LPS DOMĒ – PAR IZGLĪTĪBAS REFORMAS (NE)PAREDZAMAJĀM SEKĀM

30. martā notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Domes sēde, kurā piedalījās arī Ministru prezidents Māris Kučinskis, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, labklājības ministrs Jānis Reirs un Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

“Labrīt, kolēģi! Tā es jūs uzrunāju un turpināšu uzrunāt,” sacīja kādreizējais Valmieras pilsētas mērs un vēlāk arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis, kurš labi pazīst pašvaldību “drēbi”. “Mums jāstrādā kopā – valstij un jums, lai sasniegtu to, ko visi vēlamies – daudz straujāku attīstību un lai Latvija būtu pati labākā zeme un mājvieta mums visiem, atsaucot kādreiz mājās arī tos, kas ir aizbraukuši.”

Pirms darba kārtības galvenā jautājuma izskatīšanas premjers domniekus informēja par valdības izvirzītajām prioritātēm un iecerēm. Jaunajā amatā aizvadītajās 50 dienās viņš pārliecinājies, ka vispirms jāizveido struktūra un komanda un jāvienojas par to, ko visi kopā darīs, un tad var ķerties pie darba. Ministru kabineta vadītājs atzina, ka agrākās valdības daudz “grēkojušas”, strādājot resoriski, tāpēc Latvijas “kuģis” vien dreifē un katrs ķepurojas, kā var. M. Kučinska ieskatā ir vajadzīgi lēmumi par reformām un konsekventa to īstenošana – tie ir priekšnoteikumi, lai no “dreifēšanas” iepeldētu plašākos ūdeņos.

Ministru prezidents izcēla trīs “vaļus”: ieņēmumu palielināšanu, cīņu ar ēnu ekonomiku un nodokļu sistēmas sakārtošanu, kas būs valdības pirmām kārtām risināmie uzdevumi turpmākajos trīs gados. Bet pāri visam jābūt drošībai – gan iekšējai, gan ārējai – un stabilitātei. Valdības vadītājs uzsvēra, ka Latvija virzās uz diviem procentiem budžetā aizsardzībai, tiks stiprināta valsts robeža un arī informatīvā telpa. Tāpat svarīga ir demogrāfija, kam paredzētas vairākas jaunas aktivitātes, lai to stimulētu. Trīs nosprausto prioritāšu īstenošanā Māra Kučinska uzstādījums ir tautsaimniecības attīstība un investīciju paketes piedāvājums, kurā “jāsadraudzina” gan dzelzceļš, ostas un loģistikas centri, gan jāapzina mūsu resursi, ar ko varētu ieinteresēt pasauli. Ieņēmumu gūšanā rezerves viņš saredz ēnu ekonomikas apkarošanā, likvidējot tā saucamās aplokšņu algas un PVN “atmazgāšanas” shēmas, kā arī padarot saprotamāku budžeta izdevumu pusi un atrodot “spraugas”, kur iekasētā nauda aiziet garām. Šobrīd notiek inventarizācija nodokļu sistēmā, un Ministru prezidents pašvaldību vadītājiem pauda, ka pagaidām nodokļu palielināšana nav plānota. Viņš arī atgādināja, ka koalīcija ir nolēmusi šogad nemainīt nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, tādējādi novēršot sociālo problēmu pieaugumu valstī.

