Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 04:03
Vārda dienas: Gundega, Terēze
3. februārī Rīgas Austrumu izpilddirekcijas zālē, kur pirms izbraukuma sanāksmju sezonas sākuma tradicionāli “pārziemo” Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācija (LPIA), notika 2016. gada otrā sanāksme ar “smagsvaru” cienīgu tematiku. Pēdējos gados pēc Valsts kontroles un KNAB pārbaudēm un revīzijām pašvaldībās publiski izskanējis daudz pārmetumu par līdzekļu nepamatotiem tēriņiem, par pretkorupcijas normu nepienācīgu ievērošanu u.tml. Kuplais dalībnieku pulks (126!) pierādīja, ka izpilddirektori negrasās vairīties no pārmetumiem un atbildības, bet vēlas gan skatīties acīs nepatīkamai patiesībai, gan skaidrot pašvaldību viedokli, gan atrisināt problēmjautājumus, lai nākotnē pārmetumu skaits saruktu.
Sanāksmei būtisku akcentu deva LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, kurš iepriekš tikās ar LPIA valdi, tāpēc izmantoja iespēju sveikt izpilddirektorus jaunajā gadā, kas Pašvaldību savienībai būs 25. jubilejas gads. Pirms nozīmīgās diskusijas priekšsēdis uzsvēra: “Tikai dialogā un savstarpējās sarunās mēs varēsim valsti nolikt uz kājām. Tas nav nekas slikts, ja reizēm abu pušu viedokļi atšķiras, jo vienīgo pareizo viedokli mēs likvidējām deviņdesmitajos gados.”
Jāatzīst, ka ne visos jautājumos izdevās rast tūlītēju vienprātību, tomēr uzteicama bija abu pušu vēlme uzklausīt, ieklausīties un diskutēt. Turklāt izpilddirektori jau pirms sanāksmes bija atsūtījuši virkni neskaidro jautājumu (tos un sanāksmes gaitā uzdotos jautājumus lasiet kursīvā), ko abas puses kopīgi centās izanalizēt, tomēr palika arī neskaidrības. Patīkami, ka visi uzaicinātie strikti nepastāvēja tikai uz savu pareizību, bet solīja analīzi turpināt.
Ko paredz Pamatnostādnes?
KNAB Politikas plānošanas nodaļas galvenā speciāliste Inta Nolle iepazīstināja ar valsts programmu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2015.–2020. gadam”, kurā daudz nopietnu uzdevumu arī pašvaldībām.
Prezentācijā izpilddirektoriem parādīja daļu no 2015. gada nogalē veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem (tā pilnībā apskatāma KNAB mājalapā) un salīdzināja to ar iepriekšējo aptauju, kas veikta 2014. gada sākumā – kāda iedzīvotāju skatījumā ir korupcija dažādās institūcijās. Tiekoties dažādās auditorijās, parasti par korumpētāko jomu atzīta veselības aprūpe. I. Nolle uzsvēra, ka ne tikai KNAB, bet arī pašvaldībām daudz problēmu rada kapitālsabiedrības. Tomēr vainīgas nav tikai pašvaldības, arī KNAB atzīst savu vainu, jo tām laikus nav pievērsta vajadzīgā uzmanība.
Sabiedrības skatījumā neuzticību pelna tiesas, valdība, Iepirkumu uzraudzības birojs, muita, ceļu policija, arī Saeima. Kurās jomās, kārtojot jautājumus, visvairāk izmanto neoficiālus maksājumus, dāvanas, pazīšanos? Arī te “līdere” ir veselības aprūpe. Iedzīvotāji uzskata, ka ne visai godīgi rit darbinieku meklēšana pašvaldībās, jo bieži netiek izsludināts konkurss. Daļa respondentu norāda, ka, darbā iekārtojoties, bija nepieciešami sakari; veselības aprūpē – sakari, nelielas dāvanas (ziedi, suvenīri, kā arī neoficiāli maksājumi no septiņiem un vairāk eiro). Līdzīgi esot izglītības iegūšanā, tomēr KNAB pārstāve atzina, ka tas, protams, neskar lauku skolas, kur drīzāk notiek cīņa par katru audzēkni, bet prestižās lielpilsētu, galvenokārt – Rīgas skolas.
