Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 14:55
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Eiropas Komisija: uzsvars no darbaspēka jānovirza uz patēriņa, vides un īpašuma nodokļiem
Latvijas delegācija Reģionu komitejā 7. un 8. aprīlī Briselē piedalījās Reģionu komitejas (RK) 117. plenārsesijā, kas bija pirmā Reģionu komitejas sanāksme pēc 22. martā Briselē notikušajiem terora aktiem. Latvijas delegāciju šoreiz pārstāvēja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš.
“Eiropas Komisijas vērtējumā Latvijas budžets atbilst Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem, taču nodokļu ieņēmumu struktūra kavē ekonomikas izaugsmi un valsts pakalpojumu sniegšanu,” tā sarunā ar Latvijas delegāciju Reģionu komitejā atzina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta pārstāvis Jānis Malzubris.
Atsaucoties uz februārī publicēto Eiropas Komisijas 2016. gada ziņojumu par Latviju, J. Malzubris kā vienu no identificētajām problēmām norādīja augsto nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem, kas nestimulē legālo nodarbinātību. Tāpat Eiropas Komisija vērš uzmanību uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas gan samazinās, taču joprojām ir plaši izplatīta un traucē pienācīgi finansēt izglītību, sociālo palīdzību un veselības aprūpi. No 2017. gada Latvijā valsts mērogā plānots garantētā minimālā ienākuma slieksnis, kas varētu palīdzēt risināt nabadzības un sociālās atstumtības problēmu. Tomēr budžeta līdzekļi tā finansēšanai nav piešķirti, un būs nepieciešama ilgtermiņa finanšu plānošana, lai panāktu reformas fiskālo ilgtspēju.
Eiropas Komisija arī secinājusi, ka nav pietiekami izmantots potenciāls, ko sniedz izaugsmi veicinoša nodokļu politika, kas novirza uzsvaru no nodokļu uzlikšanas darbaspēkam uz patēriņa, vides un īpašuma nodokļiem. Latvijas delegācijas pārstāvji neviennozīmīgi vērtē ideju par nodokļu sloga pārlikšanu uz nekustamā īpašuma nodokli. “Varētu ieviest ilgtermiņa risinājumu ar diferencētu pieeju gan darbaspēka, gan nekustamā īpašuma nodokļiem, piemērojot nodokļa progresivitāti. Savukārt saprātīgas attiecības starp darbaspēka nodokli un nekustamā īpašuma nodokli varētu tikt ieviestas laikā, kad darba samaksa Eiropas Savienībā izlīdzināsies,” norādīja Latvijas delegācijas Reģionu komitejā pārstāvis Aleksandrs Lielmežs. Viņš arī uzsvēra, ka diferencēta nekustamā īpašuma nodokļa pieeja vajadzīga tāpēc, ka patlaban izmantotās kadastrālās vērtības ir ļoti atšķirīgas un neatspoguļo konkrētā īpašuma vērtību. “Es uzskatu, ka pašvaldībām, kas tomēr ir vistuvāk saviem iedzīvotājiem, būtu jāļauj lielāka vaļa piešķirt atlaides nekustamā īpašuma nodoklim,” atzīmēja A. Lielmežs.
Eiropas Komisijas februārī publicētajā 2016. gada ziņojumā par Latviju analizētas ekonomiskās un sociālās problēmas Latvijā. Šis ziņojums optimizētajā Eiropas pusgadā ļauj uzraudzīt politikas reformas un laikus norādīt uz problēmām, kas dalībvalstij jārisina. Ņemot vērā šo ziņojumu, ar dalībvalsti notiek diskusijas par politikas nostādnēm pirms valsts programmas iesniegšanas. Savukārt 18. maijā plānots publicēt Komisijas jaunās rekomendācijas, kurās būs ietverti konkrēti Komisijas ieteikumi dalībvalstij.