“Mūs gaida divas lielas reformas: viena – veselības un otra – izglītības jomā,” sacīja Māris Kučinskis. Raksturojot pirmo, viņš atzīmēja, ka jau nākamgad Latvijā jāievieš veselības apdrošināšanas sistēma. Savukārt pārmaiņas izglītības nozarē būs iespējamas vien tad, ja Izglītības un zinātnes ministrija tās veiks kopā ar Satiksmes, Labklājības un citām ministrijām un arī pašvaldībām. “Skolu tīkls – gribam vai negribam, bet ir jāoptimizē. Mēs nevaram atļauties, ka uz vienu skolotāju ir trīs skolēni – šāda situācija ir aptuveni simts Latvijas skolās, tāpēc no izglītības iestāžu optimizācijas neizbēgt. Varam vienoties par veidiem, kā to labāk izdarīt, taču jebkurā gadījumā šim procesam ir jābūt.” M. Kučinskis solīja, ka vairāku nozaru ministri sadarbosies, lai risinātu ar skolu slēgšanu radušās problēmas. Tā, piemēram, izglītības ministrs jau vienojies ar labklājības ministru, ka tiem skolotājiem, kuri pirmspensijas vecumā zaudēs darbu, būs iespēja līdz pensijas vecuma sasniegšanai saņemt pabalstu. Tāpat paredzēts atbalsts pārkvalificēšanās gadījumā.

Jautājumu un atbilžu sadaļā Balvu novada pašvaldības vadītājs Andris Kazinovskis ieteica naudu budžeta papildināšanai meklēt centralizācijas, ierēdņu un birokrātijas mazināšanā, kā arī jautāja par pašvaldību avīzītēm. Māris Kučinskis apgalvoja, ka pašvaldību avīzes viņš aizstāvēs, ierēdniecību nemēdzot lamāt un esot tur arī daudz spēcīgu kadru, bet pret birokrātiju gatavas receptes viņam pagaidām neesot – atliekot vien strādāt, lai to mazinātu.

Ilggadējais Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs ieteica valdībai pamainīt prioritātes un pirmajā vietā likt demogrāfiju, jo tautu nedrīkstot laist mazumā: “Ja politiķi nezina, pajautājiet sievietēm, kas traucē! Viņas dos atbildi, un tam tad viss jāpakārto.” M. Kučinska atbilde bija divos mērogos skatāma – ģimenē ir jābūt drošai aizmugurei – stabilam vīram, valstī – ekonomikai un darbam.

Carnikavas novada pašvaldības vadītāja Daiga Jurēvica jautāja, vai paredzētas kādas izmaiņas likumā par pašvaldībām un ierobežojumi kandidēt, kā arī uzsvēra Pierīgai aktuālo problēmu par nodokļiem un kadastrālo vērtību piemērošanu tirgus vērtībām. Sekoja atbilde: attiecībā uz vēlēšanām nekas netiek mainīts; uz otro jautājumu: plānotās izmaiņas pagaidām uz gadu “iesaldētas”.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks uzskata, ka ir vajadzīga deregulācija jeb procedūru vienkāršošana un nejēdzību izskaušana, kaut vai zemes lietās. Valdības vadītājs Māris Kučinskis solīja to ņemt vērā un apliecināja, ka Ministru kabinets strādās kā saimnieciska komanda, nešķirojot pa partijām, un aicināja visus sadarboties.

Arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, uzrunājot pašvaldību vadītājus, uzsvēra, ka ministrija viena pati nevar atrisināt visas problēmas un pašvaldības ir nozīmīgs sadarbības un dialoga partneris, kā arī ir jābūt sadarbībai gan starp ministrijām, gan starp pašvaldībām. “Resursi sekmīgām pārmaiņām izglītības sistēmā nav tikai papildu finanšu injekcijas. Tikpat liela nozīme ir kritēriju kopumam, kas dod skaidru un vienotu rīcības modeli ikvienai pašvaldībai mūsdienu prasībām atbilstošas izglītības sistēmas attīstībai,” sacīja K. Šadurskis.

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo reformas izglītības sistēmā saskaņā ar 12. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas izstrādāto un Saeimā 2015. gada 17. decembrī pieņemto lēmumu “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un risinātu ar izglītojamo telpisko mobilitāti (izglītības iestādes fizisku pieejamību) saistītās problēmas”, deklarāciju par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, valdības Rīcības plānā iekļautajiem uzdevumiem un citiem politikas plānošanas dokumentiem.

