NOTIKUMU HRONIKA

Www.lps.lv

Kopš iepriekšējā žurnāla “Logs” iznākšanas oktobrī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ikdienā norisinājušies daudzi nozīmīgi notikumi – gan Domes un Valdes sēdes, komiteju sanāksmes un pasākumi dažādu projektu ietvaros, gan uzņemti viesi, kā arī vairākas aktivitātes notikušas ārpus Latvijas robežām. Par dažiem notikumiem – īsumā, par citiem – plašāk žurnāla tālākajās lappusēs.

LPS Domē

• 4. novembrī Pašvaldību savienības Domes sēdē piedalījās Ministru prezidente Laimdota Straujuma, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un labklājības ministrs Uldis Augulis.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze PētersoneGodmane iepazīstināja ar 3. novembrī valdībā pieņemto rīcības plānu par to personu pārvietošanu un uzņemšanu Latvijā, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība. LPS Dome pieņēma lēmumu, prasot valdībai normatīvajos aktos noteikt par bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu atbildīgo iestādi, kura slēdz līgumu ar uzņemošo pašvaldību par visu faktisko izdevumu pēcfinansēšanu, kas saistīti ar šo personu uzņemšanu pašvaldībā. Tāpat jāveic investīcijas to novadu infrastruktūrā, kur koncentrējas patvēruma meklētāji un bēgļi, no valsts budžeta līdzekļiem jānodrošina valsts valodas apmācība, atbalsta personāla un tulka pakalpojumi un pabalstu izmaksa jāsaista ar šo personu pienākumu līdzdarboties integrācijas procesā. LPS Domes lēmumā uzsvērts, ka valdībai jāizstrādā ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments patvēruma meklētāju un bēgļu integrācijas jomā.

Domnieki arī diskutēja par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumiem administratīvi teritoriālās reformas turpināšanai, ko cēla priekšā ministrs un VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze. Pašvaldību vadītāju prasība – detalizēti un objektīvi izvērtēt iepriekšējās reformas ietekmi uz pašvaldību attīstību. Tāpat vietvaru pārstāvji aicina nepieļaut nepamatoti lielu novadu veidošanu, kas attālāko teritoriju iedzīvotājus atstumtu no vietējās pārvaldes, samazinātu pakalpojumu pieejamību un neveicinātu novadu teritoriju attīstību un no tām izceļojušo tautiešu atgriešanos.

LPS Valdē

• 3. novembrī LPS Valdes sēdes darba kārtībā bija vairāki jautājumi, ko apsprieda pirms tālākas virzības izskatīšanai LPS Domē.

Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Ligita Gintere informēja par komitejas tikšanos ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili saistībā ar pedagogu atalgojuma jauno modeli. Ņemot vērā, ka tajā iestrādātā formula pasliktinās situāciju tām pašvaldībām, kam ir sakārtots skolu tīkls, kā arī netiks palielināts finansējums vairākām mazajām skolām, LPS komiteja lūgusi Izglītības un zinātnes ministriju nevirzīt tālāk Ministru kabineta noteikumu projektu “Pedagogu darba samaksa un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi” un palikt pie pašreizējā modeļa, to pilnveidojot.

Novadu apvienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis iepazīstināja ar Novadu apvienības lēmumu detalizēti izvērtēt riskus administratīvi teritoriālās reformas turpināšanai, kā arī aicināt politiskās partijas sniegt savu viedokli par reformas turpinājuma ietekmi uz novadu attīstību.

LPS padomniece Gunta Lukstiņa pastāstīja par Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības (LPPA) darbības posmiem un apvienības sanāksmē 30. oktobrī Saulkrastos diskutēto. LPPA uzmanības lokā ir jautājumi par aktīvāku iesaistīšanos piekrastes tematiskā plānojuma apspriešanā un labākā tā mārketingā, par atbalstu piekrastes pārvaldībai, kā arī uzdevums apvienības turpmākajai darbībai – priekšlikumi grozījumiem Aizsargjoslu likumā.

• 1. decembrī Valdes locekļi apsprieda situāciju ar pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, kā arī uzklausīja informāciju par LPS pēdējā laika aktualitātēm – tikšanos ar labklājības ministru Uldi Auguli, bērnudārzu problemātiku un mazo novadu aktivitātēm.

Saistībā ar ažiotāžu medijos ap pašvaldību avīzēm LPS Valde vienojās, ka Pašvaldību savienība sniegs savu atzinumu par Kultūras ministrijas sagatavoto pamatnostādņu projektu “Latvijas Mediju politikas pamatnostādnes 2016.–2020. gadam” un pētīs iedzīvotāju attieksmi pret pašvaldību izdevumiem.

Veselības un sociālo jautājumu komitejas vadītājs Aivars Lācarus informēja par aizvadīto komitejas sēdi, kurā piedalījās labklājības ministrs Uldis Augulis. Tajā pašvaldību pārstāvji ministram norādīja uz vairākām problēmām sociālā darba nodrošināšanā novados.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure pastāstīja par tikšanos Pierīgas pašvaldību apvienībā, kur apspriesta bērnudārzu nodrošināšana pēc tam, kad valsts pārtrauks līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem. LPS sagatavojusi un jau iesniegusi Saeimā atzinumu grozījumiem Izglītības likumā.

LPS Valde tika informēta par mazo novadu aktivitātēm – notikušo sanāksmi 25. novembrī un ieceri 2016. gada sākumā veidot biedrību savu interešu aizstāvībai.

Valdes locekļi arī iepazinās ar Ukrainai paredzētās humanitārās palīdzības projektu, kas tuvojas noslēgumam. Par Latvijas pašvaldību pārskaitītajiem līdzekļiem, ko saskaņā ar LPS parakstīto vienošanos administrē Latvijas Sarkanais Krusts (LSK), iepirkta medicīnas aparatūra un medikamenti. Kopumā LPS un LSK palīdzības projektā iesaistījušās 63 pašvaldības.

LPS komitejās

Izglītības un kultūras jautājumu komitejā

• 27. oktobrī LPS Izglītības un kultūras komitejas dalībnieki tikās ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili un izteica virkni iebildumu par pedagogu atalgojuma jauno modeli. Pašvaldību vadītāji vērsa uzmanību uz to, ka šajā modelī iestrādātā formula vidējā izglītojamo skaita aprēķināšanai pasliktinās situāciju tām izglītības iestādēm, kur skolēnu skaits pieaug, kā rezultātā tas negatīvi atsauksies uz piešķiramo pedagoga amata likmju skaitu. Valstī kopumā pēc jaunā modeļa ieviešanas 2/3 pašvaldību finansējums samazināsies, un tam būs nepamatoti liela negatīvā ietekme uz pedagogu atalgojumu.

