Rīga 6°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 07:51
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Masu medijos un arī valdības aprindās tiek izvērsta kampaņa pret pašvaldību presi.
Šķietamā patiesība ir tāda, ka privātie konkurenti it kā esot norūpējušies par savu izdevumu lasītājiem. Pašvaldību bezmaksas informatīvo izdevumu lasītāji nepērkot “neatkarīgos” privātos izdevumus. Rodas iespaids, ka, aizliedzot pašvaldību laikrakstus un ierobežojot informatīvo izdevumu saturu, sekos reģionālās analītiskās žurnālistikas uzplaukums. Izskan ne tikai aicinājumi aizliegt reklāmu pašvaldību izdevumos, bet arī pašvaldībām būt par mediju īpašniekiem, kā arī aizliegt publicēt pašvaldību izdevumos rakstus, kas “atgādinot” žurnālistiku. Tātad – pašvaldības sagatavotā informācija nedrīkstot būt interesanta un iedarbīga – tai jāaprobežojas ar oficiālo dokumentu publicēšanu.
Šķietamā problēma – salīdzināt ieguvumus un zaudējumus sabiedrībai, ja pašvaldība finansētu vietējos informatīvos biļetenus no sava budžeta vai atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam censtos samazināt ieguldījumu no budžeta, paaugstinot efektivitāti.
Ja pašvaldība ir “taisnīgāka” pret privātajiem reģionālajiem laikrakstiem, tad tā samazina saviem iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu apjomu, kas ir “netaisnīgāk” pret iedzīvotājiem. Līdzekļi atbilstoši aizliedzēju iecerei būtu jātērē, pērkot reklāmas laukumus vietējā privātajā presē (samaksājot lielu naudu un atzīmējot, ka teksts ir pašvaldības pasūtīts), tie būtu jāatņem pašvaldību pakalpojumiem un pašvaldību investīcijām.
Vai atteikšanās no reklāmas pašvaldību izdevumos izglābs privātos medijus? Tikai tad, ja šos privātos medijus kāds lasīs (pretējā gadījumā uzņēmēji reklāmas neliks). Pašlaik pat nacionālā mērogā lielākais dienas laikraksts var lepoties tikai ar desmito vietu lasītāko izdevumu sarakstā. Arvien lielāka daļa iedzīvotāju neabonē ne centrālos, ne reģionālos laikrakstus. Bezmaksas pašvaldības izdevums pašlaik ir vienīgais veids, kā informēt vairumu no pašvaldības iedzīvotājiem, kas pagaidām aktīvi nemeklē informāciju par pašvaldību internetā.
Īstā problēma ir cita. Noris gatavošanās nākamajām pašvaldību un Saeimas vēlēšanām, pirms kurām jāatņem informācijas iespējas potenciālajiem pretiniekiem. Apvienojot valsts radio un TV, jaunizveidotais vienotais sabiedriskais medijs ir kļuvis vieglāk manipulējams. Ja izdotos aizliegt pašvaldību informatīvos izdevumus, tad rastos pamats vienotas informācijas telpas izveidei, kurā atšķirīgiem ekonomiskajiem, sociālajiem vai politiskajiem uzskatiem nav vietas. Ideja, ka valsts no sava budžeta finansēs objektīvu, galvenokārt valdību kritizējošu sabiedrisko mediju, ir apšaubāma pēc būtības. Ja šis sabiedriskais medijs nepiepelnītos ar reklāmu, tā dienas būtu skaitītas. Un, ja tādu pašu kārtību attiecinātu uz pašvaldībām, vajadzētu izveidot vēl 119 neatkarīgos vietējās sabiedrības medijus. Kas spētu šādu sistēmu apmaksāt?
Aizliedzot kvalitatīvas žurnālistikas nodrošināšanu pašvaldību izdevumos, iedzīvotāji nesaņemtu informāciju par savu priekšstāvju mērķiem, iecerēm un paveikto. Atņemot pašvaldībām un valstij tiesības izdot savus medijus, informatīvā telpa kļūtu viegli manipulējama privātās (tai skaitā – ārvalstu) interesēs. Tas pavērtu ceļu nevis plurālismam (kā to apgalvo Latvijas Mediju politikas pamatnostādņu 2016.–2020. gadam projekts), bet gan totalitārismam.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017