Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 10:11
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Www.lps.lv
LPS Valdē
• 5. janvārī notika Latvijas Pašvaldību savienības Valdes sēde, kurā nolēma 20. janvārī sasaukt Domes sēdi. Valde izskatīja priekšlikumus un apstiprināja Domes sēdes darba kārtību, kurā iekļāva vairākus jautājumus – par LPS 27. kongresu, par vienotu piemiņas plākšņu uzstādīšanu Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, par LPS 2016. gada ieņēmumu un izdevumu tāmi, kā arī par humanitārās palīdzības projektu Ukrainai un par Pašvaldību konsultāciju centra (PKC) statūtu grozījumiem un valdes locekļa iecelšanu.
Informāciju par palīdzības projektu Ukrainai sniedza Edvīns Bartkevičs. Viņš pastāstīja, ka šajā projektā ar naudas ziedojumiem iesaistījušās 63 pašvaldības. LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede piebilda, ka LPS sadarbojas ar Ukrainas pašvaldību asociācijām un viņu vietējās pašvaldības labprāt atrastu sadarbības partnerus Latvijā.
Vēl Valde uzklausīja LPS padomnieces uzņēmējdarbības jautājumos Andras Feldmanes viedokli par Pašvaldību konsultāciju centra attīstību. Viņa uzskata, ka PKC ar savu un pieaicināto ekspertu palīdzību spētu īstenot ļoti lielus Eiropas Savienības projektus un sniegtu gan finanšu konsultācijas, gan konsultētu par Latvijā un ES pieejamiem struktūrfondiem, kā arī veiktu ES fondu līdzfinansējuma izmaksu, ieguvumu un ekonomiskās ietekmes analīzi, tehniski ekonomisko pamatojumu un biznesa plānu izstrādi, PPP projektu izstrādi un dokumentācijas sagatavošanu, biznesa vērtēšanu pasūtītāju un Uzņēmumu reģistra vajadzībām, tāpat dokumentu sagatavošanu aizdevumu saņemšanai.
Savukārt Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs izanalizējis datus par pašvaldību lielumu Eiropas Savienības valstīs un iepazīstināja Valdi ar sava pētījuma rezultātiem.
Vidējā vietējā pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita
Nr. p.k. ES dalībvalsts Iedz.skaits milj. Platība tūkst. km² Vietējo pašvaldību skaits pēc iedz. skaita pēc teritorijas km²
1. Īrija 4,626 69,8 80 57 823 872,5
2. Dānija 5,660 42,9 98 57 752 437,8
3. Lietuva 2,921 65,3 60 48 688 1088,3
4. Nīderlande 16,901 41,5 430 39 304 96,5
5. Portugāle 10,375 92,2 308 33 684 299,4
6. Zviedrija 9,747 438,6 290 33 612 1512,0
7. Grieķija 10,812 132,0 325 33 269 406,2
8. Beļģija 11,258 30,5 589 19 114 51,8
9. Latvija 1,986 64,6 119 16 690 542,9
10. Somija 5,472 338,4 352 15 545 961,4
11. Polija 38,006 312,7 2500 15 202 125,1
12. Slovēnija 2,063 20,3 210 9823 96,7
13. Horvātija 4,225 56,5 476 8877 118,7
14. Itālija 60,796 302,1 8102 7504 37,3
15. Rumānija 19,861 238,4 2861 6942 83,3
16. Malta 0,429 0,3 68 6313 4,4
17. Vācija 81,174 357,3 12 900 6292 27,7
18. Igaunija 1,313 45,2 226 5811 200,0
19. Spānija 46,44 506,0 8114 5723 62,4
20. Apvienotā Karaliste 64,767 248,5 12 247 5288 20,3
21. Luksemburga 0,563 2,6 116 4853 22,4
22. Austrija 8,585 83,9 2357 3642 35,6
23. Ungārija 9,849 93,0 3152 3149 29,5
24. Bulgārija 7,202 111 3850 2527 28,3
25. Slovākija 5,421 49,0 2891 1875 16,9
26. Francija 66,352 632,8 36 781 1804 17,2
27. Kipra 0,847 9,3 486 1743 19,1
28. Čehija 10,538 78,9 620 1686 12,6
Kopā 508,189 4463,6 100 608 5051 44,4
Vidējā vietējā pašvaldība pēc pārvaldāmās teritorijas
Nr. p.k. ES dalībvalsts Iedz.skaits milj. Platība tūkst. km² Vietējo pašv. skaits pēc iedz. skaita pēc teritorijas km²
1. Zviedrija 9,747 438,6 290 33 612 1512,0
2. Lietuva 2,921 65,3 60 48 688 1088,3
3. Somija 5,472 338,4 352 15 545 961,4
4. Īrija 4,626 69,8 80 57 823 872,5
5. Latvija 1,986 64,6 119 16 690 542,9
6. Dānija 5,660 42,9 98 57 752 437,8
7. Grieķija 10,812 132,0 325 33 269 406,2
8. Portugāle 10,375 92,2 308 33 684 299,4
9. Igaunija 1,313 45,2 226 5811 200,0
10. Polija 38,006 312,7 2500 15 202 125,1
11. Horvātija 4,225 56,5 476 8877 118,7
12. Slovēnija 2,063 20,3 210 9823 96,7
13. Nīderlande 16,901 41,5 430 39 304 96,5
14. Rumānija 19,861 238,4 2861 6942 83,3
15. Spānija 46,44 506,0 8114 5723 62,4
16. Beļģija 11,258 30,5 589 19 114 51,8
17. Itālija 60,796 302,1 8102 7504 37,3
18. Austrija 8,585 83,9 2357 3642 35,6
19. Ungārija 9,849 93,0 3152 3149 29,5
20. Bulgārija 7,202 111 3850 2527 28,3
21. Vācija 81,174 357,3 12 900 6292 27,7
22. Luksemburga 0,563 2,6 116 4853 22,4
23. Apvienotā Karaliste 64,767 248,5 12 247 5288 20,3
24. Kipra 0,847 9,3 486 1743 19,1
25. Francija 66,352 632,8 36 781 1804 17,2
26. Slovākija 5,421 49,0 2891 1875 16,9
27. Čehija 10,538 78,9 620 1686 12,6
28. Malta 0,429 0,3 68 6313 4,4
Kopā 508,189 4463,6 100 608 5051 44,4
Secinājumi
Vērtējot Eiropas Savienības dalībvalstu vietējās pašvaldības pēc iedzīvotāju skaita un iegūstot vidējo rādītāju, Latvija šajā tabulā ieņem 9. vietu Eiropā.
Savukārt vērtējot ES dalībvalstu vietējās pašvaldības pēc pārvaldāmās teritorijas lieluma un iegūstot vidējo rādītāju, Latvijai tas ir ļoti augsts un ierindo mūsu valsti 5. vietā Eiropā. Tas nozīmē, ka tikai četrās ES valstīs vietējās pašvaldības ir lielākas nekā Latvijā.
Vidējā vietējā pašvaldība Eiropas Savienības dalībvalstīs ir ar 5051 iedzīvotāju un pārvalda 44,4 km² lielu teritoriju.
ES dalībvalstīs ir ļoti daudz mazu vietējo pašvaldību, īpaši pēc pārvaldāmās teritorijas, taču tas netraucē valstīm būt gana turīgām.
Apgalvojumam, ka Latvijā ir mazas vietējās pašvaldības, nav nekāda pamata, jo Latvijā vidējā vietējā pašvaldība ir ar 16 690 iedzīvotājiem un pārvalda 542,9 km².