Ņemot vērā šos argumentus, Izglītības un kultūras jautājumu komiteja aicina pagaidām apturēt MK noteikumu projekta “Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi” tālāku virzību. Tāpat komiteja uzskata, ka jāpilnveido MK noteikumi Nr. 1616 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai”, paredzot pašvaldībām reģionālo koeficientu, iedzīvotāju blīvuma koeficientu, nesamazinot esošā valsts budžeta mērķdotācijas finansējuma piešķīrumu un papildus izdalot līdzekļus mazo skolu pedagogu atalgojumam. Pašvaldības ir pārliecinātas, ka piedāvātais modelis nevis risina problēmas, bet matemātiski pārdala finanses un motivēs pedagogus pamest Latviju labāka darba meklējumos. Pašvaldību vadītāji arī iebilst pret limitu noteikšanu vidusskolas klašu atvēršanai, norādot, ka šis lēmums ir tuvredzīgs, jo nav iespējams precīzi paredzēt situācijas, kādas var veidoties katrā pašvaldībā. Tā vietā ir jāmaina saturs un pieeja izglītībai, kā arī forma, lai tā kļūtu mūsdienīga un konkurētspējīga, un lai Latvijā izdoti vidusskolu diplomi tiktu atzīti starptautiski.

• 17. novembrī Izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēde bija veltīta karjeras izglītībai – Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajiem normatīvajiem aktiem šajā jomā un nosacījumiem ES finansējuma apgūšanai.

Par precizēto plāna projektu “Karjeras izglītības īstenošanas plāns valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs 2015.–2020. gadam” un specifisko atbalsta mērķi “Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” ziņoja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Informācijas un karjeras atbalsta departamenta direktore Aleksandra Joma un vecākā eksperte Nora Kalēja. Viņas uzsvēra, ka atbalsts jauniešiem karjeras izvēlē un attīstībā ir atbalsts arī visas valsts uzplaukumam – jo vairāk cilvēku ir nodarbināti un sociāli aktīvi, jo valstij mazāk jātērē līdzekļu iztikas nodrošināšanai tiem, kas nav nodarbināti.

• 15. decembrī Izglītības un kultūras komitejas sēdē piedalījās Latvijas Nacionālā kultūras centra direktores vietniece Dace Ziemele, lai iepazīstinātu ar darba grupas paveikto par valsts pasūtījumu profesionālās ievirzes izglītībā. Šobrīd darba grupā apspriež divus variantus valsts pasūtījuma īstenošanai: pirmais – valsts nosauc konkrētu finansējamo audzēkņu skaitu mūzikas, mākslas un deju skolās; otrais – tiek atbalstīts procentuālais sadalījums, kā valsts un pašvaldība finansē profesionālās ievirzes izglītību. Te vietā atgādināt, ka pašvaldības jau vairākus gadus finansē skolu administrācijas darbinieku atalgojumu, kā arī gādā par ēku uzturēšanu. Šajās pozīcijās pašvaldības tērē ievērojamus finanšu līdzekļus. Līdz nākamajai darba grupas sanāksmei pašvaldībām jāizšķiras, kuru valsts pasūtījuma variantu atbalstīt – procentuālo vai skaitlisko.

Sēdes otrā daļa tika veltīta Kultūras ministrijas izveidotajai kultūras skolas somai, par ko informēja darba grupas vadītāja – Latvijas valsts simtgades biroja izglītības un jauniešu projekta vadītāja Aija Tūna. Šobrīd darba grupa savās sanāksmēs sijā dažādas idejas par kultūras skolas somas saturu. Pašvaldību pārstāvjiem radās bažas par projekta ilgtspēju finansējuma dēļ, un vairākkārt tika uzsvērta garantēta valsts finansējuma nepieciešamība kultūras skolas somas programmai. Komitejas sēdē klātesošie vienojās un aicina pašvaldības iesūtīt LPS priekšlikumus visnotaļ lietderīgas idejas izstrādei un īstenošanai, kas iecerēta kā dāvana skolu jaunatnei Latvijas valsts simtgadē 2018. gadā.

Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā

• 10. novembrī LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdes darba kārtībā bija divi jautājumi saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu.

Par atkritumu sektora vajadzībām un tirgus sektora analīzi pastāstīja SIA “Geo Consultants” eksperts Kaspars Kļavenieks. Viņš norādīja, ka būtiskākais problēmjautājums ir lielais atkritumu apglabāšanas kā atkritumu utilizācijas metodes īpatsvars, tāpēc normatīvajos aktos noteikto prasību izpildei jāsamazina apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzums un jāsagatavo otrreizējai izmantošanai un jāpārstrādā vismaz puse mājsaimniecības atkritumos un citās līdzīgās atkritumu plūsmās esošo papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumu.

Par normatīvo aktu izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas jomā un aktualitātēm pašvaldībās ziņoja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere un LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe.

Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā paredz pašvaldību lomas nostiprināšanu, nosakot, ka pašvaldības organizē visu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, pieņem lēmumus par jaunu sadzīves atkritumu savākšanas, dalītas vākšanas, šķirošanas, sagatavošanas pārstrādei un reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtu un infrastruktūras objektu, kā arī atkritumu poligonu izvietošanu savā teritorijā. Tāpat grozījumi paredz, ka pašvaldības izdod saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā un nosaka pašvaldības pilnvarotas institūcijas un amatpersonas, kuras kontrolē šo noteikumu ievērošanu un ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu. Ieviesti papildinājumi arī pašvaldību iepirkumu procedūrā, par piedāvājuma izvēles kritēriju nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Likuma grozījumi skar prasības līgumiem, kas slēdzami starp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju un starp atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītāju.

Šobrīd apspriešanas stadijā ir grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz līdz 2020. gadam pakāpeniski paaugstināt nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu poligonos, par plastmasas iepirkumu maisiņiem, par atsevišķu zemes dzīļu resursu ieguvi un blakusproduktiem un pārskatīt nodokļu likmes elektriskajām un elektroniskajām iekārtām.