Intas Nolles ziņojuma galvenā daļa saistījās ar jaunajām Pamatnostādnēm, kas apstiprinātas 2015. gada 17. jūlijā. Galvenais virziens jaunajā periodā – efektīva pārvaldība un cilvēkresursu vadība, pāreja no ārējās kontroles uz iekšējo. KNAB uzdevums – palīdzēt pašvaldībām uz to pārorientēties. Līdz 2015. gada beigām pašvaldībām bija jāveido pretkorupcijas pasākumu plāni. Uz KNAB jautājumu par plāna esamību no 98 pašvaldībām, kas sniedza atbildi, tādi ir 55% pašvaldību, no 223 pašvaldību kapitālsabiedrībām tie izstrādāti 37,7%, no 1127 pašvaldību izveidotajām iestādēm plāni ir mazāk nekā trešdaļai – 27,9%. Cik šie plāni efektīvi, tas gan ir cits jautājums. Reizi gadā šie plāni jāaktualizē.
Kā izstrādāt šo plānu, ja tāds vēl nav tapis? Konkrēta parauga nav, var lasīt vadlīnijas KNAB mājaslapā, konsultēties un veidot plānu pašiem. Var arī apvienoties ar citām kaimiņu pašvaldībām, tad KNAB reģionālajos semināros mācīs, kā veidot šo plānu. Martā būs seminārs Daugavpilī par to, kā identificēt korupcijas riskam pakļautās funkcijas, kā vērtēt sensitīvos amatus, izstrādāt novēršanas pasākumus utt. Pašlaik KNAB aktuāla ir iekšējās kontroles pamatprasību izstrāde, tiek gatavots MK noteikumu projekts.
Pašvaldībā ir izstrādāti iekšējie dokumenti, kas vērsti uz korupcijas risku mazināšanu. Vai ar to nepietiek? – Nē, visiem jāizstrādā plāns, kas jāapstiprina domē.
Svarīgi – pamanīt jebkura interešu konflikta rašanos, jo tie ir pamats korupcijai. Diemžēl pārbaudes liecina, ka interešu konfliktus visvairāk pieļauj tieši pašvaldību amatpersonas. Valsts sistēmā, kur darbojas gadiem izstrādāta veiksmīga iekšējās kontroles sistēma, šādu gadījumu viegli identificēt. Pašvaldībās šos gadījumus parasti atklāj citu pārbaužu kontekstā vai no kādas trešās personas ziņojuma, nevis pašvaldībā.
2015. gada uzdevums bija nodrošināt pašvaldības mājaslapā informācijas pieejamību par vakantajām darbavietām, apmācīt speciālistus, kas tālāk apmācītu citus pašvaldības darbiniekus par korupcijas problēmām (pērn mācībās iesaistījās vairāku lielo pilsētu pārstāvji, pārējiem iespēja to darīt šogad). Iepirkuma speciālistus apmācīja Valsts administrācijas skola. Līdz 2015. gada beigām vajadzēja izstrādāt grozījumus Interešu konflikta likuma 14. pantā par ziedojumiem, nosakot, kādos gadījumos pašvaldība drīkst pieņemt ziedojumus, bet kādos nedrīkst. Grozījumu izstrāde ir pārcelta uz 2016. gadu.
Ja pašvaldība deleģē kādas savas funkcijas biedrībām vai nodibinājumiem un tie rīkosies ar pašvaldības līdzekļiem, izpildītājiem jākļūst par amatpersonām. Valsts struktūrās šis jautājums ir konkrēti noteikts, pašvaldībās pieeja ir atšķirīga. 2016. gadā vajadzētu to vienādot. Tuvojas kārtējās pašvaldību vēlēšanas, tāpēc jāsakārto reklamēšanās iespēju normas, lai amatpersona priekšvēlēšanu periodā nevarētu reklamēt sevi vairāk par citiem kandidātiem.
Kā jārisina interešu konflikts, ja iestādes vadītājs konstatē to, ka amatu savienošana nav iepriekš saskaņota ar darba devēju pamatdarbā? – Iestādes vadītājam par to jāziņo KNAB, birojs to izvērtē, parasti atzīstot pārkāpumu par formālu (maznozīmīgu), kurā pietiek ar aizrādījumu. Plānots, ka šādus pārkāpumus turpmāk izvērtēs iestādes vadītājs, neiesaistot biroju. – Iepirkumu komisijās jau tagad nevar atrast darbiniekus lielās birokrātijas dēļ, kaut tie ir papildu darba pienākumi!
