Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 06:19
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Iekšējās stratēģijas elementi
Ievads
Mēs neesam izņēmums. Depopulācija ir problēma daudzās Eiropas valstīs. Varam sevi mierināt ar to, ka depopulācijas tempu ziņā esam otrie – mūs nedaudz apsteidz Lietuva... Divas atlikušās baltu tautas dodas pasaulē, lai asimilētos.
Problēma nav aplūkojama izolēti. Depopulāciju vairo urbanizācija – pilsētas izskatu iegūst lielpilsētu apkārtne. Depopulāciju vairo ekonomiski un sociāli labākas vides meklējumi. Eiropas Savienībā īstenojamā brīvā personu kustība veicina mobilitāti, cilvēki pamet pašvaldības teritoriju. Depopulāciju nemazina bēgļi no karadarbības vai bada zonām – viņi meklē patvērumu pilsētās, tā vairojot sociālo un starpetnisko spriedzi.
Pasaulei depopulācija nedraud. Maltusa paredzētā pārapdzīvotības perspektīva ir nedaudz piebremzējusi, taču tehnoloģiskais progress pastāvīgi rada jaunas iespējas tautu pieaugumam. Apdraudēta ir kultūru daudzveidība pasaulē. Apdraudēta ir mūsu teritorijas apdzīvotība. Apdraudēta ir latviešu tauta.
Lielākajā daļā Latvijas teritorijas vērojamas stabilas depopulācijas tendences. Labu risinājumu šeit nav, un var tikai minēt, ar ko tas viss beigsies. Tieši tādēļ ir vērts šo problēmu aplūkot no pašvaldības stratēģiskās vadīšanas skatpunkta. Teorija vienmēr skata problēmu vienkāršoti, aizstājot reālo dzīvi ar kādu vienkāršotu modeli. Tomēr teorija var palīdzēt atrast vadlīnijas darbībai.
Kādas ir mūsu morālās alternatīvas?
Varam uzskatīt depopulāciju par privātu lietu, atstājot tās risināšanu katrai mājsaimniecībai. Varam gaidīt, kad mūsu problēmas atrisinās centrālā valdība, kas izdomās, kā apiet dominējošās multikulturālisma prasības Eiropas valstu saimē un prasības veicināt eiropeisko mobilitāti.
Mēs dzīvojam pašvaldībās un saprotam, ka teritorijas iedzīvotāju varai ir noteiktas iepējas un tiesības. Vai ar pašvaldības rīcībspēju var ietekmēt depopulāciju un līdz ar to atgriezt cerību uz tautas dzīvotspēju?
Filozofisku atbildi varam dot bez īpašas analīzes un pamatojuma. Viena pašvaldība, vesela tauta vai pat valstu apvienība nevar no dabas likumiem izrietošu problēmu atrisināt pilnībā, taču var situāciju ietekmēt. Kā rīkoties – tā ir morāla izvēle.
Šā raksta mērķis ir meklēt tehnisku atbildi uz izvirzīto jautājumu, kā arī izdarīt virkni vispārinājumu par “globālo jautājumu” risināšanu pašvaldībā.
Risinājuma ideja
Jo lielākam varas mērogam meklējam risinājumu, jo vienveidīgāks risinājums tiek piedāvāts.
Eiropas Savienības mērogā īstas vēlēšanās risināt problēmu nav. Tas, kas šķiet neizdevīgi iedzīvotāju zaudētājiem, ir patīkami darbaspēka saņēmējiem. Vecās ES dalībvalstis labprātāk saņemtu pakalpojumu sniedzējus un melnā darba darītājus no Latvijas, nevis no Turcijas un Sīrijas. Šķietami ES reģionālā politika varētu kompensēt pārmērīgu mobilitāti no atpalikušajiem reģioniem. Par šķietamību var pārliecināties, ja palūkojamies, kāds mērījums ir veiksmes rādītājs. Teritorija tiek uzskatīta par veiksmīgu, ja pieaug iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Šis kritērijs nenodrošina peļņas saglabāšanu teritorijā. Tas nenodrošina mazāk veiksmīgo ražotāju palikšanu, jo kritēriju var viegli palielināt, saglabājot iepriekšējo ražošanas līmeni un samazinot iedzīvotāju skaitu!