Kohēzijas politikas nākotne – Eiropas valstu simfoniskais orķestris ar profesionālu diriģentu
“Domājot par kohēzijas politikas nākotni pēc 2020. gada, es to iztēlojos kā Eiropas simfonisko orķestri – katrs spēlē savu instrumentu pēc labākās sirdsapziņas, un šo visu diriģē profesionāls diriģents. Mums vajadzīgas Eiropas institūcijas, kuras uzņemtos diriģenta pienākumus, ļaujot pārējiem iesaistītajiem profesionāli spēlēt savus instrumentus, taču diriģentam jārada apstākļi, lai katra dalībvalsts savu instrumentu varētu spēlēt vislabākajā līmenī,” šādu vīziju Reģionu komitejas rīkotajā augsta līmeņa konferencē par kohēzijas politikas nākotni uzbūra RK Teritoriālās kohēzijas politikas un ES budžeta komisijas (COTER) priekšsēdētājs Itālijas Lombardijas reģiona padomes prezidents Rafaēle Kataneo.
COTER komisijas otrais vicepriekšsēdētājs Latvijas delegācijas pārstāvis un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais, vaicāts par nepieciešamajām izmaiņām nākamajā kohēzijas politikas periodā, uzsvēra, ka kohēzijas politikai būtu jāīstenojas visās dalībvalstīs. “Runājot par kohēzijas politikas nākotni, jau kādu laiku diskutējam par papildu teritoriālās attīstības rādītāju izmantošanu līdztekus iekšzemes kopproduktam, jo, pieņemot lēmumus par atbilstību, netiek ņemti vērā Eiropas reģionu sociālie, ekoloģiskie un teritoriālie aspekti. Loģisks risinājums būtu turpmākos instrumentus balstīt uz aptverošāku vienotu metodi. Tāpēc, izvērtējot papildu kritēriju piemērošanu, rūpīgi jāapsver, vai šie kritēriji patiesi būs vērsti uz reģionālās nevienlīdzības mazināšanu un kohēzijai piešķirtie līdzekļi tiks mērķtiecīgi ieguldīti, tādējādi veicinot mazāk attīstīto reģionu attīstību, nevis vēl vairāk palielinot plaisu starp mazāk un vairāk attīstītajiem reģioniem,” norādīja D. Turlais.
Domājot par nākamo plānošanas periodu, COTER komisijas otrais vicepriekšsēdētājs aicināja iekļaut pasākumus, kas kohēzijas politikas īstenošanu saistītu ar pasākumiem ēnu ekonomikas un nelegālās nodarbinātības novēršanai.
Interesanti, ka Eiropas Politikas centra izpilddirektors Fabians Culēgs, runājot par nepieciešamajām radikālajām pārmaiņām kohēzijas politikā, aicināja paskatīties, kāda tieši bijusi kohēzijas politikas ietekme valstīs, kur šī politika īstenota daudzus gadu desmitus. “Bieži dzirdam piemērus par kohēzijas politikas ietekmi uz Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomikas izaugsmi. Taču mums būtu vairāk jārunā arī par to, kādi ir rezultāti valstīs, kas kohēzijas politiku izmanto jau gadiem ilgi,” uzsvēra F. Culēgs. Eiropas Politikas centra pārstāvis tāpat prognozēja, ka nākotnē būtu radikāli jāpārdomā ES budžeta veidošana, ņemot vērā visus izaicinājumus un visu veidu krīzes, ar ko Eiropa saskaras. Viņš arī aicināja Eiropas Savienību ņemt vērā subsidiaritātes principu, ES fondus piesaistot tādu uzdevumu pildīšanai, ko ir grūti vai nav iespējams īstenot ar nacionālo finansējumu. “Mums jābūt inovatīvākiem, nebaidoties eksperimentēt un ciest neveiksmi, jo tikai tā mēs īstenībā spēsim kaut ko mainīt,” noslēgumā uzsvēra Fabians Culēgs.
ES pilsētvides attīstības programma: zaļā gaisma sekmīgākai pilsētvides politikai
“Eiropas Savienības pilsētvides attīstības programmas pieņemšana veicinās pilsētu iesaisti pilsētvides politikas sagatavošanā un īstenošanā,” Reģionu komitejas Teritoriālās kohēzijas politikas un ES budžeta komisijas 2. marta sanāksmē Briselē norādīja atzinuma par ES pilsētvides attīstības programmu sagatavotāja Berlīnes federālās zemes valsts sekretāre Hella Dungere–Lēpere.