Latvijā “viseiropeiskākās” no 119 pašvaldībām jeb vistuvāk Eiropas vidējai vietējai pašvaldībai teritorijas ziņā (44,4 km²) – ir Saulkrastu novads (48 km²), bet pēc iedzīvotāju skaita (5051 iedzīvotājs) – Dundagas novads (4809 iedz.) (CSP 2010. gada dati).
• 2. februārī Valde izskatīja jautājumu par LPS 27. kongresa norises vietu un dokumentu tēmām, ar ko iepazīstināja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, un par Latvijas mediju politikas pamatnostādņu projekta izstrādi un virzību, par ko ziņoja žurnāla “Logs” redaktore Gunta Klismeta un LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Jana Bunkus.
Apspriežot galvenās LPS 27. kongresa dokumentu tēmas, lielākās diskusijas raisījās par izglītības kvalitāti un pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo pedagogu atalgojumu no valsts budžeta. Tāpat tika uzsvērti birokrātijas šķēršļi, kas kavē uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstības veicināšanu, kā arī valsts garantēto medicīnas pakalpojumu pieejamība u.c.
Pēc diskusijas par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem LPS Valde pauž nostāju, ka jāveicina labā prakse nepublicēt pašvaldību izdevumos komercreklāmas, tomēr kategoriski nav atbalstāmi šajos izdevumos ievietojamās informācijas satura ierobežojumi.
LPS komitejās
Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejā
• 26. janvārī LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēdes pirmajā daļā ar Valsts kontroles (VK) pārstāvjiem tika pārrunāti Valsts kontroles izstrādātie priekšlikumi izmaiņām normatīvajā regulējumā par zvērinātu revidentu darbību pašvaldībās. VK ierosina veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, nosakot, ka zvērinātam revidentam pašvaldību revīzijās būtu pienākums izmantot publiskajam sektoram starptautiski noteiktos revīzijas standartus; viens un tas pats revidents nevarētu revidēt vienu pašvaldību vairāk par pieciem gadiem pēc kārtas; izvēloties zvērinātu revidentu, pašvaldība varētu konsultēties ar Valsts kontroli u.c. Komitejas dalībnieki izteica vēlmi turpināt sarunu un lūgt Valsts kontroli plašāk skaidrot lietderības revīzijas mērķus un būtību, izvēlēto aspektu (ekonomiskums, produktivitāte, efektivitāte) saturu, izmantoto metodoloģiju un citus.
Sēdes otrajā daļā Finanšu ministrijas pārstāvji informēja par uzkrājuma principa ieviešanas aktualitātēm valsts budžeta ieņēmumu uzskaitē. Komiteja nolēma atsevišķā sēdē detalizēti pārrunāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa uzskaiti pēc uzkrājuma principa.
• 23. februārī Finanšu un ekonomikas komitejas sēdē izskatīja Finanšu ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumu projektus “Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem” un “Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi”, kā arī jautājumu par apbūves tiesības normu Civillikumā un Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajiem likumprojektiem “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” un “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, kas precizē normatīvo regulējumu attiecībā uz jauno apbūves tiesības normu.
Saskaņā ar jauno Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu Ministru kabinetam līdz šā gada 30. jūnijam jāizdod noteikumi par pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.
LPS saņēmusi virkni priekšlikumu un komentāru, arī savstarpēji izslēdzošus, piemēram, pašvaldība veic savstarpējos norēķinus par citas pašvaldības sniegtajiem izglītības iestāžu pakalpojumiem tikai tad, ja pašvaldība bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta tās administratīvajā teritorijā, nenodrošina pirmsskolas izglītības, pamatizglītības vai vidējās izglītības ieguvi; noteikt maksimālo apmēru savstarpējos norēķinos maksājamajai summai par vienu audzēkni budžeta gadā; pašvaldību savstarpējos norēķinus veikt arī par profesionālās izglītības programmas apguvi pašvaldību vispārizglītojošajā vai profesionālajā izglītības iestādē, kā arī interešu izglītības programmu apguvi un pretēji – noteikumos uzsvērt, ka pašvaldības neveic savstarpējos norēķinus par profesionālās izglītības programmu un interešu izglītības apguvi; vienādot metodiku viena audzēkņa izmaksu aprēķināšanai pašvaldību savstarpējos norēķinos un pašvaldību norēķinos ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm u.c. Komitejas sedē šie priekšlikumi tika pārrunāti.
Citas izšķiršanās saistās ar jaunajā MK noteikumu projektā iekļautām vai neiekļautām izdevumu pozīcijām izmaksu aprēķinā par vienu audzēkni, piemēram, par prēmijām, naudas balvām, darba devēja piešķirtiem labumiem un maksājumiem, mācību, darba un dienesta komandējumiem, degvielas izdevumiem, transportlīdzekļu nomas maksu u.c.
Komiteja nolēma pie konceptuālajiem priekšlikumiem atgriezties pēc reformām izglītības sistēmā, kas prasīs skolu tīkla optimizāciju un skolotāju algu pārskatīšanu. Šobrīd sadarbībā ar Finanšu ministriju tiks izvērtēta nepieciešamība veikt atsevišķus tehniskus precizējumus noteikumu projektā. Sēdē izteica aicinājumu pašvaldībām pēc būtības rast risinājumus strīdu situācijās, savstarpēji vienojoties, un popularizēt labos piemērus par pašvaldību rastajiem savstarpējiem risinājumiem.
Ar finanšu izlīdzināšanu cieši saistīts arī otrs Finanšu ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts – “Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi”. Pēc satura tas būtiski neatšķiras no šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem par nekustamā īpašuma nodokļa prognozes aprēķinu – 24.08.2010. MK noteikumiem Nr. 802.
LPS padomniece Kristīne Kinča ziņoja, ka 2017. gada 1. janvārī spēkā stāsies grozījumi Civillikumā, ar kuriem tiek ieviests jauns tiesību institūts – apbūves tiesība. Tāpat komitejas dalībnieki tika informēti par paredzētajiem grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, Zemesgrāmatu likumā un likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas saistīti ar apbūves tiesības ieviešanu. Apbūves tiesība tiek ieviesta, lai aizstātu brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesiskās attiecības. Uz apbūves tiesības pamata varēs celt nedzīvojamās ēkas un inženierbūves. Apbūves tiesība būs spēkā pret trešajām personām tikai pēc tam, kad tā tiks ierakstīta zemesgrāmatā. Tādējādi grozījumi Zemesgrāmatu likumā paredz kārtību un noteikumus, kā apbūves tiesību varēs ierakstīt zemesgrāmatā un šim nolūkam atklāt atsevišķu apbūves tiesības nodalījumu. Savukārt grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiks, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku šā likuma izpratnē tiks atzīts apbūves tiesīgais, kuram būs tiesības veikt darbības kadastrā ar ēku vai inženierbūvi, kas uzcelta uz apbūves tiesības pamata. Tāpat arī saskaņā ar grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” nekustamā īpašuma nodokli par nedzīvojamo ēku vai inženierbūvi maksās apbūves tiesīgais. Savukārt zemesgabala īpašniekam visu apbūves tiesības spēka esamības laiku saglabāsies pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli par zemi.
Latvijas Pašvaldību savienība nesaskaņoja ne grozījumus Zemesgrāmatu likumā, ne Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, ne arī likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”. LPS lūdz nodrošināt datu savstarpēju apmaiņu informācijas sistēmās, kā arī aicina tieslietu ministru nodrošināt, ka apbūves tiesība netiek izmantota, lai apbūves tiesīgais izvairītos no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas. Pašvaldības tiek lūgtas iesniegt neskaidros jautājumus par apbūves tiesības piemērošanu, lai varētu nodrošināt informācijas apkopošanu un noderīgās informācijas izplatīšanu pašvaldībām.
