Rīga 23°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 01. maijs 15:45
Vārda dienas: Ziedonis
Www.lps.lv
LPS Valdē
• 1. martā notika LPS Valdes sēde, kurā vienojās Pašvaldību savienības Domi sasaukt 30. martā un uz to aicināt arī Ministru prezidentu Māri Kučinski.
Lemjot par Pašvaldību savienības 27. kongresa norises vietu 20. maijā, Valdes sēdes dalībnieki uzklausīja divus piedāvājumus, kurus cēla priekšā Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja biroja vadītāja Antra Brūna un Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis. Šajā gadā LPS aicinājumam izvirzīt savu kandidatūru kongresa rīkošanai atsaucās divas pašvaldības – Alūksnes novads un Liepāja. Pēc abu pašvaldību prezentācijām LPS Valde vienprātīgi vienojās, ka šogad kongress norisināsies Liepājā, bet 2017. gadā – skaisti renovētajā Kultūras centrā Alūksnē.
Valdē arī apsprieda iespējamās sekas plānotajai izglītības sistēmas reformai, un vairāki sēdes dalībnieki izteica priekšlikumus, kam noteikti būtu jārod risinājums. Tā, piemēram, Madonas novada pašvaldības vadītājs Andrejs Ceļapīters uzsvēra prasību par bērnudārzu pedagogu atalgojuma palielināšanu, Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju atgādināja par finansējumu mūzikas un mākslas skolām, viņu papildināja Pārgaujas novada pašvaldības un Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents par Kultūras ministrijas pārtraukto finansējumu plānošanas reģioniem kultūras kartēm.
Par grozījumiem likumos “Par pašvaldībām” un Republikas pilsētu pašvaldību un novadu pašvaldību domju vēlēšanu likumā informēja LPS padomnieces juristes Kristīne Kinča un Vineta Reitere, bet LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Jana Bunkus pastāstīja par mediju politikas pamatnostādņu darba grupas aktivitātēm. Valde arī apsprieda grozījumus Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas nolikumā un nolēma tos virzīt apstiprināšanai LPS Domē.
• 5. aprīlī viena no aktuālajām tēmām LPS Valdes sēdes darba kārtībā bija jautājums par profesionālo izglītību.
LPS priekšsēža vietnieks Andris Rāviņš uzskata, ka arodizglītības skolām jāpievērš daudz lielāka uzmanība un pašvaldībām jākļūst par šo skolu īpašniekiem, šo jautājumu aktualizējot arī sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju.
LPS padomniece Ināra Dundure iepazīstināja ar statistikas datiem. Izrādās, izglītojamo skaita sadalījums vidējās izglītības pakāpē ir šāds: profesionālajā izglītībā – 38,75%, bet vispārējā izglītībā – 61,25%. Diemžēl laikā no 2010. līdz 2014. gadam iedzīvotāju skaits 15–19 gadu vecuma posmā ir sarucis par trešo daļu. Pašvaldību padotībā ir desmit profesionālās izglītības iestādes (PII), kā arī 47 pašvaldībās profesionāli orientēta virziena programmas tiek piedāvātas vispārizglītojošās skolās.
Profesionālās izglītības reforma paredzēta četros virzienos: PII tīkla optimizācija, ietverot mācību iestāžu modernizāciju; sadarbības mehānismi ar darba tirgu; profesionālās izglītības satura reforma (nozaru kvalifikāciju struktūras, darba vidē balstītas mācības, moduļveida programmas); normatīvās bāzes pilnveide (Profesionālās izglītības likuma grozījumi, jauni un pilnveidoti MK noteikumi).
Profesionālās izglītības iestāžu modernizācijai plānots Eiropas Sociālā fonda atbalsts – šogad tiks uzsākta piecu stratēģiskā atbalsta mērķu (SAM) ieviešana: 8.1.3. – profesionālās izglītības infrastruktūras modernizācija; 8.5.1. – darba vidē balstītu mācību un mācību prakšu atbalsts; 8.5.2. – profesionālās izglītības atbilstība Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai; 8.5.3. – profesionālās izglītības efektīva pārvaldība un personāla profesionālā pilnveide; 8.4.1. – nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide (pieaugušo izglītība).