Viena no valdības iecerēm paredz samazināt skolu un tajās strādājošo skolotāju skaitu, lai būtu lielākas iespējas celt atalgojumu izglītības sistēmā palikušajiem pedagogiem. K. Šadurskis apgalvoja, ka reforma izglītības iestādēs sāksies šāgada 1. septembrī. Izglītības un zinātnes ministrija sagatavos MK noteikumus un izvirzīs rekomendējošus nosacījumus par minimālo skolēnu skaitu skolās un ieteiks reorganizēt izglītības iestādes, kurās 7.–9. klašu grupā mācās mazāk nekā 21 audzēknis. Tiks noteikts arī minimālais skolēnu skaits katrā klasē. Skolām, kurās būs ievērota šī rekomendācija, pilnā apmērā stāsies spēkā jaunais pedagogu palielinātā finansējuma modelis, bet izglītības iestādes, kur 7.–9. klašu grupā kopumā būs mazāk par 21 skolēnu, lielāku valsts finansējumu nesaņems. Ministra vārdiem runājot, tālākā rīcība jau esot pašvaldības ziņā – vai nu skolu saglabāt un finansēt no saviem līdzekļiem (“Mazās skolas nav dzīvotājas”), vai arī veikt mācību iestāžu reorganizāciju.

Kārlis Šadurskis uzskata, ka sākumklases jācenšas saglabāt tuvu dzīvesvietai un tās var pastāvēt arī ar samērā mazu audzēkņu skaitu, taču, sākot no 7. klases, bērniem jāmācās lielākās skolās. (“7.–9. klašu skolēni būtu jāvadā uz tālākām skolām, bet no 10. klases jau varētu dzīvot skolas internātā. Ceļus labos par valsts naudu, tikai jānosaka, pa kuriem ceļiem tad bērnus vadā.”) Apvienotās klases 7.–9. klašu posmā viņš nosauca par aizpagājušo gadsimtu un norādīja, ka turpmāk apvienotās klases šajā izglītības posmā Latvijā nav pieļaujamas.

Izglītības un zinātnes ministrs tāpat kā valdības vadītājs ir pārliecināts, ka bez skolu tīkla optimizācijas neiztikt. To centīsies stimulēt ar papildu koeficientu ieviešanu tām skolām, kas būs ievērojušas IZM rekomendācijas. Mērķdotācija skolotāju algām būs atkarīga gan no skolēnu un skolotāju skaita proporcijas, gan iedzīvotāju blīvuma katrā pašvaldībā. Savukārt tiem 60–63 gadus vecajiem pedagogiem (tādu esot apmēram 160), kuri reformas rezultātā paliks bez darba, paredzēts sociālais “spilvens”, bet gados jaunākiem – Eiropas fondu atbalsts un pārkvalificēšanās iespējas.

Neapšaubāmi, skolu tīkla optimizācija ir viens no smagākajiem jautājumiem un sāpīgākajiem lēmumiem, ko pašvaldību vadītājiem diemžēl nākas pieņemt. Ar lielu cieņu atceros pirms vairākiem gadiem gan Līvānu novada domes priekšsēdētāja Andra Vaivoda, gan vairāku citu viņa kolēģu sacīto: “Kamēr mēs vadīsim novadu, visiem spēkiem mēģināsim noturēt mazās lauku skolas, jo, tās slēdzot, uzliekam melnu zīmogu visai šai apkārtnei.”

Statistika liecina par pretējo – kaut gan Izglītības un zinātnes ministrija saskaņojusi četru jaunu izglītības iestāžu dibināšanu (Ventspils novadā dibināta Zlēku pirmsskolas izglītības iestāde “Rūķītis”, Saldus novadā – Saldus vidusskola, Tukuma novadā – pirmsskolas izglītības iestāde “Lotte” un Daugavpils novadā – Laucesas pamatskola), līdz jaunā mācību gada sākumam Latvijā tiks slēgtas 17 izglītības iestādes.