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā
• 12. janvārī LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē LPS padomniece vides jautājumos Gunta Lukstiņa ziņoja par koncepcijas “Par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu integrēšanas iespējām pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos” projektu, kurā piedāvāts dabas aizsardzības plānam mainīt statusu.
Komitejā arī notika diskusija par plānošanas reģionu lomu un plānoto uzņēmējdarbības veicināšanā pašvaldībās. Diskusija tika organizēta pēc decembra komitejas lēmuma, atbalstot grozījumus Reģionālās attīstības likumā, kas paredz plānošanas reģioniem jaunu funkciju – uzņēmējdarbības veicināšanu. Par savu pieredzi stāstīja Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina–Tabūne un Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa–Priede. Komiteja, atbalstot grozījumus Likumā par reģionālo attīstību, nolēma vērst VARAM un citu iesaistīto institūciju uzmanību uz to, ka nekavējoties jāstiprina plānošanas reģionu loma uzņēmējdarbības veicināšanā novados un reģionos, pārņemot Latgales plānošanas reģiona uzņēmējdarbības atbalsta centra labo pieredzi, lai sadarbībā ar reģiona pašvaldībām īstenotu uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, tajā skaitā izmantojot Ekonomikas ministrijas, VARAM un citu rīcībā esošos ES struktūrfondu un citu finanšu instrumentu līdzekļus, veidojot apvienotos pašvaldību projektus un ieviešot mērķtiecīgu sava reģiona uzņēmējdarbības atbalsta politiku. Tāpat komiteja nolēma lūgt VARAM meklēt papildu finansējuma iespējas reģioniem šīs funkcijas veikšanai.
Par darba kārtības trešo jautājumu – Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā pašvaldībām 2016. gadā piešķir valsts budžeta dotāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei un uzturēšanai” – ziņoja LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa un VARAM Pašvaldību departamenta direktors un Publisko pakalpojumu departamenta direktora p.i. Aivars Draudiņš. Komiteja nolēma atbalstīt LPS nesaskaņojumu šim MK noteikumu projektam un LPS un VARAM pārstāvjiem konceptuāli vienoties par projekta anotācijas papildināšanu vai protokollēmuma izveidi, kurā būtu fiksēts, ka, veidojot 2017. gada budžetu, pašvaldībām vienoto klientu apkalpošanas centru uzturēšanas izdevumi tiks finansēti 2015. gada līmenī.
20. janvārī ar Riebiņu novada domes priekšsēdētāja Pētera Rožinska uzrunu administrācijas pirmajā stāvā svinīgi tika atklātas Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra jaunās telpas.
• 9. februārī Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā notika diskusija par 2016. gada Pašvaldību savienības un Zemkopības ministrijas (ZM) un LPS un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sarunu tēmām, ko piedāvāja LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa un LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe.
Šogad ar ZM paredzēts apspriest lauku ceļu rekonstrukcijas gaitu, medību koordinācijas komisijas darbu un Āfrikas cūku mēra ierobežošanu, “zaļo” iepirkumu pašvaldību ēdināšanas iestādēs un sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju – programmas “Skolas auglis” un “Skolas piens”, kā arī jautājumu par meliorācijas sistēmām un meliorācijas kadastru.
Sarunu tēmas ar VARAM paredzētas šādas: ES fondu jautājumi; pašvaldības loma uzņēmējdarbības attīstībā un pieejamie finanšu resursi; atkritumu apsaimniekošana – dabas resursu nodoklis, maksa par nešķirotiem atkritumiem, iepirkumu un līgumu nosacījumi ar iedzīvotājiem; reģionālās attīstības uzraudzība; valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri – koncepcijas iedzīvināšana un centru finansējums; publiskie ūdeņi.
Ar pētījumu “Emigrācija no Latvijas 21. gadsimtā reģionu, pilsētu un novadu griezumā” iepazīstināja Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.
Pētījumā apskatīti šādi jautājumi: kā 21. gadsimta emigrācijas un remigrācijas tendences un intensitāte ir saistītas ar apdzīvotās vietas tipu; vai augstāka varbūtība atstāt Latviju bija pilsētu vai lauku iedzīvotājiem; vai Latvijas reģioni atšķiras cits no cita attiecībā uz emigrācijas un remigrācijas apjomu; vai novērotās emigrācijas un remigrācijas tendenču un intensitātes atšķirības (vai to trūkumu) izskaidro dažādie ekonomiskie apstākļi un iedzīvotāju demogrāfiskais raksturojums; vai iekšzemes migrācija pastiprina vai mazina emigrācijas ietekmi uz reģionu un pašvaldību iedzīvotāju skaitu.
Izrādās:
Rīga un citas republikas pilsētas 2000.–2014. gadā emigrācijas rezultātā zaudējušas lielāku daļu iedzīvotāju nekā mazpilsētas un lauki;
emigrācija no republikas pilsētām Zemgalē, Latgalē un Vidzemē bijusi intensīvāka nekā Pierīgā, Kurzemē un Rīgā;
spriežot pēc aizbraucēju pēdējās dzīvesvietas Latvijā, emigrācija no laukiem bijusi mazāk intensīva nekā no pilsētām, tomēr pastāv arī netiešais emigrācijas efekts uz lauku depopulāciju, jo migrācija no laukiem uz pilsētām (tajā skaitā studiju nolūkā) bieži ir starpposms ceļā uz ārzemēm;
emigrācijas intensitātes atšķirības starp reģioniem ir mazāk izteiktas nekā starp apdzīvoto vietu tipiem, tomēr dati liecina, ka Pierīga un Zemgale zaudējusi mazāku daļu iedzīvotāju nekā citi reģioni;
emigrantiem no Rīgas un citām lielajām pilsētām (kā arī no Latgales salīdzinājumā ar citiem reģioniem) ir mazāka varbūtība atgriezties;
2011.–2014. gadā gandrīz visas pašvaldības ārpus Rīgas un Pierīgas, kā arī gandrīz puse Pierīgas pašvaldību zaudējušas iedzīvotājus gan starptautiskās, gan iekšzemes migrācijas rezultātā;
pēckrīzes periodā imigrācija no citām pašvaldībām daļēji vai pilnībā kompensējusi iedzīvotāju skaita samazināšanos starptautiskās emigrācijas rezultātā tikai divās republikas pilsētās (Rīgā un Jūrmalā), bet ilgākā perspektīvā (2000.–2014. gadā) – arī Jelgavā un Valmierā.
Tehnisko problēmu komitejā
• 27. janvārī LPS Tehnisko problēmu komitejas sēde bija ļoti spraiga, jo tika izskatīti seši jautājumi.
Ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pakalpojumiem un piedāvājumu pašvaldībām – izmantot ģeoloģisko informāciju pašvaldību teritoriju plānojumiem un zemes dzīļu apsaimniekošanai – iepazīstināja valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) valdes priekšsēdētājs Kristaps Treimanis un Zemes dzīļu nodaļas vadītāja Daiga Pipira. LVĢMC laboratorija var sniegt pakalpojumus dabas resursu nodokļa aprēķiniem, notekūdeņu testēšanai, peldūdens un dzeramā ūdens kvalitātes analīzēm, vides monitoringam u.c. Prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna pastāstīja par hidrometeoroloģisko datu novērojumiem un iespējām saņemt informāciju plūdu agro brīdinājumu sistēmai un plūdu draudu analīzei, kā arī nepieciešamo informāciju zemledus makšķerniekiem.