S. Sproģe kā aktuālākos minēja uzdevumus, kas saistīti ar reģionālajiem un vietējiem atkritumu apsaimniekošanas plāniem, maksu par dalīti vāktiem un nešķirotiem atkritumiem, kā arī dabas resursu nodokļa piemērošanu un iemaksu procentuālo sadalījumu.

• 15. decembrī Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sanāksme notika izbraukumā – Alojā, kur viesus sagaidīja un ar savu novadu atbilstoši prezentācijai “Alojas novads vakar, šodien, rīt”, uzsverot vietējās pašvaldības kā attīstības izglītības un sabiedrības izpratnes veicinātājas lomu, iepazīstināja domes priekšsēdētājs Valdis Bārda.

Noklausoties LPS padomnieces reģionālās attīstības jautājumos Ivitas Peipiņas ziņojumu par grozījumu Reģionālās attīstības likumā, komiteja nolēma VARAM izstrādāto likumprojektu saskaņot bez iebildēm.

Par kocēniešu pieredzi attīstības plānošanā un sadarbības veidošanā pastāstīja Kocēnu novada domes priekšsēdētāja vietniece Evija Nagle, bet par kopienu attīstības iespējām informēja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Telpiskās attīstības plānošanas studiju programmas direktors Pēteris Šķiņķis.

Veselības un sociālo jautājumu komitejā

• 25. novembrī LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē piedalījās labklājības ministrs Uldis Augulis, un pašvaldību pārstāvji sarunā ar ministru norādīja uz problēmām saistībā ar sociālā darba nodrošināšanu novados, kā vienu no galvenajām minot sociālo darbinieku izglītību un tās kvalitāti.

Latvijas Sociālā darba vadītāju asociācijas valdes locekle un Rēzeknes novada Sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale uzskata, ka jāaktualizē jautājums par iespēju interesentiem iegūt sociālā darba speciālista izglītību un par nepieciešamību palielināt budžeta vietu skaitu augstskolās. Tāpat asociācijas pārstāvji aicina izvērtēt augstāko mācību iestāžu piedāvātās izglītības kvalitāti, jo jaunie speciālisti nereti esot slikti sagatavoti praktiskajam darbam sociālajā dienestā. Novados aktuāls ir arī speciālistu noslogojums un “izdegšanas sindroms”. Lai to risinātu, sociālajiem dienestiem ar valsts atbalstu pieejami supervīzijas pakalpojumi, taču šogad tiem ievērojami cēlušās cenas un ne visas vietvaras var tos atļauties.

Veselības ministrijas (VM) speciālisti pašvaldību pārstāvjus iepazīstināja ar jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā pieejamā finansējuma nosacījumiem veselības veicināšanai un slimību profilaksei. Kopumā veselības jomai paredzēts vairāk nekā 271 miljons eiro, no kuriem tieši veselības veicināšanai un jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem atvēlēti 20% jeb apmēram 55 miljoni eiro. VM jau iesākusi vairākas aktivitātes, lai sagatavotos šā finansējuma apgūšanai, kas būs pieejams arī pašvaldībām.

• 8. decembrī Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē nevalstisko organizāciju pārstāvji dalījās pieredzē par darbu ar personām, kam ir psihiska rakstura traucējumi, kā arī iepazīstināja ar projektu, kas palīdz jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes uzsākt patstāvīgu dzīvi.

Nevalstiskās organizācijas “Fonds – Jūrmala cilvēkam” vadītāja Regīna Simsone un projekta koordinatore Santa Kundziņa pastāstīja par savu pieredzi darbā ar personām, kam ir psihiski traucējumi, un par Jūrmalas domes atbalstīto projektu, kurā apgūta Vācijā izstrādātā metode “Trialogs”. Tā vērsta uz izpratnes veidošanu, sadarbību un trīs dalībnieku iesaistīšanos – psihiatrijas slimnieki, tuvinieki un atbalsta personāls.

Savukārt bērnu interešu aizstāvības speciāliste Linda Zīverte no SOS bērnu ciematu asociācijas un Jauniešu drošumspējas tīkla koordinatore Līga Bērziņa iepazīstināja ar projektu, kurā tiek veidoti dažādi sadarbības tīkli. Viens no tiem paredzēts jauniešiem, kas bijuši ārpusģimenes aprūpē (aizbildnībā, audžuģimenē vai institūcijā) – patstāvīgas dzīves uzsākšanai un veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā.

Komitejas dalībnieki iepazinās arī ar Labklājības ministrijas (LM) prezentēto minimālā ienākuma līmeņa koncepciju, kurā būtisks virziens ir sociālā palīdzība, tajā skaitā viens no obligātajiem palīdzības veidiem – dzīvokļa pabalsts. LM sagatavojusi un piedāvā diskusijai priekšlikumus par dzīvokļa pabalsta aprēķināšanas kārtību un nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.

Tehnisko problēmu komitejā

• 25. novembrī LPS Tehnisko problēmu komitejas sēdē apsprieda valsts vietējo autoceļu pārvaldīšanas reorganizācijas izpēti, ar ko iepazīstināja SIA “Projekts 3” valdes loceklis Ilmārs Gorda.

Autoceļu pārvaldīšanas reorganizācijas izpēte notiek VAS “Latvijas Valsts ceļi” darba uzdevumā, gatavojot pamatojumu valsts vietējo ceļu nodošanai pašvaldību pārziņā. Galvenie pētījuma uzdevumi ir izvērtēt vietējo autoceļu statusu, pārvaldes formu un finansēšanas stratēģiju un analizēt katra Latvijas novada teritorijā esošo ceļu posmu ģeometriskos parametrus, tehnisko stāvokli un satiksmes plūsmas datus. Nepieciešams arī izstrādāt un salīdzināt vairākus pārvaldīšanas variantu modeļus, katram no tiem veicot sociāli ekonomisko analīzi, un apkopot analīzi par tiltiem un pārvadiem, kas atrodas uz valsts vietējiem ceļiem.

Komiteja aicina pašvaldības iesaistīties informācijas apmaiņā, kā arī pašām izvērtēt un iesniegt priekšlikumus par valsts vietējo autoceļu pārņemšanu savā īpašumā. Tāpat novadu pašvaldības tiek aicinātas izvērtēt valdības neizpildītos solījumus par autoceļu sakārtošanu pirms administratīvi teritoriālās reformas un nosūtīt informāciju SIA “Projekts 3”.

Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejā

• 1. decembrī LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēdē apsprieda četrus jautājumus.

Jautājums par pašvaldību budžetu 2016. gadā tika skatīts jau septembra komitejas sēdē. Šajā reizē komiteja pieņēma zināšanai LPS padomnieces Lāsmas Ūbeles sniegto informāciju par atsevišķām 30. novembrī Saeimā atbalstītā 2016. gada valsts budžeta likuma normām, kuru saturs ir atšķirīgs no LPS un MK 2016. gada vienošanās un domstarpību protokolā fiksētā, un to ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem nākamajā gadā.

Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes priekšsēdētājas vietniece Baiba Tisenkopfa pastāstīja par pašvaldību aizņemšanās, galvošanas un ilgtermiņa aizņemšanās iespējām nākamgad, kā arī par konstatētajām galvenajām kļūdām un nepilnībām pašvaldību aizņēmumu un galvojumu pieprasījumos. Savukārt Valsts kases Finansēšanas departamenta vecākā eksperte Indra Bobrovska akcentēja būtiskākās izmaiņas kārtībā, kādā Valsts kase izsniedz aizdevumus pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Par grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas bija iekļauti 2016. gada valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē, informēja Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļu nodaļas vecākā referente Agrita Ozoliņa. Grozījumi paredz, ka no 2016. līdz 2025. gadam kā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) bāze lauku zemēm tiks izmantota arī speciālā vērtība, ko noteiks Valsts zemes dienests ārpus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas. Speciālā vērtība ir NĪN aprēķināšanas vajadzībām noteiktā vērtība zemes vienībām (to daļām), kas atrodas administratīvajās teritorijās ārpus pilsētām un kuru platība pārsniedz 3 ha un vismaz viens no noteiktajiem lietošanas mērķiem ir no lietošanas mērķu grupas “Lauksaimniecības zeme”, “Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu” vai “Ūdens objektu zeme”.

Ar grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” par minimālās obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas noteikšanu (2016. gada valsts budžeta likumprojektu paketes likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””) iepazīstināja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece. Komiteja nolēma apkopot pašvaldību viedokļus par minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ieviešanu un turpināt sarunas ar Labklājības un Finanšu ministrijas pārstāvjiem, jau skatot konkrētas problēmas pašvaldībās saistībā ar minimālās VSAOI iemaksas noteikšanu.

Sporta jautājumu apakškomitejas sēdē

• 3. decembrī LPS Sporta jautājumu apakškomitejas sēdē “Team BOSS Baltic” vadītājs Raimonds Kairis pastāstīja par iecerēto programmu talantu atlasei un komandas komplektēšanai vidējo distanču skriešanā, bet Latvijas Orientēšanās federācijas valdes loceklis Matīss Ratnieks informēja par orientēšanās sporta attīstības plāniem un iespējām Latvijā.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks un Sporta departamenta direktors Edgars Severs izklāstīja valsts sporta infrastruktūras attīstības koncepcijas plānoto saturu. Savukārt SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” galvenais redaktors Jānis Turlajs iepazīstināja ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumā veikto pētījumu par sporta infrastruktūras izvietojumu Latvijā apdzīvotības kontekstā. Komitejas locekļi diskutēja par sporta infrastruktūras turpmākās attīstības iespējām un virzieniem.

E. Severs vērsās pie pašvaldībām ar lūgumu aktualizēt sporta bāzu reģistrā iekļauto informāciju. Tas izdarāms, salīdzinot interneta vietnē www.sportaregistrs.lv iekļautos datus ar konkrētās pašvaldības datiem. Ja reģistrā jāveic kādas izmaiņas, kontaktpersona Izglītības un zinātnes ministrijā ir Sporta departamenta vecākā referente Ilze Pauliņa ([email protected]; 67047932).

Novadu apvienībā

• 23. oktobrī Novadu dienā Priekuļos pašvaldību pārstāvji pieņēma rezolūciju par valdības piedāvātajiem administratīvi teritoriālā dalījuma variantiem, aicinot pārtraukt nelietderīgas diskusijas un novadu apvienošanā saglabāt brīvprātības principu. Tāpat valdība tiek aicināta nodrošināt pētījuma izstrādi par to, kā attīstības pasākumu nefinansēšana ir ietekmējusi situāciju novados.

Novadu apvienība arī uzskata, ka valsts līmenī ir jāizstrādā ilglaika politikas plānošanas dokuments bēgļu un patvēruma meklētāju integrācijas jomā. Novadu dienas dalībnieki vienojās pilnībā atbalstīt LPS Valdes lēmumu par patvēruma meklētājiem.

• 30. oktobrī paplašinātajā Novadu apvienības valdes sēdē diskutēja par administratīvi teritoriālās reformas turpinājumu. Novadu vadītāji pauda, ka ir jāsagatavo detalizēts viedoklis un argumenti par visiem VARAM piedāvātajiem administratīvi teritoriālās reformas projekta punktiem. Novadu pašvaldības, atbildot uz ieceri turpināt administratīvi teritoriālo reformu, aicina ļaut nostabilizēt pēc 2009. gada reformas izveidoto sistēmu un īstenot iepriekšējās reformas paredzētās pārmaiņas, kam nepieciešams laiks. Būtiski ir saglabāt brīvprātīgas novadu apvienošanās vai sadalīšanās mehānismu, kā arī pārmaiņas veikt tikai pēc rūpīgas un objektīvas pašreizējās sistēmas izvērtēšanas.

Sēdē apsprieda arī pašvaldību savstarpējos norēķinus par izglītības pakalpojumiem un rīcības plānu to personu pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

• 27. novembrī Novadu apvienības valde nolēma vērsties pie politiskajām partijām, aicinot tās paust savu attieksmi par iecerēto jauno administratīvi teritoriālo reformu, īpaši ņemot vērā, ka neviena partija pirms Saeimas vēlēšanām savā programmā nav informējusi par nodomu uzsākt vēl vienu novadu apvienošanu.

