TUVĀK SAULEI SAULKRASTOS

30. oktobrī Saulkrastos novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis un viņa vietnieks Normunds Līcis ar prieku uzņēma gan Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības (LPPA) sanāksmes dalībniekus, gan ciemiņus – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjus, kā arī plānošanas un tūrisma ekspertus.

Par īstenu saulkrastnieku kļuvušais vidzemnieks Normunds Līcis savā prezentācijā iepazīstināja ar tagadējiem Saulkrastiem un senākām dienām, ieskicējot gan vecās Neibādes vēsturi un Katrīnbādes ziedu laikus, gan mūsdienu Saulkrastu attīstības stūrakmeņus un aicinot pabūt tuvāk saulei. Tā iemājojusi ne tikai Saulkrastu nosaukumā, bet arī novada ģerbonī, karogā, himnā un logotipā. Saulkrastu novada logo līdzās Saulkrastu vārdam, saulei, jūrai un pludmalei redzams saulrieta zaļais stars – tā ir reta dabas parādība, ko iespējams novērot īsu mirkli, saulei norietot jūrā. Leģenda stāsta, ka ikviens, kurš ieraudzīs zaļo staru, kļūšot laimīgs. Logotipā zaļais stars aizvijas tālāk krastā, aicinot uz Saulkrastiem kā ekoloģiska dzīvesveida un zaļā tūrisma kūrortpilsētu.

Dienas noslēgumā mājinieku piedāvātajā ekskursijā viesi varēja ieraudzīt arī citādus Saulkrastus un apmeklēt uzņēmumus, kuru nodokļos samaksātā nauda ļāvusi prāvu artavu ziedot pilsētas un novada attīstībai. Saulkrasti jau nav tikai 17 kilometru garā pludmale ar smiltīm un akmeņaino piekrastes daļu, ar 18 metrus augsto Balto kāpu Inčupes labajā krastā pie ietekas jūrā, kur uzņemti skati vēsturiskajām Rīgas kinostudijas mākslas filmām “Kā gulbji balti padebeši iet” un “Nauris” un ko mūslaikos īpaši iecienījuši kāzinieki, ar trīsarpus kilometru garo Saulrieta taku gar jūras piekrasti no Baltās kāpas līdz Saules tiltam, ar kāpu mežu, kur aug 20 dižpriedes, ar Krievijas imperatores Katrīnas II stādītajām liepām, ar rakstnieka Reiņa Kaudzītes dārza māju, kur atrodas “Kaimiņu soliņš” un ceļa rādītājs ar norādēm, kur rakstnieks savulaik ceļojis, ar dabas parku “Piejūra”, Jūras parku un centrālo – Saules laukumu, kas vasarā pulcē apmeklētājus uz brīvdabas vakara koncertiem un filmu skatīšanos. Saulkrastu vārds tiek saistīts arī ar velosipēdu muzeju – bagātīgo Jāņa un Gunta Sereginu velosipēdu kolekciju, kas ir vienīgā tāda Latvijā un lielākā Baltijā, ar radošo darbnīcu un kultūrizklaidējošo programmu “Saulkrastu stāsti”, ar aktīvās atpūtas iespējām, ar... Par to visu stāsta gan tūrisma klasteris “Saviļņojošā Vidzeme”, gan pērn izdotā Saulkrastu vēstures grāmata.

Savukārt Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības priekšsēdētājs Māris Dadzis kopā ar LPS padomnieci Guntu Lukstiņu, kuras pienākumos ietilpst apvienības darbības nodrošināšana, atskatījās uz īsāku vēsturi un 2015. gada laikā paveikto apvienības darbā – aktuālo jautājumu virzību un turpmākajiem izaicinājumiem piekrastes pārvaldībā, akcentējot LPPA valdes tikšanās ar kultūras un VARAM ministriem, sadarbību ar ministriju speciālistiem un līdzdalību darba grupu apspriedēs ar mērķi saglabāt finansējumu ES fondu SAM 5.5.1. jeb stratēģiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu” piekrastes kārtai un atkārtotu prasību valdībai par atbalstu pašvaldību valdījumā nodotā valsts īpašuma – pludmales – apsaimniekošanai.