SAM 8.1.3. “Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu” finansējuma saņēmēji būs profesionālās izglītības iestādes un pašvaldības, un atbalstāmās darbības – mācību iestāžu infrastruktūras, mācību kabinetu, koplietošanas telpu, tajā skaitā sporta un dienesta viesnīcu infrastruktūras izveide un sakārtošana, teritorijas labiekārtošana, mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegāde. Plānots, ka MK noteikumus apstiprinās maijā un septembrī tiks līdz līgumu slēgšanai.
Pašvaldības neapmierina valsts nevienādā attieksme pret dažādu īpašnieku profesionālo skolu finansējumu. Diskusiju rezultātā Valde vienojās prasīt Izglītības un zinātnes ministrijai valsts budžeta finansējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanai līdz 2016. gada beigām, kā arī nodrošināt līdzvērtīgu finansējumu valsts un pašvaldību profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu stipendijām.
Sēdes turpinājumā tika apspriesti LPS 27. kongresa dokumentu projekti, ar ko iepazīstināja LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis. Savukārt LPS priekšsēža vietnieks Gints Kaminskis informēja par LPS statūtu grozījumu projekta izstrādes darba grupas veidošanas principiem un Reģionālo attīstības centru apvienības priekšlikumiem, ko lemts apspriest nākamajā Valdes sēdē.
LPS komitejās
Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejā
• 26. aprīlī Finanšu un ekonomikas komitejā tika apspriesti divi jautājumi: par Valsts zemes dienesta (VZD) izstrādāto kadastrālo vērtību bāzi 2018.–2019. gadam un tās ietekmi uz nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem un par elektroniskajām procedūrām un strukturētajiem datiem zemesgrāmatās.
VZD jau martā sagatavoja noteikumu projektu par kadastrālo vērtību bāzi 2017.–2018. gadam, taču, ņemot vērā, ka jaunajiem mājokļiem (gan daudzfunkcionālajām ēkām, kas būvētas pēc 2000. gada, gan savrupmājām teritorijās ar intensīvu attīstību) kadastrālās vērtības tika noteiktas atbilstoši tirgus situācijai, projekts noteiktām nekustamo īpašumu grupām paredzēja būtisku kadastrālo vērtību un līdz ar to arī NĪN pieaugumu. Lai rastu risinājumu šai situācijai, valdība 19. aprīlī atbalstīja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz 2016. gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību bāzi piemērot arī 2017. gada kadastrālo vērtību aprēķinam. Vienlaikus Finanšu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, LPS, pieaicinot kompetentās institūcijas, tika uzdots izstrādāt un līdz 2016. gada 31. decembrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu, ņemot vērā nekustamā īpašuma nodokļa bāzes – kadastrālo vērtību – straujo pieaugumu un nepieciešamību nodrošināt budžeta ieņēmumus. VZD kadastrālo vērtību bāzi, kas izstrādāta 2017.–2018. gadam, plāno piemērot 2018.–2019. gadā.
VZD ģenerāldirektore Elita Baklāne–Ansberga informēja par būtiskākajām izmaiņām jaunajā kadastrālo vērtību piedāvājumā, kā arī par VZD priekšlikumiem NĪN politikas izmaiņām. Informācija par plānotajām izmaiņām kadastrālo vērtību bāzē pieejama vietnē: www.kadastralavertiba.lv.
Savukārt Tiesu iestāžu informācijas sistēmas nodaļas vadītāja Līga Lapiņa pastāstīja par Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas projekta gaitā veiktajiem uzlabojumiem: elektronisko arhīva sistēmu, strukturēto informāciju, elektronisko dokumentu iesniegšanu un apstrādi, vienkāršotām procedūrām, monitoringa servisa pakalpojumu u.c.
Komitejas sēdes ieraksts un sēdē rādītās prezentācijas pieejamas LPS mājaslapas sadaļā “Semināri un video”: www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3085–lps–finansu–un–ekonomikas–komitejas–sede–2016–gada–26–aprili.