Reģionu komitejas pārstāve arī uzsvēra, ka Eiropas pilsētvides attīstības politikai jābūt vērstai uz visām pilsētām un aglomerācijām – ne tikai uz galvaspilsētām un lielpilsētām, bet arī uz vidēja lieluma un mazām pilsētām, kas to apkārtējām teritorijām ir ļoti nozīmīgas. Dungere–Lēpere akcentēja, ka pilsētas un lauku rajoni šajā kontekstā jāskata kā savstarpēji papildinošas funkcionālas teritorijas: “Eiropas Savienības īstenotie pasākumi tomēr nedrīkst veicināt konkurenci starp šīm divām dimensijām, kas pārklājas gan ģeogrāfiski un administratīvi, gan arī ar tām saistītajās funkcionālajās un tematiskajās politikas jomās. Tādēļ jāuzsver abu dimensiju papildināmība un jāpaver iespējas padziļināt jaunus savstarpējus pārvaldības veidus.”
Darbu ES pilsētvides attīstības programmā plānots veidot ar 12 tematisko partnerību starpniecību, kas darbosies trīs gadus. Nīderlandes prezidentūra ES Padomē iecerējusi 30. maijā pieņemt Amsterdamas paktu, ar ko aizsāktos pirmo partnerību izstrādāto rīcības plānu ieviešana, lai tādējādi uzlabotu likumdošanu, veicinātu finansējuma pieejamību un dalītos zināšanās ES pilsētvides jomā.
Latvijas delegācijas pārstāvis Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais, kura pārstāvētā pašvaldība iesaistījusies mājokļu partnerībā, rosināja Amsterdamas paktā iekļaut atsauci, lai katrā no 12 tematiskajām prioritātēm, ar kurām strādās partnerības, tiktu ņemtas vērā horizontālās prioritātes, kas ietvertas Amsterdamas pakta projekta pielikumā. “Domāju, ka tādi jautājumi kā laba pilsētu pārvaldība, efektīva un stratēģiska pilsētplānošana, inovatīva pieeja, pilsētu atjaunošana, pielāgošanās demogrāfiskajām pārmaiņām un vispārējas nozīmes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte ir tie jautājumi, ko būtu svarīgi iekļaut katras no 12 partnerībām darbā,” skaidroja D. Turlais. Šādu viedokli aizstāv arī Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Patlaban darbu sākušas četras ES pilsētvides attīstības programmas partnerības (mājokļi; pilsētu nabadzība; gaisa kvalitāte; migrantu un bēgļu iekļaušana). No Latvijas pašvaldībām šajā darbā iesaistījusies Rīgas pilsētas dome, kas darbojas mājokļu partnerībā, un Daugavpils pilsētas dome pilsētu nabadzības partnerībā.
Lauksaimniecības produktu izcelsmes izsekojamība: iespēja labākai Latvijas lauksaimnieku konkurētspējai
“Domājot par Eiropas Savienības lauku attīstības politikas nākotni, būtu ļoti svarīgi nodrošināt atbalstu mazajām lauku saimniecībām, kuras nesaņem atbalsta instrumentus, tādēļ tām ir grūti konkurēt ar lielsaimniekiem,” Reģionu komitejas Dabas resursu komisijas 1. marta sanāksmē Briselē secināja Latvijas delegācijas pārstāvis Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs.
Šādu viedokli sanāksmē pauda arī Eiropas Parlamenta AGRI komitejas priekšsēdētājs, deputāts no Polijas Česlavs Adams Sekerskis, kurš uzsvēra, ka dažkārt atbalsts nonāk tikai lielajās saimniecībās. “Taču mums jāsniedz atbalsts arī mazajām saimniecībām, tas saistīts ar lauksaimniecības sociālajiem un vides aspektiem. Mums jāpanāk līdzsvars, lai sniegtais atbalsts nebūtu vienpusējs, nenesot labumu lauksaimniecībai,” sanāksmes dalībniekiem norādīja AGRI komitejas priekšsēdētājs. Č. A. Sekerskis arī pauda viedokli, ka kopējās lauksaimniecības politikas pīlāriem – tiešajiem maksājumiem, tirgus pārvaldības instrumentiem un lauku attīstībai – jābūt savstarpēji papildinošiem, lai uzlabotu lauksaimnieku konkurētspēju.
