Mucenieki”, kas spēj uzņemt ap 200 cilvēku. Pēc bēgļa un vēlāk arī pēc alternatīvā statusa iegūšanas daudzi kļuvuši par Ropažu novada iedzīvotājiem, jo savu dzīvesvietu deklarējuši “Muceniekos”.
Ropažu novadā kopš 2008. gada uzņemti vairāki desmiti personu un sniegta sociālā palīdzība alternatīvo statusu ieguvušām personām gan garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta veidā, gan apmaksājot ikmēneša tēriņus, sedzot uzturēšanās izdevumus ilgstošās sociālās aprūpes iestādēs, sniedzot pabalstus mīkstā inventāra iegādei, patstāvīgās dzīves uzsākšanai un sakarā ar dzīvojamās platības ierādīšanu. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta 1¹. un 1². daļa nosaka sociālās palīdzības apjomu, kas pienākas alternatīvo statusu ieguvušajām personām: naktspatversme; patversme; informēšanas un konsultācijas pakalpojums; GMI pabalsts; nepilngadīgajām personām arī sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums. Šā paša likuma 9. pants uzliek par pienākumu pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamatdzīvesvietu, nodrošināt šim cilvēkam atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Līdz šim tas Ropažu novada pašvaldībai bijis papildu slogs bez atbilstoša līdzfinansējuma no valsts puses. Turpmāk šādi pienākumi, tiesa gan, ar iezīmētu finansējumu, gaida arī citas pašvaldības, kas uzņems bēgļus pēc tam, kad viņi atstās “Muceniekus”.
Pēc LPS lūguma starpinstitūciju darba grupā, kas gatavoja rīcības plānu par to personu pārvietošanu un uzņemšanu Latvijā, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tika uzņemts arī pārstāvis no Ropažu novada pašvaldības un Latvijas Pašvaldību savienības.
LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede domniekiem pastāstīja par Pašvaldību savienības paveikto šāgada jaunās problēmas risināšanā. Jau vasarā LPS nosūtīja aicinājumu visām pašvaldībām noteikt problēmas un veikt aprēķinus par iespējamiem pašvaldību izdevumiem saistībā ar bēgļu uzņemšanu. Atpakaļsaņemtajās vēstulēs minēti līdzīgi problēmjautājumi un iespējamie risinājumi. Pamatojoties uz pašvaldību vēstulēm, tika pieņemts pirmais LPS Valdes lēmums, ko nosūtīja arī Ministru prezidentei. Nedēļu pirms LPS Domes sēdes atbilstošu lēmumu pieņēma arī Novadu apvienība, un dienu pirms Domes sēdes LPS Valde apstiprināja 4. novembra Domes lēmuma projektu.
M. Priede atzina, ka darbs Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadītajā darba grupā bijis konstruktīvs un lietišķs un izskatīti daudz priekšlikumu, tomēr Latvijas Pašvaldību savienība šo plānu nesaskaņoja.
Pašvaldību savienība pauž gandarījumu par LPS iesniegtajiem priekšlikumiem, kurus valdība akceptējusi – pašvaldību darbinieku apmācības starpkultūru jautājumos un latviešu valodas apmācība jau kopš ierašanās brīža “Muceniekos”. Patvēruma meklētāju uzņemšanā no trešajām valstīm Latvijai līdz šim bijusi pieredze ar patvēruma meklētājiem galvenokārt no Irākas, Afganistānas, Vjetnamas un Sīrijas. Tā kā pašvaldību sociālajiem un izglītības darbiniekiem trūkst pieredzes un zināšanu par šo tautību cilvēku tradīcijām un kultūru, pēc pārrunām ar Kultūras ministriju izdevies rīcības plānā iestrādāt, ka tiks veiktas pašvaldību darbinieku apmācības starpkultūru jautājumos. No LPS bija arī prasība, ka latviešu valoda “Muceniekos” ir jāmāca jau kopš pirmās dienas, tāpat būtu jādomā, kā šos cilvēkus nodarbināt, lai viņi pa Mucenieku ciemu neklīstu bezdarbībā – tādēļ pozitīvi, ka rīcības plānā apsvērta šī iespēja.
Savukārt vairākos jautājumos Pašvaldību savienības un valdības viedoklis atšķiras. LPS uzskata, ka atbalsta personai jeb mentoram, kurš strādās ar bēgli vai bēgļa ģimeni, tas būtu jādara vismaz divus gadus, bet rīcības plāns paredz vienu. Tāpat priekšlikumu no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāt tulka pakalpojumus valdība akceptējusi tikai daļēji. LPS apgūtā citu valstu un arī ropažnieku pieredze liek uzturēt prasību, lai tulka pakalpojumi tiktu nodrošināti vismaz tik ilgi, līdz bēglis būs nokārtojis latviešu valodas eksāmenu un varēs komunicēt. Vēl viens jautājums, kas satrauc pašvaldības un jo īpaši izglītības darbiniekus, saistīts ar asistenta pakalpojumiem. Rīcības plānā tas paredzēts tikai bērniem ar īpašām vajadzībām, turpretī LPS uzskata, ka visiem bērniem, kas ierodas svešā vidē, ir vajadzīga palīdzība un asistents, turklāt tik ilgi, cik nepieciešams.