Arī nacionālā mērogā pie problēmu reāla risinājuma līdzšinējās valdības vēl nav ķērušās. Reemigrācijas programma nemazina nevienu pieaugošās emigrācijas cēloni. Tā ir drīzāk demonstratīva nekā materiāla politika, jo tiek ietekmēta daļa no tiem 80% faktoru, kuriem labākajā gadījumā būs 20% ietekme (diametrāli pretēji Pareto principam, kas iesaka risināt tos 20% problēmu, kuras dod 80% ietekmi!).
Tātad – lielā (valstu un ES pilsoņu) vara nav īsti ieinteresēta depopulācijas mazināšanā. Vidējā – valsts (Latvijas pilsoņu) vara neprot aizstāvēt savas intereses, neizmanto iespēju interpretēt ES likumus savās interesēs un tic, ka valstij pilnībā jāpaļaujas “brīvā tirgus” spēkiem. Mazā (pašvaldībā dzīvojošo pilsoņu) vara varētu censties risināt lielās problēmas lokāli, ja rastu savu nišu, savu īpatnējo pieeju.
Šī īpatnējā pieeja ir strukturālo pārmaiņu veicināšana katrā pašvaldībā atsevišķi. Izmainoties ekonomiskajai un sociālajai struktūrai, izmainoties darbaspēka kvalitātei, teritorija var kļūt pievilcīga gan saviem iedzīvotājiem, gan apmeklētājiem.
Vietējā (pašvaldības iekšējā) stratēģija kā līdzeklis
Valstī ieviestā politikas plānošanas un teritorijas plānošanas sistēma ir domāta centralizētai vadībai. Pieņemot ilgtermiņa stratēģiju vai vidēja termiņa programmu, nav aizliegts tajā iekļaut pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas, taču pamatā tās domātas valdības noteikto mērķu sasniegšanai. Valstiskās programmas, tajā skaitā Nacionālais attīstības plāns, nav domātas deklarēto rezultātu sasniegšanai, bet gan dažādu pasākumu formālai pamatošanai.
Ja pašvaldība vēlas panākt reālas pārmaiņas, tai nepieciešams izveidot iekšējo stratēģiskās vadības procesu. Šāda procesa veidošanas jautājumi tiek diskutēti un izmēģināti Norvēģijas Finanšu instrumenta programmas ietvaros (attiecīgajā sadarbības tīklā pašlaik piedalās deviņas pašvaldības).
Lai uzsvērtu iekšējās stratēģijas procesa līdzību ar uzņēmuma vadības procesu, šo metodi dēvē par pašvaldības mārketingu. Šajā metodē ir būtiski, lai regulāri tiktu mērīti gan sasniegumi, gan neveiksmes. Tas ir lietderīgi vienīgi tad, ja vīzija, misija un mērķi ir būtiski atkarīgi no pašas pašvaldības rīcības. Ja sasniegumus nosaka lielākā mērā Zemes iedzīvotāju kopējā rīcība nekā pašvaldības rīcība, tad šāda iekšējā stratēģija nav izmantojama.
Turpmākais izklāsts veltīts tieši šādas problēmas ilustrēšanai – kā no labiem nodomiem, kuru īstenošana atkarīga no daudzu dalībnieku veikuma, nonākt pie izmērāmiem nodomiem, kurus var izmantot pašvaldības praktiskā vadīšanā. Šis izklāsts ietver dažādas detaļas un ir grūti lasāms, tas varētu būt noderīgs tiem, kas domā reāli iesaistīties procesa vadīšanā.
Misijas sākotnējais formulējums
Sākotnēji pieņemsim, ka vēlamies būt augoša pašvaldība, kurā pakāpeniski pieaug iedzīvotāju skaits un vairums šo cilvēku atrod iemeslu pašvaldībā palikt uz dzīvi. Turklāt tie nav tikai patērētāji, bet arī radītāji.
Šajā brīdī nevajag pārcensties – ja misija ir stratēģisks nākotnes redzējums pašvaldībai, būs nepieciešami vairāki analīzes cikli līdz lietderīgam (vadības mērķiem piemērotam) formulējumam.
