Rīga 16°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 17:16
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) 2016. gada pirmā sanāksme notika 6. janvārī Rīgā, Austrumu izpilddirekcijā, un tās darba kārtībā bija trīs punkti: LPIA valdes sēdē izskatītie jautājumi; Juridiskās palīdzības administrācijas informācija; enerģētiskās koksnes tirgus tendences un meža nozares atbalsta organizāciju (“MEKA”, “VMF Latvia”) loma tā veicināšanā.
Vispirms LPIA priekšsēdētājs Guntis Kalniņš informēja par LPIA valdes sēdē izskatītajiem jautājumiem, pirmām kārtām 2016. gada sanāksmju grafiku un ierosinātajām tēmām. Valde lēmusi, ka katras sanāksmes rīkotājpašvaldībai jādod tiesības precizēt izvēlēto tēmu un sasaistīt to ar dienas praktisko programmu. Pirmo reizi to mēģinās Ozolnieku novada kolēģi 4. martā un Daugavpils pilsētas pašvaldība, kas 1. aprīļa sanāksmē dalīsies pieredzē par Daugavpils pilsētsaimniecību un komunālo saimniecību. Valde ir pārliecināta, ka jāturpina labā prakse un asociācijas sēdes jārīko arī ārpus sanāksmju dienām, tāpat vēlams izmantot semināra formu, lai atsevišķas tēmas varētu apgūt padziļināti un tiktu atvēlēts laiks diskusijām. Tā kā pašvaldībām drīzumā var nākties saskarties ar jaunu – bēgļu problēmu, jo pirmie patvēruma meklētāji Latvijā jau ir klāt, izpilddirektoriem der likt aiz auss, ka, iespējams, pēc trim mēnešiem, kad ieceļotāji būs nokārtojuši dokumentus un ieguvuši bēgļa statusu, jaunas dzīvesvietas meklējumos viņi noteikti nonāks kādā pilsētā vai novadā. Tāpēc pašvaldībām jāuzskaita visi ar bēgļu uzņemšanu un uzturēšanu saistītie izdevumi, jo valsts tos kompensēs no neparedzētiem gadījumiem ieplānotās valsts budžeta kabatas.
LPIA sanāksmes dalībniekiem Jaungada dāvanā tika Civilās aviācijas aģentūras (CAA) atsūtītais kalendārs 2016. gadam, kas informē par jaunu lappusi aviācijas vēsturē – aviācijas tirgus atvēršanu tālvadības gaisa kuģu sistēmu (RPAS) drošai un ilgtspējīgai izmantošanai civiliem mērķiem. Šī joma strauji attīstās ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā un kļūst pieejama arvien lielākam lietotāju skaitam. Kalendāra fotoilustrācijās redzamās RPAS radītas Latvijā, un aģentūra ar šā kalendāra palīdzību sniedz arī Ministru kabineta noteikumu projektā aprakstīto kārtību, kādā veicami tālvadības gaisa kuģu un par gaisa kuģiem nekvalificējamu lidaparātu lidojumi. Katrā no 12 mēnešiem ietvertā informācija būtu jāzina ne tikai tālvadības gaisa kuģu sistēmu lietotājiem un izmantotājiem, bet arī dažādu sabiedrisko pasākumu organizatoriem.
Nākamais sanāksmes darba kārtības jautājums bija veltīts valsts nodrošinātai juridiskajai palīdzībai, ar ko izpilddirektorus iepazīstināja Juridiskās palīdzības administrācijas (JPA) direktore Irina Ļitvinova. Juridiskās palīdzības administrācija ir tieslietu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un atrodas Vecrīgā, blakus Pašvaldību savienībai – Pils laukumā 4. Šāgada 1. janvārī JPA nosvinēja desmito jubileju.
I. Ļitvinova uzsvēra divas pamatdarbības, ko veic viņas vadītā iestāde. Pirmais virziens saistīts ar valsts kompensāciju cietušajiem. Juridiskās palīdzības administrācija ir atbildīgā iestāde par valsts kompensācijas izmaksāšanu likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” noteiktajos gadījumos un kārtībā. Personas, kuras atzītas par cietušajiem kriminālprocesā, ir tiesīgas vērsties administrācijā, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi, iestājusies personas nāve, aizskarta tikumība un dzimumneaizskaramība, cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris vai inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu. Kompensāciju var pieprasīt gada laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo, iesniedzot administrācijā aizpildītu valsts kompensācijas pieprasījumu. Kompensāciju var pieprasīt arī, ja nozieguma izdarītājs nav noskaidrots. Ar katru gadu pieprasījumu skaits pieaug. Tā 2011. gadā bija 456, 2012. gadā – 560, 2013. gadā – 544, 2014. gadā – 655, bet 2015. gadā – jau 717 pieprasījumi.
