Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 15:01
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Tāda pārliecība jau vairākus gadus vada Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecību Latvijā un tās darbiniekus. Viņi pavērsuši skatu ne tikai pret “lielo” mediju žurnālistiem, bet arī pret “mazajiem” brāļiem un māsām – pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistiem, kuru pārziņā esošo informatīvo līdzekļu klāsts arvien pieaug – vietējā avīzīte, mājaslapa, draugiem.lv, Facebook, tviteris un citi jaunlaiku brīnumi. Katrā no tiem jāspēj un jāpaspēj atstāt savas pašvaldības notikumu “pēdas”. Liekas neticami, ka dažviet to visu iespēj viens “cilvēks orķestris”, kuram ikdienas steigā biežāk nākas uzklausīt norādes, iebildumus, pat neapmierinātus uzrūcienus nekā pateicības un cildinājuma vārdus.
Tāpēc Latvijas Pašvaldību savienības kolēģēm no žurnāla “Logs”, kam ar aroda māsām un brāļiem sanāk ciešāka sadarbība, bija prieks saņemt piedāvājumu no EK pārstāvniecības Latvijā – vienu vai divas reizes gadā palīdzēt organizēt pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu grupas izzinošam braucienam uz Eiropas Savienības “galvaspilsētu” Briseli. To mērķis – iepazīstināt pašvaldību pārstāvjus ar Eiropas Savienības institūciju darbību un dot iespēju vairāk uzzināt par norisēm politikas aktualitātēs.
Nu jau šo grupu skaitam ar vienas rokas pirkstiem vairs nepietiek. Sevišķi ražena bija 2015. gada nogale, kad, kompensējot Latvijas prezidentūras dēļ nenotikušo pavasara vizīti, rudenī saņēmām piedāvājumu organizēt trīs grupas.
Tiem, kas domā, ka tie tādi izklaides ceļojumi, mazliet ieskicēsim šo komandējumu dienaskārtību. Komandējuma dienas vis netiek vadītas Briseles slaveno vietu apskatē, veikalos un kafejnīcās (tam laiku izdodas atlicināt vienīgi agrumagrā rīta vai vēlā vakara stundās), bet Eiropas Parlamenta milzīgajā namā, pie kura ieejas un arī foajē jau desmit gadus līdzās citiem savu vietu ieņēmis arī Latvijas Republikas karogs.
Īss atskats pērnā gada braucienu programmā
No 27. līdz 30. oktobrim Briselē viesojās 13 Latvijas pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālisti no Alūksnes, Balvu, Grobiņas, Ilūkstes, Mazsalacas, Rēzeknes, Rucavas, Skrīveru, Vecumnieku un Viļānu novada un Jēkabpils un Rēzeknes pilsētas.
Eiropas Reģionu komitejā (RK) viņi tikās ar RK preses pārstāvi Lauri Ouvinenu un Latviešu valodas tulkošanas nodaļas pārstāvi Igoru Bērziņu. LPS pārstāvniecības Briselē vadītāja Agita Kaupuža viesus iepazīstināja ar Latvijas delegācijas Reģionu komitejā darbību un dalību nozīmīgākajos starptautiskajos pasākumos, kā arī interesantākajiem notikumiem un pasākumiem Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē. Vizītes gaitā pašvaldību pārstāvjiem bija iespēja uzzināt par Eiropas Komisijas pieņemtajiem lēmumiem migrācijas krīzes risināšanai, Eiropas Komisijas vērtējumu par Latvijas ekonomiku, darba tirgus un sociālo situāciju Latvijā, kā arī kohēzijas politikas ieviešanu šajā plānošanas periodā.