Atbalsta sniegšanas nozīmi mazajām lauku saimniecībām lauksaimniecības un lauku teritoriju attīstībā uzsvēra arī Latvijas delegācijas pārstāvis Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs: “Kopējai lauksaimniecības politikai būtu ļoti svarīgi atbalstīt nelielu zemnieku saimniecību attīstību, kuras strādā kā ģimenes uzņēmumi nelielās zemes platībās, apstrādājot no 10 līdz 50 hektāriem zemes, tā spējot sarūpēt sev iztiku. Mums jāsaprot, ka lielas saimniecības spēs attīstīties, tikai palielinot ieguldījumus jaudīgā tehnikā un samazinot cilvēku fiziskā darbaspēka ieguldījumu un ar to saistītās izmaksas. Līdz ar to arī samazināsies darbvietu skaits lauku teritorijā.”
Runājot par pretrunīgi vērtētajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem un to ietekmi uz Eiropas lauksaimniecības nozari, abi Latvijas delegācijas pārstāvji vērsa uzmanību uz vairākiem riska faktoriem. Mālpils novada pašvaldības vadītājs norādīja, ka, no vienas puses, vērojamas arvien intensīvākas diskusijas par kvalitatīvas pārtikas ražošanu un iespējamajiem atbalsta instrumentiem, taču, no otras puses, notiek sarunas par ES–ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu. “Te rodas šaubas, vai līgumā ietvertie kvalitātes standarti atbilst pašreizējiem Eiropas Savienības standartiem. Mēs labi zinām, ka ASV izmanto ģenētiski modificētus organismus, kas Eiropā pieļaujams tikai tad, ja vietējās pašvaldības pieņēmušas šādu lēmumu,” pauda A. Lielmežs.
Viļakas novada domes priekšsēdētājs aicināja ieviest lauksaimniecības produktu izcelsmes izsekojamību, kas veicinātu produkcijas kvalitāti un patērētāju informētību par to, kas viņiem tiek piedāvāts. “Lauksaimniecības produktu izcelsmes izsekojamība nozīmē, ka, ražojot lauksaimniecības produktus, tiek precīzi veikta gan augu barības vielu, gan minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas daudzuma uzskaite. Tā varēsim redzēt, vai, piemēram, milti saražoti no bioloģiski audzētiem graudiem, vai precīzi lietoti augu aizsardzības līdzekļi, kas ļāvis izaudzēt graudaugus ar cilvēkam nepieciešamajām minerālvielām,” skaidroja S. Maksimovs, saskatot to kā iespēju Latvijas zemnieku konkurētspējas palielināšanai.
Reģionu komitejā diskusijas par vienotā tirgus pilnveidi
29. februārī Briselē notikušajā Reģionu komitejas Ekonomikas politikas komisijas (ECON) sanāksmē viens no nozīmīgākajiem skatītajiem jautājumiem bija Eiropas Komisijas iniciatīva par atjauninātu Vienotā tirgus stratēģiju, kas pavērtu plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai. Vienotais tirgus, kas sekmē brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku pārvietošanos, rada investīcijas un jaunas darbavietas, tāpēc šis jautājums ir jo īpaši svarīgs vietējām un reģionālajām pašvaldībām.
Viens no Komisijas iecerētajiem pasākumiem ir atvieglot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi finansējumam, jo tendences liecina, ka daļa jaundibināto uzņēmēju pamet Eiropu, nespējot ieviest tirgū savas novatoriskās idejas. Tā, piemēram, patlaban norit darbs pie Investīciju plāna un kapitāla tirgu savienības. Tāpat Komisija plāno vienkāršot PVN noteikumus, samazināt uzņēmuma reģistrācijas izmaksas, kā arī ierosināt tiesību aktu par uzņēmuma maksātnespēju un visu informāciju par normatīvo aktu prasībām darīt pieejamu vienotā digitālajā vārtejā.
Reģionu komitejas ziņotājs atzinumam par vienotā tirgus pilnīgošanu Itālijas Mantujas provinces priekšsēdētājs Alesandro Pastači aicināja Komisiju turpināt īstenot aktivitātes pakalpojumu tirgus liberalizācijai un mazināt šķēršļus pakalpojumu sniedzējiem, jo patlaban pakalpojumu pārrobežu tirdzniecības apjoms ir samērā neliels, bet pakalpojumu īpatsvara nozīme iekšzemes kopproduktā un nodarbinātībā Eiropas vietējās un reģionālajās pašvaldībās palielinās. Tāpat atzinuma autors mudināja ietvert priekšlikumus saistībā ar sociālo ekonomiku, kam ir liela nozīme ES sociālajā un tautsaimniecības attīstībā, jo tajā darbojas divi miljoni uzņēmumu jeb 10% Eiropas uzņēmumu, kas nodrošina 11 miljonus darba vietu jeb nodarbina 6% nodarbināto iedzīvotāju.