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā
• 8. martā Koknesē notika Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas izbraukuma sēde, kas bija veltīta publisko ūdeņu apsaimniekošanai un uzraudzībai pašvaldībās. Sanāksmi atklāja komitejas priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
Ar savu pieredzi un pašvaldības ieguvumiem, apsaimniekojot publiskos ūdeņus, dalījās biedrības “Sabiedriskā vides pārvalde DURBE” valdes priekšsēdētāja Santa Brāle, Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “ALJA” direktors Māris Lietuvietis un Ogres novada Krapes pagasta pārvaldes vadītāja Inese Sandore. Uzaicinātie eksperti Andris un Loreta Urtāni pastāstīja par šobrīd Latvijā izmantotajiem ūdeņu apsaimniekošanas paņēmieniem un to, kā izmantot ezerus un to resursus pašvaldībā, lai visu intereses būtu apmierinātas. Savukārt pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa un Zivju resursu pētniecības departamenta nodaļas vadītāja Ruta Medne pastāstīja par pētījumiem un nozvejas zivsaimniecību.
Pēc spraigām diskusijām komiteja nolēma: LPS sarunās ar VARAM, Zemkopības un Tieslietu ministriju turpināt risināt jautājumus par normatīvo aktu izmaiņām un to saskaņošanu savā starpā; sarunās ar Iekšlietu ministriju aktualizēt jautājumu par pašvaldību pieeju Sodu reģistram; organizēt apmācības pašvaldībām par diskusijā skartajām tēmām (sarunas ar VARAM un Zemkopības ministriju par normatīvo aktu izmaiņām un programmas izveide Latvijas Pašvaldību mācību centrā); LPS un iesaistītajām pusēm popularizēt pozitīvo pieredzi Latvijā un ārvalstīs un pašvaldību ieguvumus; strādāt pie resursu izpētes un plāniem, apmācīt speciālistus un veikt uzraudzību.
LPS pateicas visiem par dalību, ekspertiem – par vērtīgo informāciju un Kokneses pašvaldībai – par viesmīlīgo uzņemšanu!
• 12. aprīlī LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē tika izskatīti Reģionālās attīstības koordinācijas padomē martā un 8. aprīlī pieņemtie lēmumi par finansējuma apjomu un rezultatīvajiem rādītājiem pašvaldībām divu stratēģiskā atbalsta mērķu ietvaros – SAM 3.3.1. “Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām” un SAM 5.6.2. “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām”, par ko ziņoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.
Komiteja nolēma atbalstīt Latvijas Novadu apvienības valdes priekšlikumu par to, ka VARAM jāsagatavo lēmums par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu 27 miljonu eiro apmērā trešās kārtas projektiem darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” SAM 3.3.1. nepiešķirtajiem projektu ideju konceptiem un šis lēmums jāiekļauj Ministru kabineta rīkojuma projektā par trešās kārtas projektu iesniegumu atlases kārtas finansējuma apjomu un rezultatīvajiem rādītājiem visās pašvaldībās, kuru ideju koncepti atbilst priekšatlases vērtēšanas kritērijiem.
Komitejas darba kārtības otrais jautājums bija par Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumu Nr. 598 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā” grozījumiem, ar ko iepazīstināja Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Inese Pastare.
Komiteja nolēma lūgt Zemkopības ministrijai precizēt šo MK noteikumu normas un atšķirīgo saskaņā ar Publiskā iepirkuma likuma un ES regulas normām un nosūtīt skaidrojumu pašvaldībām (LPS).
VARAM Investīciju politikas departamenta direktora vietnieks klimata, valsts budžeta un vides investīciju jautājumos Valdis Līkosts iepazīstināja ar SAM 5.4.1. “Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas” plānotajām aktivitātēm un kritērijiem projektu atlasē.
5.4.1.1. pasākums “Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija Natura 2000 teritorijās” paredz attīstīt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plānos paredzēto tūrisma infrastruktūru, lai mazinātu augsnes eroziju un eitrofo piesārņojumu, optimizētu apmeklētāju plūsmu un padarītu teritoriju pieejamāku. Konkursu šajā aktivitātē paredzēts izsludināt augustā, un projektus varēs iesniegt gan pašvaldības, gan to izveidotās iestādes, kā arī iespējams veidot partnerības.
Projekta attiecināmajās izmaksās varēs iekļaut būvniecības ieceres dokumentācijas un būvprojekta sagatavošanas un ar to saistītās būvekspertīzes izmaksas, infrastruktūras būvniecības un būvuzraudzības izmaksas, informācijas stendu, apmeklētāju skaitītāju, norāžu un zīmju (arī veselības maršrutu vajadzībām) izgatavošanas, transportēšanas un uzstādīšanas izmaksas, publicitātes pasākumu un projekta vadības izmaksas. Paredzētais ERAF finansējuma apjoms vienam projektam ir līdz 500 000 eiro.