Otrā delegācija Briselē bija tieši Latvijas Republikas svētku laikā – no 16. līdz 19. novembrim, tātad strādāja pat oficiālajās brīvdienās. Dažādu jomu speciālisti no Eiropas Komisijas iepazīstināja ar reformēto ES kohēzijas politiku un tās ieviešanu Latvijā 2014.–2020. gadā, ES ekonomisko un fiskālo uzraudzību, ārpolitiku un drošības politiku, kā arī pievērsās kopīgajai lauksaimniecības politikai un tās reformai, ES enerģijas politikas aktualitātēm un jaunumiem, ES pensiju politikai un citiem jautājumiem. Īpaši tika uzsvērta Eiropas Komisijas loma Eiropas Savienībā.
Latvijas valsts svētku dienā, tiekoties ar Eiropas Parlamenta deputātiem Ivetu Griguli un Andreju Mamikinu, izvērtās sprigana domu apmaiņa, jo šo deputātu viedoklis ne vienmēr saskan ar vairākuma uzskatiem. Latvijas pašvaldību darbiniekus īpaši interesēja šābrīža aktuālākā tēma – drošība Eiropā un bēgļu krīze.
Pēc intensīvas darbošanās Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistiem no desmit pašvaldībām (Aizkraukles, Alsungas, Ērgļu, Gulbenes, Kandavas, Kocēnu, Ķekavas, Madonas un Pāvilostas novada un Jelgavas pilsētas) un Latvijas Pašvaldību savienības tomēr bija iespēja arī nosvinēt valsts dzimšanas dienu, nobaudot gardās beļģu vafeles un citus tradicionālos produktus, kā arī apmeklējot skaisto vecpilsētu un vienu no Beļģijas simboliem – Čurājošo puisēnu.
No 7. līdz 10. decembrim trešās grupas brauciens uz Briseli notika visai ekstremālā situācijā – pēc Parīzes teroraktiem, kad Briselē bija noteikts ceturtais draudu līmenis un līdz pēdējam brīdim valdīja neziņa, vai brauciens notiks. Par laimi, spriedze Briselē mazinājās, ļaudis atgriezās ierastajā dzīves ritmā, bērni – skolās, un sabiedrisko attiecību speciālisti veiksmīgi apguva Briseles mācību vizītes programmu. Konkrētāk – uzzināja jaunāko informāciju par aktualitātēm Eiropas Savienības īstenotajā Austrumu partnerības, lauksaimniecības un reģionālās attīstības politikā; klātienē izjautāja Eiropas Parlamenta deputātus no Latvijas – Ivetu Griguli, Andreju Mamikinu, Inesi Vaideri un Robertu Zīli. Reģionu komitejā pašvaldību pārstāvji uzzināja vairāk par Latvijas delegācijas Reģionu komitejā darbību un būtiskākajiem pēdējā laikā pieņemtajiem Reģionu komitejas atzinumiem, kas pievērsuši ES likumdevēju vērību vietējo un reģionālo pašvaldību vajadzībām un interesēm.
Vizītē piedalījās 15 sabiedrisko attiecību pārstāvji no Amatas, Apes, Daugavpils, Iecavas, Līvānu, Riebiņu, Rundāles, Saldus, Talsu un Tukuma novada un Vidzemes plānošanas reģiona.
Paldies, Kaspar un Agita!
Tomēr vēstījumos par Briselē pieredzēto un uzzināto parasti “aiz kadra” palicis cilvēks, kurš patiesībā bijis pats galvenais plānotājs, organizētājs, saskaņotājs, turklāt arī neiztrūkstošs delegāciju pavadonis gan ceļā uz Briseli, gan pilsētā, gan Eiropas Parlamenta labirintos – Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā informācijas sekretārs KASPARS KREICS. Tieši viņš kā “pelēkais kardināls” šā jēdziena viscildenākajā nozīmē gādā par to, lai arī pašvaldību izdevumu veidotāji un sabiedrisko attiecību speciālisti klātienē redzētu Briseles “augstos namus”, sastaptos ar Latvijas deputātiem un… arī mazliet atslogotos no darba ikdienas.
Protams, jau daudzus gadus Briseles “neatņemama sastāvdaļa” ir LPS Pārstāvniecības Briselē vadītāja Agita Kaupuža. Arī viņa ikreiz līdztekus tiešajiem pienākumiem cenšas atbalstīt ciemiņus un Kasparu.