2016. gada uzdevumi lielā mērā turpina iepriekšējos gados iesākto: zemsliekšņa iepirkumi, kuros korupcijas risks ir lielāks nekā publiskajos iepirkumos, “trauksmes cēlāji” un citas problēmas. Kukuļdošanas jomā Inta Nolle vērsa uzmanību uz Krimināllikuma 324. pantu, kas paredz atbrīvot kukuļdevēju no kriminālatbildības gadījumos, ja personai kukulis tiek pieprasīts vai izspiests, bet kukuļa devējs pēc tam pats aktīvi iesaistās lietas izmeklēšanā – viņu var atbrīvot no kriminālatbildības. Norma ir spēkā jau vairākus gadus, KNAB plāno analizēt, vai to neizmanto ļaunprātīgi.
2017. gadā nekas jauns nav plānots, bet 2018. gadam plānoti uzdevumi, kas vairāk vērsti uz uzņēmējdarbību, uz kapitālsabiedrībās strādājošo izglītošanu. Paredzēts izslēgt no iepirkumiem ne tikai valstī, bet visā Eiropas Savienībā tos uzņēmumus, kam izvirzīta apsūdzība korupcijā. Šis uzdevums nepieciešams, lai iestātos OECD – “Bagāto valstu klubiņā”. Programmas darbības gados svarīgākais uzdevums – izglītošanās. Semināru grafiks pašvaldībās jau piepildīts līdz maija vidum.
Nepieciešams testēt valsts amatpersonas zināšanas interešu konflikta novēršanā. Tiek izstrādāta testēšanas sistēma tiešsaistē, kurā pēc konkrēta termiņa būs jātestē savas zināšanas. Jāinformē sabiedrība, ka nav jānes šokolāde vai jādod kukulis, jo viss tāpat notiks ātri un nesarežģīti (piemēram, PMLP pie klientu apkalpošanas galdiņiem ir uzraksti, ka nedrīkst nest dāvanas). Diemžēl sabiedrībā pastāv postpadomju, pat nē – vēsturiski šī pieeja aizsākās jau Bizantijā, ka jautājumu varēs labāk nokārtot ar kādu “dāvinājumu”. Konfekšu kaste šķietami nav nekas īpašs, bet trakākais sākas, ja cilvēks par šo dāvanu izstāsta citiem paziņām ar pārliecību, ka jautājums atrisinājies tikai tāpēc. Tad sabiedrība var pieņemt, ka iestādes lēmumus iespējams “nopirkt”, bet neveiksmīgais uzskatīt, ka jautājumu neizdevās nokārtot tāpēc, ka viņš nedeva kukuli. Patiesībā tas nenotika tāpēc, bet... Izņēmums varētu būt āboli vai ziedi no sava dārza. Uz KNAB bezmaksas informatīvo tālruni bieži zvana neapmierinātie, kas zaudē kādu tiesvedību, jo uzskata, ka tiesnesis korumpēts. Tomēr katrā tiesā viens ir zaudētājs, otrs – vinnētājs.
Līdz 2020. gadam tiešsaistē būs jānodrošina pieejamība visiem noslēgtajiem līgumiem par preču un pakalpojumu piegādi. Ziņošanas iespējas iedzīvotājiem par iespējamiem likumpārkāpumiem jānodrošina anonīmi. Aptaujās iedzīvotāji atzīst, ka negrib atklāties, baidoties no sekām. E–pasti un kastīte ziņojumiem, pirms kuriem esi gājis garām vairākām videonovērošanas kamerām, nenodrošina anonimitāti.
Ir iekšējās kontroles pasākumu plāns, bet nesadzirdēju iekšējā audita lomu. Lēmumu par iekšējo auditu pieņem politiķi, vajag iekļaut vadlīnijās! – Informēšu kolēģus, ka to vajag iekļaut. Gaidīsim arī citus priekšlikumus vadlīnijām. KNAB atvērts sadarbībai, arī organizējot seminārus pašvaldībās.
