Rīga 13°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 17:47
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
ES Pilsētprogramma – neaizmirstot mazās un vidējās pilsētas
“ES Pilsētprogrammai jāaptver visas urbānās teritorijas, tostarp mazās un vidējās pilsētas, ņemot vērā īpašo Eiropas situāciju,” – tā 25. janvārī Briselē (Beļģijā) Reģionu komitejas un Eiropas Parlamenta kopīgi rīkotajā sanāksmē uzsvēra Reģionu komitejas Teritoriālās kohēzijas politikas un ES budžeta komisijas priekšsēdētājs Rafaēle Katāneo.
Jaunās ES Pilsētprogrammas mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti pilsētās, nodrošināt mērķtiecīgāku atbalstu un veicināt zināšanu un pieredzes apmaiņu. Sanāksmē klātesošie pašvaldību pārstāvji un arī akadēmiķi vairākkārt uzsvēra nepieciešamību iekļaut jaunajā ES Pilsētprogrammā ne tikai atsevišķas pilsētas, bet gan urbānās teritorijas.
“Mums nepieciešama politika pilsētreģioniem – tikai tas sniegs stimulu reģionālās ekonomikas attīstībai pilsētās un ap tām. Plānošanā nedrīkstam atdalīt pilsētu politiku no reģionālās politikas kopumā,” norādīja Liverpūles universitātes profesors Maikls Pārkinsons. Viņš arī kritizēja daudzās ES programmas un politikas dokumentus, kas izstrādāti, nedomājot par reālajiem izpildītājiem, un izteica cerību, ka labi sagatavotā ES Pilsētprogramma tiks arī pienācīgi īstenota, iesaistot visus ieinteresētos dalībniekus.
Patlaban darbs ES Pilsētprogrammā tiek organizēts caur tematiskajām Partnerībām, izpētot aktuālākās problēmas un Partnerību iespējas tās risināt, uzlabojot ES politikas un likumdošanas pilsētu dimemsiju. Vienā no Partnerībām, kas veidota mājokļu jautājumu risināšanai, no Latvijas iesaistījusies Rīgas pilsēta, ko sanāksmē pārstāvēja Latvijas delegācijas Reģionu komitejā loceklis un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais. Mājokļu partnerībā galvenā uzmanība tiks pievērsta tādiem jautājumiem kā pašvaldību mājokļi par pieņemamu cenu, valsts atbalsta noteikumi un mājokļu politika kopumā.
ES Pilsētprogramma bija viena no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē prioritātēm, un prezidentūrā pieņemtajā ministru deklarācijā “Ceļā uz ES Pilsētprogrammu” (Rīgas deklarācija) uzsvērta tieši mazo un vidējo pilsētu nozīme. Šobrīd darbs pie ES Pilsētprogrammas notiek Nīderlandes prezidentūras ES Padomē ietvaros, un Nīderlande šo izvirzījusi par vienu no svarīgākajiem savas prezidentūras mērķiem. Plānots, ka vienošanās par ES Pilsētprogrammu tiks panākta šāgada maijā, pieņemot “Amsterdamas paktu”.
Rīga sāk darbu ES Pilsētprogrammas Mājokļu partnerībā
18. februārī Briselē notika Eiropas Savienības Pilsētprogrammas Mājokļu partnerības sanāksme, kur kā viens no partnerības dalībniekiem tika pārstāvēta arī Rīgas pilsēta.
Mājokļu partnerība ir viena no 12 partnerībām, ar kuru palīdzību plānots sasniegt konkrētus rezultātus ES Pilsētprogrammā, izpētot aktuālākās problēmas un iespējas tās risināt, uzlabojot ES politikas un likumdošanas pilsētu dimensiju. Ar pirmajiem konkrētajiem priekšlikumiem partnerības iepazīstinās maijā, kad Nīderlandē paredzēts uzsākt ES Pilsētprogrammu, pieņemot “Amsterdamas paktu”.