Turklāt – un tas liekas mazliet neticami, bet tāpēc īpaši labi – tieši Briselē daudzi pirmoreiz vaigā sastapuši savus aroda biedrus no citām Latvijas pašvaldībām. Jauniegūtie kontakti turpmāk ļauj neziņas brīdī droši apklaušināt jaunatrasto kolēģu viedokli, kuriem ikdienā jāsaskaras ar tām pašām problēmām.
Kā gan rakstošie ļaudis vislabāk var publiski paust savu paldies, ja ne atsaucot atmiņā savas vizītes iespaidus?
Briseles braucienu atceros ar prieku un patikšanu. Tas bija 2013. gada marts. Tolaik lielas bažas un ne mazāk lielas cerības saistījās ar eiro ieviešanu Latvijā 2014. gada 1. janvārī. Tādēļ arī gandrīz visas tikšanās un sarunas ar Eiroparlamenta deputātiem no Latvijas un Briseles ierēdņiem bija par un ap šo tēmu.
Pāršķirstot savus Briseles brauciena pierakstus, atceros: tobrīd tika lēsts, ka, pievienojoties eiro zonai, palielināsies investīciju ieplūšana Latvijā un līdz ar to ievērojami celsies arī nodarbinātības līmenis. Vienlaikus Eiropas Komisijas Ekonomikas un monetāro lietu ģenerāldirektorāta pārstāvis Boduāns Lamins mūs brīdināja, ka “protams, debesis nav absolūti zilas, tādēļ modrību zaudēt nedrīkst”, ar to domājot, ka, ieviešot eiro, nedrīkst aizmirst par riskiem un pasākumiem, kas pasargātu no biedējošiem finanšu “burbuļiem”. Lai nu arī kā tas tagad, pēc eiro ieviešanas, būtu vai nebūtu, tā bija vērtīga pieredze – ieklausīties Eiroparlamenta deputātu un Eiropas Komisijas ierēdņu teiktajā un “ieelpot Briseles gaisu”.
Sirsnīgu paldies par šā brauciena organizēšanu saku diviem “mūsu cilvēkiem”. Vispirms jau Kasparam Kreicam, kurš, šķiet, šajā jomā ir īsts profiņš. Atceros Kasparu vīrišķīgi platiem un ātriem soļiem traucamies pa Briseles ielām – nu gluži kā septiņjūdžu zābakos, un mēs, grupas vājais dzimums, teciņiem skrējām līdzi, cenšoties “nepazaudēties” Briseles labirintos. Savukārt Agita Kaupuža, Briselē pārstāvot Latvijas Pašvaldību savienību, ir īsts labais gariņš, kura turklāt zina atbildes par visu, ko vien kāds atbraucējs no Latvijas sadomā pavaicāt.
Lai jums, Kaspar un Agita, krāsaini apvāršņi un azartiska profesionālā karjera arī turpmāk!
Dzintra Matisone, Dobeles novada pašvaldības vecākā konsultante
Briselē viesojos 2014. gada septembrī. Šī lieliskā iespēja mani pārsteidza, un biju nedaudz apjukusi, jo nezināju – priecāties vai baidīties. Taču jau Rīgas lidostā pārņēma patīkams satraukums. Nepagāja ilgs laiks, kad satiku Kasparu, kurš ar laipnu smaidu sagaidīja kārtējo pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu grupu, lai kopā ar mums dotos uz Briseli. Ļoti atsaucīgais, rūpīgais un pieklājīgais Kaspars ātri vien kliedēja bailes no nezināmā.
Briselē nokļuvām ātri un veiksmīgi. Nespēju vārdos izteikt, cik patīkama bija viesošanās Eiropas Parlamentā un arī pašā Briselē. Ieguvu jaunu pieredzi, zināšanas un, protams, kontaktus! Tas bija izzinošs un vērtīgs brauciens, kas pavēra plašāku redzesloku. Paldies Kasparam un arī citiem, kuri ļāva piedzīvot un izbaudīt šo braucienu!