2. decembrī Latvijas Novadu apvienības valdes atklātā vēstule tika nosūtīta visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, norādot uz nepieciešamību pirms jaunas reformas analītiski izvērtēt, kāpēc sešos gados pēc iepriekšējās reformas nav izpaudušās gaidītās lielo novadu priekšrocības. Pagaidām iedzīvotāju ienākumi lielajos novados neliecina, ka novada lielumam būtu būtiska ietekme uz iedzīvotāju labklājību. Tāpat Novadu apvienības valde vaicā, vai, pēc partiju domām, vēl vienas reformas uzsākšanai nebūtu vajadzīgs vēlētāju mandāts. Atklātajā vēstulē uzsvērts, ka līdz šim veiktās nozaru reformas – valsts iestāžu un veselības aprūpes koncentrācija un plānotā izglītības iestāžu slēgšana – ir depopulāciju veicinošs faktors un pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos nepieciešams sekmēt pierobežas teritoriju apdzīvotību.

Mazo novadu sanāksme

• Mazie novadi, neapšaubāmi, spēj saviem iedzīvotājiem nodrošināt atbilstošu pakalpojumu klāstu un rūpēties par attīstību ne mazāk veiksmīgi par lielākiem novadiem, līdz ar to runas un plāni par kārtējo apvienošanos nav atbalstāmi – šādu viedokli 25. novembrī, pulcējoties Latvijas Pašvaldību savienībā, pauda mazo novadu domju priekšsēdētāji.

Lai labāk spētu aizstāvēt mazo novadu intereses, pašvaldību vadītāji vienojās ar LPS administrācijas atbalstu veidot Mazo novadu apvienību, savukārt LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis pauda, ka izvirzīs prasību dot iespēju visu pašvaldību grupu pārstāvjiem, arī attīstības centriem, Pierīgas pašvaldībām un citiem, piedalīties Koalīcijas padomes sēdēs. Patlaban tāda iespēja ir tikai Lielo pilsētu asociācijai.

Nākamā mazo novadu vadītāju sanāksme notiks janvārī pēc LPS Domes sēdes, bet līdz tam aktīvistu grupa sagatavos nepieciešamo dokumentāciju apvienības veidošanai.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā ir 39 novadi ar iedzīvotāju skaitu līdz 5000: Aglonas, Aknīstes, Alsungas, Apes, Baltinavas, Beverīnas, Cesvaines, Ciblas, Dundagas, Durbes, Ērgļu, Jaunpiebalgas, Jaunpils, Līgatnes, Lubānas, Mazsalacas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Nīcas, Pārgaujas, Pāvilostas, Raunas, Rojas, Rucavas, Rugāju, Rundāles, Salas, Sējas, Skrīveru, Strenču, Tērvetes, Vaiņodes, Varakļānu, Vārkavas, Vecpiebalgas, Viesītes un Zilupes novads.

Piekrastes apvienībā

• 30. oktobrī Saulkrastos notika Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības (LPPA) sanāksme, un novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis un viņa vietnieks Normunds Līcis uzņēma gan sanāksmes dalībniekus, gan ciemiņus – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjus, kā arī plānošanas un tūrisma ekspertus.

LPPA priekšsēdētājs Māris Dadzis atskatījās uz gada laikā paveikto apvienības darbā – aktuālo jautājumu virzību un turpmākajiem izaicinājumiem piekrastes pārvaldībā. VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze pastāstīja, ka finansējums 15 miljonu eiro apmērā tiks gandrīz pusei no visā piekrastes publiskās infrastruktūras tematiskajā plānojumā definētajām 55 attīstāmajām vietām.

Apvienībā “Sabiedrība ar dvēseli – Latvija”

• 9. novembrī Ogrē notika kārtējā pašvaldību apvienības “Sabiedrība ar dvēseli – Latvija” valdes sēde, kurā reģionālie pārstāvji iepazīstināja ar sešiem labākajiem projektiem katrā reģionā, kas realizēti šogad.

Apvienība darbojas, lai iedzīvotājiem un to apvienībām palīdzētu īstenot ieceres un paveikt nelielus projektus pašu spēkiem. Tas ir atbalsts nevalstiskajām organizācijām vai nereģistrētām iedzīvotāju grupām. Iedzīvotāji raksta projektus, žūrija tos izvērtē, un atbalstītie projekti saņem pašvaldības līdzfinansējumu, lai biedrība vai iedzīvotāju grupa savu ideju varētu īstenot, dodot ieguldījumu sabiedrībai un apkārtējai videi.

16. janvārī Lielvārdes kultūras namā notiks noslēguma pasākums, kurā dalībnieku balsojuma rezultātā nosauks labākos projektus trīs kategorijās un izvirzīs vienu, kas iegūs nacionālo balvu 500 eiro vērtībā.

Pašvaldību apvienība “Sabiedrība ar dvēseli – Latvija” aicina iesaistīties arī tās pašvaldības, kuras vēl nerealizē šādus projektus, bet ir gatavas finansiāli atbalstīt iedzīvotājus labo darbu veikšanā.

Citi notikumi

• 20. un 21. oktobrī Jūrmalā notika apmācību seminārs Latvijas pašvaldībām saskaņā ar projektu “Vietējās pašvaldības – attīstības izglītības un sabiedrības izpratnes veicinātājas” (LADDER). Tajā piedalījās Saeimas deputāti Nellija Kleinberga un Aldis Adamovičs, un semināra dalībniekus uzrunāja LPS priekšsēža vietnieks un Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Latvijas Platformas attīstības sadarbībai (LAPAS) direktore Inese Vaivare sniedza prezentāciju par Latvijas pieredzi un zināšanām kā atslēgu globālai attīstībai. Ar Latvijas pašvaldību pieredzi attīstības sadarbības un attīstības izglītības projektu īstenošanā iepazīstināja Ogres novada domes priekšsēdētājs Arturs Mangulis un Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja vietniece Anita Birzniece.

LADDER projekta mērķis ir stiprināt vietējo pašvaldību lomu attīstības izglītības un sabiedrības izpratnes veicināšanā, ceļot to kapacitāti un izplatot labo praksi attīstības izglītības jomā gan projektā iesaistītajās valstīs, gan Eiropas Savienības līmenī. LADDER projektā iesaistījušās pašvaldību asociācijas (arī LPS), pašvaldības un nevalstiskās organizācijas.

LADDER projektā tiks finansētas Latvijas pašvaldību aktivitātes attīstības jomā, piešķirot apakšfinansējumu (subgranting) pieciem projektiem – katram 4000 eiro apmērā. LPS šajā projektā izsludinās projektu pieteikumu konkursu Latvijas pašvaldībām, lai veicinātu pilsētu un novadu iesaistīšanos attīstības izglītībā.