Lai gan tagad piekrastes pašvaldībām ir valdījuma tiesības uz jūras piekrastes ūdeņu joslu divu kilometru platumā un tai pieguļošo pludmali gandrīz visā Baltijas jūras krasta garumā Latvijā, jo šogad spēkā stājies Zemes pārvaldības likums, diemžēl finansējums pārvaldībai nav sekojis un arī valsts budžetā nav paredzēti līdzekļi jūras piekrastes joslas apsaimniekošanai. Pašvaldības piekrastes attīstībai var vienīgi pretendēt uz ierobežotu finansējumu saskaņā ar SAM 5.5.1. Šādu “dāvanu” Māris Dadzis dēvē par gada lielāko kuriozu – kārtējoreiz valsts uzticējusi pašvaldībām jaunus pienākumus, bet par naudu “aizmirsts”.

Finansējums piekrastes apsaimniekošanai un attīstībai prasīts gan Pašvaldību savienības un VARAM, gan LPS un Finanšu ministrijas sarunās, tomēr LPS un Ministru kabineta vienošanās un domstarpību protokolā tas palicis kā nesaskaņots jautājums. Protokolā ierakstītais Ministru kabineta viedoklis ir šāds: “Valsts budžetā nav paredzēts finansējums jūras piekrastes joslas apsaimniekošanai. Pašvaldībām ir iespēja pretendēt uz nepieciešamo finansējumu 5.5.1. SAM ietvaros. Tas ir viens no iespējamiem finanšu resursiem, kas var uzlabot situāciju tieši piekrastē un atbalstīt piekrastes pašvaldību visnepieciešamākās specifiskās vajadzības piekrastes apsaimniekošanā.”

LPPA priekšsēdētājs, raksturojot aizvadītā gada veikumu, atzīmēja piejūras pašvaldību un LPS līdzdalību vairāku plānošanas dokumentu tapšanā, kā arī apvienības starptautisko sadarbību “Race for the Baltic” darbnīcās par Baltijas jūras ūdeņu atjaunošanu un projektā “BEST” par notekūdeņu efektīvāku attīrīšanu.

Apvienības vadība uzdeva sev un klātesošajiem divus gluži vai retoriskus jautājumus – kas LPPA traucējis darboties sekmīgāk un vai apvienības pastāvēšanai vispār ir kāda nozīme? Lai uz tiem atbildētu, “piekrastniekiem” uzstājīgāk jāpierāda, ka jūra un piekraste nav tikai 16 pašvaldību priekšrocība un rūpe, bet šie 1000 km² jeb 1,5% no Latvijas teritorijas ir valsts un arī pārējo pašvaldību kopēja atbildība. Šo dabas bagātību taču izmantojam visi – gan pavadot pie jūras savas brīvdienas un atvaļinājumus, gan apmeklējot tradicionālos pasākumus, piemēram, vasaras koncertus Saulkrastos, “Positivus” festivālu Salacgrīvā, “Zaļo staru” Pāvilostā, vasaras saulgriežus Jūrkalnē, Ventspils svētkus un daudzus citus. Tāpēc piekrastes pašvaldībām nereti nākas upurēt savu iedzīvotāju – vietējo nodokļu maksātāju – intereses, lai gādātu par piekrastes apmeklētāju labsajūtu un ērtībām, tādējādi rūpējoties galvenokārt par atbraucējiem, nevis par saviem iedzīvotājiem. Šādās kategorijās domājot, piekrastes apsaimniekošana būtu jāuztver kā valstisks pasākums.

LPPA nospraudusi tuvākās nākotnes darbus: SAM 5.5.1. uzraudzīšana līdz dokumentu saskaņošanai ES fondu Uzraudzības komitejā un Ministru kabinetā, pievēršot uzmanību gan kritēriju izstrādei, gan MK noteikumu apstiprināšanai; turpināt cīnīties par finansējumu piekrastes apsaimniekošanai, ko LPPA saredz speciālas dotācijas veidā vai iestrādājot atbalstu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā; piekrastes pārvaldības jautājumu risināšana; jauns izaicinājums – grozījumi Aizsargjoslu likumā.

VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze pastāstīja, ka atbilstoši ES fondu 2014.–2020. gadam stratēģiskā atbalsta mērķa 5.5.1. piekrastes kārtai finansējums 15 miljonu eiro apmērā tiks gandrīz pusei no visā piekrastes publiskās infrastruktūras tematiskajā plānojumā definētajām 55 attīstāmajām vietām jeb objektiem, kas atrodas tā saucamajā kultūras mantojuma attīstības ceļā: Brīvības ceļā, kur ir nozīmīgas kuršu un skandināvu kultūru saskarsmes teritorijas, un Līvu ceļā no Ventspils līdz Salacgrīvai. Finansējums tiek plānots četriem projektiem, teritoriāli ietverot visu piekrasti. Priekšatlasi projektiem organizēs Kultūras ministrija.

Potenciālajā sadarbības projektā “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” Liepājas pilsētai kopā ar Pāvilostas, Grobiņas, Nīcas un Rucavas novadu paredzēts, ka līdzekļus varēs ieguldīt šādās vietās: Liepājā – “Kungu kvartālā”, Trīsvienības katedrālē un pieslēgumos pludmalei; Pāvilostas novadā – Pāvilostas muzeja apkārtnē (promenāde ar plūdu aizsargfunkciju) un Vērgales muižā; Grobiņas novadā – viduslaiku pils teritorijā ar estrādi un Ālandes upes parkā; Nīcas novadā – Bernātu tematiskajās takās, koka molā un skatu tornī; Rucavas novadā – fišerejā “Dzintarvēji” un Papes pludmalē (piekļuve pludmalei un labiekārtojums).

Potenciālajā sadarbības projektā “Ziemeļkurzemes piekrastes dabas un kultūras mantojums”, kur Ventspils pilsēta darbosies kopā ar Dundagas un Ventspils novadu, ieguldījumu vietas plānotas šādas: Piejūras brīvdabas muzejs Ventspils pilsētā, Dundagas pils un ēka “Pastnieki” Dundagas novadā un Ventspils novadā – Jūrkalnes dabas parks, dabas koncertzāle, Sv. Jāzepa baznīcas tornis, tilts Lielirbes ciemā un ventiņu un lībiešu veloceliņš.

Potenciālajam sadarbības projektam “Piekrastes svētku tradīcijas”, kur projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs būs Jūrmalas pilsēta, bet sadarbības partneri – Engures, Mērsraga un Rojas novads, paredzētas šādas ieguldījumu vietas: Jūrmalā – Ķemeru ūdenstornis un Mellužu estrāde; Engures novadā – parks pie vecās jūrskolas, pieejamība zvejniecības mantojumam/sedumiem un Šlokenbekas pils; Mērsraga novadā – Jēgerlejas estrāde; Rojas novadā – jauna estrāde.

Savukārt ceturtais potenciālais sadarbības projekts “Saviļņojošā Vidzeme” aptver Saulkrastu, Salacgrīvas, Limbažu un Carnikavas novadu, un tajā ieguldījumi tiks veikti Zvejnieku parkā, estrādē un veloceliņā Salacgrīvas novadā; Lauču akmens pieejamībā un drošības uzlabošanā pludmalē Limbažu novadā; Neibādes parkā un estrādē Saulkrastu novadā un muižas parkā, novadpētniecības centrā un Gaujas aizsargdambja labiekārtošanā (vienotā kultūrvēsturisko objektu sasaistes koncepcijā) Carnikavas novadā.

Nozīmīga sanāksmes daļa tika veltīta plānošanas jautājumiem. Ar jūras telpisko plānojumu, kas noteiks jūras izmantošanu turpmākajos 12 gados, iepazīstināja “Baltijas Vides foruma” valdes priekšsēdētāja Kristīna Veidemane (interesenti var ieskatīties šeit: www.jurasplanojums.net), bet par pirmo nacionālas nozīmes tematisko plānojumu – piekrastes publiskās infrastruktūras tematisko plānojumu un kompleksu piekrastes attīstību stāstīja vairāki runātāji: VARAM Telpiskās plānošanas departamenta direktore Ingūna Urtāne, SIA “Grupa 93” eksperti Sarmīte Lesiņa un Neils Balgalis un Rīgas plānošanas reģiona cilvēku drošības un glābšanas plāna eksperte Lita Cielava. Aktuālo informāciju meklējiet interneta vidē: www.varam.gov.lv, www.grupa93.lv/piekraste, plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību mājaslapās!