Informējot par LPS priekšlikumiem, Mudīte Priede uzsvēra, ka integrācijas procesam “Muceniekos” vai citā patvēruma meklētāju izmitināšanas vietā jānoslēdzas tad, kad sasniegti rezultatīvi rādītāji: apgūta latviešu valoda vismaz komunikācijas līmenī, atrasta dzīvesvieta un darbs, kā arī noslēgts līgums ar uzņemošo pašvaldību un apmācīti tās darbinieki. Galvenais LPS priekšlikums – atbildīgā iestāde slēdz līgumu ar uzņemošo pašvaldību par visu faktisko izdevumu pēcfinansēšanu, kas saistīti ar bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu pašvaldībā – sociālās palīdzības un citu sociālo pakalpojumu, bāriņtiesas, pirmsskolas un vispārējās izglītības, sabiedriskās kārtības nodrošināšanas, infrastruktūras izveidei nepieciešamajiem un citiem, arī neparedzētiem izdevumiem, turklāt pašvaldību izdevumi tiek kompensēti vismaz divu gadu periodā pēc statusa iegūšanas un ne retāk kā reizi trijos mēnešos. Valdība atbalsta citu variantu, nosakot, ka jautājumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu pašvaldībām lems, izskatot VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu par bēgļu un personu ar alternatīvo statusu uzņemšanas un integrācijas pasākumu ietekmi uz pašvaldību budžetiem atbilstoši pašvaldību faktiskajiem izdevumiem.
LPS Dome, vienam atturoties, pieņēma lēmumu “Par personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, uzņemšanu Latvijas pašvaldībās”. Lēmums paredz, ka valdībai normatīvajos aktos jānosaka ne tikai par bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu atbildīgā iestāde, kura slēdz līgumu ar uzņemošo pašvaldību par visu faktisko izdevumu pēcfinansēšanu, tāpat no valsts budžeta līdzekļiem jāapmaksā atbalsta personāla pakalpojumi izglītības iestādē ne mazāk kā divus mācību gadus visiem bērniem, kā arī jāapmaksā tulka pakalpojumi, jānodrošina valsts valodas apmācība un pabalstu izmaksa jāsaista ar personas pienākumu līdzdarboties integrācijas procesā. LPS Domes lēmumā uzsvērts, ka valdībai jāizstrādā ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments patvēruma meklētāju un bēgļu integrācijas jomā, paredzot, ka integrācijas process ir “divvirziena”, tiek veiktas investīcijas to pašvaldību infrastruktūrā, kur koncentrējas patvēruma meklētāji un bēgļi, nodrošināts finansējums integrācijas programmu īstenošanai pašvaldībās un novērsta situācija, ka patvēruma meklētāji pēc bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas deklarē savu dzīvesvietu PMIC.
Labklājības ministrs Uldis Augulis apšaubīja LPS prasību par asistenta nepieciešamību bērniem 20 stundas nedēļā ne mazāk kā divus gadus, kā arī tikpat ilgu individuālā konsultanta jeb mentora atbalstu. Savukārt LPS padomniece Ināra Dundure un Jelgavas pilsētas mērs Andris Rāviņš uzstāja uz šo prasību, pamatojot to ar Somijas pieredzi, kur mentorus skolās uztur tik ilgi, cik bērniem tas ir vajadzīgs, par virsmērķi stādot izglītības un valodas apguvi.
Latvijā ir viens patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs – “Mucenieki”, kura kapacitāte, nodrošinot adekvātus sadzīves apstākļus, ir 100 personas, bet ārkārtas situācijā tajā var izmitināt līdz 200 personām. Šobrīd tiek plānota “Mucenieku” telpu pielāgošana lielāka patvēruma meklētāju skaita izmitināšanai, kā arī papildu uzņemšanas telpu ierīkošana. Pēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas personai “Mucenieki” ir jāatstāj.
Kur bēgļi dzīvos pēc tam – par šo jautājumu Domes sēdē bija viskarstākās diskusijas. Rīcības plānā paredzēts, ka dzīvesvietas atrašanai atbalstu sniegs Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) konsultants, apzinot pieejamo īres tirgu, kā arī sadarbojoties ar pašvaldībām. Konsultants sadarbībā ar vietējo varu informēs arī par skolas un bērnudārza pieejamību un citiem jautājumiem.