Alma Šlosberga, Baldones novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste
Briseli apmeklēju 2014. gada septembrī. (Ja rastos iespēja, labprāt aizbrauktu vēlreiz.) Tā kā pašvaldībā strādāju salīdzinoši nesen (tobrīd – nepilnu gadu), tad šī man bija lieliska iespēja ne tikai gūt ieskatu EK darbībā, bet arī tuvāk iepazīties ar kolēģiem no citiem novadiem.
Kaspars un Agita paveica lielisku darbu – vizīte bija saplānota tā, lai būtu interesanti un noderīgi gan profesionāli, gan kā ierindas ES pilsonim. Tikāmies ar Eiropas Komisijas ierēdņiem un Eiroparlamenta deputātiem, kuri ievēlēti no Latvijas. Kaspara ieteikumi bija vērtīgi, arī plānojot savu brīvo laiku kopā ar kolēģiem.
Kopumā vērtējot, vizīte Briselē bija ļoti noderīga – iegūtās zināšanas par Eiropas Komisiju un lēmumu pieņemšanas procesiem Eiropas Savienībā tagad ļauj kvalitatīvāk skaidrot sabiedrībai dažādus ES lēmumus. Turklāt ar līdz tam nepazīstamajiem kolēģiem kopā pavadītais laiks veicinājis ciešāku sadarbību kopīgu izaicinājumu pārvarēšanā.
Paldies Kasparam un Agitai par vērtīgo pieredzi!
Evija Vectirāne,
Jaunjelgavas novada sabiedrisko attiecību speciāliste
Iespēju dažas dienas pavadīt Eiropas Savienības “galvaspilsētā” Briselē uzskatu par ļoti vērtīgu. Lai cik zinoši par Eiropas Komisijas darbu mēs būtu, īstenībā tas viss ir diezgan sarežģīti, bet katrs brauciens ievieš aizvien lielāku skaidrību un rodas iedvesma par šiem jautājumiem informēt vietējos iedzīvotājus.
Ja būtu iespējams, es ļoti labprāt piedalītos vēl kādā braucienā.
Baiba Rasa, Jaunpils novada sabiedrisko attiecību speciāliste
Mans Briseles “studiju brauciens” notika 2014. gadā no 22. līdz 25. septembrim.
23. septembrī tikāmies ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, diskutējām par ES lomu, kopējo lauksaimniecības politiku, ES budžetu un finanšu shēmu 2014.–2020. gadā, ES Austrumu partnerību, kohēzijas politiku, ES fondiem un izmaiņām projektu īstenošanā, kā arī tika pārrunāti jautājumi par nodarbinātību un sociālo situāciju Latvijā stratēģijas “Eiropa 2020” kontekstā. Tātad – par problēmām, ko ikdienā risinām un aprakstām savas pašvaldības mērogā.
24. septembrī delegācija viesojās Eiropas Parlamentā, kur tikāmies ar EP deputātiem no Latvijas: Robertu Zīli, Krišjāni Kariņu, Sandru Kalnieti, Tatjanu Ždanoku, Valdi Dombrovski un Arti Pabriku. Sarunu degpunktā bija tābrīža galvenās aktualitātes – stāvoklis Ukrainā, ES ieviestās sankcijas un Krievijas embargo ietekme uz Latvijas situāciju. Valdis Dombrovskis pastāstīja par izaicinājumiem, ar ko nāksies saskarties ES nākamajos piecos gados: lēna ekonomiskā izaugsme; zema inflācija, pat deflācijas risks, no kā varētu izvairīties, veicinot konkurētspēju un stiprinot iekšējo tirgu; administratīvo nodokļu sloga palielināšanās; dalībvalstu konkurētspējas stiprināšana; jācenšas panākt situāciju, ka ekonomiskās izaugsmes “augļus” izjūt ikviens dalībvalstu iedzīvotājs; darba tirgus paplašināšana, atalgojuma un sociālo garantiju palielināšana ikvienam dalībvalstu iedzīvotājam.
