LATVIJAS BIBLIOTĒKU NEDĒĻA

Aprīļa trešajā nedēļā tika atzīmēta ikgadējā Latvijas Bibliotēku nedēļa, kuras mērķis ir sabiedrībā popularizēt bibliotēkas un to pakalpojumus, grāmatas un lasīšanu, kā arī diskutēt par nozares aktualitātēm. Šāgada bibliotēku nedēļas motīvs bija – “Attiecības. Sadarbība. Kopiena”, un tās ietvaros tika izcelta bibliotēkas mainīgā loma mūsdienu sabiedrībā, atbalstot vietējo kopienu aktuālās vajadzības.

Latvijas Bibliotēku nedēļas centrālais pasākums bija pirmais Latvijas bibliotēku festivāls, kas norisinājās 19. un 20. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB). To veidoja trīs savstarpēji saistīti pasākumi – Latvijas bibliotekāru 18. konference, gadskārtējo Gada balvu pasniegšanas ceremonija un bibliotēku ideju tirgus, kur bibliotēkas un to partneri no visiem Latvijas novadiem dalījās pieredzē un lepojās ar saviem projektiem, izstādēm un veiksmes stāstiem, tādējādi veicinot zināšanu un pieredzes apmaiņu neformālā radošā gaisotnē un gūstot iedvesmu jaunām aktivitātēm.

Latvijas bibliotekāru 18. konference “Attiecības. Sadarbība. Kopiena” tika veltīta sadarbībai, attiecībām sadarbībā, sadarbībai kopienā un kopienas attīstības labā. Konferences redzespunktā bija bibliotēka ne tikai kā vieta, kas partnerību rezultātā nodrošina pieeju informācijai un zināšanām, mākslinieciskās jaunrades attīstībai, kultūrai, izklaidei un mūžizglītībai, bet arī kā vieta, kurā nepārtrauktā kustībā tiek savienoti un apvienoti kopienās cilvēki un to intereses. Konferencē tika runāts par bibliotēku, sadarbības partneru un kopienu mijiedarbību dažādās bibliotēku darba jomās. Konferences goda viesis bija Lielbritānijas Licencēto bibliotēku un informācijas speciālistu institūta izpilddirektors Niks Pūls, kurš pastāstīja par pārmaiņām, kuru vidū šobrīd ir Lielbritānijas bibliotēkas.

Mūsu kultūras ainavā bibliotēku nozare ir kā pastāvīgs, drošs un ilgtspējīgs stiprinājuma elements, kas spējīgs izturēt vislielākos laika izaicinājumus. Klasiskā darbības joma, kuras konvencionālie pirmsākumi attiecas uz 16. gadsimta sākumu, ir nemitīgā atjaunotnes kustībā, mērķtiecīgi apgūstot un pielāgojot savai specifiskajai darbībai visjaunākos cilvēces tehnoloģiskos sasniegumus.

Latvijas iedzīvotāji var pamatoti lepoties ar jauno Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku, Gaismas tīklu, straujos tempos tapušiem bibliotēku digitālajiem krājumiem, plašo publisko bibliotēku tīklu. Bibliotēku darbība ir svarīga ne tikai nozares atbildīgajai – Kultūras ministrijai, bet arī citām valsts pārvaldes institūcijām un, protams – pašvaldībām. Dažādu tautsaimniecības nozaru kontekstā bibliotēkām ir sinerģiska ietekme izglītības, mūžizglītības un darbaspēka profesionālās kvalitātes attīstībā. Bibliotēkas ir neatņemams partneris jebkuras nozares mērķu sasniegšanā, mūsdienu zinātnes pētniecības virzienu īstenošanā, radošo industriju un mākslas attīstībā.

Bibliotēkas joprojām ir visaktīvāk apmeklētās kultūras nozares institūcijas. Latvijā patlaban darbojas 797 pašvaldību publiskās bibliotēkas. Tās apmeklētas vairāk nekā 21 miljonu reižu. Bibliotēkas ir vajadzīgas ļoti lielai sabiedrības daļai, 57% valsts iedzīvotāju izmanto dažādus bibliotēku pakalpojumus. Gadu no gada pieaug arī bibliotēku darbības finansējums, tomēr tām joprojām pietrūkst finanšu līdzekļu krājumu papildināšanai, informācijas tehnoloģiju un datortehnikas atjaunināšanai, bibliotēku darbinieku darba samaksas palielināšanai un tuvināšanai vidējai darba samaksai sabiedriskajā sektorā valstī.