LPS padomniece Sniedze Sproģe izteica vērtīgu priekšlikumu – KNAB mācības veikt pašvaldībām jau sen ierastajās videotiešraidēs no LPS, jo tā var aptvert neierobežotu interesentu skaitu visā Latvijā. Tad nebūs tik garu rindu uz semināriem. Ierosinājums tika ar prieku pieņemts.
Kādēļ vajag vienveidību, jo dažādās pašvaldībās vienāda nosaukuma amatiem vismaz pagaidām iespējamas atšķirīgas atbildības pakāpes? – Ceru, ka nebūs vienveidība! Kad projekts būs saskaņošanas stadijā, uzklausīsim arī LPS iebildumus.
Zāles jautrā reakcija, dzirdot par āboliem un puķēm no dārza nebija gluži nejauša. Kā nošķirt dāvanu, kukuli un pateicību? Deviņdesmito gadu sākumā Kanādas kolēģis uz šo jautājumu atbildēja tā: “Nošķiriet vienmēr tos gadījumus, kad jums saka paldies, jo pieklājīgs cilvēks paldies pieņem, un kad ņemat kukuli. Ja mana departamenta darbiniekam atved tītaru kravu, es lieku to sadalīt visiem departamenta kolēģiem. Neesi gaunerīgs, bet pieņem paldies!” Latvijas īstenība arvien uzrādās ļoti korumpēta, bet varbūt tas nemaz tā nav. Daļa gadījumu vis nav likuma, bet ētikas jautājums. – Jā, vajag atšķirt paldies un kukuli, kuru dod, kaut ko gaidot pretī. Tomēr Latvijā Interešu konflikta likumā ir 12. pants, kas nosaka, ka valsts amatpersona, pildot dienesta pienākumus, nedrīkst pieņemt dāvanas. Latvijas likumdošana paredz izņēmumus – ziedus, reprezentācijas priekšmetus, suvenīrus un grāmatas no vienas personas gada laikā, nepārsniedzot minimālo algu. Pārējo pieņemt nedrīkst. Protams, pašvaldību darbiniekiem jācenšas uzturēt labas attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem, kas atnes ābolus, zemenes utt., tāpēc jautājums nav viegls, lai neaizvainotu arī otru pusi! Varbūt tiešām apēst kopā?
Koncepcijā nav vērtēta ietekme uz pašvaldību budžetiem, bet tāda ir! – Diemžēl neko vairs grozīt nevar, jo koncepcija ir saskaņota visās institūcijās.
Ir uzdevums privāto mācību iestāžu budžetu papildināt ar pašvaldību naudu. Vai privāto izglītības iestāžu direktori nekļūst par valsts amatpersonām? – Jā, ir plānoti grozījumi, jo privātās iestādes vadītāja pārziņā nonāk pašvaldību nauda.
Vajag nopietnāk veikt aptaujas un izvēlēties respondentus, citādi iznākums ir apšaubāms! – Mēs paši neveicam, iepērkam aptaujas. – Vajag sastādīt nopietnāku uzdevumu iepirkumam. Piemērs par pozitīvo VUGD darbu neliekas ticams. Pozitīvi var vērtēt ugunsdzēsējus un glābējus, bet aptaujājiet iestādes, kas saskaras ar inspektoriem! – Padomāsim.
Ja aptaujāsiet atraidīto personu, kam nepienākas sociālais pabalsts, vai kādu no tā dēvētajiem profesionālajiem pabalstu saņēmējiem, tad neko pozitīvu anketā neizlasīsiet! – Paldies par ieteikumiem un skaidrojumiem! Tagad saprotam, kas var ietekmēt aptauju rezultātus. Sociālo pabalstu sadales “korumpētība” pārsteidza arī mūs. Patīkami, ka jautājumā par “lietu kārtošanu pašvaldībās” tikai nedaudz parādās sakaru nepieciešamība, bet 90% atzīst, ka viss noticis bez “negodprātīguma elementiem”.
Palīdz atraktīvs dialogs
KNAB speciālistes no Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas Inga Zarāne un Skaidrīte Jaungaile-Gaile savu stāstījumu bija iecerējušas kā visai atraktīvu dialogu, izmantojot iegūto darba pieredzi, kā arī savstarpēji uzdodot izpilddirektoru iesūtītos jautājumus un atbildot uz tiem.
Likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā vislielāko sadaļu aizņem amatu savienošanas ierobežojumi valsts amatpersonām. KNAB pārbaudēs bieži saskaras ar dokumentiem, kas atbilstoši likuma prasībai atļauj savienot amatu kādai valsts amatpersonai. Saturs nereti sastāv no dažiem teikumiem. Šis nav pārkāpums, tomēr tas jānoformē kā administratīvais akts, jo personai ir tiesības to pārsūdzēt. Ja lēmumu apstiprina domes sēdē, prasība nemainās.
Likums prasa saņemt atļauju pirms citu pienākumu uzsākšanas. Praksē tā notiek reti, tomēr KNAB darbinieki pieļauj viena mēneša un septiņu dienu atkāpi.
Kopš 2013. gada vasaras noteikti amatu savienošanas ierobežojumi arī pašvaldību deputātiem. Viņi nedrīkst savienot deputāta amatu ar darbu pašvaldības administrācijā, ja personas amata pienākumos ietilps domes lēmumu projektu sagatavošana. Nereti KNAB jautājot, ko tas nozīmē. Vai aizdomu lokā būs arī lietvede, kas projektu fiksē datorā? Nē, domāta tikai personas piedalīšanās lēmuma projekta satura gatavošanā, nevis tehniskas darbības! Likumā precīzi noteikts, kam jājautā atļauja konkrētos gadījumos.
Vai izsniegtā atļauja katru gadu jāatjauno? – Lielākoties atļaujas ir neterminētas.
Vai ar domes lēmumu nepietiek? – Ja tas ir precīzi noformēts un ja tajā ir izvērtēti atļaujas saņēmēja iespējamie interešu konflikta riski, iespējams, ka ar to pietiek un to var uzskatīt par administratīvu aktu.
Speciālistes uzsvēra, ka atbildes, ko viņas sniedzot par amatu savienošanu, esot vispārīgas. Tas nav īsti korekti, jo jāizvērtē konkrētā situācija. Abas runātājas aicināja droši rakstīt e-pasta vēstuli, lai pirms atbildes sniegšanas izvērtētu katru gadījumu.
Ne mazāk izplatītas ir neskaidrības gadījumos, ja vienā pašvaldības iestādē strādā radinieki. Vai vienīgais risinājums tad ir darba attiecību pārtraukšana? Vai pieļaujamas subordinācijas attiecības un citi? Likums tieši neliedz radiniekam strādāt valsts amatpersonas pakļautībā, tomēr iesaka atturēties no gadījumiem, kas ļautu apšaubīt tās darbības objektivitāti un tiesiskumu. 21. pants skaidro, kas jādara valsts amatpersonai, lai tās pakļautībā varētu strādāt radinieks: rakstveidā jāinformē augstākstāvoša amatpersona, kura savukārt deleģē citai amatpersonai veikt visas funkcijas saistībā ar šo radinieku.
Kas uzskatāmi par radiniekiem? – Tie, kas uzskaitīti likumā. Gadījumā, ja personas dzīvo nereģistrētā laulībā, interešu konflikts būs, ja jautājums skars mantiskās attiecības.
Ziedojumu pieņemšana un nodošana – vai pašvaldība drīkst pieņemt no fiziskas personas bez atlīdzības nekustamo īpašumu; vai pašvaldība var pieņemt no fiziskas vai juridiskas personas ziedojumu, piemēram, līdzekļus bērnu laukuma izbūvei, ja iepriekš starp pašvaldību un ziedotāju bijis noslēgts zemes nomas līgums? Jebkurš likums ir tikai kompromiss starp dažādām situācijām, ne vienmēr visu var ietilpināt kādā “rāmī”. KNAB iestājas par “bezdāvanu politiku”. Ja pašvaldība pieņem dāvanā kādu dzīvokli, tai divus gadus nav tiesību pieņemt jebkādu lēmumu saistībā ar dāvanas devēju. Vai tas attiecas arī uz dāvinātāja ievietošanu pansionātā? Ja persona nav rīcībspējīga, atbalsts jāsniedz, taču mehānismam jābūt tādam, lai neviens kaimiņš vai žurnālists neapšaubītu darījuma likumību. Arī šī situācija pierāda, cik individuāli var būt gadījumi. Neizvērtējot visu, nav iespējams sniegt vispareizāko atbildi, turklāt tai būtu nepieciešams KNAB priekšnieka paraksts.