Vizīte Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamenta apmeklējums sniedza jaunus iespaidus un izpratni par to, kā “darbojas” ES, kļuva skaidrs, kā notiek budžeta pieņemšana, kā tas rodas un kā tiek sadalīts gada griezumā, kādi ir nākamā plānošanas perioda mērķi un prioritātes un ar kādiem izaicinājumiem ikdienā sastopas un cenšas tikt galā EK un EP darbinieki.
Justīne Deičmane, Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Brauciens uz Briseli noteikti deva dziļāku izpratni par Eiropas Savienības institūciju darbību. Ne mazāk nozīmīga bija tikšanās ar kolēģiem no citām pašvaldībām, gūstot noderīgu pieredzi ikdienas darbam.
Liels paldies grupas vadītājam Kasparam, kurš ārēji rāmā mierā atrisināja ne vienu vien neplānotu situāciju!
Gunita Šime, Nīcas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste
2014. gada rudenī piedalījos pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu braucienā uz Briseli, un, manuprāt, tas bija ļoti vērtīgi.
Labprāt piedalītos šādā pasākumā vēl, jo pa šo laiku radušās citas aktualitātes, piemēram, bēgļu jautājuma iespējamie risinājumi kā izaicinājums Eiropas Savienībai un arī Latvijai; mūsu valsts pārstāvju darbs un aktivitātes šā jautājuma aktualizēšanā un risināšanā – vai spējam Latvijas viedokli un nostāju skaidrot citiem un kāda ir mūsu valsts EP deputātu loma skaidrojumā.
Pirmajā vizītē daudzi no mums jutās mazliet nedroši, nākamreiz noteikti aktīvāk “bombardētu” Latvijas deputātus.
Inga Koleča, Ropažu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja
Ar skaistām un jaukām atmiņām var atcerēties braucienu uz Briseli 2014. gada novembrī, par ko jāpateicas Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā informācijas sekretāram Kasparam Kreicam. Divas dienas Briselē – Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta apmeklējums, tikšanās ar Eiroparlamenta deputātiem. Viesnīca ar komfortablām istabām, izcila ēdināšana un brīvie brīži vakaros, kad varējām iepazīt Briseles vakara dzīvi, ieraudzīt skaisto arhitektūru, bet pats galvenais – iepazīties ar Latvijas kolēģiem. Tā bija īsta pieredzes apmaiņa, kas ir nenovērtējama.
Šajā braucienā ieguvu informāciju par tēmām, kas ļoti aktuālas – lauksaimniecības politikas pagātne, tagadne un nākotne, Eiropas Komisijas daudzgadu budžets, Eiropas Sociālā fonda investīcijas Latvijā, palīdzība trūcīgajiem, un arī citiem jautājumiem.
Paldies Kasparam Kreicam un Agitai Kaupužai par iespēju pabūt Briseles skaistajās mājās, kur tiek pieņemti svarīgi Eiropas Savienības lēmumi!
Terēzija Babāne, Viļakas novada domes Lietvedības, komunikācijas un informācijas nodaļas vadītāja
Paldies Kasparam par darbu un laiku, ko viņš četras dienas 2014. gada decembrī pavadīja kopā ar Latvijas pārstāvjiem un mums, Salacgrīvas novada domes Informācijas nodaļas speciālistiem – vadītāju Ilgu Tiesnesi un informācijas aprites speciālistu Kasparu Neimani! Jutāmies droši un pasargāti.
Ilga Tiesnese, Salacgrīvas novada domes Informācijas nodaļas vadītāja
Par viesošanos Briselē... Vispirms jau paldies par šādu iespēju! Brauciena laikā tika paplašināts redzesloks, jo katra iepazīta pilsēta, vieta vai organizācija to vienmēr sniedz, it īpaši, ja, no organizatoriskā viedokļa raugoties, viss ir augstā līmenī.