Piekrastes pašvaldību pašapziņu ceļoša bija Vidzemes Augstskolas pasniedzēja un tūrisma eksperta Dr. geogr. Andra Klepera prezentācija par tūrisma attīstības perspektīvām. Viņš iepazīstināja ar apmeklētāju plūsmu izpētes rezultātiem jeb pētījumu piekrastes apmeklētības intensitātes noteikšanai un attīstāmo vietu pozicionējuma iespējām. Interesanti, ka vislielākais piekrastes apmeklējumu skaits (pludmales kvadrātmetri uz vienu atpūtnieku) ir Dzintaru pludmales posmā – saulainā dienā 2375 apmeklētāji vienlaicīgi. Bet apmeklējumu skaits dažādiem objektiem Latvijā ir pārsteidzošs: 1. vietā ir bibliotēkas (8,1 miljons), 2. vietā – tirdzniecības centrs “Alfa” (7,3 milj.), 3. vietā – jūra (4,7 milj.), tālāk – muzeji (2,7 milj.) un “Līvu akvaparks” (0,33 milj.). Tūrisma eksperts iesaka piejūras pašvaldībām domāt arī par mēnešiem ārpus peldsezonas un par investēšanu kultūras un tūrisma objektos, kā arī jaunu tradīciju iedzīvināšanu.

Līdz nākamgada kopsapulcei, kam par mājvietu jau izvēlēts Grobiņas novads, LPPA vadītājs Māris Dadzis un Gunta Lukstiņa piekrastes pašvaldībām vēlēja: “Apvienība virzās tālāk! Turēsimies kopā un iesim uz priekšu!”

Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības dalībnieki un sanāksmes viesi Normunda Līča vadībā apmeklēja vairākus Saulkrastu uzņēmumus, iepazīstot arī citādus Saulkrastus, ko veido dažādas komersabiedrības un osta, un kopīgi “noķēra” saulrietu vietā, kas ir tuvāk saulei.

Pirmais pieturas punkts ekskursijas maršrutā bija tipogrāfija “Imanta”, kas darbojas jau vairāk nekā 20 gadus un ieņem stabilu vietu poligrāfijas tirgū. “Imanta” ražo daudzveidīgu piedāvājumu – sākot ar dažādām veidlapām, dokumentu mapēm, ielūgumiem, vizītkartēm, uzlīmēm, aploksnēm, biļetēm, ieejas kartēm, etiķetēm, stāvvietu pulksteņiem (Parking timer), vobleriem, piezīmju blociņiem, kalendāriem un beidzot ar afišām, bukletiem, brošūrām, žurnāliem un grāmatām.

Atbilstoši sauklim “Tipogrāfija “Imanta” – mūsdienīga poligrāfija par izdevīgām cenām!” uzņēmumā teicamu darbu kvalitāti un realizācijas ātrumu nodrošina Eiropas standartiem atbilstošas un modernas tehnoloģijas, kā arī profesionāls personāls. “Imantas” arsenālā ir moderns ofseta un digitālās drukas aprīkojums, kas ļauj tikt galā arī ar lieliem eksprespasūtījumiem.

Viena no Saulkrastu novada raksturīgajām iezīmēm ir Skultes osta, ko 1939. gada 7. oktobrī Zvejniekciemā svinīgi atklāja toreizējais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Aktīva darbība ostā noris arī mūsdienās, un to pārvalda ar Saulkrastu domes lēmumu 1994. gada 30. novembrī izveidotā Skultes ostas pārvalde. Tās funkcijās ietilpst ostas teritorijas pārvalde, jūras un upes kuģu ceļu un molu un piestātņu uzturēšana, ostas noteikumu ievērošanas kontrole un ostas maksu iekasēšana, vides aizsardzība, ostas izbūve atbilstoši ostas attīstības programmai un līgumu slēgšana ar uzņēmumiem par to darbību ostā.

Skultes ostā mājvietu raduši vairāki uzņēmumi – gan tādi, kas nodarbojas ar kuģu aģentēšanu, gan tādi, kas veic kravu apstrādes un nodarbojas ar kokmateriālu iepirkšanu, uzglabāšanu kravas laukumos, stividoru pakalpojumiem un eksporta un importa kravu apkalpošanu. Lielākie no tiem ir SIA “Skultes kokosta” un SIA “EMU Skulte”. Jāpiebilst, ka pārkrauto kravu apjoma ziņā Skultes osta pašreiz ieņem līderpozīcijas mazo ostu vidū.