2016. gadā IZM jau saskaņojusi 15 izglītības iestāžu likvidēšanu, taču viena no tām paredzēta 2017. gada augustā. Turklāt vēl pagājušajā gadā ministrija Alūksnes novadā saskaņoja Mārkalnes pamatskolas slēgšanu, savukārt Ventspils novadā – Jūrkalnes pamatskolas slēgšanu, kas notiks šovasar. Jelgavas novadā tiks likvidēta arī Elejas vidusskolas Lielplatones filiāle, to pievienojot Elejas pirmsskolas izglītības iestādei “Kamenīte”.

Tādējādi šis mācību gads būs pēdējais 17 izglītības iestādēm – jūlijā Bauskas novadā tiks likvidēta Mežotnes internātvidusskola. Vasaras vidū Gulbenes novadā likvidēs Daukstu pamatskolu, bet Ventspils novadā augustā slēgs Zlēku pamatskolu. Jūlija beigās tiks likvidēta arī Saldus 1. vidusskola un Saldus 2. vidusskola, kā arī slēgs Nīgrandes pamatskolu, to pievienojot Saldus novada pašvaldības Kalnu vidusskolai, un Nīgrandes pirmsskolas izglītības iestāde “Griezīte”, to pievienojot Nīgrandes PII “Straumīte”. Saldus 1. vidusskolas struktūrvienības Sātiņu pamatskolas izglītības programmu īstenošana līdz ar iestādes slēgšanu tiks nodota Saldus PII “Sienāzītis”. Krāslavas novadā augusta sākumā slēgs Kalniešu pamatskolu, Skaistas sākumskolu un Sauleskalna sākumskolu, bet Rēzeknes novadā augusta otrajā pusē tiks slēgta Kalnezeru Katoļu pamatskola. Augusta beigās Daugavpils novadā durvis slēgs arī Tabores pamatskola, Birznieku pamatskola un Skrudalienas pamatskola, to pievienojot Silenes pamatskolai. Šā gada sākumā jau tika slēgtas trīs izglītības iestādes.

IZM šogad arī saskaņojusi vēl 19 reorganizācijas procesus, no kuriem 14 notiks šajā gadā. Vēl pērn ministrija saskaņoja arī Burtnieku Ausekļa vidusskolas reorganizāciju, to pārveidojot par Burtnieku Ausekļa pamatskolu. Līdz ar to 2016. gadā paredzēti 15 reorganizācijas procesi, kuros kopumā iesaistītas 22 izglītības iestādes.

Kārlis Šadurskis gan rosina skolu tīkla optimizāciju skatīt saistībā ar satura reformu, kam būtu jāseko uzreiz pēc pedagogu algu reformas, turklāt tai būšot pieejams Eiropas finansējums. Ministraprāt, uz visu jāraugās no skolēna skatpunkta, lai bērnam būtu iespēja iegūt labu izglītību. Viņš arī uzskata, ka nākamajos gados varēs palielināt finansējumu visās izglītības pakāpēs, sākot no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai un zinātnei, un valsts budžeta sagatavošanas procesā aicināšot valdību atbalstīt finansējuma pieauguma grafiku pirmsskolā.

Izglītības un zinātnes ministrs vērsa uzmanību, ka, mainot pedagogu atalgojuma modeli un izstrādājot kritērijus efektīvam skolu tīklam, ikviena pašvaldība saskarsies ar pārmaiņām, kuru sekmīgai īstenošanai būs vajadzīgi gan finanšu instrumenti, gan ministriju atbalsts dažādu funkciju veikšanai. Kā piemēru viņš minēja Satiksmes ministrijas lomu mobilitātes un skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai. Tikpat nozīmīga ir arī citu ministriju un valsts institūciju koordinēta līdzdalība sekmīgam pārmaiņu procesam vispārējās izglītības līmenī.