Latvijas delegāciju ECON komisijas sanāksmē pārstāvēja Latvijas delegācijas vadītājs LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais.
Ar Eiropas Komisijas sagatavoto video ar skaidrojumu par vienoto tirgu varat iepazīties šajā tīmekļa vietnē: http://europa.eu/!yN39cc.
Inga Bērziņa: jārēķinās ar iedzīvotāju viedokli par bēgļu uzņemšanu
“Nevar apturēt jūru vietās, kur tā izskalo krastu, un, uzbūvējot māju nepārdomāti tuvu, tā tiks nopostīta. Nevar ar varu izmitināt citu kultūru vietās, kur tā netiek gaidīta,” tā savā runā 19. aprīļa Reģionu komitejas Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijas (CIVEX) sanāksmē norādīja Latvijas delegācijas pārstāve Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.
Debatēs par migrāciju I. Bērziņa vērsa uzmanību uz izaicinājumiem, ar kuriem Kuldīgas novada un citas Latvijas pašvaldības saskaras, gatavojoties 1000 patvēruma meklētāju uzņemšanai saskaņā ar ES pārvietošanas programmu. Izaicinājumus radīs gan izmitināšana, ņemot vērā nepietiekamo pašvaldības dzīvojamo fondu, gan sociālo darbinieku nepietiekamais sagatavotības līmenis darbam ar bēgļiem un problēmas, kas būs saistītas ar bēgļu bērnu integrāciju izglītības iestādēs. Tāpat arī attiecībā uz vienlīdzīgu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu Kuldīgas novada pašvaldības vadītāja uzsvēra, ka šobrīd visā Latvijā pašvaldībām ir ierobežoti budžeta līdzekļi, lai nodrošinātu savu iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus.
Latvijas delegācijas pārstāve arī norādīja uz bažām par nacionāliem konfliktiem un drošību, vēršot uzmanību uz iedzīvotāju attieksmi: “Vairāk nekā 85 procenti iedzīvotāju ir pret bēgļu uzņemšanu. Un ar šo viedokli ir jārēķinās, jo arī mūsu iedzīvotājiem ir cilvēktiesības. Domāju, ka jādara viss iespējamais, lai cilvēki varētu dzīvot savās mītnes zemēs.” Viņa aicināja cīnīties ar cēloņiem, kas izraisījuši bruņotus konfliktus Sīrijā un Lībijā, nevis sekām.
Līdzīgu viedokli pauda arī Ungārijas delegācijas pārstāve Čongrādas apgabala padomes viceprezidente Anna Maģara. Viņas pārstāvētais apgabals robežojas ar Serbiju un pēdējos mēnešos saskāries ar lielu bēgļu plūsmu. “Nemitīgi tiek jauktas dažādas problēmas: ir cilvēki, kas meklē labāku dzīvi, bet citi mēģina glābt dzīvību. Taču jābūt līdzsvarā gan patvēruma meklētāja tiesībām, gan arī prasībām. Ja esat patvēruma meklētājs, tad valsts jums izvirza prasības. Nevar būt tā, ka cilvēks atsakās pakļauties reģistrācijas procedūrai un patvēruma meklētāji noteiktu paši, ko vēlas. Jābūt arī pienākumiem,” uzsvēra Ungārijas delegācijas pārstāve.
Stratēģiskās tematiskās debates par migrāciju notiek pēc Reģionu komitejas pagājušā gada decembrī apstiprinātā atzinuma par Eiropas programmu migrācijas jomā. Šogad Reģionu komiteja gatavo detalizētākus atzinumus par dažādiem ar migrāciju saistītiem izaicinājumiem. Šajā kontekstā CIVEX sanāksmē tika skatīts arī atzinums par jauno Eiropas kaimiņattiecību politiku. Tā sagatavotāja Vācijas delegācijas pārstāve Anne Kvarta atzina, ka diemžēl jaunā stratēģija nevelta pietiekamu uzmanību vietējām un reģionālajām pašvaldībām.