Kur osta – tur, protams, arī zivis, un, atbilstoši ticējumam – kur zivis – tur nauda! Saulkrastu novada lielākie uzņēmumi ar vislielāko apgrozījumu ir SIA “SCA mežs Latvija”, “Lietas MD”, “JM Trade”, “Varita”, “Skultes kokosta” u. c.

Tieši pēc gada pusgadsimta jubileju svinēs kultūras nams “Zvejniekciems”. Savulaik to kolhoza “Zvejnieks” vajadzībām projektēja izcilā arhitekte Marta Staņa. Viņas “spalvai” pieder arī Dailes teātra ēka Rīgā un vairākas celtnes Zvejniekciemā – divas daudzstāvu dzīvojamās mājas skolotājiem, Zvejniekciema vidusskola un mākslinieku Postažu ģimenes vasarnīca. Kad 1956. gada 8. novembrī Zvejniekciemā atklāja kultūras namu, tas bija viens no modernākajiem ne vien Pierīgā, bet visā Latvijā. Centrālā telpa kultūras namā ir lielā zāle 700 skatītājiem, un par tās piepildīšanu ar laikmetam atbilstošu saturu rūpējas kultūras nama vadītāja Judīte Krūmiņa.

Jau piecus gadus kultūras namā “Zvejniekciems” darbojas Saulkrastu pašvaldības aģentūra “Saulkrastu kultūras un sporta centrs”. Kultūras nama ēkā atrodas ne vien lielā zāle ar skatuvi, bet arī mazā zāle, kurā norit koncerti un izstādes mazākam skatītāju lokam, nesen jaunu veidolu ieguvušas mēģinājumu telpas otrajā stāvā, bet trešajā iekārtojušies Saulkrastu jaunie mākslinieki – Vidzemes jūrmalas mūzikas un mākslas skolas mākslas nodaļa.

Saulkrastu novada teritorijas kopējā platība ir 46,8 km². Tajā ietilpst vairākas apdzīvotas vietas – Bātciems, Pabaži, Saulkrasti, Zvejniekciems, kā arī dārzkopības kooperatīvi. Novadā deklarēti vairāk nekā seši tūkstoši iedzīvotāji, bet līdz ar vasaras sezonu iedzīvotāju skaits ievērojami palielinās. Izrādās, zināšanas par savu novadu var apgūt arī spēles veidā.

Un noslēgumā – Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieka Normunda Līča īss rezumējums: “2015. gads Saulkrastiem bijis īsts pieauguma gads. Vērojam vēl nebijušu ēku būvniecību, jaunu ģimeņu ienākšanu Saulkrastos, kuplu bērnu pulciņu katrā pasākumā. Pieaudzis arī deklarēto iedzīvotāju skaits. Aktīvu darbu sākuši Saulkrastu uzņēmēji. Mūs priecē vairākas jaunas kafejnīcas, viesnīca, top projekti diviem jauniem veikaliem. Tūristu skaits vasaras sezonā palielinājies par desmit procentiem. Cilvēki izvēlas Saulkrastu novadu! Nākamais gads mūs sagaida ar lieliem izaicinājumiem. Gatavojoties Latvijas simtgadei, sākts darbs finansējuma piesaistei Neibādes parka un estrādes rekonstrukcijai. Nākamgad mums kopīgi jāizvēlas vieta lielā valsts karoga masta uzstādīšanai. Savu vēsturi mēs veidojam šodien, tāpēc, ņemot vērā novadā esošo kolektīvu, folkloras kopu un rokdarbnieču daudzumu, jāveic izpētes darbi un jāsāk strādāt pie pašiem sava – Saulkrastu novada tautastērpa radīšanas. Lai paveiktu lielus darbus, ir svarīgi, lai mums apkārt būtu patriotiski, ieinteresēti un aktīvi iedzīvotāji. Paldies tiem kolēģiem, iestāžu darbiniekiem, jauniešiem, skolotājiem, uzņēmējiem, policistiem, kuru sirdis pieder Saulkrastiem! Paldies visiem, kuri nesuši Saulkrastu vārdu pasaulē, piedalījušies, rūpējušies, atbalstījuši savu novadu ikdienas darbos un pasākumos! Laimīgu, veselīgu un raženu jauno – 2016. gadu!”.