Sākotnējā faktoru analīze
Domājot, kādi faktori veicina vai kavē pāreju uz vēlamo stāvokli, sākumā apkoposim acīmredzamas, katram zināmas hipotēzes, piemēram:
ja ir maza dzimstība, tad potenciālo iedzīvotāju skaits samazinās. Valstī ir daži mehānismi, kā veicināt dzimstību, piemēram, t.s. māmiņu algas, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par katru bērnu u.c. Ja pašvaldība vēlas šo faktoru ietekmēt (iegūt salīdzinošās priekšrocības), tai papildus jāievieš kas tāds, kā nav citiem;
ja nav darbavietu, kas šķiet piemērotas strādāšanai, tad liela daļa iedzīvotāju izmantos arvien pieaugošās mobilitātes iespējas un pašvaldību pametīs. Redzams, ka vietējā attīstības perspektīva ar dzimstību vien nav uzlabojama. Ja vairums dzimušo pēc augstskolas vai profesijas apgūšanas aizbrauks, tad iedzīvotāju skaits turpinās samazināties;
daļa iedzīvotāju “treknajos gados” bija aizņēmušies mājokļa iegādei, atalgojuma samazinājums pasaules ekonomiskās krīzes laikā atņēma dzīves ekonomisko pamatu. Lai norēķinātos ar bankām, jābrauc uz ārzemēm un jāmēģina nopelnīt;
vietējās skolas nepiedāvā labas iespējas bērnu izaugsmei, vecāki domā, ka iegūtā izglītība neveicinās labu karjeru. Tas liek izšķirties par bērnu mācībām ārpus pašvaldības vai pat Latvijas, tāpēc veicina aizbraukšanu.
Lai labāk raksturotu faktorus, no kuriem atkarīga depopulācijas mazināšana, var iepazīties ar pieejamajiem pētījumiem, kā arī centrālās valdības izstrādātajām koncepcijām. Tā, piemēram, Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans savās jaunākajās publikācijās depopulācijas avotus (emigrantu 2000.–2014. gada aptaujas rezultāti) sadalījis četrās grupās: pirmajā tiek minēti ekonomiskie faktori, otrajā – sociālie faktori, trešajā – neekonomiskie faktori un ceturtajā – ģimenes faktori, kā tas parādīts 1. tabulā.
Secinām, ka hipotētiskie iemesli, kuri ietekmē teritorijas pamešanu, jāpapildina ar atalgojuma līmeni, un, kamēr šis atalgojuma līmenis netuvosies vidējam ES, depopulācija turpināsies.
Satraucošas ir skolēnu aptaujas par vēlmi palikt Latvijā, atbildot uz jautājumiem par nākamās karjeras iespējām. Lielākā daļa vēlas mācīties vai strādāt ārzemēs. Tādu, kas vēlas atgriezties savā novadā, ir samērā maz.
Sākotnējais mērķu formulējums
Sākotnējā formulējumā jāizvēlas mērķi, kas atbilstoši pašvaldības deputātu vai ekspertu (zinātnieku) priekšstatiem varētu mazināt negatīvo faktoru ietekmi vai veicināt pozitīvo faktoru ietekmi uz misijas tuvināšanu, turklāt pēc iespējas nedublējas. Sākotnēji mērķi jāizvēlas neatkarīgi no tā, kas – ES, valsts, pašvaldība vai uzņēmēji, vai paši iedzīvotāji ar savām ģimenēm – var šos mērķus sasniegt.
Viedokļi var atšķirties atkarībā no ticības kādai ekonomiskajai vai sociālajai teorijai, atkarībā no vietējiem apstākļiem, kas dažādos Latvijas novados un dažādās pilsētās objektīvi ir atšķirīgi.
Pieņemsim, ka pašvaldības stratēģiskās vadīšanas grupa šajā posmā izvēlas šādus mērķus depopulācijas mazināšanai, turklāt ar pieaicinātu ekspertu palīdzību nosaka katra mērķa potenciālo ieguldījumu problēmas risināšanā. Mērķu sarakstu sastādām, izvērtējot informāciju par iespējamajiem risinājumiem. Mērķu ietekmes ranžējumam izmantojam ekspertu metodi (tiek aicināti eksperti, kuri savstarpēji salīdzina savus vērtējumus un vienojas par kādu kopējo vērtējumu).
Potenciālā ārējo un iekšējo faktoru ietekme
Ja mēs vadītu Eiropas Savienību, valsti, pašvaldību un varētu lemt privātā sektora vietā, tad varētu saglabāt gan misiju, gan mērķus un ķerties pie darba. Taču pašvaldības iespējas ir ierobežotas. Lai arī Rainis mums novēlējis būt tik lieliem, cik mūsu griba, stratēģiskajai pašvaldības vadīšanai vēl daudz kas jāprecizē. Jāizvairās no tādu uzdevumu ieplānošanas, ko paši plāna pildītāji maz ietekmē.