Kā ir ar nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem, ja īpašnieks uzdāvinājis pašvaldībai daļu no koplietošanas ceļa? Vai tad šī daudzbērnu ģimene divus gadus nevar saņemt pašvaldības atvieglojumus? – Saistošie noteikumi ir ārējie normatīvie akti, kas paredz atvieglojumus visām daudzbērnu ģimenēm. Arī šo jautājumu labāk uzdot rakstiski.
Ļoti aktuāls ir jautājums, kas saistīts ar aktīvo pilsoņu iesniegtajiem novērojumiem, piemēram, par dienesta automašīnu lietošanu. Tantiņas nesnauž un novēro, ka brauc medībās, arī ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas, ka auto stāv personīgās mājas pagalmā, garāžā. Šis ierobežojums vairs neattiecas tikai uz iestādes vadītāju, bet uz visām amatpersonām un dienesta automašīnām. Jābūt izstrādātām maršruta lapām, jāsaprot, kad un kur brauc. Jāseko līdzi MK noteikumiem, ko atļauj apmaksāt, ja personisko transportu izmanto darba vajadzībām. Pārbaudes liecina, ka pat uz ministrijām brauc arī brīvdienās un svētku dienās, ka mašīna vienlaikus atradusies trijās vietās un tamlīdzīgi. Brauciens uz darbu un uz mājām nav dienesta pienākumi. Apmaksāt drīkst tikai degvielu un amortizāciju ne vairāk kā četrus eirocentus par kilometru, nevis logu tīrāmo šķidrumu, eļļas filtru un citus auto uzturēšanas līdzekļus vai apkopi servisā. Jābūt izstrādātai kārtībai! Dienesta auto var tikt nodots lietošanā amatpersonai un noteikt tā stāvvietu personiskā garāžā, ja ir izstrādāta noteiktā kārtība.
Vai aizvietotājam jākļūst par valsts amatpersonu, ja aizvieto uz laiku? Šis jautājums ir VID kompetencē, tomēr zināms, ka atbilde ir “jā”! Tāpēc drošāk aizvietošanu uzdot cilvēkam, kuram jau ir valsts amatpersonas statuss.
Būsim apsteidzoši!
Pirmoreiz jaunajā amatā pašvaldību pārstāvji tikās ar ilggadējo Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta direktoru Edgaru Korčaginu, kurš decembrī tika apstiprināts par Valsts kontroles padomes locekli. Tagad E. Korčagins ir 5. revīzijas departamenta direktors, tāpēc, analizējot pašvaldību kontroļu rezultātus un būtiskākās kļūdas, viņš varēja izmantot tikai savu kolēģu secinājumus. Toties sevišķi vērīgi jaunais VK darbinieks ieklausījās izpilddirektoru argumentos un skaidrojumos, kas lieti noderēs, nākotnē uzsākot pašvaldību darba pārbaudes.
Grāmatvedības jomā problēmas saistās ar ilgtermiņa ieguldījumu precīzu uzrādīšanu un atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē; datu salīdzināšana ar publiskajiem reģistriem, galvenokārt VMD un VZD kadastra informāciju. Dati tik ļoti atšķiras un neiet kopā valsts datubāzes, kam taisnība? – Jāvērtē, Valsts kontrole respektē kadastru!
Darba samaksa – atsevišķās pašvaldībās daudz nesaprotama, sevišķi sakarā ar piemaksām, tām jābūt precīzi reglamentētām – par ko, kāpēc tieši šai personai. Nereti nesakrīt visparastākie aprēķini par darba laika uzskaiti, nepilnīgi attaisnojošie dokumenti, jo pašu attīstības plānošanas dokumentos ir pavisam citas prioritātes.
Iekšējā komunikācija starp dažādām struktūrvienībām – nereti dokumenti nenonāk līdz citai struktūrvienībai, kam arī par to jāzina – grāmatvedim, reģistra veicējam u.c.
Likumības un lietderības revīzijas nereti atklāj finanšu plūsmas neatbilstību starp attīstības plānošanas dokumentiem un budžetu.