Labklājības ministram Jānim Reiram ir skaidrs, ka viņa vadītajai Labklājības ministrijai būs jāsadarbojas ar Izglītības un zinātnes ministriju, risinot jautājumu par sociālo atbalstu pedagogiem, kuri būs zaudējuši darbu reorganizācijas rezultātā, un par pārkvalifikāciju. Bez darba palikušajiem pirmspensijas vecuma pedagogiem paredzēts nevis pabalsts, bet algas aizvietotājs. Šādam nolūkam drīkst plānot līdzekļus arī valsts budžetā, jo Eiropas Komisija paredz atkāpes no budžeta deficīta, ja tiek veiktas strukturālas reformas.

Savukārt LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, kurš dāsniem solījumiem netic, atgādināja, ka jau 2009. gadā, kad Latvijā tika slēgti vairāki desmiti skolu, valsts atbalsta pietrūka un pārmaiņu radīto smagumu “iznesa” pašvaldības un vecāki. Tāpēc par sekām, kādas var radīt valdības plānotā izglītības sistēmas reforma, viņš Domes sēdē piedāvāja prezentāciju, kas tapusi, apkopojot pašvaldību priekšlikumus.

Pašvaldību savienības vadītājs raksturoja plānoto izglītības reformu un norādīja uz būtiskākajām problēmām: izglītības sistēmas rezultāti neatbilst pieprasījumam, bet nav skaidrības par reformas virzieniem; vairākus gadus ir bijuši solījumi grozīt pedagogu atalgojuma sistēmu, taču nav skaidrs, kā un kad tas notiks; nav izpildīti iepriekšējo valdību solījumi pirmsskolas izglītības un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu finansēšanai. Tāpat trūkst nozaru un pašvaldību koordinācijas – ekonomikas attīstību plāno atrauti no izglītības, transportu un sakarus plāno atrauti no ekonomikas un izglītības, pašvaldībai un ģimenei jāmaksā par kopējo neizdarību.

Pašvaldības uzskata, ka, paredzot 7.–9. un vidusskolas klašu slēgšanu, nav novērtēts sagaidāmais efekts un vai nelielais ietaupījums, kas paredzēts pedagogu algām, kompensēs skolēnu pārvadājumu pieauguma problēmas, nepieciešamības pēc internātiem problēmas, pamatskolu pedagogu slodžu samazinājuma un citas problēmas. Tāpat valdībai nav plāna, kā, par kādu naudu un cik ilgā laikā tiks sakārtoti ceļi, pa kuriem skolēni būs jānogādā līdz tālākai skolai.

Plānojot izglītības reformu, tās autoriem vajadzētu analizēt arī paredzamo ietekmi uz mājsaimniecības izmaksām – ceļa izdevumu pieaugums, izmantojot sabiedrisko transportu; ēdināšanas izdevumu pieaugums skolēnu ģimenēm; izmaksu pieaugums, dzīvojot internātos; potenciāli arī iespējamais ģimenes lēmums pamest pašvaldības teritoriju pēc skolu slēgšanas. Tāpat būtu jāņem vērā ietekme uz skolēnu, kas nebūt nav mazsvarīga – vai nabadzības riskam pakļautie bērni spēs adaptēties lielajās klasēs; kāds būs iekļaujošās politikas iespaids uz zināšanu līmeni; kā bērns jutīsies emocionāli, dzīvojot atrauti no ģimenes skolas internātā.

Pašvaldības no valdības gaida elastīgu risinājumu iespējas. Izvērtējot sociālo un ekonomisko ietekmi, daļa pašvaldību centīsies saglabāt mazās skolas, taču esošie normatīvi liedz darbu organizēt efektīvi, tāpēc vēlams ļaut pašvaldībām piedāvāt pilotprojektu īstenošanu, kuros nebūtu obligāti jāievēro visas prasības, bet būtu orientācija uz izglītības rezultātu.