Arī Latvijas delegācijas pārstāvis Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents uzsvēra, ka būtu jāstiprina partnerību ilgtspēja, veidojot sadarbību vietējā un reģionālajā līmenī, nevis galvenokārt starpvaldību līmenī. “Pārskatītajā Eiropas kaimiņattiecību politikā plānots lielu uzsvaru likt tieši uz personiskajiem kontaktiem un pilsoniskās sabiedrības sadarbību, bet to iespējams īstenot, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības, kas ir vistuvāk iedzīvotājiem. Mums būtu vairāk jāveicina to jomu attīstība, kas ir vieglāk uztveramas partnervalstu iedzīvotājiem, proti: labi pārvaldīta un droša mobilitāte, plašākas tirgus iespējas, studentu apmaiņa un dalība Eiropas Savienības programmās,” norādīja H. Vents.
Reģionu komiteja: pakalpojumi jānodrošina arī mazapdzīvotās vietās
20. aprīļa Reģionu komitejas Sociālās politikas, izglītības, nodarbinātības, pētniecības un kultūras komisijas (SEDEC) diskusiju centrā bija jautājums par ES rastajiem risinājumiem demogrāfijas problēmai un šo procesu ietekmi uz pašvaldību attīstību.
Latvijas delegācijas pārstāvis Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis uzsvēra, ka svarīgi ilgtermiņā vairāk veicināt investīcijas arī lauku apvidos, lai mazinātu iedzīvotāju aizplūšanu uz pilsētām. Viņš norādīja, ka būtiski ir veicināt mazo lauku pašvaldību spēju attīstīties un nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus. Viņš arī aicināja vairāk izmantot “senioru ekonomikas” sniegtās iespējas, sekmējot pašvaldību sadarbību ar pētniecības centriem un uzņēmumiem jaunu darba vietu radīšanai speciālistiem darbspējīgā vecumā, ne tikai pilsētās.
Arī atzinuma sagatavotājs Spānijas delegācijas pārstāvis Huans Visente Herrera Kampo uzsvēra, ka demogrāfijas situācijas uzlabošanai Eiropā receptes galvenās sastāvdaļas ir jaunu darbavietu radīšana un veselīga ekonomika. “Lauku attīstības veicināšanai un kopīgās lauksaimniecības politikas attīstībai izšķirīgs ir Eiropas Savienības fondu finansējums. Otrkārt, mums jānodrošina pamata pakalpojumi, piemēram, primārā veselības aprūpe un izglītība. Pat ja skolā mācās tikai četri bērni, mums jādara viss iespējamais, lai arī mazapdzīvotās vietās iedzīvotāji saņem pakalpojumus un to pamatvajadzības tiek nodrošinātas,” norādīja H. V. Herrera Kampo.
Uzmanību uz situācijas nopietnību vērsa arī Eiropas Komisijas Nodarbinātības ģenerāldirektorāta pārstāvis, atklājot, ka Eiropas valstis nākamajās desmitgadēs saskarsies ar darbspējīgo iedzīvotāju skaita bezprecedenta samazināšanos. Viņš norādīja, ka migrācija nebūs risinājums un, ja dalībvalstis vēlas arī turpmāk nodrošināt reģiona izaugsmi, jāsagatavo visaptveroša politika, kuras centrā būtu darba tirgus attīstība.
Auces novada domes pārstāvji viesos Reģionu komitejā
21. aprīlī Reģionu komitejā viesojās Auces novada domes pārstāvji un iepazinās ar Latvijas delegācijas darbu Reģionu komitejā un tās pārstāvja Auces novada domes priekšsēdētāja Ginta Kaminska aktivitātēm.
Par Reģionu komitejas nesenākajām un interesantākajām politiskajām aktivitātēm Auces delegācijai pastāstīja Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības (ALDE) grupas pārstāvis Marks Fabians Nēters. Savukārt Latvijas delegācijas pārstāvis Gints Kaminskis iepazīstināja ar Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas komisijas (ENVE) darbu.