• Viens no Latvijas Pašvaldību savienībā izveidotās Pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīkla koordinējošās darba grupas uzdevumiem ir atbalsta sniegšana pašvaldībām darbā ar jaunatni, tādēļ tiek organizētas informatīvas videokonferences. 6. novembrī videokonferences tēma bija “Jaunatnes likums. Darba ar jaunatni organizēšana pašvaldībās”.

Šajā videokonferencē Marika Arkliņa no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta norādīja, ka IZM nodrošina vienotas valsts politikas izstrādi jaunatnes politikas nozarē, un izskaidroja tās pienākumus, kā arī iepazīstināja ar jaunatnes darba plānošanu un īstenošanu Jaunatnes likuma izpratnē.

Jelgavas pilsētas jaunatnes lietu speciāliste Jeļena Grīsle atklāja jaunatnes darba organizēšanas metodes Jelgavā un pastāstīja par dažādiem ikgadējiem un sekmīgiem pasākumiem, kuru mērķauditorija ir jaunieši. Savukārt Jelgavas novada jaunatnes lietu speciāliste Kristīne Kode iepazīstināja ar veiksmīgi izveidoto sistēmu, pēc kuras darbs ar jaunatni var attīstīties visos 13 novada pagastos.

• No 12. līdz 14. novembrim Daugavpilī notika ES programmas “Eiropa pilsoņiem” finansētā projekta “Eiropas reģioni Eiropas pilsonības attīstībai” otrā starptautiskā partneru sanāksme – konference “Iedzīvotāju izglītība Eiropas identitātes veidošanai”, kurā piedalījās arī LPS pārstāvji Zane Dūze, Lelde Vazdiķe un Nauris Ogorodovs.

Projektā iesaistīti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Konferenci un daudzpusīgu izzināšanas programmu ārvalstu partneriem un Latvijas pašvaldību pārstāvjiem bija noorganizējusi Daugavpils pilsētas dome – dalībnieki varēja iepazīties ar Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes prodekāna Dmitrija Oļehnoviča prezentāciju par Eiropas vērtību pētīšanu; par strukturēto dialogu un jauniešu līdzdalību vietējā līmenī pieredzē dalījās Lūznavas muižas pārvaldniece, kādreiz aktīva jaunatnes lietu speciāliste Iveta Balčūne; savukārt Eridiana Oļehnoviča un Mārīte KravalePauliņa akcentēja jauniešu līderību Latvijā.

• 20. novembrī Latvijas Pašvaldību savienības un Labklājības ministrijas rīkotās videokonferences tēma bija par Eiropas Sociālā fonda īstenotā projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ieviešanu, praksi un aktuāliem jautājumiem – projekta aktivitātēm un laika grafiku, kā arī par apmācību un supervīziju pakalpojumiem pašvaldībām – pakalpojumu sniedzēju izvēli, līgumu slēgšanu un līdzfinansējuma atgūšanu no Eiropas Sociālā fonda.

• 26. novembrī LPS sadarbībā ar Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta un VARAM pārstāvjiem rīkoja diskusiju par projektos nepieciešamajām aktivitātēm, uz kurām attiecas valsts atbalsta piešķiršanas un kontroles nosacījumi. LPS padomniece Andra Feldmane iepazīstināja ar mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) jauno definīciju un uzņēmumu kategorijas noteikšanu, vadoties pēc MVU attiecību veida.

• 27. novembrī Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā Torņakalnā notika izglītības līderu forums “Radīt rītdienas skolu šodien!”, ko rīkoja LPS sadarbībā ar izglītības uzņēmumu “Lielvārds”. Pašvaldību savienību tajā pārstāvēja LPS padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.

Šobrīd pasaulē un Latvijā aktuāla un svarīga tēma izglītības attīstībā ir mūsdienīga mācību satura un vides sinerģija – par to šoreiz sprieda gan pašvaldību vadītāji un speciālisti, izglītības iestāžu vadītāji, uzņēmēji, politikas veidotāji, gan Latvijas un Lielbritānijas izglītības speciālisti.

• 2. decembrī LPS sadarbībā ar Aizsardzības ministriju rīkoja videokonferenci pašvaldību pārstāvjiem par vienotu piemiņas plākšņu uzstādīšanu Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņai.

Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs pērn uzsāka projektu “Atceries Lāčplēšus!”, ko iecerēts turpināt līdz Latvijas simtgadei 2018. gadā. Tā virsmērķis ir apzināt Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biogrāfijas, kā arī uzstādīt piemiņas plāksnes kapsētās, kur viņi apglabāti.

Piemiņas plākšņu jeb stēlu uzstādīšanā Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs lūdz iesaistīties pašvaldības, tāpēc videokonferencē centra direktors Druvis Kleins informēja par šo projektu plašāk.

• 4. decembrī Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā tika uzņemtas vēl trīs pašvaldības – Amatas, Alūksnes un Valkas novads. Kopumā šajā tīklā tagad darbojas jau 40 pašvaldības, no kurām septiņas pievienojušās šogad.

• Šajā dienā ar bankomāta atklāšanu Ciblā noslēdzās LPS un “Swedbank” sadarbības memoranda ieviešana 2015. gadā. Piedaloties Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, LPS ģenerālsekretārei Mudītei Priedei, “Swedbank” un vietējās pašvaldības vadībai, Ciblas novadā tika atklāts pēdējais no kopumā 16 jaunajiem bankomātiem.

“Lai gan mūsdienās liela daļa darījumu notiek evidē, skaidras naudas pieejamībai ir būtiska nozīme, lai novados veicinātu uzņēmējdarbību un iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvu dzīves telpu. Ja tuvākā bankas filiāle atrodas 50 kilometru attālumā, bet pie skaidras naudas var tikt tikai kaimiņu novadā, nav iespējams runāt par attīstību un cilvēkiem draudzīgu dzīves vidi reģionos. LPS šo jautājumu ir aktualizējusi jau vairāku gadu garumā, tādēļ esam gandarīti, ka izdevies atrast atsaucīgus partnerus un optimālu risinājumu,” pauž LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

Memorandu par finanšu pakalpojumu pieejamības paplašināšanu Latvijas reģionos LPS un “Swedbank” parakstīja aprīlī. Pēc šīs iniciatīvas bankomāti uzstādīti 16 Latvijas novados, kur līdz šim nebija skaidras naudas izmaksas iespēju: Amatas, Aknīstes, Baltinavas, Beverīnas, Burtnieku, Ciblas, Daugavpils, Garkalnes, Jēkabpils, Krustpils, Pārgaujas, Riebiņu, Rugāju, Rundāles, Sējas un Vārkavas novadā.