ES Pilsētprogramma veidojas kā dažādu ieinteresēto pušu aktivitāšu kopums, lai nacionālajā un Eiropas Savienības likumdošanā stiprinātu pilsētu dimensiju. Tāpēc katrā partnerībā apvienojušies gan Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātu, gan dalībvalstu ministriju, gan arī pilsētu un to interešu pārstāvošo asociāciju pārstāvji. Tiek uzsvērts, ka ideju radīšana un priekšlikumu formulēšana notiek inovatīvi un brīvi, un šo darbu nevada ne ES dalībvalstis, ne Eiropas Komisija, ne arī kāda no ieinteresētajām pusēm. Plānots, ka partnerību priekšlikumi tiks ietverti Padomes secinājumos un Padomes darba grupu skatāmo jautājumu lokā.
Sanāksmē Mājokļu partnerības dalībnieki vienojās par būtiskākajām tēmām, kas būtu jāaktualizē un jārisina ES līmenī, domājot par mājokli ne tikai kā par ēku, bet gan par vienu no elementiem cilvēka cienīgas dzīves nodrošināšanai. Rīgas pilsēta uzsvēra mājokļu pieejamību dažādu sociālo grupu iedzīvotājiem, proti, valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu mājokļu jomā, lai rastu iespēju sniegt atbalstu tiem iedzīvotājiem, kuri neatbilst kritērijiem pašvaldības palīdzības saņemšanai, bet vienlaikus to materiālais stāvoklis neļauj kvalitatīvi risināt mājokļu jautājumu, iesaistoties brīvajā īres tirgū. Tāpat Rīgas pilsēta izteikusi interesi arī meklēt risinājumus un uzzināt citu valstu labās prakses piemērus par to, kā iespējams ieinteresēt investorus ieguldīt pieejamos, taču vienlaikus arī kvalitatīvos mājokļos.
Mājokļu partnerībā iesaistījusies arī LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Vīnes pilsēta, Skotijas Pilsētu asociācija, Luksemburgas, Nīderlandes, Slovākijas, Slovēnijas un Vācijas tematiskās ministrijas, Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un Enerģijas ģenerāldirektorāti, kā arī Eiropas Investīciju banka un vairākas pilsētu intereses pārstāvošas organizācijas.
ES Pilsētprogramma bija viena no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē prioritātēm, un prezidentūras laikā pieņemtā ministru deklarācija “Ceļā uz ES Pilsētprogrammu” (Rīgas deklarācija) pirmo reizi pilsētu dimensiju nostiprināja Padomes līmenī. Šobrīd darbs pie ES Pilsētprogrammas notiek Nīderlandes prezidentūras ES Padomē ietvaros, un Nīderlande šo izvirzījusi par vienu no svarīgākajiem savas prezidentūras mērķiem.
Latvijas delegācijas tikšanās ar LR pastāvīgo pārstāvi ES
11. februārī Briselē Latvijas delegācija Reģionu komitejā tikās ar ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci, Latvijas Republikas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā Sanitu Pavļutu-Deslandes, kura pastāvīgo pārstāvniecību ES vada kopš 2015. gada decembra.
Tikšanās laikā Latvijas delegācija un pastāvīgā pārstāve ES diskutēja par pašvaldības interesējošiem jautājumiem, kas patlaban ir Eiropas Savienības politikas dienaskārtības augšgalā. S. Pavļuta-Deslandes pašvaldību pārstāvjiem sniedza informāciju par diskusijām Eiropas Savienības Padomē par daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatu. Tāpat puses apsprieda nostāju par jauno Eiropas kaimiņattiecību politiku, ņemot vērā Latvijas pašvaldību aktīvo sadarbību ar Austrumu partnerības valstu pašvaldībām. Neiztrūkstoši arī šajā diskusijā viens no jautājumiem bija nelegālā migrācija un Šengenas zonas nākotne.
Latvijas delegāciju Reģionu komitejā šajā tikšanās reizē pārstāvēja delegācijas vadītājs Andris Jaunsleinis un pašvaldību vadītāji un deputāti – Inga Bērziņa, Ligita Gintere, Aleksandrs Lielmežs, Leonīds Salcevičs, Dainis Turlais un Jānis Vītoliņš.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017