Iepirkumu uzraudzības biroja (IeUB) vadītāja Dace Gaile informēja par pašvaldību praksi publisko iepirkumu jomā. 2015. gadā veiktās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā nosaka, ka visiem pretendentiem nodokļu nomaksas pārbaude veicama uz iepirkuma izsludināšanas dienu un vismaz uzvarētāju pārbauda vēlreiz uz lēmuma pieņemšanas dienu. Likumā definēta nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaude, ja vidējā stundas tarifa likme kādā no profesijām ir mazāka par 80% no nozares vidējās. D. Gaile atzīst, ka likuma grozījumi sniedz gan ieguvumus (iepirkumos nepiedalās nodokļu nemaksātāji; izziņas iegūstamas EIS; iespēja saņemt EDS izziņas ērtā formātā), gan arī rada problēmas, jo iepirkuma procedūras pagarinātas, grūti iegūt informāciju par ārvalstniekiem, joprojām ir neskaidrības ar VID sniegtā atzinuma un tā izvērtēšanas iespējām. IeUB vadītāja arī norādīja, ka nereti pašvaldības izslēgšanas nosacījumus attiecina uz visiem apakšuzņēmējiem, paredz likumā neesošus izslēgšanas nosacījumus un neskaidri formulē kvalifikācijas prasības.
Būtiskākās regulējuma atšķirības jaunajā Publisko iepirkumu likumā minēja Finanšu ministrijas (FM) Juridiskā departamenta Iepirkumu valsts politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas vadītājas vietniece Līga Neilande: paplašināts pakalpojumu loks, kuriem nepiemēro Publisko iepirkumu likumu; paplašināta pasūtītāja kompetence iepirkuma līgumu tiešā piešķiršanā; noteikts deleģējums “zaļo” publisko iepirkumu noteikumiem; atvieglotas procedūras sociālo un citu pakalpojumu iepirkšanai (izglītības, veselības aprūpes, kultūras, viesnīcu, ēdināšanas, juridiskie, izmeklēšanas, apsardzes pakalpojumi u.c.); nedaudz paaugstinātas līgumcenu robežvērtības; īsāki piedāvājumu iesniegšanas termiņi. Jaunais iepirkumu likums paredz vairākas jaunas procedūras, kā arī iepriekšējās konsultācijas ar tirgus dalībniekiem, paredzēta iespēja depozīta instrumenta ieviešanai, precīzāk definētas pasūtītāja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, paplašināts pretendentu izslēgšanas nosacījumu skaits.
Savukārt FM Juridiskā departamenta juriskonsults Edgars Matulis uzsvēra būtiskākās atšķirības Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma projektā, kur izmaiņas ir līdzīgas Publisko iepirkumu likuma jaunajam regulējumam.
Komiteja noklausījās arī VARAM Koordinācijas departamenta direktora Māra Klismeta informāciju par “zaļā” iepirkuma normatīvo regulējumu un topošajiem MK noteikumiem. Paredzēts, ka obligāti kā “zaļi” iepērkamas būs šādas preču grupas: biroja papīrs; biroja tehnika; datortehnika; pārtika un ēdināšanas pakalpojumi; tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi.
Latvijas Vides investīciju fonda projektu vadītāja Zane Bilzēna pastāstīja par projekta “Zaļais iepirkums pašvaldībās energoefektivitātei” ieviešanas gaitu, jo tas turpinās līdz šāgada 31. oktobrim. Projekts paredz bezmaksas apmācības, ekspertu piesaisti un specifikāciju izstrādi “zaļajiem” iepirkumiem. Pilotprojektā iesaistītas četras pašvaldības: Liepājas pilsēta un Ādažu, Carnikavas un Grobiņas novads.
• 24. februārī apvienotās Tehnisko problēmu komitejas un Mājokļu politikas apakškomitejas viesi bija AS “Sadales tīkls” pārstāvji – valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Andis Pinkulis, attīstības direktors Rolands Lūsveris un tehniskais direktors Raimonds Skrebs, kuri informēja par sadales sistēmas pakalpojumu tarifu līdzsvarošanu.
AS “Sadales tīkls” iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu struktūras līdzsvarošanas projektu, kas paredz mājsaimniecībām par 20% samazināt elektroenerģijas piegādes cenu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošinājumu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma. Tādējādi tiks mazināta nevienlīdzīgā situācija, kad elektrotīkla uzturēšanas izmaksas sedz tikai tie klienti, kas tērē elektrību, maksājot arī par tā sauktajiem nulles pieslēgumiem. Aptuveni 700 tūkstošiem mājsaimniecību šādas izmaiņas elektrības galarēķinu būtiski neietekmēs vai tas pat samazināsies. Savukārt juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra tiks līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu un palielinot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru. Rezultātā juridiskajām personām, kas efektīvi izmanto pieslēguma jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies.
Turpmāk iedzīvotājiem līdzšinējā pakalpojuma cena par elektroenerģijas sadali veidosies no divām daļām: nelielas fiksētas ikmēneša maksas un samazinātas cenas par elektroenerģijas piegādi atbilstoši patērētajām kilovatstundām. Lielākajai daļai mājsaimniecību kopējais rēķins par elektroenerģiju būtiski nemainīsies, lietotājiem, kas elektroenerģiju patērē efektīvi, elektrības galarēķins pat samazināsies, savukārt tā sauktajiem nulles pieslēgumiem, kas elektroenerģiju nepatērē, vai neefektīvajiem patērētājiem būs rēķina pieaugums. Jāpiebilst, ka šobrīd aptuveni 120 tūkstošiem klientu ir tā dēvētie nulles un ļoti zema patēriņa pieslēgumi, turklāt, pretēji mītiem un pieņēmumiem, tie atrodas ne tikai lauku reģionos – puse no šiem objektiem ir dzīvokļi pilsētās.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izvērtēs iesniegto tarifu projektu, kas varētu stāties spēkā 1. aprīlī. Fiziskās personas par gaidāmajām izmaiņām tiks informētas sadarbībā ar elektrības tirgotājiem, savukārt juridiskās personas informēs AS “Sadales tīkls” klientu konsultanti.
Otrais jautājums komitejas darba kārtībā bija par PVN piemērošanas kārtību mājokļu apsaimniekošanā, par ko ziņoja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Netiešo nodokļu metodikas daļas vadītāja Marina Kuzenko un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. Lai jauno kārtību saprastu un apgūtu, komiteja vienojās ar Ekonomikas ministriju līdz 23. martam organizēt atkārtotu sanāksmi.
LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča pievērsās piespiedu dalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problemātikai daudzdzīvokļu mājās.
Par Pašvaldību savienības šāgada sarunu tēmām ar ministrijām informāciju sniedza LPS padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš.
Veselības un sociālo jautājumu komitejā
• 9. februārī Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde bija kupli apmeklēta, jo tika skatīti vairāki pašvaldības interesējoši jautājumi.
Ar jaunajiem ESF struktūrfondos paredzētajiem atbalsta pasākumiem personām ar invaliditāti iepazīstināja Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa un vecākā eksperte Daiga Kurpniece. No ESF paredzēti šādi pasākumi: deinstitucionalizācijas ietvaros – pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem; sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide (atbalsta personas pakalpojums); dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana); invaliditātes ekspertīzes pakalpojuma kvalitātes uzlabošana bērniem un nabadzības un sociālās atstumtības risku pētījumi, bet no ERAF – deinstitucionalizācijas ietvaros – atbalsts pašvaldību dienas centru infrastruktūrai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Par nosacījumiem pašvaldībām SAM 9.2.4. “Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem” ieviešanai ziņoja Veselības ministrijas Investīciju un Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta direktors Jevgenijs Blaževičs un Slimību profilakses un kontroles centra Veselības veicināšanas departamenta nodaļas vadītāja Solvita Kļaviņa–Makrecka. Ņemot vērā, ka 9.2.4.2. “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei” īstenošanā kā finansējuma saņēmēji ir plānotas pašvaldības un atbilstoši provizoriskajam pasākuma ieviešanas grafikam projektu izstrāde un iesniegšana paredzēta jau šāgada jūnijā, šis jautājums izpelnījās klātesošo īpašu uzmanību. Būtiski – pasākuma ietvaros kā tiešās finansējuma saņēmējas paredzētas tās pašvaldības, kuras ir Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla dalībnieces. Veselības ministrija informē: ja pašvaldība vēlas piesaistīt papildu finansējumu veselības aktivitāšu īstenošanai, tad līdz 1. maijam tai jāiestājas tīklā. Šobrīd Latvijas Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā ir 40 pašvaldības.
