Rīga 23°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 01. maijs 14:21
Vārda dienas: Ziedonis
Paredzams, ka tuvākajos gados visā pasaulē būtiski mainīsies ierastā transporta sistēma, jo arvien straujāk norit iekšdedzes dzinēju automašīnu aizstāšana ar elektrotransportu.
Lai e–mobilitāte ienāktu arī Latvijā, no 2015. gada marta līdz 2016. gada aprīlim tiek īstenots Eiropas Ekonomiskās zonas līdzfinansēts projekts “E–mobilitātes veicināšana Latvijā klimata pārmaiņu novēršanai”. Viena no svarīgākajām projekta mērķa grupām ir Latvijas pašvaldības, kurām, neapšaubāmi, būs būtiska loma e–mobilitātes attīstībā.
Projektā ir izstrādāta “Elektromobilitātes rokasgrāmata pašvaldībām”, kurā interesenti atradīs daudz noderīgas un praktiskas informācijas gan par elektriskajiem automobiļiem un to uzlādes infrastruktūru, gan elektriskajiem velosipēdiem.
Ar rokasgrāmatu pilnā apjomā var iepazīties un to lejupielādēt portālā emobilitate.lv.
Kāpēc e–mobilitāte?
Bieži nākas dzirdēt jautājumu – kāpēc mēs vispār runājam par e–mobilitāti? Vienkāršāk taču būtu dzīvot kā līdz šim un turpināt pārvietoties ar benzīna un dīzeļdegvielas automašīnām.
Tomēr ir virkne iemeslu, kas elektrotransportu padara būtiski pievilcīgāku un rosina arvien aktīvāk to izmantot.
Pirmām kārtām jau kaitīgo izmešu samazināšanai, kas īpaši aktuāli ir pilsētās ar lielāku automašīnu koncentrāciju. Transporta nozare Latvijā rada 37% no visiem CO2 izmešiem, kas gadā veido 860 000 tonnas.
Turklāt fosilā degviela tiek pilnībā importēta, un tas nozīmē, ka no valsts izplūst apmēram viens miljards eiro gadā. Taču elektroenerģiju varam ražot paši, arvien vairāk izmantojot atjaunojamos resursus.
Elektromotora izmantošana automašīnā ļauj palielināt dzinēja lietderības koeficientu līdz 80%, savukārt iekšdedzes dzinējam tas ir tikai ap 20%.
Un visbeidzot – elektrotransporta izmantošana būtiski samazina satiksmes radīto troksni pilsētās, kas arī ir būtisks faktors mūsu dzīves vides uzlabošanā.
Atbalsts e–mobilitātei
Eiropas Savienības mērķus elektromobilitātes jomā nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu. Šī direktīva paredz, ka līdz 2020. gada beigām ES dalībvalstīm jāizveido atbilstošs skaits publiski pieejamu elektromobiļu uzlādes punktu, šo skaitu iepriekš saskaņojot ar Eiropas Komisiju.
Šo mērķu sasniegšanai Latvijā ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr. 129 apstiprināts “Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.–2016. gadam”, kurā paredzēta elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveide, kā arī virkne citu e–mobilitātes attīstību veicinošu pasākumu.
Daļa no šiem pasākumiem jau īstenoti vai ir uzsākta to realizācija. Tā, piemēram, šogad ieviestas speciālas, vizuāli atšķirīgas transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmes elektromobiļiem, kas padara tos pamanāmus satiksmē un ļauj izmantot piešķirtos atvieglojumus – sabiedriskā transporta joslu un bezmaksas stāvvietu izmantošanu un iebraukšanu maksas zonās. Plānots, ka no šāgada 1. jūlija akumulatora elektriskie transportlīdzekļi varēs bez maksas izmantot visas “Rīgas satiksmes” autostāvvietas. Turklāt e–automobiļu īpašnieki ir atbrīvoti no transportlīdzekļu reģistrācijas un ikgadējā ekspluatācijas nodokļa, kā arī tiem samazināts uzņēmumu vieglo automobiļu nodoklis.
Elektromobiļu valsts reģistrācijas numura zīme.
Uzlādes infrastruktūra
Neapšaubāmi, viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem elektrisko transportlīdzekļu pilnvērtīgai izmantošanai ir plaša uzlādes tīkla izveide. Šis process Latvijā tikko sācies, taču plānots, ka līdz 2017. gada beigām uz valsts galvenajiem autoceļiem ar vidēji 30 km intervālu tiks uzstādītas 55 ātrās uzlādes (līdzstrāvas) stacijas, kas nodrošinās iespēju ar elektromobili sasniegt jebkuru Latvijas vietu. Izmantojot līdzstrāvas uzlādes stacijas ar 50 kW jaudu, automašīnas akumulatoru var uzlādēt apmēram 30 minūšu laikā.
Tomēr efektīvai e–auto izmantošanai ar to nepietiks. Ļoti svarīgi ir ātrās uzlādes tīklu papildināt ar plašām vidēji ātrās un lēnās uzlādes iespējām. Galvenais nosacījums, kas jāievēro, izraugoties to uzstādīšanas vietas – uzlādei jābūt pieejamai tur, kur apgrozās liels skaits cilvēku (iepirkšanās centri, kultūras un sporta būves, tūrisma objekti, valsts un pašvaldību iestādes u.c.), lai automašīnu varētu pieslēgt uzlādei brīžos, kad tā tiek atstāta stāvvietā. Šim nolūkam parasti izmanto vidēji ātrās vai lēnās maiņstrāvas uzlādes stacijas ar jaudu 3,6–22 kW, kas akumulatoru var pilnībā uzlādēt apmēram 4–8 stundu laikā. Tomēr visbiežāk e–auto lietotāji tik ilgi šajās vietās neuzkavējas, bet gan veic tikai nelielu papildu uzlādi. Šādu uzlādes veidu labi raksturo princips “nevis apstājies, lai veiktu uzlādi, bet gan veic uzlādi, kad esi apstājies”.