Mūsu izveidotā komanda tika uzņemta laipni, bet tajā pašā laikā abas dienas aizritēja ļoti koordinēti un saturīgi. Lai gan medijos daudz dzirdēts par to, kas tiek darīts Eiropas Parlamentā, tomēr būt uz vietas un satikt kompetentus jomas speciālistus, protams, ir kaut kas cits. Darbības shēma, funkcijas, dalībvalstu iespēja ietekmēt norises, finanses, bēgļu krīze... Tie ir jautājumi, kas saistoši, taču salīdzinoši plaši.
Un tomēr – ar kolēģiem braucienā spriedām, ka izzinošās vizītes laikā derētu gūt padziļinātāku ieskatu par to, kā konkrētajā tēmā “izskatās” Latvijas situācija. Varbūt tas ir sašaurināts skatījums uz notiekošo, taču pašvaldību darbiniekiem vairāk interesē tas, kādas norises un lēmumi vistiešāk ietekmē Latviju un tās dažādos reģionus. Žēl, ka ne vienmēr izdevās diskusijas, jo tempu diktēja ierobežotais laiks.
Nākotnē pirms līdzīgām vizītēm būtu lietderīgi noskaidrot, kādas tēmas mums ir aktuālas. Varbūt iespējams izvēlēties šaurāku problēmu loku, toties katrai no tām atvēlēt vairāk laika. Kopumā tika gūts vispārējs priekšstats par Eiropas Parlamenta darbību un apstiprināta teorija par to, ka Latvijai būtu ārkārtīgi grūti pastāvēt uz cita veida viedokli. Tomēr tas nemazina lepnumu par tiem latviešiem, kas Briselē strādā, cenšoties radīt labu priekšstatu par mūsu valsti un tās iedzīvotājiem un risinot mums aktuālas tēmas.
Paldies Kasparam par mūsu grupas koordinēšanu un praktiskajiem ieteikumiem, viesojoties pilsētā!
Madara Pavlovska, Ilūkstes novada pašvaldības izdevuma “Ilūkstes Novada Vēstis” redaktore
Briselē mūsu grupa bija 2015. gada rudenī, bet pa šo laiku tik daudz kas noticis pasaulē, tādēļ šķiet, ka mūsu komandējums bijis jau ļoti sen. Briselē nebiju pirmoreiz – jau pirms dažiem gadiem biju Eiroparlamenta deputāta Alfrēda Rubika organizētā vizītē. Tādēļ šoreiz aicinājumu apmeklēt Briseli uztvēru jau pilnībā kā darba uzdevumu un jutos kā Rēzeknes sūtnis Briseles “augstajos namos”. Protams, izlasot programmā, ar kādiem Eiropas Komisijas dienestu pārstāvjiem plānotas tikšanās, jautājumu saradās ļoti daudz, taču pašā tikšanās reizē mūsu grupai bija iespēja uzdot tikai mazu daļiņu no tiem, jo laiks ir tāda savāda substance, kas pilnīgi negaidīti beidzas, kad vēl esi gatavs ilgi un dikti taujāt.
Vēl tikai iebraucot Rīgā, mani pārņēma satraukums, kad autobusam ceļu pēkšņi aizšķērsoja divu spēkratu sadursme un pastāvēja iespēja nokavēt noteikto tikšanās laiku lidostā. Labi, ka tālredzīgi biju piefiksējusi Kaspara tālruņa numuru, lai ārkārtas gadījumā varētu ar viņu sazināties. Paldies Dievam, šī situācija drīz vien atrisinājās, un lidojumu es nenokavēju. Jāsaka, ka Kaspars ir ideāls organizētājs un informētājs jebkādās neskaidrās situācijās.