Ropažu novada pašvaldības līdzšinējā pieredze liecina, ka pārcelties no “Muceniekiem”, piemēram, uz sociālo vai nelabiekārtotu dzīvokli vai istabu ar malkas apkuri un koplietošanas telpām šīs personas nav ar mieru. Taču ne visām pašvaldībām ir brīvs dzīvojamais fonds un dzīvokļi ar ērtībām. Valkas novada pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis gan atzina, ka atsevišķos gadījumos varētu atrast kādam sveštautietim darba vietu līdzās dzīvesvietai un šādās reizēs būtu izdevīgi investēt dzīvokļu remontā, tomēr viņa pašvaldībai šādu līdzekļu neesot. Viņš cerēja saklausīt pozitīvu atbildi, ka valsts varētu nākt talkā pašvaldībām izremontēt brīvos dzīvokļus, ko piedāvāt patvēruma meklētājiem, bet iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norādīja, ka šajā jautājumā jābūt visiem vienlīdzīgiem spēles noteikumiem. Valsts sekretāre ieteica meklēt palīdzību pie vietējiem uzņēmējiem, kuriem nepieciešams darbaspēks. To gan apšaubīja Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda, norādot, ka uzņēmēji nebūs gatavi veikt šādas investīcijas. Arī Laimdota Straujuma uzsvēra: “Nevaram bēgļus rindās uz pašvaldības dzīvokļiem nolikt priekšā mūsu cilvēkiem.”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards Domes sēdē atzīmēja, ka viņš apzinājis pašvaldību nostāju saistībā ar priekšlikumu to teritorijās izmitināt bēgļus. Lai gan daudzas pašvaldības noraidījušas iespēju uzņemt bēgļus savā administratīvajā teritorijā, sarunās tās esot paudušas izpratni: “Pašlaik pašvaldībām trūkst detalizētas informācijas par to iespējamo lomu bēgļu uzņemšanā. To tiešā atbildība un pienākums primāri ir rūpēties par vietējo iedzīvotāju interesēm un vajadzībām, turklāt pašvaldības ir atzinušas, ka bēgļu uzņemšanai tām nav pietiekamu finanšu resursu, lai veiksmīgi risinātu bēgļu izmitināšanas, sociālās palīdzības, izglītības un integrācijas problēmas, kā arī informētu iedzīvotājus par iespējamajām izmaiņām.” Ministrs norādīja, ka līdz 2016. gada vidum VARAM izstrādās informatīvo ziņojumu un atbilstoši pašvaldību reālajiem izdevumiem sniegs regulārus ziņojumus valdībā. Darba procesā vienošoties, kāda būs metodika, cik bieži informācija tiks apkopota un cik bieži izdevumus kompensēs.
Savos komentāros domnieki izteica vienprātīgu minējumu – maz ticams, ka bēgļi dosies dzīvot uz laukiem, drīzāk viņi koncentrēsies vietās, kas tuvāk Rīgai un kur lielāki sociālie pabalsti. Ministru prezidente un LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan uzsvēra, ka nevajadzētu šos cilvēkus koncentrēt vienā vietā.
Lielākās bažas pašvaldību pārstāvji pauž par slodzi sociālajiem dienestiem. Daļa vadītāju uzskata par kļūdainu un netālredzīgu valdības lēmumu samazināt valsts pabalstu bēgļiem no 256 uz 139 eiro, jo tas nav pietiekami ēšanai un sevis uzturēšanai. Vēl lielākas problēmas sāksies, kad bēgļiem pēc 12 mēnešiem pārtrauks maksāt šo summu un būs jāpamet patvēruma meklētāju centrs “Mucenieki”. Tad būs vai nu jāstrādā, vai jātukšo pašvaldību sociālais budžets.
Ieskatam par darba tirgu Latvijā piedāvājam iepazīties ar “CV Market” Latvijas filiāles direktores Renātes Zīvertes sniegto informāciju: “Interese analizēt datus par reģistrēto portāla lietotāju dzimto valodu mums radās saistībā ar šobrīd aktuālo bēgļu un imigrantu jautājumu. Šie dati parāda, cik liela nāciju dažādība jau šobrīd konkurē ar latviešiem un krieviem uz brīvajām darba vietām. Cittautieši raibā valodu daudzveidībā jau ir Latvijā un cenšas integrēties sabiedrībā un darba tirgū.”
“CV Market” izpētījuši, cik no darba portāla cvmarket.lv reģistrētajiem lietotājiem – vairāk nekā 175 tūkstošiem speciālistu, kas ir darba meklētāji un strādājošie, kā dzimto valodu norādījuši citu, nevis latviešu vai krievu valodu. Secinājums – cittautieši jau lielā daudzveidībā konkurē Latvijas darba tirgū. Vairāk nekā 3% darba meklētāju Latvijā dzimtā valoda ir angļu, lietuviešu, arābu vai cita. 2345 portāla lietotāji kā savu dzimto valodu norādījuši angļu, 565 – lietuviešu, 546 – arābu, 440 – igauņu, 346 – somu valodu. Vēl raksturīgākās darba meklētāju valodas ir ukraiņu, armēņu, turkmēņu, itāļu un rumāņu, bet ir arī darba meklētāji, kuru dzimtā valoda ir tibetiešu, basku, nepāliešu, kurdu, persiešu – pavisam 42 valodas. Pētījumā tika analizēti portālā reģistrēto lietotāju dati no 2011. gada janvāra līdz 2015. gada septembrim.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017