Jau trešo gadu Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) īsteno Norvēģijas Finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda iepriekš noteiktu projektu “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana”, kurā iesaistījušās 44 Latvijas pašvaldības. Projekta gaitā izveidoti un aktīvi darbojas četri pašvaldību tematiskie sadarbības tīkli dažādās jomās, kas ir diskusiju platforma novadu un pilsētu savstarpējai pieredzes apmaiņai, datu analīzei un katrai pašvaldībai piemērotākā risinājuma meklēšanai. Viens no galvenajiem projekta galarezultātiem būs salīdzināmo datu bāzes izveide pašvaldību veiktspējas analizēšanai, novērtēšanai un uzlabošanai.
Projekta partneris – Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija (KS) –, izmantojot savu un savu biedru pieredzi, sniedz atbalstu un padomu ne tikai sadarbības tīklu veidošanā, bet ir atvērti pieredzes nodošanā arī jaunos tematos, kas Latvijas pašvaldībām kļuvuši aktuāli projekta īstenošanas laikā. Viens no šādiem tematiem ir izaicinājumi, ar kādiem nākas sastapties pašvaldībām, uzņemot patvēruma meklētājus. Tā abpusējas iniciatīvas rezultātā, sadarbojoties LPS, KS, Norvēģijas Karalistes vēstniecībai Latvijā un Ropažu novada pašvaldībai, janvārī projekta ietvaros notika plaši apmeklēts seminārs “Personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošana un uzņemšana – Norvēģijas pieredze un Latvijas izaicinājumi”. Seminārā par Norvēģijas pieredzi darbā ar starptautiski aizsargājamo personu pārvietošanu un uzņemšanu stāstīja Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācijas (KS), Norvēģijas Imigrācijas direktorāta (UDI) un Jēvīkas pašvaldības pārstāvji un pētnieki.
Lai tuvāk iepazītu situāciju Latvijā un uzklausītu pašvaldību viedokli, Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens un no Norvēģijas atbraukušie eksperti semināra priekšvakarā devās uz Ropažu novadu, kur tikās ar novada vadību un speciālistiem.
Īsajā tikšanās reizē tika uzklausīts Ropažu novada stāsts par līdzšinējo pieredzi, bažām par nākotni, novada iespējām un vajadzībām. Tam sekoja patvēruma meklētāju uzņemšanas centra “Mucenieki” apmeklējums, ļaujot Norvēģijas kolēģiem gūt skaidrāku priekšstatu un situācijas izpratni, lai nākamajā dienā dalītos savā pieredzē seminārā.
Seminārā UDI īpašā padomniece Mārita Šosta iepazīstināja ar situāciju Norvēģijā, kur 2015. gada rudenī divu mēnešu laikā ieradās 10 000 jaunu patvēruma meklētāju un šogad tiek prognozēta līdzīga situācija, tāpēc patvēruma meklētāju uzņemšanai jāplāno jauni risinājumi. Tā, piemēram, jāveido papildu uzņemšanas centri un jāpaplašina esošie, kā arī jāveido jauni sadarbības modeļi starp dažādām iesaistītajām iestādēm – attiecīgās jomas direktorātiem, pašvaldībām, brīvprātīgajām organizācijām, privātajiem partneriem un citiem.
KS vecākā padomniece Nīna Grāna stāstīja par patvēruma meklētāju uzņemšanas un integrācijas galvenajiem principiem, salīdzinot tos arī ar Dānijas un Zviedrijas situāciju. Norvēģijā pašvaldībām tiek dota iespēja lemt par uzņemamo personu skaitu un atteikt bēgļu uzņemšanu. Bēgļus uzņem tikai tās pašvaldības, kuras spēj izstrādāt ievadprogrammas, turklāt lēmumu par uzņemšanu pašvaldības pieņem, apzinoties, cik lielu bēgļu skaitu tās spēj pienācīgi apkalpot. Par katru uzņemto personu pašvaldība piecus gadus saņem finansiālu integrācijas pabalstu izmitināšanas un integrācijas vajadzībām. Papildu pabalsts uz trīs gadu periodu tiek piešķirts norvēģu valodas apmācībai.
Par ievadprogrammas īstenošanu un praktiskajiem izaicinājumiem bēgļu uzņemšanā pastāstīja Norvēģijas Jēvīkas pašvaldības Nodarbinātības aģentūras Jaunatnes nodaļas vadītājs Setars Aldžabri, kurš pats 90. gadu sākumā kā patvēruma meklētājs ieradies Norvēģijā no Bagdādes. Setars Aldžabri ir uzskatāms piemērs veiksmīgai integrācijai jaunajā mītnes zemē. Viņš uzsvēra to, cik svarīga iekļaušanās procesā ir līdzdalība un ieinteresētība. Ar smaidu atsaucoties uz norvēģiem raksturīgo slēpošanas popularitāti, Setars apgalvoja, ka pēc vairāk nekā 25 gadu dzīvošanas Norvēģijā varot pārspēt slēpošanas prasmēs iedzimtos norvēģus, tā pierādot, ka integrācija ir reāli iespējama. Zināšanu nodošana un savstarpēja mācīšanās nebeigsies līdz ar janvāra semināru, bet turpināsies Jēvīkas pašvaldības un Ropažu novada pašvaldības pieredzes apmaiņā.
Semināra dalībniekiem bija iespēja uzklausīt arī par patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā atbildīgo ministriju pārstāvjus no Iekšlietu, Kultūras, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī uzdot dažādus jautājumus un iesaistīties diskusijās.
Projekts “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” ilgs līdz 2016. gada 31. oktobrim. Projekta partneri ir Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija (Kommunesektorens organisasjon – KS) un Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA).
Projekta aktualitātēm, tajā skaitā tīkla sanāksmju atklāto daļu norisei, varat sekot līdzi arī projekta mājaslapā: http://ms.lps.lv/ un projektu sadaļā LPS mājaslapā.
Projekts “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” tiek īstenots, izmantojot 2,12 miljonu EUR piešķīrumu no Norvēģijas Finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm”. Projekta mērķis ir stiprināt institucionālo kapacitāti un cilvēkresursu attīstību valsts, vietējā un reģionālā līmenī, izveidojot ilgtspējīgu “mācīties salīdzinot” sistēmu, kas balstīta uz salīdzināmās bāzes metodes principiem un izmanto salīdzināmo datu bāzi pašvaldību veiktspējas uzlabošanai. Lai nostiprinātu pašvaldību lietpratīgu pārvaldību, “mācīties salīdzinot” sistēmas ietvaros tiks iekļauta arī pašvaldību stratēģiskās vadīšanas ieviešana, par pamatu izvēloties pašvaldību mārketingu kā vienu no stratēģiskās vadīšanas formām.