Reformas rezultātā darbu zaudējušajiem pedagogiem paredzēts atbalsts profesijas maiņai un sociālā palīdzība, taču neatbildēts ir jautājums par tiem skolotājiem, kuri pavisam darbu nezaudēs, bet kuru slodze samazināsies, ja skolā vairs nebūs vecāko klašu vai pamazām tās tiks slēgtas. Tāpat valdība atzīst, ka, palielinot skolotāju algas, jāpieaug arī bērnudārza audzinātāju atalgojumam, taču nav skaidrs, kurš – valsts vai pašvaldība – gādās par audzinātāju algošanu. Patlaban bērnudārzu darbiniekus lielākoties algo pašvaldības, valsts maksā vien par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai. Taču pašvaldības ir vienisprātis, ka algas pielikums bērnudārzu pedagogiem jāfinansē no valsts budžeta un nākotnē valstij pilnībā jāpārņem šo algu maksāšana.

Vietvaru pārstāvjus raizīgus dara arī likvidējamo skolu tālāka izmantošana un uzturēšanas izmaksas, jo noteikumi par pašvaldībām piederošo ēku izīrēšanu neatbilst realitātei – saskaņā ar tiem jāprasa tik liela īres maksa, ko neviens nav gatavs maksāt. Tāpēc daudz slēgto skolu ēku stāv tukšas. Tāpat valsts līmenī nav nodrošināts pilnvērtīgs atbalsts pašvaldību īpašumā esošajām profesionālās izglītības iestādēm.

Apspriedusi pašvaldību iesniegtos priekšlikumus un valdības pārstāvju izteiktos viedokļus jautājumā par izglītības sistēmas reformu, LPS Dome nolēma:

Rosināt valdību izstrādāt un finansēt:

ceļu un sabiedriskā transporta uzlabojumu programmu saistībā ar skolu tīkla attīstību;

skolu internātu attīstības programmu saistībā ar skolu tīkla un izglītības strukturālajām pārmaiņām;

pedagogu, kas zaudē darbu, profesijas maiņas un sociālā nodrošinājuma programmu;

valsts atbalsta programmu skolu ēku pielāgošanai jaunām funkcijām;

programmu pirmsskolas izglītības pedagoģisko darbinieku finansēšanai, paredzot jaunās atalgojuma sistēmas radītā pieauguma finansējumu uzreiz;

programmu līdzvērtīga atbalsta nodrošināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēm.

Sagatavot Domes sēdi par izglītības saturu un kvalitāti.

Domes sēdes noslēgumā tika izskatīti divi sagatavotie lēmumprojekti par Novadu apvienību un Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociāciju.

Novadu apvienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis iepazīstināja ar grozījumiem Novadu apvienības nolikumā. Tie paredz, ka Novadu apvienības valdi veido 17 pašvaldību pārstāvji – Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieks, kurš pārstāv novadus, Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) priekšsēdētājs un katra plānošanas reģiona trīs pārstāvji – novada bez pilsētām pārstāvis, novada ar pilsētām pārstāvis un reģionālā attīstības centra novada pārstāvis (bija – Novadu apvienības valde sastāv no 11 novadu pašvaldību pārstāvjiem – LPS priekšsēža vietnieks no novadiem un no katra plānošanas reģiona viens no novadiem ar pilsētām un viens no novadiem bez pilsētām). Grozījumos noteikts, ka Novadu apvienības priekšsēdētājam ir trīs vietnieki, no kuriem divus ievēl Novadu apvienības valde, un RACA priekšsēdētājs (bija – Novadu apvienības priekšsēdētājam ir divi vietnieki, kurus ievēl Novadu apvienības valde). LPS Dome, atklāti balsojot, pieņēma lēmumu “Par grozījumiem Novadu apvienības nolikumā”.

Savukārt Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) priekšsēdētājs Guntis Kalniņš ziņoja par grozījumiem LPIA nolikumā, kur būtiskākā atšķirība nosaka to, ka LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri (bija – Par LPIA dalībnieku var kļūt pašvaldības izpilddirektors un pilsētas vai pagasta pārvaldes vadītājs, kurš izpilda izpilddirektora funkcijas). Pašvaldību LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas. LPS Dome apstiprināja grozījumus Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas nolikumā.