Pašvaldību kapitālsabiedrību (KS) pārbaudes saistībā ar grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā – kā valsts un pašvaldības piedalās KS. Pašvaldībām pašām regulāri jāizvērtē, vai iesaistīšanās šajā jomā ir stratēģiski svarīga.
Publiskie iepirkumi – vienmēr daudz problēmu, laikam arī turpmāk tā būs, ja nebūs efektīva iekšējā kontroles sistēma. Precīzi sastādīti uzdevumi, pienākumi konkrētām personām, “četru acu princips”, regulāra kontrole, risku izvērtēšana – ļauj nākotnē būtiski samazināt pretenzijas. Nevajag lielus papīru blāķus un normatīvus, bet jābūt sistēmai.
Zvērinātie revidenti – arī šo jautājumu E. Korčagins vēlas aktualizēt. Nav korekti, ja šie revidenti un Valsts kontrole izmanto atšķirīgas metodes. Publiskais un privātais sektors tomēr atšķiras. Zvērināto revidentu asociācija piekrīt vienotiem standartiem. Pašlaik tie tiek izstrādāti. Runātājs izteica cerību, ka arī pašvaldības tad varēs daudz mierīgāku sirdi gaidīt citus pārbaudītājus. Vai jūs izglītojat arī zvērinātos revidentus? – Jā, tiekamies ar viņiem intensīvi.
Iepriekš uzdotie jautājumi
Pašvaldību amatierkolektīvu vadītāju atlīdzības noteikšana – ieteikumi, vērtējot pašvaldības? – Viena risinājuma nebūs. Slēgt darba līgumu vai uzņēmuma līgumu – jāvērtē pašiem. Pie viena darba devēja vērtē noslodzi. Kā vērtēt personīgā vai pašvaldības datora, klavieru u.tml. izmantošanu? – Tāpat kā ar līgumiem, nav viennozīmīgas atbildes. Nav vienāda attieksme pret speciālistiem, kas strādā pašvaldības iestādē un papildus vada pulciņu, un tiem, kas brauc no malas, kaut dažreiz šim “atbraucējam” ir vēl piecas sešas darbavietas. Vai tas ir godīgi, ka vienīgais kritērijs ir darba devēju skaits? Nevaram adekvāti samaksāt savam cilvēkam, bet nākas meklēt svešo! – Ar darba tiesībām esmu nodarbojies daudzus gadus. Arī es zinu gadījumus, kad ārsti pēc “papīriem” nostrādā astoņas stundas Gaiļezera slimnīcā un vēl tikpat daudz Onkoloģijas centrā, taču tur pretenziju nav, jo ir divi darba devēji. Nav iespējams noteikt, vai darbinieks kopā nepārstrādā pieļaujamo stundu skaitu pie dažādiem darba devējiem. Ideālais modelis būtu, ja mēs neviens nestrādātu vairāk par astoņām stundām, bet tas nav reāli. Ja neizdosies vienoties, varam turpināt diskusiju, tomēr Valsts darba inspekcija iebildīs. – Ar viņiem būs diskusija nākamajā LPIA sanāksmē.
Maksas noteikšana par atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībās. – Valsts kontrolei bija iebildumi par koeficientiem, pārejot no masas un svara uz tilpumu, kā arī par dabas resursu nodokļa nomaksu par apglabātajiem, nevis sašķirotajiem atkritumiem. Cerams, ka jaunie MK noteikumi palīdzēs rast izpratni. – Ir izsludināti arī Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumi. LPS plāno videokonferenci par abiem normatīvo aktu projektiem (tā notika 5. februārī).
Maksas pakalpojumi, iemaksas regularitāte pašvaldības kasē, to lietderība un ekonomiskais pamatojums. – Atbilde ir līdzīga tai kā ar astoņām darba stundām. To nosaka likums. LPS var ierosināt grozīt tās normas, kas nedarbojas, nav efektīvas. Valsts kontrole plāno turpināt seminārus: grāmatvežiem – ar Valsts kases un Valsts kontroles piedalīšanos; pērn notika četri semināri LPMC, esam gatavi turpināt. Tiekoties ar LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini, vienojāmies paplašināt jautājumu loku, neaprobežojoties tikai ar grāmatvežu izglītošanu. Tā, piemēram, tagad uzkrāta pieredze par kapitālsabiedrību pārvaldību, vairākās pašvaldībās uzkrāta pieredze, kā sekmīgi atrisināt šīs problēmas. Domāju, ka kolēģu stāstījums seminārā būs vieglāk uztverams nekā tikai Valsts kontroles norādes par nepilnībām.