Noslēdzošais jautājums sanāksmes darba kārtībā bija par derīgo izrakteņu ieguves vietu (karjeru) rekultivāciju, par ko pastāstīja Tukuma novada domes Teritoriālās attīstības komitejas priekšsēdētājs Indulis Zariņš. Šo jautājumu komiteja nolēma virzīt izskatīšanai sarunās ar VARAM un Zemkopības ministriju.
Tikmēr kādam var noderēt tukumnieku pieredze – viņi izveidojuši karjeru rekultivācijas fondu, kas ir izstrādātāju saistību nodrošinājums. Lai uzņēmējs saņemtu atļauju, viņam pie dokumentu iesniegšanas jānorāda rekultivācijas veids, izmaksu aprēķins šodienas cenās un izpildes tehnoloģija. Pašvaldība piedāvā noslēgt sadarbības līgumu, kurā paredzēti atskaitījumi fondā par katru iegūto kubikmetru. Ieguldījums tiek izmaksāts pēc rekultivācijas veikšanas, turklāt izstrādātājiem, kas noslēdz sadarbības līgumu, piemēro nekustamā īpašuma nodokļa atlaides.
Veselības un sociālo jautājumu komitejā
• 15. martā Veselības un sociālās komitejas dalībnieki komitejas vadītāja Aivara Lācarus vadībā vienojās par tēmām LPS sarunās ar Labklājības un Veselības ministriju, bet pēc tam ķērās pie ļoti smaga jautājuma – deinstitucionalizācijas jeb īsāk – DI.
Aktuālo informāciju par šā procesa gaitu sniedza Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Kristīne Lasmane. Viņa atzīmēja, ka nodomu protokolus par iesaistīšanos DI projektos noslēgušas 110 pašvaldības, bet sadarbības līgumus (uz 14.03.2016.) – 50 pašvaldības, kā arī akcentēja šāgada uzdevumus. Tie ir: sadarbības līgumu noslēgšana ar visām pašvaldībām, kas vēlas iesaistīties DI īstenošanā; pašvaldību sociālo darbinieku apmācības atbalsta intensitātes skalas lietošanā; DI projekta mērķa grupas personu atlase un plānoto individuālo vajadzību izvērtējumu veikšana un atbalsta plānu izstrāde; piecu plānošanas reģionu DI plānu, tajā skaitā bērnu aprūpes iestāžu un vismaz trīs VSAC filiāļu reorganizācijas plānu izstrāde; komunikācijas stratēģijas ieviešana sabiedrības attieksmes maiņai pret DI mērķa grupām; ERAF ieguldīšanas noteikumu izstrāde DI nepieciešamās infrastruktūras attīstībai.
• Arī 12. aprīlī komitejas darba kārtībā iekļautie jautājumi nebūt nebija vieglāki – gan ar veselības jomu saistītie: finansējums (kvotas) reģionālajām slimnīcām, slimnīcas kā sociālie uzņēmumi un rezidentu piesaiste reģioniem un valsts un pašvaldību institūcijām, gan izvērtējot Valsts kontroles ziņojumu par asistenta pakalpojuma lietderību pašvaldībās.
Uzklausījusi arī Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvjus, komiteja nolēma vērsties pie Valsts prezidenta un Ministru prezidenta par finansējuma samazinājuma ietekmi uz iedzīvotāju veselību reģionos un reģionālo slimnīcu situāciju, jo daļai reģionālo slimnīcu 2016. gadā ir plānots samazināt finansējumu, to novirzot valsts slimnīcām Rīgā. Tāpat komitejas dalībnieki aktualizēja jautājumu par ārstu piesaisti valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm, it īpaši reģionos. Speciālisti norādījuši, ka jāveic algu indeksācija, nosakot īpaši atbalstāmās teritorijas, un speciālistu sagatavošanai un sadalījumam jābūt saistītam ar ārstniecības iestāžu pieprasījumu.