Jebkuras bibliotēkas krājums ir rūpīgi atlasītu dokumentu kopums, tas neveidojas nejauši, tiek veikta rūpīga atlase, pirms katrs dokuments iegulst bibliotēkas plauktā. Grāmatu dāvinājumi bibliotēkām ir viens no krājumu papildināšanas veidiem. Bibliotēkas pieņem fizisku un juridisku personu dāvinājumus, kas atbilst to krājumu veidošanas un attīstības pamatprincipiem, to nosaka katras bibliotēkas tips, uzliktie uzdevumi, lasītāju pieprasījumi. Bibliotēku mājaslapās var atrast informāciju par grāmatu vai citu iespieddarbu dāvinājumiem, kas nepieciešami bibliotēkām.

Bibliotēku Gada balvu svinīgā ceremonija

19. aprīlī Gaismas pils Ziedoņa zālē Latvijas Bibliotekāru biedrība un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība svinīgā ceremonijā un svētku noskaņās pasniedza balvas labākajiem Latvijas bibliotekāriem – konkursu “Gada bibliotekārs 2015” un “Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs” uzvarētājiem.

Balvas tiek piešķirtas par bibliotekāru sasniegumiem, ieguldījumu, izcilību, attieksmi pret savu darbu un lasītājiem. Konkursā “Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs” balvu saņēma četri bibliotekāri no Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales. Balva piešķirta lauku bibliotekāriem, kuri aktīvi darbojas savā pagastā un bibliotēkā, veido to par “mazo gaismas pili”, neaizstājamu izglītošanās un kultūras centru un mājīgu satikšanās un aktivitāšu vietu vietējiem iedzīvotājiem. Konkursam bibliotekārus piesaka lasītāji, tādējādi pasakot paldies un novērtējot bibliotekāru darbu.

LNB Atbalsta biedrības valdes priekšsēdētāja Undīne Būde: “Pagasta bibliotekārs – “gaismas nesējs” ļauj atklāt lieliskus, spilgtus, aktīvus un ambiciozus cilvēkus tuvākās un tālākās Latvijas vietās. Tas liek sajust lepnumu un iedvesmo. Lai mēs arī ikdienā atpazītu savus “gaismas nesējus”, katrs laureāts saņem simbolisku nozīmīti atvērtas grāmatas veidolā. Tā simbolizē bibliotekāra profesiju, gudrību, lasītprieku, atvērtību un mūsu visu Paldies!”

Šogad balvu “Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs” Kurzemes reģionā saņēma Kuldīgas novada Pelču pagasta bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite. Viņa par savu misiju uzskata – iedvesmot cilvēkus un padarīt viņu ikdienu labāku, skaistāku, dot cerību nākotnei. Ar lielu degsmi Daina bibliotēkā pasniedz spāņu valodas kursus un organizē ekskursijas Pelču pilī, kas ir arī bibliotēkas mājvieta. Viņas vadītā bibliotēka ir pirmā bibliotēka Latvijā, kas saņēmusi starptautisku inovāciju balvu publiskajām bibliotēkām izglītības jomā par projektu bērniem “Mazā novadpētniecības skola”. Daina pasaulē nes ne vien Pelču, bet arī Kuldīgas un Latvijas vārdu.

“Gaismas nesējas” tituls Latgalē aizceļoja uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta bibliotēku, kur jau 34 gadus strādā Erna Ulase. Lasītāji viņu sauc par Grāmatu māti un Gaismas bruņinieci. Pieteikuma vēstulē Feimaņu bibliotēkas apmeklētāji atzīst, ka “ar savu dzīvesprieku un atvērtību mūsu bibliotekāre rosina mūs mīlēt lasīt vēl un vēl”. Erna uzskata, ka viņu vislabāk raksturo dzejnieces Ārijas Elksnes dzeja: “Sevī viss man jāatrod. Jāatrod – un jāatdod. Jā, bet kas tad galu galā man no dzīves pašam paliks? Labākais no labākā – apziņa, ka ir ko dot.”