Kā noteikt, kas ir lietderīgi, kas ne? Vai bērnu laukuma izveide ir lietderīga? Vai bērnu vešana uz sacensībām ir lietderīga? – Likumība ir prioritāte. Lietderība var atšķirties, bet apsolu, ka par lietderību mēs ar pašvaldībām diskutēsim! Neuzstāsim uz vienīgo patiesību, ko pieminēja Jaunsleiņa kungs. Jābūt argumentiem, kāpēc to un tā darāt! Piemērs no dzīves: viena pašvaldība tīra otras pašvaldības ceļa posmu. Kad pārrunā, tad kļūst skaidrs, kāpēc to dara – no pašvaldības viena ceļa uz otru var nokļūt tikai, braucot pa citas pašvaldības ceļu! Pirmajā acu uzmetienā tas, protams, liktos nelikumīgi.
Bioloģisko vērtību uzskaite. Vai lietderīgi skaitīt kokus teritorijā ārpus meža zemes? Summas mežonīgas, bet jēga? – Nezinu, jāpārrunā ar kontrolieriem, ar revidentiem. – Reizēm gadās pat ļoti amizantas situācijas – saskaitām kokus, bet atbrauc “Sadales tīkli” un nozāģē, mums neprasot!
Prieks dzirdēt, ka plānojat sakārtot pārbaužu sistēmu. Kā būs ar pamatlīdzekļu vērtības uzskaiti, ar kustamo un nekustamo īpašumu? Kā tie uzņemti bilancē, kolhoziem sabrūkot, arī novadu reformas gaitā? Kā tos pārvērtēt, ja pirmdokumenti nav atrodami, bet amortizācija tiek rēķināta? – Ja nav pirmdokumentu, nevar saprast, kāpēc vērtība ir tāda. Arī šo jautājumu analizējam ar zvērinātajiem revidentiem. Vai šādu gadījumu ir daudz, cik tas aktuāli? Ja situācija būs izplatīta, lemsim.
Valsts kontroles pārstāvis apsolīja uz pārējiem jautājumiem atbildēt semināros darba gaitā un izteica gatavību maksimāli piedalīties pašvaldību revīzijās, kā arī tikties ar pašvaldību vadītājiem. Svarīgi būt apsteidzošiem, lai pēc revīzijām būtu jāuzskaita mazāk pārkāpumu!
***
Sanāksmē divreiz izskanēja arī meža tematika. “Latvijas valsts mežu” (LVM) Meža apsaimniekošanas pakalpojuma vadītājs Gusts Ašmanis informēja par jaunumiem uzņēmumā un jauno meža apsaimniekošanas pakalpojumu, kurā ietilpst meža inventarizācija, meža īpašuma pārvaldība, kontrole, kā arī pilna meža apsaimniekošana. Uzņēmumam, kas atzīts par otru labāko valsts meža uzņēmumu aiz Zviedrijas kolēģiem, ir 16 gadu pieredze meža apsaimniekošanā, tāpēc saprotams, ka uzkrātās zināšanas un pieredzi viņi grib nodot citiem.
LPS padomniece Sniedze Sproģe atgādināja par ieceri, sagaidot Latvijas Republikas simtgadi, katrā novadā un pilsētā sakopt vai izveidot no jauna kādu skaistu parku, lai atstātu sava laikmeta pēdas arī Latvijas divsimtgadei. Tradicionālais Meža dienu projekta finansējums no Meža attīstības fonda, kā arī īpašajam notikumam solītais atbalsts no AS “Latvijas valsts meži” un citiem sponsoriem stādu iegādei un mazajām koka arhitektūras formām triju gadu laikā ļautu uzburt zaļojošu vietu katrā pašvaldībā. Tagad laiks domāt par konkrētiem priekšlikumiem.
Bet sanāksmes noslēgumā VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” pārstāves sumināja “e-parakstīšanās čempiones” – desmit pašvaldības, kuru darbinieki 2015. gadā visaktīvāk izmantojuši elektronisko parakstu.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017