Rīga 16°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 20:39
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Pirms 25 gadiem – 1991. gada janvārī – Baltijas tautas drosmīgi iestājās par savām valstīm un to neatkarību, un vēsturē šīs spilgtās lappuses ierakstītas kā barikāžu laiks. Aizstāvēt savas valsts tikko atdzimušo brīvību vienoti cēlās arī Latvijas iedzīvotāji gan no pilsētām, gan laukiem, turklāt līdz ar latviešiem uz barikādēm stājās arī citu tautību pārstāvji.
Militārās akcijas sākās Lietuvā naktī no 12. uz 13. janvāri, kad Padomju armijas daļas un speciālās nozīmes vienības Viļņā iebruka Televīzijas tornī, nogalinot 13 cilvēkus un daudzus ievainojot. 13. janvārī Rīgā, Daugavas krastmalā, notika plaša tautas manifestācija, kurā piedalījās vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju, protestējot pret vardarbību Viļņā un izsakot vienprātīgu atbalstu Latvijas neatkarībai un likumīgi ievēlētajai Augstākajai padomei un valdībai. Šajā dienā Rīgā tika uzceltas barikādes ap svarīgākajām valsts un sabiedriskajām ēkām, ko sargāja no Latvijas laukiem atvestā smagā tehnika. Galvenie aizsargājamie objekti bija Radio nams Doma laukumā, Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes ēkas, Radio un televīzijas centrs Zaķusalā, Telefona un telegrāfa centrāle Dzirnavu ielā u.c. Vecrīgā no betona bluķiem un baļķiem cilvēki būvēja aizsardzības sienas, tā gatavojoties Padomju Savienības iespējamam uzbrukumam.
1991. gada janvārī Rīgu nosargājām, un jau 25 gadus mēs dzīvojam brīvā Latvijā. Daudzi no barikāžu laika dalībniekiem par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā apbalvoti ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Šogad aprit jau ceturtdaļa gadsimta – 25. gadskārta, kopš Latvijas Tautas frontes organizētajām barikādēm, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem novadiem. Pieminot 1991. gada barikāžu laiku, atceres pasākumi šāgada janvārī notika visur Latvijā.
13. janvārī piemiņas pasākumus Rīgā ievadīja barikāžu rekonstrukcijas spēle skolu jaunatnei un atceres ugunskurs Zaķusalā, kā arī starptautiskās izstādes “Rudens 2015/Barikādēm 25” atklāšana Mākslinieku savienībā. 15. janvārī Zinātņu akadēmijā notika starptautiska zinātniskā konference “Barikādes: civilā pretestība prettautiskai varai un tās mācības”. Divas dienas – 15. un 16. janvārī – Doma laukumā tika izspēlēta 1991. gada barikāžu rekonstrukcija, kur varēja aplūkot barikāžu laika tehniku, 24 stundas dega ugunskuri un uzstājās daudzi mākslinieki. 16. janvārī notika atceres pasākums Mārupes kapos pie Roberta Mūrnieka atdusas vietas un pie Vecmīlgrāvja tilta, bet vakarā Ķīpsalā – barikādēm veltīts koncerts “Bulvārī Brīvība”, uz kuru tika aicināti barikāžu dalībnieki no visas Latvijas.
Savukārt 20. janvārī no rīta notika svinīgs dievkalpojums Rīgas Domā, bet pēc tam valsts augstākās amatpersonas kopā ar Jaunsardzes dalībniekiem, pašvaldību pārstāvjiem un rīdziniekiem iededza piemiņas ugunskuru Doma laukumā, kur apmeklētājiem durvis muzeobusā vēra arī 1991. gada muzeja ceļojošā izstāde. Vēlāk sekoja ziedu nolikšana II Meža kapos, pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā, Goda sardze pie bojāgājušo piemiņas akmeņiem Bastejkalnā, 1991. gada barikāžu laukuma atklāšana Vecrīgā, pie ēkas Torņu ielā 4, pretim Bastejkalnam starp Zigfrīda Meierovica bulvāri, Torņa ielu un Smilšu ielu, ugunskurs pie Saeimas nama un vakarā – 1991. gada barikāžu 25. gadadienai veltīts koncerts “Ar domu par rītdienu” Rīgas Domā.