• 11. decembrī Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar Ogres novada pašvaldību, centru “Dardedze” un Labklājības ministriju organizēja videokonferenci “Sociālais darbs ar ģimenēm un bērniem”.

Ar sava novada pieredzi un praksi, organizējot sociālo darbu ar ģimenēm un bērniem, iepazīstināja Ogres novada Sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ozoliņa un vietniece Ilona Reinholde. Padomus un ieteikumus, kā atpazīt vardarbību ģimenē, sniedza Laila Balode no centra “Dardedze”. Savukārt Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles departamenta direktora vietniece Dzintra Kandere pastāstīja par sociālo gadījumu vadīšanu darbā ar ģimenēm un bērniem.

• Šajā dienā videokonferenci “Brīvprātīgā darba likums. Brīvprātīgā darba organizēšana pašvaldībās” organizēja arī Pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīkls.

Videokonferencē ar Brīvprātīgā darba likumu iepazīstināja Saeimas deputāte Silvija Šimfa. Par to, kā pašvaldībās tiek organizēts darbs ar jaunatni, un par labās prakses piemēriem pastāstīja Daugavpils pilsētas vecākā jaunatnes lietu speciāliste Edīte Ivanova, bet Valmieras novada fonda jauniešu lietu koordinatore Gundega Siliņa dalījās labajā pieredzē par brīvprātīgo darbu ar jauniešiem.

• 14. decembrī LPS uzņēmējdarbības atbalsta tīklā notika diskusija, ko vadīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenoks. Diskusija bija par EM pārziņā esošo specifisko atbalsta mērķu ES fondu finansējuma piešķiršanas kritērijiem un MK noteikumiem vairākās programmās.

• 15. decembrī Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar Labklājības ministriju rīkoja videokonferenci par asistenta pakalpojuma organizēšanu un sniegšanu pašvaldībā. Tā tika organizēta ar mērķi informēt sociālos dienestus un atbildēt uz jautājumiem par izmaiņām Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 942 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā”, kas stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

Videokonferencē piedalījās Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākais referents Einārs Grāveris un vecākā eksperte Lilita Cīrule.

• Šajā dienā LPS notika vēl viena videokonference – “TehnoBuss Latvija” projekta prezentācija. Pašvaldību savienība ir gandarīta par Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) projektu “TehnoBuss Latvija”, kas realizēts sadarbībā ar Vāciju un ir aprīkots ar modernām ražošanas iekārtām, tā dodot iespēju jauniešiem šīs iekārtas ne vien aplūkot, bet arī izmēģināt.

• 17. decembrī Pašvaldību savienība sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju organizēja videokonferenci par būvekspertīžu organizēšanas un būvekspertu sertifikācijas kārtību. Dienu iepriekš Saeimas Tautsaimniecības komisija steidzamības kārtā ierosināja Saeimai veikt grozījumus Būvniecības likumā, pagarinot iespēju līdz 2016. gada 1. jūlijam piešķirt pastāvīgās prakses tiesības būvekspertīzes jomā. Diskusijas dalībnieki – Būvniecības valsts kontroles biroja un pašvaldību būvvalžu pārstāvji – centās atrast kompromisu šā jautājuma risināšanā.

Vizītes un pieņemšanas

• No 25. līdz 31. oktobrim saskaņā ar projektu “Administratīvi teritoriālās reformas un finanšu decentralizācijas sinerģija labas pārvaldības stiprināšanai Moldovā”, ko organizē Ārlietu ministrija attīstības sadarbības un attīstības izglītības projektu īstenošanai sadarbībā ar Austrumu partnerības valstīm, Latvijā norisinājās Moldovas Pašvaldību asociācijas CALM mācību vizīte.

Vizītes laikā Moldovas kolēģi viesojās Pašvaldību savienībā, kā arī vairākās Latvijas pašvaldībās – Kandavas, Engures, Jaunpils un Ventspils novadā. CALM pārstāvji tikās arī ar Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktori Intu Komisāri un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekli Juri Šulcu.

• 23. novembrī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis tikās ar Polijas Republikas vēstnieci Latvijā Evu Dembsku. Viņi pārrunāja galvenās aktualitātes pašvaldību attīstībā Latvijā un Polijā, kā arī iespējas abu valstu pašvaldību sadarbībai.

• No 23. līdz 27. novembrim Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo varu kongresa organizētajā mācību vizītē Latvijā viesojās Albānijas vietējo un reģionālo pašvaldību vadītāju un ekspertu delegācija.

Vizīte bija veltīta pašvaldību asociācijas darbībai un komunikācijai ar tās biedriem, sarunu sistēmai starp pašvaldībām un centrālo valdību, kā arī administratīvi teritoriālās reformas pieredzei. Albānijas delegācija apmeklēja arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, Finanšu ministriju, tikās ar VARAM speciālistiem, kā arī viesojās Jelgavas novadā, kur iepazinās ar novada darbību un attīstību pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas un apskatīja pirmo zema enerģijas patēriņa sporta halli Latvijā – Valgundes sporta halli.

• 9. decembrī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis parakstīja sadarbības līgumu ar Ukrainas Ciemu asociāciju. Līgums paredz veidot sadarbību vietējo pašvaldību kapacitātes stiprināšanas, apmācību, informācijas un pieredzes apmaiņas jomā.

Ukrainas Ciemu asociācija ir viena no trim galvenajām reģionālās attīstības asociācijām Ukrainā. Šī organizācija tāpat kā Ukrainas Pilsētu asociācija un Ukrainas Apgabalu un rajonu asociācija piedalās decentralizācijas reformas procesos.

Īpaša interese Ukrainas kolēģiem ir par praktisko sadarbību, Latvijas pieredzi un zināšanām, tajā skaitā projektu sagatavošanas prasmēm, jo Ukrainas zemākajā reģionālajā līmenī to ļoti trūkst, bet bez tām grūti piesaistīt starptautisko donoru finansējumu.