Par e–veselības projekta ieviešanas gaitu pastāstīja Veselības ministrijas Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa un Nacionālā veselības dienesta (NVD) E–veselības un starptautiskās sadarbības departamenta direktors Mārtiņš Smilga. NVD īstenoto četru projektu rezultātā izveidota vienotās veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma jeb veselības informācijas sistēma. E–veselības prioritārie moduļi: darbnespējas lapa; e–recepte; nosūtījums pie speciālista/speciālista slēdziens; izraksts – epikrīze; vizuālās diagnostikas izmeklējumi; NMPD izsaukumu karte; pamatinformācija par pacientu.
LPS un Labklājības ministrijas un LPS un Veselības ministrijas ikgadējo sarunu tēmas komitejai piedāvāja LPS padomniece Ilze Rudzīte.
Izglītības un kultūras jautājumu komitejā
• 16. februārī LPS Izglītības un kultūras komitejas sēdē pašvaldību pārstāvji kopā ar Izglītības un zinātnes, Veselības un Labklājības ministrijas speciālistiem apsprieda jautājumu par izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšanu vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs un MK noteikumu projektu “Noteikumi par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām”, ko prezentēja IzM Valsts izglītības satura centra Speciālās izglītības nodaļas vadītājas vietniece Ilga Prudņikova. Komitejas dalībnieki izteica iebildumus, ka MK noteikumu projekts un anotācija ir vispārīga un nesniedz atbildes uz jautājumiem par pieejamo atbalsta pasākumu nodrošinājumu vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām, ieskaitot finansējuma avotu; nepieciešams plānoto atbalsta pasākumu salīdzinājums vispārējās izglītības iestādēs ar speciālajās izglītības iestādēs pieejamo atbalsta pasākumu kopumu; trūkst objektīva skaidrojuma par speciālo izglītības programmu kodu nomaiņu pret vienkāršāku programmu noteikšanu. Tāpat komitejas dalībnieki uzsvēra, ka noteikumu projekta anotācijā nav paredzēta ietekme uz pašvaldību budžetu un to, ka šie noteikumi izsludināti, balstoties uz MK noteikumiem par jauno pedagogu atalgojuma modeli, kas šobrīd nav apstiprināts.
Komiteja nolēma lūgt IzM apturēt šā MK noteikumu projekta tālāku virzīšanu; lai bērnus ar īpašām vajadzībām integrētu bērnudārzos, pamatskolās un vidusskolās, ne tikai jānosaka nepieciešamais nodrošinājums atbalsta pasākumu sniegšanai izglītības iestādē integrētiem izglītojamiem, bet arī jānosaka izmaksu grozs, kas sekotu līdzi kā valsts mērķdotācija katram bērnam ar īpašām vajadzībām, to integrējot pirmsskolas vai vispārējā izglītības iestādē; lūgt IzM izveidot darba grupu, lai izstrādātu jēgpilnu un saprotamu MK noteikumu projektu “Par bērnu ar īpašām vajadzībām integrāciju pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs”, pieaicinot Labklājības, Veselības un Finanšu ministriju, kā arī LPS pārstāvjus.
Par Pašvaldību savienības un Izglītības un zinātnes ministrijas un LPS un Kultūras ministrijas sarunu tēmām izteicās komitejas priekšsēdētāja Ligita Gintere. Kā galvenās tēmas izvirzītas: izglītībā – pedagogu darba samaksas un motivācijas paaugstināšanas reforma; kvalitatīva vispārējās izglītības iestāžu tīkla sasaiste ar kritērijiem, kas balstīti uz kvalitatīvas izglītības pieejamību; par pirmsskolas pedagogu atalgojuma pakāpenisku nodrošināšanu no valsts budžeta un profesionālās izglītības vienota finansēšanas modeļa ieviešana neatkarīgi no profesionālās izglītības iestādes dibinātāja; savukārt kultūras jomā – nemateriālās kultūras mantojuma likumprojekts; 2018. gada Dziesmu un deju svētku programma un pasākumu organizācija.
Bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumu apakškomitejā
• 7. janvārī notika LPS Bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumu apakškomitejas un Latvijas Pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīkla koordinējošās darba grupas apvienotā sanāksme, kuras darba kārtībā bija trīs jautājumi: par Latvijas pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīklu, par Strukturētā dialoga IV un V ciklu un par pētījumu “Darba ar jaunatni situācijas izpēte pašvaldībās un darba ar jaunatni attīstības modeļu izstrāde”.
Kopš 2014. gada nogales LPS sastāvā darbojas Latvijas Pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīkla koordinējošā darba grupa. Tās vadītāja LPS jaunatnes lietu speciāliste Lelde Vazdiķe informēja par tīkla un darba grupas līdzšinējo darbību. Lai pašvaldībām būtu iespēja citai no citas mācīties, katrs koordinējošās darba grupas loceklis izveidojis savas pašvaldības shēmu un nelielu aprakstu par darba ar jaunatni organizēšanu pašvaldībā. Turpmākajai tīkla darbībai klātesošie ierosināja tikties gan klātienē, gan organizēt videokonferences. Tika diskutēts par to, ka valsts līmenī ir jāsakārto organizatoriskā struktūra, piemēram, lai Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas Jaunatnes padome (LJP) pašvaldībām nelūgtu vienu un to pašu informāciju, bet lai to darītu tikai viena institūcija.
LJP izpilddirektore un projektu programmas direktore Inese Šubēvica informēja par Strukturētā dialoga (iespēja jauniešiem iesaistīties politikas veidošanā jautājumos, kas ietekmē pašus jauniešus) IV un V ciklu. Strukturētā dialoga ieviešanai Latvijā ir nacionālie koordinatori, pie kuriem var vērsties arī pašvaldības, domājot par pasākumu organizēšanu. I. Šubēvica norādīja, ka LJP uzņēmusies iniciatīvu un apkopojusi aptuveni 60 dažādus Eiropas, valsts un vietējā līmeņa dokumentus jaunatnes politikas jomā – rekomendācijas, rezolūcijas, kopsavilkumus pēc dažādiem pasākumiem, kur tiekas jaunieši un politikas veidotāji. LJP aicina pašvaldības iesūtīt vietējo jauniešu forumu izstrādātos ieteikumus. Nacionālā darba grupa lēmusi, ka valsts līmenī nodarbosies ar pieciem prioritārajiem priekšlikumiem Latvijai visaktuālāko ieteikumu īstenošanai. Ar ES Jaunatnes konferences ieteikumiem un to īstenošanas priekšlikumiem Latvijā var iepazīties LJP mājaslapā: http://ljp.lv.