Mūsu darba grafiks bija ļoti mērķtiecīgi organizēts – pilnīga darba atmosfēra, kas neļāva atslābināties līdz pat dienas beigām. Tikšanās reizēs bija organizēts tulkojums latviešu valodā, mēs tikām informēti gan par ES budžetu, gan bēgļu jautājumiem, gan Latvijas dalību un darbību Eiropas Savienībā un vēl daudzām citām lietām. Savukārt vakarā jau varējām pastaigāt pa laternu gaismu apspīdēto Briseli, apskatīt tās savdabīgo skaistumu un nogaršot Briseles delikatesi – slavenās vafeles vai pasēdēt kādā no daudzajām kafejnīcām.
Kādi ir atzinumi pēc šīs tikšanās? Daudz un dažādi. Pirmām kārtām jau tas, ka tā informētības ķēdīte, šķiet, ir vai nu par garu, vai arī kaut kur pārtrūkst, jo tauta – cilvēki, uz kuriem galvenokārt attiecas Eiroparlamentā un tā dienestos pieņemtie lēmumi, – bieži vien uzzina par tiem tikai tad, kad tie jau stājas spēkā un nav nekādas iespējas “ieslēgt atpakaļgaitu”. Diez vai ir nepieciešams pakavēties pie kādas no Briselē pārrunātajām tēmām, jo sabiedrisko attiecību speciālistu grupas Briseli apciemojušas dažādos laikos, tāpēc katrai reizei bijušas citas aktualitātes.
Svarīgi, ka šajās tikšanās reizēs daudziem no mums tapa skaidrs, kur un kādos resursos meklēt interesējošo informāciju, un esmu pārliecināta, ka mēs šo iespēju izmantosim. Un pirmais, pie kā griezties, noteikti būtu Kaspars. Radās izjūta, ka viņš zina VISU, tātad, pateicoties viņam, manis minētā “informētības ķēdīte” var kļūt krietni vien īsāka, bet informācija – daudz precīzāka.
Patīkama un arī vērtīga šā brauciena sastāvdaļa bija iepazīšanās ar kolēģiem no citām Latvijas malām. Šāda veida braucieni satuvina daudz vairāk nekā oficiālie kontakti. Ļoti gribas cerēt, ka šādi braucieni būs iespējami arī turpmāk, kas ir patīkami sirdij un lietderīgi prātam. Paldies Kasparam Kreicam un citiem brauciena organizatoriem un visiem, kas ziedoja savu laiku, lai tiktos ar mums Briselē, kā arī paldies kolēģiem par kopābūšanu!
Janīna Dukule, Rēzeknes pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste
Sirsnīgi pateicos par sniegto iespēju Latvijas delegācijas sastāvā apmeklēt Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu aizvadītā gada oktobrī!
Īpašu iespaidu atstāja uzaicinātie lektori tikšanās reizēs Briselē, kā arī atsaucīgais mūsu grupas vadītājs Kaspars Kreics, kurš atklāti dalījās ar savām zināšanām, deva pareizu izpratni par profesionāliem jautājumiem un arī ļāva patstāvīgi iepazīt Briseli. Paldies Kasparam Kreicam, Agitai Kaupužai un komandai par lielisko organizēšanu un saturīgo vizītes programmu! Lai izdodas viss iecerētais! Esmu pārliecināta, ka mūsu sadarbība veicinās iedzīvotāju informētību un labklājību. Uz veiksmīgu sadarbību arī turpmāk!
Santa Zuļģe, Rucavas novada domes izdevuma “Duvzares Vēstis” redaktore
Kaspar, sirsnīgs paldies par iespēju doties braucienā uz Briseli!
Šī bija ļoti vērtīga pieredze, kas ļāva ielūkoties ES institūciju ierēdņu ikdienā un labāk izprast dažādu politiku veidošanās procesu. Tā, pavisam negaidot, ir piepildījies viens no maniem 2015. gada mērķiem.
Margarita Isajeva,
Viļānu novada sabiedrisko attiecību speciāliste
Braucienā uz Briseli devos pirmo reizi, bet atmiņas palikušas vissiltākās.