Par “Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs” laureātu Vidzemē izraudzīta Andra Auniņa no Burtnieku novada Rencēnu pagasta 1. bibliotēkas. Lasītāju vēstulē par Andru rakstīts: “Viņu var apbrīnot ne tikai kā sava amata meistari, bet arī kā cilvēku, kurš prot pieņemt ikvienu un kopā ar piemeklēto vai ieteikto grāmatu tam līdzi iedot sirdsgudrību un ticību labajam. Tikšanās ar Andru ir veids, kā pasauli padarīt labāku.” Andra tēlaini saka, ka “cilvēki ir kā dvēseļu dārza stādi. Un man ir tā laime klusi un neredzami, laipni un labestīgi šo dārzu kopt, raisīt ziedus un cerēt uz augļu ražu”.

“Gaismas nesējas” balvu Zemgalē šogad saņēma Emma Malahovska no Ilūkstes novada Bebrenes pagasta biliotēkas. Viņa par bibliotekāri Bebrenes bibliotēkā strādā 27 gadus. Bebrenes iedzīvotāji saka, ka Emmai vienmēr ir simts un viena ideja jebkuras situācijas atrisināšanai un pagasta ļaužu dzīves “izkrāsošanai”. Viņas sakrātie Bebrenes vēstures materiāli ir muzeja ekspozīcijas vērti, un Emma raksta arī grāmatu par pagasta cilvēkiem un vēstures līkločiem. Par savu lielāko sasniegumu viņa uzskata to, ka cilvēki lasa grāmatas un ar prieku nāk uz bibliotēku.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība konkursu “Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs” organizēja jau devīto reizi. Šogad konkursam lasītāji pieteica 54 pagastu bibliotekārus. Kandidātus atbilstoši konkursa nolikuma kritērijiem vērtēja LNB Atbalsta biedrības žūrija, konsultējoties ar Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) pārstāvjiem un reģionu galvenajiem bibliotekāriem.

Savukārt, lai izteiktu atzinību Latvijas Bibliotekāru biedrības biedriem, izceļot pārliecinošāko, aktīvāko un sekmīgāko bibliotekāru devumu, kas spējis iedvesmot citus bibliotekārus un bibliotekāro sabiedrību kopumā, LBB šogad pirmo reizi izsludināja konkursu “Gada bibliotekārs”. Pretendenti tika vērtēti divās nominācijās: mūžizglītības pasākumu īstenošanas jomā, kas saistīta ar iedzīvotāju izglītošanu, kompetenču paaugstināšanu, kapacitātes celšanu un iedvesmošanu, un bibliotēku interešu pārstāvniecības jomā, kas saistīta ar bibliotēku lomas un ietekmes stiprināšanu un bibliotekāra profesijas prestiža celšanu.

Bibliotēku interešu pārstāvniecības jomā par pārāko šogad tika atzīts un titulu “Gada bibliotekārs 2016” saņēma Kursīšu pagasta bibliotēkas – informācijas centra vadītājs Mārtiņš Lagzdons.

LBB Gada bibliotekāra balva tiek piešķirta par sniegumu iepriekšējā kalendārā gada laikā. Kursīšu pagasta bibliotēkā – informācijas centrā pērn notikuši daudz un dažādi pasākumi (65 tematiski pasākumi un aktivitātes, 77 izstādes), uzsākta trīs jaunu projektu veiksmīga īstenošana. Bibliotēka sadarbojas ar visdažādākajiem partneriem. 2015. gadā bibliotēka veiksmīgi turpināja “Kursīšu bibliotēkas lojalitātes programmu”, kuras mērķis ir veicināt iedzīvotāju interesi par savu “gaismas pili”, iesaisti bibliotēkas organizētajos pasākumos un programmās, bibliotēkas tēla veidošanā, kā arī radīt piederības izjūtu un lepnumu par savu bibliotēku. Bibliotēkai izdevies piesaistīt arī vairākus sponsorus un atbalstītājus.

Saldus pilsētas bibliotēkas Informācijas resursu attīstības un metodiskā darba nodaļas galvenā metodiķe, LBB Kurzemes nodaļas biedre Aija Pelīte: “Kursīšu pagasta bibliotēka – informācijas centrs ir kultūras iestāde, kuras aktivitātes ir saistošas, noderīgas un interesantas ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī kolēģiem citviet Latvijā. Ar bibliotēkas darbu lepojas pagasta un novada pašvaldības vadītāji, pieredzes nolūkos to apmeklē reģiona, Latvijas un arī pasaules bibliotēku pārstāvji. Mārtiņš prezentējis savas un novada bibliotēku veikumu vairākās konferencēs un semināros, iedvesmojot kolēģus darba pilnveidošanā un ideju realizēšanā. Mārtiņa darbs iedvesmo, uzmundrina un “sapurina” pat viskūtrākos, jo ir kam līdzināties un uz ko tiekties bibliotēku darbā.”