Maiņstrāvas uzlādes punktu ierīkošanā svarīgi ir nodrošināt sadarbību starp valsti, pašvaldībām un uzņēmējiem, kuri uzlādes infrastruktūru var izmantot, lai piesaistītu papildu klientus saviem objektiem.
Eiropā arvien lielāku popularitāti iegūst e–mobilitātes tūrisms. Tas nozīmē, ka cilvēki ar elektromobiļiem apceļo jaunas un jaunas vietas, cenšoties aizbraukt tur, kur iepriekš vēl nav bijuši. Lai iekļūtu šādā maršrutā, pie tūrisma objekta, naktsmītnes vai ēdināšanas vietas jāuzstāda uzlādes stacija (kaut vai nelielas jaudas) un informācija par to jāpublicē uzlādes punktu kartē.
Uzlādes staciju attīstības pieredze liecina, ka būtisks faktors to veiksmīgai darbībai ir šādu staciju izvietojums labi pamanāmās vietās. Tas nodrošinās ne tikai to, ka uzlādes stacijas biežāk izmantos esošie e–auto lietotāji, bet arī radīs papildu interesi un straujāku e–mobilitātes attīstību.
Elektroauto uzlāde pie “Latvenergo” energoefektivitātes centra Jūrmalā.
Elektroauto izvēle
Apsverot iespēju pašreizējo transportlīdzekli aizstāt ar elektroauto, jāņem vērā vairāki faktori. Būtiskākais ir izvērtēt transportlīdzekļa izmantošanas veidu un apstākļus – vidējo dienas nobraukumu, maršrutus, kā arī braucienu laika grafiku. Elektrotransports būs labāk piemērots gadījumos, kad ikdienas nobraukums nepārsniedz 100 km, maršruti ir apmēram 50 km rādiusā ap bāzes vietu un iespējams starp braucieniem veikt papildu uzlādi. Līdz ar ātrās uzlādes tīkla izveidi e–auto izmantošana, nenoliedzami, kļūs ērtāka un izzudīs ierobežojums ar to veikt tālākus braucienus. Tādējādi radīsies iespēja ievērojami palielināt gada nobraukumu, kas ir ļoti svarīgi ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanai. Tā, piemēram, nobraucot gadā 15 000 km, aptuvens ietaupījums degvielas iegādei būs ap 750 eiro, bet pie 30 000 km tas sasniegs jau 1500 eiro.
Izvēloties e–auto, uzmanība jāpievērš akumulatora ietilpībai, jo no tā atkarīgs, kādu attālumu automašīna spēs veikt ar vienu uzlādi. Teiksim, iegādājoties “Nissan Leaf” modeli, ir iespējams izvēlēties komplektāciju ar 24 kWh vai 30 kWh akumulatoru. Pirmajā gadījumā autonomija (nobraukums) būs 200 km, otrajā – 250 km. Ja tas nepieciešams, pircējam ir iespēja izvēlēties dārgāku komplektāciju ar lielāku nobraukumu.
Tomēr ekonomiskajiem apsvērumiem nevajadzētu būt vienīgajiem, kas nosaka izvēli par labu elektromobilim. Acīmredzami, ka e–mobilitātes attīstība visā pasaulē kļūst arvien straujāka, un būtiska CO2 izmešu samazināšana nebūs iespējama bez plašas pārejas uz bezizmešu transportu. Liela loma būs turpmākajai valsts e–mobilitātes attīstības politikai un jaunu atbalsta instrumentu ieviešanai, kā arī labi funkcionējoša uzlādes tīkla izveidei.
Esošie elektromobiļu lietotāji, tajā skaitā arī Latvijas pašvaldības un pašvaldību uzņēmumi, kas tos iegādājās 2014. gadā KPFI programmas ietvaros, norāda uz pozitīvu pieredzi to ekspluatācijā. Braukšana ar tiem ir klusa, dinamiska un ērta, tehnisku problēmu nav daudz, un apkopju izmaksas ir nelielas. Grūtības mēdz sagādāt ierobežotais nobraukums, īpaši ziemas periodā, tomēr, rūpīgi plānojot maršrutus un uzlādes iespējas, arī tās iespējams pārvarēt. Savukārt uzņēmumi, kas jau vairākus gadus darbā izmanto e–auto, novērojuši, ka līdz ar maršrutu rūpīgāku plānošanu tiem izdevies racionālāk izmantot autotransporta resursus un samazināt kopējo nobraukumu pat par 40%.
Bauskas novada pašvaldības administrācijas speciālistes Jolanta Lauva, Guna Purene, Laine Baha un Ieva Šomina ar elektromobili “Volkswagen e–Up”.
Sabiedrībā vēl arvien pastāv daudz mītu un kļūdainu uzskatu par elektromobilitāti.
Tomēr līdz ar katra jauna elektromobiļa nonākšanu uz mūsu ceļiem tie aizvien vairāk tiek kliedēti, un katrs, kas izbraucis ar elektromobili, kļūst par sava veida e–mobilitātes vēstnieku.
Ja šajā rakstā minētais jūs ir ieinteresējis, vairāk informācijas par šo tēmu meklējiet portālā: emobilitate.lv.
Projekts “E–mobilitātes veicināšana Latvijā klimata pārmaiņu novēršanai” (Nr. 2/EEZLV02/14/GS/026) saņēmis atbalstu no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ Finanšu instrumenta palīdzību.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017