Šajā vēsturiskajā dienā Latvijas pašvaldību vadītāji piedalījās gan barikāžu atceres pasākumos, gan šāgada pirmajā LPS Domes sēdē. Tajā izskatīja vairākus aktuālus jautājumus – par LPS 27. kongresu; par grozījumiem LPS Domes 2014. gada 10. septembra lēmumā Nr. 3; par LPS 2016. gada budžetu, par Pašvaldību konsultāciju centra (PKC) vadības maiņu, kā arī jautājumu, kas tematiski sasaucās ar tāsdienas varonīgajiem notikumiem pirms 25 gadiem – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas plākšņu uzstādīšana visā Latvijā.
Par LPS 27. kongresa norises datumu tika apstiprināts 20. maijs, bet vietu noskaidros aptaujā. Paredzēts, ka kongresā atskaites ziņojumu sniegs gan LPS priekšsēdis, gan būs arī LPS Revīzijas komisijas ziņojums un kongresa dokumentu apspriešana un pieņemšana.
Izskatot grozījumus LPS Domes 2014. gada 10. septembra lēmumā Nr. 3 par Latvijas delegācijas sastāvu Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā un saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona priekšlikumu, LPS Dome nolēma aizsaulē aizgājušā Nikolaja Stepanova vietā par aizstājēju Latvijas delegācijā apstiprināt Mazsalacas novada domes priekšsēdētāju Hariju Rokpelni.
Ar trim balsīm “pret” un deviņiem “atturoties”, tika apstiprināta arī LPS ieņēmumu un izdevumu tāme un 2016. gada budžets. Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis gan piedāvāja tāmi neapstiprināt un izveidot darba grupu, kurā skatītu iespēju reģionālo attīstības centru pašvaldībām pārrēķināt LPS biedru maksu, taču LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis norādīja, ka tas ir Latvijas Pašvaldību savienības kongresa kompetencē, un aicināja priekšlikumus iesniegt LPS.
Domnieki iepazinās ar Pašvaldību konsultāciju centra (PKC) piedāvātajiem pakalpojumiem, nākotnes iecerēm un attīstības iespējām, un par jauno PKC valdes locekli apstiprināja LPS padomnieci uzņēmējdarbības jautājumos Andru Feldmani.
LPS priekšsēdis A. Jaunsleinis informēja par Latvijas pašvaldību sniegto palīdzību Ukrainai. Šo projektu administrē Latvijas Sarkanais Krusts, un par pašvaldību saziedotajiem līdzekļiem iepirktie medikamenti un nepieciešamās preces jau nogādātas Ukrainā. LPS mājaslapā var noskatīties videosižetu, kas parādīts Ukrainas televīzijā un stāsta par Latvijas atbalstu, sniedzot humanitāro palīdzību Ukrainas Čerņigovas apgabala kara hospitālim. Projekta atlikušo naudas summu – 230 eiro – domnieki nolēma izlietot Ukrainas atbalstam.
Domes sēdē piedalījās arī Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra (RJC) direktors Druvis Kleins, kurš iepazīstināja ar projektu “Atceries Lāčplēšus!”. Šī ideja pieder Aizsardzības ministrijai, un projekts paredz vienotu Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas plākšņu uzstādīšanu visā Latvijā. Projekts “Atceries Lāčplēšus!” ir Jaunsardzes ieguldījums Latvijas simtgades pasākumu organizēšanā.