Konkursa nominācijā par izcilu sniegumu mūžizglītības pasākumu īstenošanā, kas saistīti ar iedzīvotāju izglītošanu, kompetenču paaugstināšanu, kapacitātes celšanu un iedvesmošanu, par laureāti šogad izraudzīta Pelču pagasta bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite.

Viens no Pelču pagasta bibliotēkas galvenajiem stratēģiskajiem virzieniem ir mūžizglītības piedāvājums pieaugušajiem. 2015. gadā Pelčos attīstīts mūžizglītības projekts “Spāņu valodas draugu klubs”. Šobrīd Pelču pagasta bibliotēkā spāņu valodas nodarbības notiek deviņus mēnešus gadā divreiz nedēļā. Par šo projektu interesējas ne tikai pelčenieki, bet arī ļaudis no apkārtējiem pagastiem un Kuldīgas. Nodarbības notiek bez maksas, brīvā un atraisītā gaisotnē, daudz izmantojot bibliotēkā pieejamos elektroniskos resursus – audiovizuālos un videomateriālus, mūziku, deju, tradīcijas un arī spāņu ēdienu gatavošanas meistarklases. Pateicoties Dainas aktivitātēm, šis projekts radījis interesi arī starptautiskā līmenī – Pelču bibliotēka noslēgusi sadarbības līgumu ar Viānas publisko bibliotēku Spānijā.

Pati Daina Girvaite teic: “Man ir prieks dalīties tajā, ko esmu apguvusi, un iedvesmot citus, bet vislielākais gandarījums ir redzēt prieku un ieinteresētību mūžizglītības projekta dalībnieku acīs un apziņa, ka izdevies arī viņus “inficēt” ar skaisto un interesanto spāņu kultūras pasaulē. Esmu laimīga, ka esmu bibliotekāre, jo šis darbs man sniedz iespēju izpausties un pilnveidoties – būt arī mūžizglītības pasniedzējai, kaut gan man nav universitātes grāda pedagoģijā un manas izglītotājas prasmes ir tikai reālā pieredzē gūtas, tāpēc arī sevi pieskaitu Pelču bibliotēkas mūžizglītības studentiem – mācot citus, mācos arī pati, un tas ir brīnišķīgi, patiešām novēlu šādu pieredzi jebkuram bibliotekāram.”

Kuldīgas Galvenās bibliotēkas direktora vietniece darbā ar pagastu bibliotēkām Sanita Tilgale atzīst: “Šo kursu apmeklētība un dalībnieku neatslābstošā interese ir pierādījums tam, ka arī laukos cilvēki ir izslāpuši pēc kultūras aktivitātēm, pēc kopābūšanas un uzmanības. Citviet pasaulē šādas valodas kafejnīcas nav nekas jauns, un Latvijā, iespējams, pateicoties Dainas piemēram, tiks uzsākti līdzīgi projekti, kuros ar valodas zināšanām un ne tikai tām dalīsies bibliotekāri vai lietotāji, jo Daina ir atvērta ikvienam piedāvājumam stāstīt par savām zināšanām.”

Diskusija “Lasām pa vecam, lasām pa jaunam!”

Savukārt 22. aprīlī Pašvaldību savienībā notika tiešsaistes diskusija “Lasām pa vecam, lasām pa jaunam!”, ko organizēja Latvijas Bibliotekāru biedrība sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Diskusijā tika apspriesta lasīšanas un lasīšanas prasmju nozīme indivīdu un kopienu attīstībā un lasīšanas veicināšana sabiedrībā, it īpašu bērnu un jauniešu vidū. Diskusijas gaitā tika mēģināts rast atbildes uz virkni jautājumu – kāpēc cilvēkam ir svarīgi lasīt, kāpēc būtiski ir lasīt tieši grāmatas, ko lasīšana dod pašam cilvēkam un sabiedrībai kopumā, ko par lasīšanas paradumiem liecina šābrīža situācija Latvijas grāmatnīcās un bibliotēkās, kādu nišu Latvijā ieņēmušas e–grāmatas un audiogrāmatas, vai ar to palīdzību var piesaistīt lasīšanai bērnus un jauniešus?