Lai apzinātos savu potenciālo lomu (tā būs subjektīva izvēle!), sadalīsim potenciālo ietekmētāju lomas – izvērtēsim ES, nacionālās un savas politikas, kā arī potenciālo uzņēmēju un savu iedzīvotāju potenciālo lomu (varam izmantot tādu pašu ekspertu metodi kā iepriekš).
Aplūkojot 3. tabulu, vēlreiz atcerēsimies, ka vērtējums būs atšķirīgs dažādās pašvaldībās (salīdzinošie pašvaldības ienākumi, deputātu informētības pakāpe, esošās un potenciālās uzņēmējdarbības struktūra, iedzīvotāju izglītība un prasmes ir atšķirīgas).
Ja atstāsim sākotnējo misiju, tad no pašvaldības rīcības potenciāli būs atkarīga proporcija
0,10 x 0,28 + 0,40 x 0,22 + 0,30 x 0,20 + 0,40 x 0,12 + 0,50 x 0,10 + 0,40 x 0,08 = 0,306
jeb 30,6% no panākumiem.
Kopumā tik augsts vērtējums ir optimistisks un parāda, ka pašvaldība ir spējīga daudz izdarīt. Šis piemērs jāsalīdzina ar plaši izplatītu uzskatu, ka vienīgi “brīvais tirgus” atnesīs laimi, centrālajai valdībai jānodrošina taupīgs budžets, bet pašvaldības līmenī nav ko domāt par iejaukšanos ekonomikā. Šajā piemērā pašvaldība pieaicinājusi ekspertus, un deputāti ir pilni apņēmības rīkoties.
Tajā pašā laikā citi, ārējie faktori rezultātu ietekmēs vairāk. Ja ES un nacionālā valdība darbosies pretēji pašvaldības pūlēm, tad būtiskus panākumus depopulācijas mazināšanā gūt nevarēs.
Sākotnējo mērķu minimizācija
Lai pašvaldības devums būtu reālistiskāks, var izvēlēties četras lielākās ietekmes un apvienot tās trīs mērķos.
Pašvaldības domes lēmumu ietekme, salīdzinot ar centrālās valdības ietekmi, tagad ir gandrīz divreiz lielāka – 24,6%, salīdzinot ar 12,7%. Šajā gadījumā pašvaldības rīcība jau būtiski ietekmēs rezultātu, taču rezultāts nebūs izšķirošs depopulācijas mazināšanai.
Sākotnējās misijas precizēšana
Atmetot daļu no faktoriem, pašvaldība veido stratēģiju līdzīgi privātajam uzņēmumam, kas necenšas ražot visu, bet koncentrē savu darbību šaurākā sektorā. Tomēr šajā gadījumā jāmēģina precizēt, ko tad īsti pašvaldība sasniegs tādu, kas vairāk atkarīgs no pašas pūlēm nekā ārējiem faktoriem.
Izvirzītie mērķi nerisina visu spektru, to galvenais efekts sasniegumu gadījumā būs strukturālas pārmaiņas ražošanas un darbaspēka struktūrā. Tas nav pietiekams, taču nepieciešamais nosacījums sākotnējās misijas tuvināšanai. Tas nozīmē, ka bez strukturālām pārmaiņām nevar atrisināt atalgojumu izlīdzināšanos ar ES, nevar panākt pietiekamu dzīves vides uzlabojumu, lai cilvēkiem pieaugtu interese palikt savā pašvaldībā. Tajā pašā laikā, panākot strukturālas izmaiņas, nevarēs garantēt, ka citi faktori nebūs stiprāki par pašvaldības paveikto.
Daudzās pašvaldībās cilvēkresursu pieejamība ir centrālā problēma. Nav grūti iedomāties, ka pašvaldībā atrodas iniciatīvas bagāts uzņēmējs, kurš prot atrast konkurētspējīgu ideju, prot piesaistīt aizdevumu, saražot un sekmīgi pārdot saražoto, radot labi apmaksātas darba vietas, nodrošinot nodokļu ienākumus un atslogojot pašvaldības sociālos pienākumus. Šādā ideālā variantā rodas pamats teritorijas sociālajai un ekonomiskajai attīstībai. Tomēr nereti šādai attīstībai svītru pārvelk cilvēkresursu trūkums.