Eiropas Jaunatnes politikas zināšanu centra (EKCYP) Latvijas nacionālais koordinators Gints Klāsons un projekta vadītāja Anda Laķe iepazīstināja ar pētījumu “Darba ar jaunatni situācijas izpēte pašvaldībās un darba ar jaunatni attīstības modeļu izstrāde”, kura rezultātā tapis ziņojums un metodiskais materiāls. G. Klāsons minēja, kādu aspektu kombināciju varētu uzskatīt par efektīvu darbā ar jaunatni – izstrādāts un apstiprināts pašvaldību jaunatnes politikas plānošanas dokuments; pieejams finansējums; ir jaunatnes lietu speciālists; ir institūcija vai persona, kura atbild par darbu ar jaunatni; izveidota jaunatnes lietu konsultatīvā komisija un nodrošināta iesaistīto institūciju regulāra sadarbība; nodrošināta jauniešu tikšanās vieta; reizi gadā tiek apkopota statistika par jauniešiem pašvaldībā un apzināti jauniešu viedokļi, vēlmes un vajadzības.
Novadu apvienībā
• 29. janvārī Novadu apvienības valdes sēdē Ziemeļu Ministru padomes Latvijas biroja padomniece Daina Mežecka un LPS padomniece Elita Kresse informēja par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmu “Valsts administrācija”, kuras mērķis ir veicināt un stiprināt sadarbību – zināšanu apmaiņu un sadarbības tīklu veidošanu – starp valsts, reģionālajām un pašvaldību institūcijām Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Dalībai programmā var pieteikties arī pašvaldību darbinieki, iesniedzot individuālus vai grupu pieteikumus. Atbalstāmās aktivitātes ir pieredzes apmaiņas vizītes un sadarbības tīklu veidošana. Pieteikšanās termiņš – 30. marts. Programmas apraksts un informācija atrodama šeit: www.norden.lv.
LPS padomnieki cēla priekšā izvēlētās sarunu tēmas ar ministrijām 2016. gadā. Padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure akcentēja vairākas aktuālas sarunu tēmas ar Izglītības un zinātnes ministriju, piemēram, pedagogu darba samaksa un motivācijas paaugstināšanas reforma, izglītības kvalitātes reforma, paaugstinot izglītības kvalitāti un samazinot skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvaru, pirmsskolas pedagogu atalgojuma pakāpeniska nodrošināšana no valsts budžeta, vienota profesionālās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana u.c.
Padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa kā galvenos 2016. gada sarunu tematus ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izcēla publisko ūdeņu, atkritumu un purvu apsaimniekošanu, bet sarunās ar Zemkopības ministriju – lauku ceļu rekonstrukciju, jautājumu par medību koordinācijas komisiju un Āfrikas cūku mēra ierobežošanu, zvejniecību un makšķerēšanu (piekrastē un iekšzemes publiskajos ūdeņos), “zaļo” iepirkumu pašvaldību ēdināšanas iestādēs, projektus “Skolas auglis” un “Skolas piens”, meliorācijas sistēmas un meliorācijas kadastru u.c.
Padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane uzsvēra, ka jāstiprina investīciju piesaiste, nepieciešama energoefektivitātes paaugstināšana publiskajā un privātajā sektorā, jānodrošina atbalsts uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei būtiskas infrastruktūras attīstībai un jo īpaši reģionos, jāveido pašvaldību sadarbības teritorijas, kā arī jāstiprina kooperatīvo krājaizdevu sabiedrības. Kā neatliekami risināmu viņa uzsvēra nepietiekamo finansējumu pašvaldību teritorijas attīstībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošanai, kur vajadzētu būt valsts investīciju programmai, kas paredz saprātīgu atbalstu pieslēguma infrastruktūras izbūves gadījumā, un tā saucamās celma naudas novirzīšanu pašvaldību budžetā u.c.
Padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte ierosināja sarunās ar Labklājības ministriju iekļaut deinstitucionalizācijas procesa, minimālā ienākuma līmeņa koncepcijas, it īpaši dzīvokļa pabalsta reformas, garantētā minimālā ienākuma un dzīvokļa pabalsta kompensēšanas jautājumus. Savukārt sarunās ar Veselības ministriju svarīgākās tēmas šogad plānotas saistībā ar veselības veicināšanu: atbalsts pašvaldībām; e–veselības veicināšana; ģimenes ārstu sistēma – finansējums un problēmas; obligātās veselības aprūpes sistēmas modelis u.c.
Novadu pārstāvji uzklausīja arī informāciju par grozījumiem Bāriņtiesu likumā, ko sniedza LPS juristes Vineta Reitere un Kristīne Kinča, un apsprieda Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Sergeja Dolgopolova vēstuli.
Mazo novadu sanāksme
• 20. janvārī kopā sanāca arī mazo novadu vadītāji, lai apspriestu aktualitātes un savas grupas nākotni un iepazītos ar kolēģa – Mālpils novada domes priekšsēdētāja Aleksandra Lielmeža pētījumu par vietējo pašvaldību lielumu pēc iedzīvotāju skaita un pārvaldāmās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstīs, secinot, ka Latvijas mazo novadu pašvaldības salīdzinājumā ar citu ES valstu pašvaldībām ir gana lielas.
Citi notikumi
• Videokonference par investīcijām un atbalstu uzņēmējdarbībai
8. janvārī notika sadarbībā ar VARAM organizētā pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta tīkla diskusija par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas “Ieguldījumi uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā pašvaldībās, kuras nav nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības” jeb 89 novadu pašvaldību priekšatlases dokumentāciju, tajā skaitā projekta idejas koncepta veidlapu, kritēriju kopu un to piemērošanas metodiku.
LPS iespēju robežās ir centusies sniegt informāciju SAM 3.3.1. izstrādē, un LPS mājaslapā var noskatīties arī videoierakstus no 16. septembra un 26. novembra diskusijas.
• Videokonference par izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanā lauku zemēm
13. janvārī Pašvaldību savienība sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM), Valsts zemes dienestu (VZD) un SIA “ZZ Dats” organizēja videokonferenci par 2015. gada nogalē Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”.
Informāciju par likuma grozījumiem sniedza FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne. Savukārt par Valsts zemes dienesta paveikto lauku zemju vienību identificēšanā un speciālo vērtību noteikšanā informēja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš. Par jau veiktajām izmaiņām programmatūrā NINO pastāstīja Ieva Bikava no SIA “ZZ Dats”. Atbilžu sniegšanā uz iesūtītajiem jautājumiem iesaistījās arī Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora vietnieks kadastra jautājumos Oskars Gabrusenoks.
VZD interneta vietnē jebkurš, tajā skaitā īpašnieki, var apskatīt, kuras zemes vienības Valsts zemes dienests identificējis kā atbilstošas likumā noteiktajai lauku zemju definīcijai. Šīm zemes vienībām noteiktās speciālās vērtības atrodamas šajā saitē: http://kadastralavertiba.lv/specialas–vertiba–lauku–zemei/.
• Konference par darbaspēka mobilitāti
No 13. līdz 15. janvārim Santjago de Kompostelā (Spānijā) notika programmas “Eiropa pilsoņiem 2014–2020” projekta “Welcome” konference, kurā piedalījās Amatas novada pašvaldības ārējo sakaru koordinatore Rita Merca un LPS pārstāve Elita Kresse.
Lai risinātu ar iedzīvotāju novecošanu saistītās problēmas Eiropas Savienībā, nozīmīga loma ir darba ņēmēju mobilitātei un migrācijai. Konferences dalībnieki debatēja par darbaspēka mobilitātes nodrošināšanu ES iekšienē un kvalificētu migrantu piesaisti, kas var būt daļa no risinājuma iedzīvotāju novecošanas problēmai Eiropas darba tirgū. R. Merca prezentēja situāciju Latvijas darba tirgū.
• “Swedbank” un LPS paveiktais un plānotais reģionu attīstības programmā
15. janvārī LPS mītnē notika “Swedbank” un LPS rīkotā preses konference par reģionu attīstības programmā paveikto 2015. gadā un plāniem 2016. gadam. Preses konferencē piedalījās LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, “Swedbank” valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis un Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele.