Pats galvenais jau ir kompānija, un mums bija pati foršākā! Paldies, kolēģi, par kopā pavadītajām dienām, par domugraudiem un atziņām, par jokiem un smiekliem!
Vislielākais paldies Kasparam par ieguldīto darbu, lai mēs justos gaidīti, drošībā un kļūtu vēl zinošāki!
Marita Kurčanova, Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Pārstāvot Gulbenes novada domi, 2014. gadā uz Briseli devās sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Krevica, bet 2015. gada novembrī – Jana Igaviņa.
Šāda iespēja savām acīm redzēt un dzirdēt Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā notiekošo ir lieliska. Tā mums, sabiedrisko attiecību speciālistiem, paplašina redzesloku un pilnveido zināšanas. Protams, pērnā gada novembra grupai tika sevišķs “bonuss” – Brisele pēc terorakta Parīzē. Viens ir skaidrs – ES ir mūsu drošības garants.
Kaspars Kreics ir īpašs un unikāls cilvēks, kurš jau vairāku gadu garumā ir Latvijas grupu vadītājs Briselē. Īpaša pateicība Kasparam par rūpēm, pleca izjūtu, iecietību, precizitāti un humoru!
Sirsnīgs paldies arī kolēģiem par kopā pavadītajām dienām Briselē! Vizīte pārspēja manas gaidas – bija saturīgi un interesanti. Tomēr – mājās labāk…
Jana Igaviņa un Gunta Krevica, Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciālistes
Viss jau pateikts ar Janas un Guntas vārdiem. Lai Kasparam veiksme un panākumi turpmākajā darbībā!
Ilze Daugiallo,
Ērgļu novada domes informācijas speciāliste
Pievienojos iepriekš rakstītajam! Vislielākais paldies organizatoriem, jo īpaši Kasparam!
Elīna Upīte, Kocēnu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste
Paldies visiem par jauku un saturīgu kopābūšanu Briseles dienās! Uz tikšanos!
Gunta Jākobsone, Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste
Kaspars prata mūsu grupu noskaņot, lai mēs nekautrētos uzdot jautājumus un iesaistīties diskusijās ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem.
Arī pats Kaspars nevairījās atbildēt uz jebkuru jautājumu – vai tas bija saistīts ar Eiropas Komisijas darbu vai ar to, kur Briselē var labi paēst. Paldies viņam, ka parādīja mums, kur atrodas tā saucamā grieķu ēstuvju iela, kaut arī no Briseles atgriezos ar dažiem liekiem kilogramiem.
Rolands Naglis, Riebiņu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists
Brauciens uz Briseli bija lieliska iespēja vēlreiz paskatīties uz notikumiem un procesiem Latvijā Eiropas kontekstā. Ņemot vērā, ka šobrīd Eiropas Savienība atrodas daudzu būtisku izšķiršanos priekšā, diskusijas Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā bija gana spraigas un piesātinātas gan emociju, gan laika ziņā.
Dienaskārtībā, bez šaubām, bija bēgļu krīzes jautājumi, Latvijas iesaistīšanās to risināšanā, kā arī jauno Eiropas fondu projektu izsludināšana, nu vairs ne tik jaunā plānošanas perioda prioritātes un uzsvari. Nekautrējāmies uzdot arī “neērtus” jautājumus, uz kuriem ne vienmēr guvām pārliecinošas atbildes. Tā, piemēram, jau daudzus gadus aktuālais jautājums par lauksaimniecības politiku Eiropā.
Paldies Kasparam par lielisko iespēju piedalīties šādā braucienā, kas pavisam noteikti ļauj plašāk un dziļāk paraudzīties uz pasauli apkārt!
No brauciena uz Briseli atgriezāmies ne vien pilnas ar informāciju un pārdomām, bet arī diviem lieliskiem krekliņiem, kas mums tagad pavisam noteikti atgādina aizvadītā decembra piedzīvojumus.
Kristīne Kociņa un Laura Ārente, Rundāles novada sabiedrisko attiecību un projektu speciālistes
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017