Rūgtā patiesība ir tāda, ka talantīgais uzņēmējs no pašu vidusskolas audzēkņiem nav izaudzis, esošajiem uzņēmējiem trūkst ideju un prasmes radīt pasaules tirgū konkurētspējīgu produkciju, rezultātā īslaicīga konkurētspēja tiek sasniegta, maksājot mazas algas saviem darbiniekiem. Pat relatīvi labāka dzimstība neko daudz nedod, jo pēc vidusskolas beigšanas vairums absolventu aizbrauc uz neatgriešanos...
Cita starpā, ja uzsvaru liekam uz produktivitāti, nevis nodarbinātību, tas var palielināt sociālo spriedzi. Cilvēki ar mazākām spējām, ar mazāku ekonomiskās iniciatīvas potenciālu var aizmukt, nesagaidot pašvaldības iecerētos uzlabojumus. Tāpēc darbība nevar būt vienpusēja – pašvaldībai rūpīgi jāseko sociālajai situācijai un elastīgi jāreaģē uz pārmaiņām.
Tātad precizētā misija varētu būt – panākt strukturālas pārmaiņas, panākt, lai pašvaldībā ir pieejams prasmīgs darbaspēks augstas pievienotās vērtības radīšanai un prasmīgi uzņēmēji, kuri paši spēj izdomāt radošus risinājumus pasaulē konkurētspējīgas produkcijas ražošanai, kas balstās uz gudra un labi apmaksāta darbaspēka piesaisti.
Faktori, kas sāks darboties pēc misijas un mērķu sašaurināšanas
Pēc mērķu sašaurināšanas situācija mainās. Būtiski var kļūt tādi faktori, kas nešķita būtiski, kamēr risinājām pilnu problēmu loku.
Nodalot trīs 4. tabulā izvirzītos mērķus, pieaug risks, ka pozitīvi atsauksies tikai daļa no potenciālajiem teritorijas iedzīvotājiem. Tiem, kas prot strādāt tikai vienkāršākajās profesijās, jāpalīdz pārorientēties. Skolotājam, kas nespēj piemēroties pašvaldības iniciētām izglītības satura pārmaiņām, šuvējam, kas prata strādāt vienkāršas mehanizācijas apstākļos, vai pašvaldības darbiniekam, kas prata būt lietderīgs veco administrēšanas metožu ietvaros, jāmeklē jauns pielietojums savām spējām.
Tas nozīmē, ka strukturālās ekonomiskās pārmaiņas jāpapildina ar profesionālās pārorientācijas programmu, lai jaunajos ekonomiskajos apstākļos darbu zaudējušie varētu atrast citu efektīvu nodarbošanos. Tādēļ riska mazināšanai jānosaka vēl viens papildinošs mērķis ar 4. rangu: sekmēt to darbinieku profesionālo pārorientāciju, kas zaudē darbu vietējās ekonomikas strukturālo pārmaiņu rezultātā.
Uzdevumi četru gadu ciklam
Izvirzot četrus vidēja termiņa (7–10 gadi) mērķus, sākumperiodam (piemēram, trim gadiem vai vēl labāk – vienam vēlēšanu periodam – četriem gadiem) jāizvirza izpildāmi un izmērāmi uzdevumi. To izpildes gaitā pašvaldībai jāatrod gan sabiedrotie, gan jāpārspēj tuvākie konkurenti. Īpaša uzmanība jāpievērš tiem konkurentiem, kuri vai nu atrodas kaimiņos, vai konkurē tajā pašā mērķu sektorā.
Lai pamatotu šādu izvēli, necentīsimies veidot kādu konkrētu pašvaldības projektu kopu, bet raksturosim ieceri, kurai šāda kopa varētu tikt pakārtota. Tā, piemēram, rīcības plāns sākotnēji varētu tikt veidots šādi:
perspektīvo attīstības virzienu meklēšana;
izglītības specializācija iecerētajos attīstības virzienos;
darbaspēka sākotnējā pieprasījuma radīšana iecerētajos attīstības virzienos;
piedāvājumu pakešu sagatavošana potenciālajiem investoriem;
kompensējoša esošā darbaspēka profesionālās pārorientācijas programma;
atbalsta programma uzņēmējiem, kas radīs darba vietas pamatvirzienu papildinošām profesijām;
pārmaiņām piemērotas dzīves vides attīstība.