2015. gada sākumā “Swedbank” noslēdza sadarbības memorandu ar LPS par finanšu pakalpojumu pieejamības paplašināšanu Latvijas reģionos. Saskaņā ar parakstīto memorandu papildus bankas fiziskās pieejamības paplašināšanai (tostarp bankomātu uzstādīšanai) “Swedbank” atbalsta ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos Latvijas novados, piedāvājot kreditēšanas pakalpojumus, kas īpaši pielāgoti novadu uzņēmēju un iedzīvotāju prasībām. Tie ietver gan mikrokredītus nelielu pamatlīdzekļu iegādei vai apgrozāmo līdzekļu papildināšanai uzņēmumiem, gan hipotekāros kredītus ar atvieglotiem nosacījumiem mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem, gan arī ēku energoefektivitātes finansēšanu. Pērn Latvijas novados uzstādīti 16 bankomāti, un skaidras naudas pieejamība tagad nodrošināta teju 400 “Swedbank” bankomātos visā Latvijā. Šogad programmā plānots atvērt piecas jaunas “Swedbank” filiāles reģionālas nozīmes pilsētās.
5. februārī “Swedbank” filiāle tika atklāta Balvos, tirdzniecības centra “Planēta” telpās, kur pakalpojumi pieejami gan pašapkalpošanās zonā, gan pie klientu konsultanta. Šī šogad ir jau otrā “Swedbank” programmā atvērtā filiāle – pirmo 18. janvārī atklāja Valkā. Svinīgā lentes griešana paredzēta arī Līvānos, Ludzā un Krāslavā.
• Speciālistu tikšanās Ropažos
18. janvārī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, ģenerālsekretāre Mudīte Priede un LPS padomnieku komanda – Vineta Reitere, Ligita Pudža, Zane Dūze un Aino Salmiņš kopā ar Norvēģijas vēstnieku Latvijā Steinaru Ēgilu Hāgenu un pārstāvjiem no dažādām Norvēģijas organizācijām apmeklēja Ropažus un Muceniekus, lai iepazītos ar situāciju patvēruma meklētāju uzņemšanā un Ropažu novada redzējumu un priekšlikumiem šajā jomā.
• Uzņēmējdarbības diskusija par biznesa inkubatoriem
19. janvārī LPS mītnē organizētā diskusija bija turpinājums pagājušā gada nogalē uzsāktajai diskusijai ar Ekonomikas ministriju par inkubatoriem Latvijā un pašvaldībām neatbildētajiem jautājumiem. LPS vēlas uzsvērt, ka pasaulē inkubatoru misija nozīmē “pieslēgt” uzņēmēju sadarbības tīkliem, veidot viņa apziņu jeb spēju domāt kā uzņēmējam un atbalstīt ar know–how produkta izveides procesā. Vērtējot jauno inkubatoru programmu, LPS secinājusi, ka pats būtiskākais ir izveidot sadarbības tīklu.
Diskusijā piedalījās arī Zaļo tehnoloģiju inkubatora (ZTI) komercdirektors Matīss Neimanis, kura pārstāvēto uzņēmumu var uzskatīt par vienu no veiksmes stāstiem Latvijā. ZTI praksē savieno akadēmiskās un biznesa zināšanas un pierādījis, ka sinerģijas efekts un profesionālu mentoru atbalsts palīdzējis attīstīt savas idejas daudziem uzņēmīgiem cilvēkiem.
• LPS un LTRK vienošanās par diskusiju nodokļu jautājumos
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – uzsākusi diskusiju ar Pašvaldību savienību par nodokļu politiku valstī un pašvaldībās, cenšoties panākt pašvaldību ieinteresētību biznesa piesaistē un darbavietu nodrošināšanā.
LTRK padomes locekļi tikās ar LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini un Kurzemes pašvaldību vadītājiem 21. janvārī Kurzemes uzņēmēju dienā, kur pārrunāja vairākas aktualitātes, tostarp uzsāka diskusiju par pašvaldību izlīdzināšanas fondu, kā arī nodokļu pārdali. “Pašreiz pašvaldības ir ieinteresētas attīstīt tā saucamos guļamrajonus, jo budžets veidojas no deklarēto iedzīvotāju skaita, nevis piesaistot biznesu un radot jaunas darbavietas. Mēs vēlētos šo sistēmu koriģēt, lai pašvaldības būtu motivētas piesaistīt uzņēmējdarbību un investīcijas,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsver, ka “nodokļu politika pašreiz nedod pietiekamu stimulu pašvaldībām attīstīt uzņēmējdarbību savās teritorijās”. Diskusija uzsākta, lai kopīgi piedāvātu valdībai un Saeimai nodokļu politikas risinājumus, kas samazinātu ēnu ekonomiku un veicinātu uzņēmējdarbību un reģionu attīstību.
LTRK ar LPS vienojās, ka jāuzsāk diskusija par jauna nodokļu modeļa veidošanu, kur ieguvēji būtu gan pašvaldības, gan uzņēmēji, gan arī vietējie iedzīvotāji un attīstītos novads un reģions kopumā. LTRK sagatavojusi vairākus priekšlikumus jaunās valdības deklarācijai, ietverot kopējo skatījumu, mērķus un desmit svarīgāko darbu sarakstu, no kuriem daļa attiecas tieši uz nodokļu politiku.
• Videokonference par Āfrikas cūku mēri, meliorāciju un autoceļiem
25. janvārī Pašvaldību savienībā notika videokonference, ko vadīja LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe.
Videokonferences darba kārtībā bija iekļautas vairākas tēmas: kārtība, kādā savāc un likvidē mežacūku līķus, veic informācijas apmaiņu un sedz izmaksas par veiktajiem pasākumiem Āfrikas cūku mēra riska zonās (Pārtikas un veterinārā dienesta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās); pāreja uz elektronisko pieteikšanās sistēmu platību maksājumiem Lauku atbalsta dienestā (LAD); meliorācijas aktualitātes (meliorācijas kadastrs, pašvaldību nozīmes meliorācijas sistēmu noteikšanas kārtība un rekonstrukcijas darbu saskaņošana; nepieciešamā līdzfinansējuma sadale starp īpašniekiem, tehniskie nosacījumi rekonstrukcijas darbiem, Zemkopības ministrijas un “Latvijas valsts mežu” (LVM) pieredze un ieteikumi, LAD ieteikumi ES finansējuma saņemšanai u.c.); informācija par LVM autoceļiem, ko vēlas pārņemt pašvaldības.
• Latvijas Pašvaldību savienība CALM ģenerālajā asamblejā Moldovā
29. janvārī Kišiņevā notika Moldovas Pašvaldību asociācijas CALM ģenerālā asambleja un asociācijas piecu gadu svinības. Pasākumā piedalījās Moldovas premjerministrs, parlamenta locekļi, vēstnieki, vairāk nekā 300 Moldovas pašvaldību pārstāvju un daudzi ārzemju sadarbības partneri, arī Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede.
Ģenerālās asamblejas galvenā tēma bija decentralizācija un vietējā autonomija, kā arī Moldovas pašvaldību un asociācijas nākotnes izaicinājumi. Piecu gadu laikā CALM izveidojusies par spēcīgu organizāciju, kuras biedru viedoklis tiek pārstāvēts sarunās ar valdību un parlamentu, CALM veiksmīgi pārstāv arī Moldovas pašvaldību intereses starptautiskās organizācijās. Austrumeiropas un Dienvideiropas valstu pašvaldību asociācijas pārņem un ievieš CALM labās prakses piemērus. Ar Latvijas Ārlietu ministrijas atbalstu pēdējo divu gadu laikā LPS un CALM kopā veiksmīgi īstenojušas divus projektus – “Administratīvi teritoriālās reformas un finanšu decentralizācijas sinerģija labas pārvaldības stiprināšanai Moldovā” un “Fiskālā decentralizācija – pārvaldes reformas pamats”. LPS dalījusies pieredzē par vietējo pašvaldību reformu īstenošanu Latvijā, kā arī iepazīstinājusi ar Latvijas finanšu sistēmu, sarunu sistēmu ar valdību un konkrētiem pašvaldību budžeta izstrādes un uzraudzības piemēriem.