Otrs virziens ir valsts nodrošināta juridiskā palīdzība. Administrācija sniedz juridisko palīdzību maznodrošinātām, trūcīgām un tām personām, kuras pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālā stāvoklī, kas liedz tām nodrošināt savu tiesību aizsardzību vai atrodas pilnā valsts/pašvaldības apgādībā, ja palīdzība nepieciešama civiltiesiska strīda risināšanai tiesā un ārpus tiesas. Tieši 6. janvārī – dienā, kad administrācijas vadītāja uzstājās izpilddirektoru auditorijai, stājās spēkā grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, ar ko paplašināts valsts apmaksātās juridiskās palīdzības apjoms. Juridiskā palīdzība tiks nodrošināta arī administratīvajās lietās, personai pārsūdzot bāriņtiesas lēmumu par bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, un persona to var pieprasīt līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim; civillietās, ja lieta saistīta ar tāda aizdevuma līguma saistību izpildi, kurā juridiskās palīdzības prasītājs ir aizdevējs; civillietās par noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušajam nodarītā morālā kaitējuma atlīdzināšanu.
Lai varētu saņemt valsts juridisko palīdzību, administrācijā jāiesniedz aizpildīta pieprasījuma veidlapa, ko var saņemt Juridiskās palīdzības administrācijā, JPA interneta mājaslapā www.jpa.gov.lv vai pašvaldībās (sociālajos dienestos). Veidlapai jāpievieno dokumentu kopijas par juridiska rakstura strīda esamību, būtību, virzību un pretējo pusi – piemēram, tiesas pavēste, līguma kopija, sarakstes dokumentu kopijas u.c. Aizpildīto veidlapu un tai pievienotos dokumentus var iesniegt personīgi Juridiskās palīdzības administrācijā, nosūtīt pa pastu vai arī nosūtīt uz e–pastu elektroniski sagatavotu dokumentu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu.
Atbilstoši Juridiskās palīdzības administrācijas noslēgtajam līgumam ar biedrību “Skalbes” kopš 1. janvāra pieejams bezmaksas atbalsta tālrunis 116006, kas darbojas katru dienu no pulksten 7 līdz 22, nodrošinot iespēju cietušajiem un viņu tuviniekiem saņemt emocionālu un psiholoģisku atbalstu, kā arī informāciju par tiesībām un citiem atbalsta dienestiem. Atbalsta tālruni 116006 iespējams izmantot gadījumos, ja esi cietis noziegumā, esi cietušā tuvinieks, negadījuma aculiecinieks vai esi iesaistīts noziegumā. Tāpat vari saņemt atbalstu un informāciju, ja esi saskāries ar zādzību, ceļu satiksmes negadījumu, uzbrukumu uz ielas, pazemošanu, vardarbību internetā, atkārtotiem vardarbības draudiem, vardarbību ģimenē, seksuālu vardarbību, slepkavību un citiem noziegumu veidiem. Plašāk par atbalstu cietušajiem var uzzināt šeit: http://www.cietusajiem.lv/.
Der atcerēties, ka steidzamos gadījumos var zvanīt arī pa ārkārtas tālruņiem: 110 – Valsts policijas palīdzības izsaukšana; 112 – vienotais ārkārtas palīdzības izsaukšanas numurs; 113 – neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana. Tāpat, zvanot uz 112, operators savienos ar atbilstošo palīdzības dienestu. Savukārt, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001801 un nospiežot taustiņu “1”, var saņemt juridisko palīdzību, bet nospiežot taustiņu “2” – konsultāciju par valsts kompensāciju.
Informāciju var iegūt arī mājaslapā: www.jpa.gov.lv (informācija ar komentāriem, iesniegumu paraugi u.c.). Juridiskās palīdzības administrācijas informatīvie materiāli pieejami šeit: http://www.jpa.gov.lv/informativie-materiali. Irina Ļitvinova uzsvēra, ka administrācijas darbinieki arī labprāt izbrauc uz pašvaldību sociālajiem dienestiem, lai skaidrotu, kā iedzīvotājiem vieglāk saņemt šo valsts nodrošināto bezmaksas juridisko pakalpojumu.