Sākotnējā četru gadu ciklā varēs ietvert tikai daļu no minētajiem pasākumiem. Stratēģiskā vadīšana vienā atsevišķā pašvaldībā vienas teritorijas iedzīvotāju interesēs būtiski atšķirsies no centralizētas attīstības programmas visā valstī, ko īsteno ES interesēs.
Centralizētas vadības mērķis ir nodrošināt valdības ieceru izpildi. Centralizētas vadības gadījumā novirzīšanos no sākotnējās ieceres uztver negatīvi. Pašvaldībai centrālās valdības vadībā jādarbojas tā, lai pēc iespējas precīzāk ievērotu gan laika grafiku, gan uzdevumus, gan paredzēto kvalitāti.
Decentralizētas vadības mērķis ir tuvināt savu ieceru īstenošanu. Novirzīšanās no sākotnējā laika grafika un uzdevumu koriģēšana šai gadījumā jāuztver pozitīvi. Ārējo un iekšējo faktoru mainīgā ietekme ir pastāvīgi jāanalizē un lēmumi jāpieņem pēc iespējas operatīvi. Tas nozīmē, ka labas vadības gadījumā akcents no izpildes rādītāju kontroles jāpārliek uz rezultātu rādītāju un ietekmes rādītāju kontroli. Tā, piemēram, iepriekš minēto rīcības plānu var grozīt jau pirmā izpildes gada laikā.
Vai aplūkotais piemērs ir izmantojams kā paraugs?
Lielākā daļa cilvēku paši nav gatavi risināt kopējās problēmas. Pašvaldību deputāti un pašvaldību vadītāji demokrātiskā sistēmā atspoguļo kopējo iedzīvotāju noskaņojumu. Gan tradīcija, gan dzīves pieredze apliecina, ka pārmērīga aktivitāte netiek ne novērtēta, ne atalgota. Tāpēc izrādīt iniciatīvu un censties atrisināt savā teritorijā problēmas, ko citi nav atrisinājuši, – tas nesola ne labumus, ne priekšrocības. Tādēļ vairumā gadījumu pašvaldību politiķi nesteigsies ar iniciatīvas izrādīšanu depopulācijas mazināšanai.
No otras puses – depopulācija ir problēma, kas apdraud tieši nacionālo pašapziņu. Latviešu tautas Trešā atmoda daudz ko nozīmēja ikvienam, kas ar pašdarinātiem Latvijas karogiem manifestēja kopējo tautas gribu astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā. Mēs, latvieši, gribam savu valsti un savu patstāvīgu attīstību, tāpēc ļoti iespējams, ka arī atsevišķas pašvaldības vēlas iesaistīties problēmas risināšanā.
Pašvaldību līmenī svarīga ir gan attapība, gan vietējās situācijas analīze, gan vietējo politiķu ekonomiskie un sociālie uzskati. Divās ieinteresētajās pašvaldībās stratēģijas nebūs līdzīgas. Tomēr apskatītais piemērs ir ilustrācija, no kuras var izdarīt dažus secinājumus.
Secinājumi
Ja pašvaldība patstāvīgi risina kādu būtisku problēmu, kas nozīmīgāka plašā teritorijā (arī kaimiņu pašvaldībās, valstī, ES, pasaulē), tad risinājumu ietekmējošos faktorus pašu spēkiem var ietekmēt tikai daļēji. Tāpēc vispārinātā, kopīgā vīzija un misija nav īsti piemērota pašvaldības iekšējai stratēģiskajai vadīšanai.
Lai nonāktu pie misijas, kuras izpildi saviem spēkiem varēs būtiski ietekmēt, jānosaka galvenie veicinošie un kavējošie faktori, jānovērtē, kuras varas (ES, valsts, citas pašvaldības) un personas (uzņēmumi, NVO, politiskās partijas, iedzīvotāji) var ietekmēt šo faktoru pārmaiņas un cik lielā mērā. Parasti vienas pašvaldības potenciālo pūliņu ietekme uz sagaidāmo rezultātu ir nebūtiska.
Rezultātā jānonāk pie šaurākiem formulējumiem tā, lai pašvaldības ietekme uz sagaidāmo rezultātu kļūtu būtiska. Mazāk sabiedriski derīgs, taču sasniedzams misijas un mērķu formulējums var kļūt par pamatu pašvaldības stratēģiskajai vadīšanai.