“Mēs esam lepni, ka kopā ar spēcīgu partneri risinām jautājumus, kā uzlabot dzīves kvalitāti saviem iedzīvotājiem. Mūsu sadarbība ir nepārtraukta,” uzsver Mudīte Priede. “Ir patiess prieks, ka 15 pašvaldības no Latvijas aktīvi sadarbojas ar Moldovas pašvaldībām, iesaistot gan jauniešus, gan uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas.”
Asamblejā Latvijas Pašvaldību savienība saņēma apbalvojumu par ieguldījumu decentralizācijas un vietējās autonomijas veicināšanā, Moldovas Pašvaldību asociācijas izveidē un sadarbības stiprināšanā starp Latvijas un Moldovas pašvaldībām.
• Jaunatnes lietu speciālistu un jauniešu centru vadītāju tikšanās Jelgavā
29. janvārī metodisko tikšanos jaunatnes lietu speciālistiem un jauniešu centru vadītājiem atklāja 2016. gada Latvijas jauniešu galvaspilsētas – Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece jaunatnes jomā Sanda Brūna informēja par jaunatnes politikas iniciatīvām šogad – Jauniešu garantijas ieviešanu un plašāku jauniešu iesaisti; Strukturētā dialoga aktīvu darbību, priekšlaicīgi mācības pārtraukušo bērnu un jauniešu integrāciju, jauniešu centru satura pilnveidošanu, jauniešu drošību digitālajā vidē, jauniešu neformālajām izglītības programmām, darbu ar pašvaldībām u.c.
Latvijas Jauniešu galvaspilsētas jaunatnes lietu speciāliste Jeļena Grīsle pastāstīja par starpnozaru sadarbību ar jauniešiem Jelgavas pilsētas pašvaldībā, kā arī aicināja uz pasākumiem, kas šogad norisināsies Jelgavā. Tā 26. februārī Jelgavā notika Strukturētā dialoga V cikla atklāšanas pasākums, bet 2. aprīlī interesenti gaidīti uz Latvijas Jauniešu galvaspilsētas atklāšanas svētkiem un 21. un 22. aprīlī – uz pieredzes apmaiņas semināru jaunatnes lietu speciālistiem no visas Latvijas.
Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Solvita Vēvere iepazīstināja ar KM aktualitātēm darbā ar Latvijas mazākumtautību kopienām un nevalstiskajām organizācijām un plānotajiem pasākumiem 2016. gadā. Savukārt Latvijas valsts simtgades Izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna informēja par Latvijas simtgades svinībām un iespējām un uzdevumiem jauniešiem. Par ilgtermiņa eksperimentālo programmu “Level Up!” pastāstīja tās dalībnieki – Lielvārdes novada pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste Renāte Mencendorfa, Jūrmalas Bērnu un jauniešu centra direktore Evija Majore, biedrības “Nepaliec viens” projektu vadītāja Diāna Mekša un Saldus jauniešu atpūtas un iniciatīvu centra “Šķūnis” vadītāja Rudīte Muraševa. Jāpiebilst, ka 10. un 11. martā notiks starptautiska prezentācijas konference, lai ar projekta rezultātiem iepazīstinātu plašāku sabiedrību gan Latvijā, gan ārpus tās. Slimību profilakses un kontroles centra Veselības veicināšanas departamenta vecākā veselības veicināšanas koordinētāja Maija Pauniņa informēja par aktualitātēm jauniešu veselīga dzīvesveida sekmēšanā. Tikšanās noslēgumā Valmieras novada fonda valdes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš, jauniešu lietu koordinatore Gundega Siliņa un jaunieši Simona Šmidte, Oskars Leosks un Artis Krists Medins iepazīstināja ar jauniešu ideju laboratoriju kā metodi jauniešu līdzdalības stiprināšanai.
• Latvijas teritoriālplānotāju asociācijai – 20
3. februārī visu pašvaldību teritoriālplānotāji tika aicināti piedalīties Latvijas teritoriālplānotāju asociācijas (LTA) kārtējā sanāksmē, lai atzīmētu LTA 20. gadadienu, pieņemtu darba plānu gadam un uzklausītu priekšsēdētāja Anda Kublačova atskatu uz Starptautiskās pilsētu un reģionu plānotāju biedrības (ISOCARP) 51. kongresu “Ceļā uz elastīgāku plānošanas sistēmu”.
Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu pavadīja daudzas reformas – valsts pārvaldes, naudas, zemes un nekustamo īpašumu un arī teritoriālplānošanā. Lielie centralizētie projektēšanas institūti (“Pilsētprojekts”, “Lauku projekts”, “Kolhozprojekts”, “Rūpnīcprojekts”, “Komunālprojekts” u.c.) juka ārā, plānotāji izklīda, karšu nebija, zemei vairs nebija īstu saimnieku, likumdošana vēl tikai veidojās… Teritoriālplānošanas reformai nebija gatava ne valsts, ne rajoni, ne pilsētas un pagasti, pat pašas pašvaldības tikai sāka apzināties, ko īsti nozīmē būt pašu valdībai.
Lai maksimāli veicinātu procesu, Latvijas Pašvaldību savienība rosināja izveidot teritoriālplānotāju profesionālu apvienību. Pārvarot gan reālas, gan nesapratnes problēmas, 1996. gada 23. februārī 26 Latvijas teritoriālplānotāji dibināja Latvijas teritoriālplānotāju asociāciju (LTA) un pilnvaroja Ventspils pilsētas galveno arhitektu – plānotāju Aigaru Kušķi, Rīgas rajona padomes arhitektu Aleksandru Marinski un LPS padomnieku Jāni Piešiņu uzsākt darbu. Par darbības mērķiem tika uzrādīti: “apvienojušies, lai radītu, saglabātu un popularizētu teritoriālplānotāju darba rezultātus un veicinātu Latvijas garīgās un materiālās kultūras attīstību”.
Tagad LTA joprojām pastāv un darbojas šo mērķu izpildei – risina savas problēmas, kā arī pārstāv teritoriālplānošanas intereses gan Saeimā, gan tiesās, gan atbildīgajās ministrijās. LPS padomnieks Jānis Piešiņš atzīst, ka varētu vēlēties, lai LTA aktīvi darbotos visu pašvaldību visi teritoriālplānotāji – pie tā vēl jāpiestrādā.
• Videokonference par atkritumu apsaimniekošanu
5. februārī norisinājās videokonference, lai kopīgi noformulētu pašvaldību viedokli par Ministru kabineta noteikumu projektu “Par minimālajām prasībām, kas iekļaujamas darba uzdevumā, pašvaldībai izraugoties atkritumu apsaimniekotāju, kā arī atkritumu apsaimniekošanas līgumu būtiskajiem noteikumiem” un par grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kā arī iepazītos ar Madonas novada priekšlikumiem par nodevas ieviešanu un Vidusdaugavas un ZAAO viedokļiem.
Vairāk informācijas meklējiet LPS mājaslapā: www.lps.lv! Tur iespējams atrast gan videoierakstus un prezentācijas, gan uzdot savu jautājumu, gan arī ielūkoties žurnāla “Logs” arhīvā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017