Aukstajam laikam un tobrīd ārā valdošajiem mīnusiem atbilstoši izvēlēta bija izpilddirektoru sanāksmes darba kārtības trešā tēma – enerģētiskās koksnes tirgus tendences un meža nozares atbalsta organizāciju loma tā veicināšanā. Par šo “silto” tematu pieredzē dalījās trīs kungi – Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta (MeKA) un “VMF Latvia” padomju loceklis Mārtiņš Gaigals, “VMF Latvia” valdes priekšsēdētājs Jānis Buļs un MeKA direktora vietnieks Kārlis Būmanis.
Mārtiņš Gaigals, raksturojot siltumenerģijas tendences valstī un enerģētiskās koksnes apjomus, atzīmēja, ka meža platības kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem dubultojušās un koksnes daudzums pat trīskāršojies. Pēc koku apstrādes skaidas, zari, galotnes un citas atliekas paliek enerģētikai, taču kurināmais atšķiras no senāk ierastā. “Vēl pirms gadiem piecpadsmit divdesmit mēs piesārņojām vidi, jo nezinājām, kur likt skaidu kalnus. Tagad, pateicoties modernām tehnoloģijām, mācāmies no zemes pacelt un izmantot gandrīz visu, arī aizaugušās lauksaimniecībā izmantojamās zemes un grāvmalas,” sacīja M. Gaigals. Pēdējo gadu pieaugums tirgū ir straujš, bet tas ir uz siltuma, nevis citu ražotāju rēķina (pārsvarā lielie siltumražotāji, kas no naftas produktiem pārgājuši uz koģenerāciju). Eksportā malkas, šķeldas un papīrmalkas apjomi krīt, šeit dominē granulas, un tuvākajos gados tiks sasniegta divu miljonu kubikmetru robeža. Vietējais tirgus patērē nedaudz vairāk par 5% no Latvijā saražotā.
Jānis Buļs savu uzstāšanos sāka ar faktiem par uzņēmumu “VMF Latvia”, kas 1998. gadā dibināts kā zviedru uzņēmuma “VMF Qbera” meitasuzņēmums ar mērķi ieviest neatkarīgu koksnes uzmērīšanas modeli, jo “VMF Qbera” īpašnieki ir gan kokmateriālu pārdevēji, gan kokmateriālu pircēji un kokmateriālu uzmērīšanas jomā uzņēmums Zviedrijā strādā jau vairāk nekā simts gadus. 2010. gadā tas pārtapa par 100% Latvijas uzņēmumu “VMF Latvia” un izvirzīja sev misiju kļūt par neatkarīgus pakalpojumus sniedzošu uzņēmumu, kas veic un attīsta korektu un racionālu, galvenokārt meža industrijas izejvielu uzmērīšanu un novērtēšanu, attīsta un sniedz augstas kvalitātes pakalpojumus jebkuram tirgus dalībniekam. “VMF Latvia” strādā ap 120 darbinieku. Gadā uzņēmums uzmēra vairāk nekā deviņus miljonus kubikmetru (izcērt 12–13 milj. m³), arī importa koksni. Lielāko uzmērīto apjomu veido zāģbaļķi. Uzmērīšanas vietas atrodas pa visu Latviju – gan ostās, gan citur. Strādājot pēc Latvijas standarta, bet atbilstoši Zviedrijas instrukcijām, tiek veikta neatkarīga kokmateriālu uzmērīšana, kas ir pārdevēju un pircēju kvalitātes garants.
“VMF Latvia” valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka svarīgi noteikt apjomu, bet ļoti svarīgi ir arī pareizi mitruma mērījumi. Izpilddirektorus, protams, interesē visas iespējamās metodes un līdzekļi, kā varētu ko ietaupīt, tomēr gūstot maksimālu labumu. Lūk, šeit viens paraugs, kā var nepārmaksāt jeb nemaksāt lieki. Kad klients saņem testēšanas pārskata rezultātus: kopējais enerģijas apjoms (MWh); relatīvais mitrums (%); pelnu saturs sausnā (%), zemākā siltumspēja (MJ/kg); kravas svars (t); bruto tilpums (ber. m³), viņš to visu var salīdzināt ar “parastajām” metodēm, kad vērtēšana notiek “uz aci”. Ieguvumi, izmantojot neatkarīgas kokmateriālu uzmērīšanas pakalpojumu, ir vairāki – iespējas ekonomēt izmaksas uz personālu, transportu, noteikumu izstrādi, kontroli, programmatūru un uzskaiti; uzmērīšana pēc kvalitātes atbilstoši noslēgtajam līgumam; bez papildu ieguldījuma tiek saņemta labākā prakse uzmērīšanā. Pakalpojuma ņēmējam atkrīt rūpes par personālu, mērīšanas aprīkojuma precizitāti, nosacījumiem, lai citi atzītu mērījumu, tilpuma aprēķina pareizību, sistemātisku mērījumu kontroli, uzmērījuma datu nosūtīšanu darījuma otrajai pusei, uzmērīšanas metodikas ievērošanu un vajadzības gadījumā arī izklāstu līguma pretējai pusei.
Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta (MeKA) direktora vietnieks Kārlis Būmanis iepazīstināja ar savu iestādi, ko dibinājusi Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF), Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) un AS “Latvijas valsts meži” (LVM). MeKA atrodas Jelgavā, LLU Kokapstrādes katedras ēkās. Galvenās darbības jomas ir produktu testēšana, pētniecība un apmācība. MeKA sniedz pakalpojumus enerģētikas jomā, kā arī piedāvā apmācību, piemēram, katlumāju operatoriem.
Kā koksnes tirgus dalībniekus atbalsta MeKA? K. Būmaņa vārdiem runājot, mācās no zemes pacelt un paņemt vairāk; kokus malkā griež mazāk; eksportā dominē granulas; koksnei pievieno arvien vairāk vērtību; nodrošina kvalitāti, ko pēc iespējas mazāk ietekmē mitrums, izmēri, pelni, smilts, akmeņi, ledus un citi “nelabumi”. Kopš 2009. gada institūts veic kurināmās koksnes sortimentu (malkas, šķeldu) cenu monitoringu. MeKA piedāvā indeksēt piegādes līgumos iestrādātās cenas atbilstoši izmaiņām tirgū piegādes līguma darbības laikā.
Kārlis Būmanis ir arī institūta Testēšanas laboratorijas vadītājs. Laboratorija sniedz testēšanas pakalpojumus gan fiziskām, gan juridiskām personām Latvijā un ārvalstīs, izsniedzot starptautiski atzītus testēšanas pārskatus, kas dod objektīvu trešās puses novērtējumu par testējamo objektu. Izpilddirektoriem pirmām kārtām noderīgas varētu būt ziņas par mērīšanas metodēm, ko izmanto, uzmērot malku.
Uz jautājumu, kā vienkāršoti novērtēt kravu pēc diametra, K. Būmanis ieteica izmantot vidējo diametru tabulu. Otrs viņa ieteikums – visdažādākās un arī šķietami neticamas situācijas jāparedz jau līgumā. Bet trešais – vislabākais ir uzticēties profesionāļiem! Tad noteikti kravā nebūs paslēpies kāds “svešķermenis”, kura dēļ var nākties apturēt katlumāju, kaut ārā lieli mīnusi. Sekas ikviens var pats iedomāties!
***
2016. gada sanāksmes
Laiks Vieta Tēmas, dalībnieki
06.01. Rīga Juridiskās palīdzības administrācijas pakalpojumi
Enerģētiskās koksnes tirgus tendences un meža nozares atbalsta organizāciju (“MeKA”, “VMF Latvia”) loma tā veicināšanā
03.02. Rīga KNAB un Valsts kontrole, interešu konflikti
04.03. Ozolnieki Darba aizsardzība (Valsts darba inspekcija)
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
Valsts būvinspekcija
01.04. Daugavpils Pilsētsaimniecības organizēšana – SIA vai aģentūra? Komunālo maksājumu iekasēšana un parādu piedziņa, bezcerīgie parādnieki.
Publisko ūdeņu apsaimniekošana (vadlīnijas)
06.05. Limbaži Autoceļu apsaimniekošana
Atkritumu apsaimniekošana
03.06. Kārsava Publiskie iepirkumi
Pašvaldību sadarbība ar Robežsardzi, Zemessardzi, NBS, jaunsargu organizēšana u.c.
05.08. Alsunga Kultūras mantojums
Dabas aizsardzība (krastu erozija)
02.09. Jaunjelgava Upju baseinu likumi
Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, pieslēgumi
Civilā aizsardzība un pretplūdu pasākumi
07.10. Jēkabpils novads Deinstitucionalizācijas gaita
Psihosociālā rehabilitācija un bērnu un jauniešu nometnes
Novada speciālistu pieredze un valsts prasības
02.11. Valka Pārrobežu sadarbība
02.12. Salaspils Gada atskaites sapulce
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017