RJC direktors, Viestura ordeņa kavalieris, rezerves majors un pieredzējušais karavīrs Druvis Kleins pašvaldību vadītājiem atgādināja, kā Jaunsardze vēsturiski attīstījusies un kādas ir galvenās Jaunsardzes un informācijas centra funkcijas: izglītot jaunatni valsts aizsardzības jomā; veicināt jaunatnes pilsonisko apziņu un patriotismu; nodrošināt sabiedrību ar nepieciešamajiem informācijas resursiem par valsts aizsardzības tematiku. Jaunsardzes un informācijas centrs izdod militāro žurnālu “Tēvijas Sargs”, organizē un nodrošina jauniešu apmācības valsts aizsardzības jomā, veido un uztur videomateriālu un fotomateriālu datubāzi valsts aizsardzības jomā un veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
Latvijā ir vairāk nekā septiņarpus tūkstoši jaunsargu, kas nodarbībās, nometnēs, pārgājienos un ekskursijās iepazīst ne tikai tūrisma, alpīnisma, slēpošanas un citus piedzīvojumus, bet arī gūst informāciju par dažādām militārām profesijām un dienesta iespējām Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) un Zemessardzē. Jaunsardzes nodarbībās daļa no programmas ir veltīta novadpētniecībai un patriotiskajai audzināšanai, lai padziļinātu izpratni par vēstures notikumiem un veicinātu jauniešu patriotismu, piederības apziņu savam novadam un valstij un lepnumu par vienību, skolu un novadu. Jaunsargi jau četras reizes piedalījušies 18. novembra parādē – šādas tiesības viņiem ir vienīgajiem no visām jaunatnes organizācijām Latvijā.
D. Kleins aicināja pašvaldību vadītājus ieplānot laiku, lai 6. maijā varētu piedalīties pašvaldību forumā par Jaunsardzes attīstību. Forums notiks Rīgā, Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, un tajā tiks apspriestas vairākas tēmas – par Jaunsardzes mācību procesa organizāciju, valsts aizsardzības mācību, Jaunsardzes pieejamību visā valstī un tās lomu valstiskās audzināšanas pasākumu organizēšanā pašvaldībās.
2014. gadā Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs uzsāka jauna projekta – “Atceries Lāčplēšus!” – koordinēšanu. Projektam ir vairākas sadaļas: informatīvā sadaļa (raidījumu cikls un dokumentālās filmas); spēle skolu jaunatnei “Jaunie Rīgas sargi: Atceries Lāčplēšus!”; jaunsardzes novadpētniecības projekti; vienota parauga stēlas Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem visā Latvijā. Projekts ilgs līdz pat 2023. gadam, kad beidzas Latvijas simtgades pasākumi.
Projekts “Atceries Lāčplēšus!” paredz vienota parauga stēlu uzstādīšanu visās Latvijas pašvaldībās. Koncepcija izstrādāta sadarbībā ar Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūra” direktoru Gunti Gailīti, tēlnieku Jāni Strupuli un SIA “Akmens apstrādes centrs AKM” ekspertiem. Stēlas dizains veidots vienotā stilistikā ar Rīgas Brāļu kapiem un izmantojot unikālo šriftu, kas izstrādāts un tiek lietots tikai Rīgas Brāļu kapos. Stēlas materiālam izvēlēts tāds pats granīts kā Brīvības piemineklim, lai veidotu un veicinātu sasaisti, asociatīvo ideju par Brīvības cīņās kritušo piemiņu un Latvijas valstiskuma, latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simboliem.
Lāčplēši atdusas vairāk nekā 350 Latvijas kapsētās. Stēlas Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem iecerētas kā vienots simbols visā valstī. Katrā pašvaldībā tā būtu vieta, kur 11. novembrī pulcēties uz oficiālajiem pasākumiem, kur varētu nolikt svecītes un ziedus arī citos piemiņas brīžos.
Protams, neviens neņemsies apšaubīt šīs idejas nozīmību un lietderību, taču kā allaž – viss atduras pret finansēm. Stēlas provizoriskās izmaksas tiek lēstas apmēram 3000 eiro un uzstādīšanas izmaksas – gandrīz 1000 eiro apmērā. Jaunsardzes informācijas centra budžetā stēlu uzstādīšanai paredzēti vien 150 tūkstoši eiro visa projekta realizācijai. Centrs jau noorganizējis iepirkuma procedūru un iegādājies stēlu granītu apmēram 45–50 stēlām, ir izstrādāti tehniskie projekti un sagataves kalšanas darbu nodrošināšanai. Turpmākais atkarīgs no pašvaldību atsaucības un iespējām.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017