Īstenojot savas autonomās ieceres, nav nepieciešams stingri turēties pie iepriekš formulētajiem mērķiem, var elastīgi mainīt izvirzītos uzdevumus un to izpildes laika grafiku. Savas misijas izpildei var izmantot daudz elastīgākus paņēmienus, nekā īstenojot ilgtermiņa vai vidēja termiņa valsts politiku.
***
1. tabula
Depopulācijas iemeslu grupējums atbilstoši profesora Mihaila Hazana pētījumiem
Veids Faktors Respondentu proporcija, kas atzina nozīmīgumu Rangs
Latvijā Rīgā
Ekonomiskie faktori Finansiālas grūtības, kredīta saistības 49% 40% 4
Nespēja atrast darbu 24% 20% 8
Sociālie faktori Iespēja labāk nopelnīt, labākas izredzes uz normālu pensiju 52% 56% 3
Iespēja augstākām sociālajām garantijām 40% 38% 5
Neekonomiskie faktori Karjeras (personības attīstības) perspektīvu trūkums Latvijā 55% 56% 2
Augstāka dzīves un attīstības (izglītības) kvalitāte ārzemēs 70% 72% 1
Vēlme apskatīt pasauli, gūt jaunus iespaidus 30% 32% 6
Ģimenes faktori Vecāku izvēle, ģimenes apvienošanās, laulības 30% 28% 7
***
2. tabula
Rangs Sākotnējo mērķu kompakts formulējums Svara (nozīmības) koeficients
1. Tuvināt atalgojumu ES vidējam līmenim attiecīgās profesijās 0,28
2. Piesaistīt tādus uzņēmējus, kas piedāvā darbu ar augstu sociālo reitingu un šķiet pievilcīgi novada jauniešiem 0,22
3. Ieinteresēt jauniešus par karjeras attīstības iespēju savā pašvaldībā 0,20
4. Radīt tādas brīvā laika pavadīšanas iespējas, kas atbilst darbspējīgā vecumā esošo pieprasījumam 0,12
5. Nodrošināt uz perspektīvajām profesijām orientētu pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas piedāvājumu, stiprināt ģimeņu interesi palikt vai ierasties uz dzīvi pašvaldībā 0,10
6. Nodrošināt sociālās palīdzības un aprūpes līmeni, kas atbilst darbspējīgo iedzīvotāju cerībām 0,08
***
3. tabula
Rangs Sākotnējo mērķu kompakts formulējums ES ietekme LR ietekme Domes lēmumi Uzņēmēju lēmumi Iedzīvotāju lēmumi
1. Tuvināt atalgojumu ES vidējam līmenim attiecīgās profesijās 0,30 0,30 0,10 0,20 0,10
2. Piesaistīt tādus uzņēmējus, kas piedāvā darbu ar augstu sociālo reitingu un šķiet pievilcīgi novada jauniešiem 0,05 0,25 0,40 0,25 0,05
3. Ieinteresēt jauniešus par karjeras attīstības iespēju savā pašvaldībā 0,05 0,30 0,30 0,30 0,05
4. Radīt tādas brīvā laika pavadīšanas iespējas, kas atbilst darbspējīgā vecumā esošo pieprasījumam 0,05 0,40 0,40 0,10 0,05
5. Nodrošināt uz perspektīvajām profesijām orientētu pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas piedāvājumu, stiprināt ģimeņu interesi palikt vai ierasties uz dzīvi pašvaldībā 0,02 0,18 0,50 0,20 0,10
6. Nodrošināt sociālās palīdzības un aprūpes līmeni, kas atbilst darbspējīgo iedzīvotāju cerībām 0,05 0,40 0,40 0,10 0,05
***
4. tabula
Precizētie un pārformulētie mērķi
Rangs Precizētais mērķis Ietekme uz rezultātu
Domes Centrālās valdības
1. Piesaistīt tādus uzņēmējus, kas piedāvā darbu ar augstu sociālo reitingu un šķiet pievilcīgi novada jauniešiem 8,8% 5,5%
2. Sekmēt mērķorientētu izglītību un potenciālo profesiju pievilcību jauniešiem 11% 2,4%
3. Sekmēt pievilcīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas 4,8% 4,8%
4. Sekmēt to darbinieku profesionālo pārorientāciju, kas zaudē darbu vietējās ekonomikas strukturālo pārmaiņu rezultātā* Nav vērtēts Nav vērtēts
* – rodas papildu analīzes rezultātā
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017