21. aprīļa ENVE sanāksmē izskatīja vietējām un reģionālajām pašvaldībām ļoti būtisku jautājumu par atkritumu apsaimniekošanu. ES vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella Reģionu komitejas pārstāvjus iepazīstināja ar aprites ekonomikas paketi, kurā ietilpst pārskatīti tiesību aktu priekšlikumi par atkritumiem un visaptverošs rīcības plāns, kas izvirza konkrētus uzdevumus šīs Komisijas pilnvaru laikam. K. Vella uzsvēra, ka vietējo un reģionālo pašvaldību tieša iesaiste ir noteicošais faktors, lai sasniegtu jaunos mērķus. “Mēs neesam tik bagāti ar dabas resursiem kā valstis citās pasaules daļās. Aprites ekonomika ir būtiska iespēja mūsu ekonomikai, un šeit noteicošais būs inovācijas,” norādīja komisārs. Viņš ar pārliecību apgalvoja, ka atkritumu apsaimniekošana vienlaikus arī nozīmē jaunu darbavietu radīšanu, īpaši norādot, ka vislielākās iespējas šajā gadījumā ir tām valstīm, kuras patlaban atkritumu apsaimniekošanas ziņā atpaliek. Starp valstīm, kurās ir samērā zemi rādītāji atkritumu apsaimniekošanas jomā, ir arī Latvija – līdzās Bulgārijai, Čehijas Republikai, Grieķijai, Igaunijai, Kiprai, Lietuvai, Maltai, Polijai, Rumānijai un Slovākijai. Tāpēc Latvijas delegācija nepiekrita Reģionu komitejas izvirzītajam priekšlikumam līdz 2030. gadam palielināt atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu līdz 70% pēc masas atšķirībā no Eiropas Komisijas piedāvātajiem 65%.
“Mērķiem jābūt ne tikai gana ambicioziem, bet arī reāli īstenojamiem no ekonomiskā, sociālā un tehnoloģiskā viedokļa, ņemot vērā dalībvalstu ģeogrāfisko un demogrāfisko situāciju un reālās iespējas īstenot direktīvas projektā ietvertos pasākumus noteiktā termiņā,” skaidroja Gints Kaminskis.
Gunārs Ansiņš: Eiropas Komisijas politika tērauda rūpniecības nozarē ir pļauka sejā
22. aprīļa Reģionu komitejas Ekonomikas politikas komisijas (ECON) sanāksmē vienbalsīgi apstiprināja atzinumu “Tērauda rūpniecība: kā saglabāt ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi Eiropā”, taču tematika raisīja asas debates starp Reģionu komitejas locekļiem.
Atzinuma sagatavotāja Vācijas delegācijas pārstāve Izolde Rīza uzsvēra, ka ES pirmsākumi ir Eiropas Ogļu un tērauda kopienā, bet nu to esam aizmirsuši. “Tēraudam nevajadzētu būt tikai daļai no mūsu vēstures, tam jābūt arī izaugsmes potenciālam. Tērauds ir simtprocentīgi pārstrādājams, varam ietaupīt gan preces, gan samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas,” norādīja I. Rīza. Viņa vērsa uzmanību, ka tērauda industrija ir apdraudēta un šajā nozarē nodarbināto skaits samazinājies, un cēloņi šim procesam nav meklējami tikai Eiropā.
Ziņotājas viedoklim piekrita arī Latvijas delegācijas Reģionu komitejā pārstāvis Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš. Viņš norādīja, ka Eiropas metalurģijas uzņēmumi nespēj konkurēt ar lētu Ķīnas tēraudu un ir augstas enerģijas izmaksas: “Pēc Pasaules Tērauda asociācijas datiem, Ķīnas metāla ražošanas apjomi pēdējo 15 gadu laikā dramatiski pieauguši, un šobrīd valsts ražo piecas reizes vairāk par visu Eiropas Savienības dalībvalstu ražotājiem kopā, palielinot jau tā esošo metāla pārprodukciju. Eiropas Komisija noteikusi pagaidu antidempinga nodevas, taču tās svārstās starp 13,8 un 16 procentiem, ko es uzskatu par pļauku sejā!” uzsvēra G. Ansiņš. Viņš aicināja Eiropas Komisiju apsvērt iespēju piemērot pilnu dempinga procentu, kā to dara, piemēram, ASV.
Visus trīs Reģionu komitejas atzinumus plānots apstiprināt 15.–16. jūnija plenārsesijā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017