LPS jau veiksmīgi sadarbojas ar Ukrainas Pilsētu asociāciju, notikušas gan LPS, gan arī pašvaldību pārstāvju vizītes, daudzas Latvijas pašvaldības ir noslēgušas savus sadarbības un sadraudzības līgumus ar ukraiņu kolēģiem.

• 16. decembrī Latvijas Pašvaldību savienībā viesojās Ķīnas Tautas Republikas Hebejas provinces delegācija, lai tiktos ar LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini un LPS ģenerālsekretāri Mudīti Priedi.

Tikšanās notika 16+1 formāta ietvaros, kas paredz veicināt Ķīnas sadarbību ar 16 Eiropas valstīm, tajā skaitā Latviju. 2016. gadā plānotas plašas aktivitātes – Ķīnas TR premjera vizīte Latvijā, Loģistikas un transporta koordinācijas sekretariāta izveide, līdz ar to Latviju izvirzot kā transporta nozari koordinējošo valsti 16+1 formātā, pirmā Ķīnas, Centrālās un Austrumeiropas valstu par transporta nozari atbildīgo ministru konference, izglītojoši semināri uzņēmējiem, kā arī pašvaldību līderu sanāksme Hebejas provincē jūnijā.

Eiropā

• Latvijas delegācija Eiropas Vietējo un reģionālo varu kongresa plenārsēdē Strasbūrā

No 20. līdz 22. oktobrim Strasbūrā (Francijā) notika Eiropas Vietējo un reģionālo varu kongresa 29. plenārsēde, kurā piedalījās Latvijas delegācijas vadītājs Andris Jaunsleinis un delegāti Māra Juzupa un Andris Rāviņš.

Kongresa sesijas priekšvakarā Baltijas un Ziemeļvalstu delegācijas tikās īpašā sanāksmē, lai pārrunātu aktuālos jautājumus kongresā un Eiropas Padomē kopumā, kā arī dalītos pieredzē un formulētu kopīgu pozīciju.

Kongresa sesijā Latvijas delegācija kopā ar Latvijas vēstnieku Eiropas Padomē (EP) Rolandu Lappuķi tikās ar kongresa ģenerālsekretāru Andreasu Kīferu un apsprieda Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības EP izstrādātos priekšlikumus labas pārvaldības stiprināšanai Ukrainā. Iniciatīva paredz sadarbībā ar Norvēģijas pašvaldībām rast veidus, kā piedāvāt Latvijas un Ziemeļvalstu pieredzi un zināšanas, lai sniegtu atbalstu Čerņigovas apgabalam labas pārvaldības stiprināšanā un reformu īstenošanā. Latvijas pārstāvji iepazīstināja kongresa ģenerālsekretāru ar informāciju par palīdzību, ko Latvijas pašvaldības jau sniegušas Čerņigovas apgabalam Ukrainā. Tikšanās dalībnieki vienojās par nākamajiem soļiem – konkrētu tematu izraudzīšanu, kas atbilstu Ukrainas vajadzībām, palīdzības sniedzēju kompetencei un kongresa politiskajām interesēm.

Viens no galvenajiem kongresa sesijas darba kārtības jautājumiem bija veltīts migrācijai un problēmām, ar ko saskaras pašvaldības, uzņemot patvēruma meklētājus. Kongress pieņēma Deklarāciju par bēgļu uzņemšanu, kurā aicina vietējās un reģionālās pašvaldības būt solidārām un neaizmirst par ikviena cilvēka tiesībām uz patvērumu.

• LPS priekšsēdis konferencē “Migrācija un pašvaldības” Ženēvā

26. un 27. oktobrī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo varu kongresa delegācijas sastāvā piedalījās Starptautiskās migrācijas organizācijas rīkotajā augsta līmeņa konferencē “Migrācija un pašvaldības”.

Konferences darbs tika organizēts sešās tematiskajās sesijās, un tajās strādāja pašvaldību, valsts institūciju, nevalstisko organizāciju un privātā sektora pārstāvji no visas pasaules.

• Latvijas pašvaldību vadītāji Ķīnas investīciju forumā Prāgā

No 9. līdz 11. novembrim Čehijas Republikas galvaspilsētā Prāgā norisinājās Ķīnas investīciju forums, kurā piedalījās Latvijas pašvaldību vadītāju delegācija: LPS priekšsēža vietnieki – Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda, Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins, kā arī Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Druvis Mucenieks un LPS padomniece ārējo sakaru jautājumos Elita Kresse.

Foruma mērķis bija savstarpējās sadarbības veicināšana starp Ķīnas Tautas Republiku un 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, darbojoties pie 21. gadsimta “Zīda ceļa” izveides, reģionu savstarpējās sadarbības veicināšana, kā arī pasākumu plānošana uzņēmējdarbības saišu stiprināšanai. Forumu organizēja un finansēja Ķīnas Tautas Republika un Čehijas Republika.

Foruma atklāšanā Čehijas Prezidenta pilī uzrunas un ievadvārdus teica Čehijas Republikas Ministru prezidents Bohuslavs Sobotka un Ķīnas Tautas Republikas Sekretariāta sekretāra un Ķīnas Tautas politiski konsultatīvās konferences priekšsēdētāja vietnieks Du Cjinliņs, kuri uzsvēra, ka šī sadarbība pavērs plašākas ekonomiskās izaugsmes iespējas visām iesaistītajām valstīm un to uzņēmējiem.

Latvijas delegācija piedalījās paneļdiskusijā par turpmāko sadarbību un sadarbības iespējām dažādās jomās, kā arī Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas reģionu līderu pārrunās. Šīs diskusijas laikā līdztekus sadarbības iespēju un modeļu pārrunāšanai Latvijas delegācija saņēma ielūgumu 2016. gada 16. un 17. jūnijā kopā ar uzņēmējiem apmeklēt Ķīnu, lai tiktos ar reģionālajiem pārstāvjiem un uzņēmējiem.

Dienas noslēgumā notika svinīgās vakariņas ar Čehijas Republikas prezidentu Milošu Zemanu, kurš uzsvēra Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas sadarbības nozīmi abu reģionu tālākā attīstībā.

Foruma trešajā dienā Latvijas pašvaldību pārstāvji apmeklēja Latvijas Republikas vēstniecību Prāgā, kur tikās ar vēstnieku Albertu Sarkani un pārrunāja aktuālās pašvaldību problēmas, kā arī sadarbības veicināšanas iespējas starp Latviju un Čehiju, it īpaši pašvaldību un reģionu līmenī.