Ar Valsts kontroles (VK) lietderības revīziju pašvaldībās iepazīstināja LPS padomniece Ilze Rudzīte. Šīs revīzijas laikā VK darbinieki centušies noskaidrot, vai personām ar invaliditāti paredzētais asistenta pakalpojums nodrošina tā izveidošanas mērķu sasniegšanu, un atzīst, ka pakalpojuma nepieciešamība ir noteikta bez atbilstoša izvērtējuma; izvirzītie mērķi “mazināt invalīdu sociālās atstumtības risku” un “veicināt personu integrāciju sabiedrībā” ir deklaratīvi, bet mērķis “atslogot personu ar invaliditāti ģimenes locekļus” netiek sasniegts. Tāpēc Valsts kontroles piedāvātais risinājums paredz asistenta pakalpojumu nodrošināt viena pakalpojuma – asistenta pakalpojuma pašvaldībā – ietvaros, pilnveidojot tā nepieciešamības noteikšanu, pakalpojumu nodrošinot ar profesionālu dienestu starpniecību un pieļaujot ģimenes locekļu iesaisti asistenta pakalpojuma nodrošināšanā tikai īpašos gadījumos.
Izglītības un kultūras jautājumu komitejā
• 15. martā Izglītības un kultūras komitejas sēdē tika skatīti trīs jautājumi: par Latviešu valodas aģentūras (LVA) atbalstu pedagogiem darbā ar patvēruma meklētājiem, imigrantiem un reemigrantiem pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs; par aktīvo nodarbinātības pasākumu “Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs”; pašvaldību sadarbība ar jaunatnes organizācijām “Latvijas mazpulki” un “Latvijas skauti un gaidas”.
Pirmo jautājumu prezentēja LVA direktora vietniece Dace Dalbiņa un Izglītības daļas galvenā metodiķe Vineta Vaivade, kuras pastāstīja, ka patvēruma meklētājiem latviešu valodas apguvei izstrādāti un pieejami dažādi apmācību resursi. Tāpat izstrādātas latviešu valodas apguves un integrācijas programmas 1.–3. klasei, 4.–6. klasei, 7.–9. klasei un jauniešiem un daudzfunkcionāls didaktiskais izdales materiāls sākotnējai valodas apguvei bērniem vecumā no sešiem līdz deviņiem gadiem. Daudzi metodiskie materiāli izstrādāti tieši pedagogiem. Daži materiāli palīdz ne tikai apgūt latviešu valodu, bet arī iegūt zināšanas par Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju, kultūru un tradīcijām, piemēram, spēle “Latvija laikā un telpā” sniedz plašu ieskatu mūsu valsts pilsētās. LVA organizē arī pedagogu tālākizglītību, kursus un informatīvos seminārus.
Informāciju par mācību un metodiskajiem materiāliem un tālākizglītību var iegūt LVA interneta vietnē: www.valoda.lv. Mācību resursi pieejami gan digitālā formā, gan nopērkami Latviešu valodas aģentūrā Rīgā, Lāčplēša ielā 35 – 5.
Ar nodarbinātības pasākumiem personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālajās vai profesionālās izglītības iestādēs, iepazīstināja Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas eksperte Kristīne Škorņika. Šajā pasākumā plānots iesaistīt 4128 skolēnus, un tam paredzētais finansējums ir 844 506 eiro. Skolēni šim pasākumam var pieteikties no 2. maija līdz 16. augustam. Informācija par pakalpojumiem un dokumenti pieejami mājaslapā: www.nva.gov.lv.
Komitejas sēdē piedalījās arī trīs jauniešu organizāciju vadītājas – Mazpulku padomes priekšsēdētāja Randa Medne un priekšsēdētājas vietniece Ilze Kļava un “Latvijas skautu un gaidu” Centrālās organizācijas valdes priekšsēdētāja Agnija Jansone, lai apspriestu pašvaldību sadarbību ar jaunatnes organizācijām “Latvijas mazpulki” un “Latvijas skauti un gaidas”. I. Kļava aicināja pašvaldības atbalstīt jauniešu iniciatīvas, jo sevišķi lauku apvidos šo organizāciju darbībā var apvienot gan projektu pieteikšanas un īstenošanas prasmju apgūšanu, gan fiziskās nodarbības un sacensības, kā arī reāli nodarboties ar vairākām zemkopības nozarēm.
• 27. aprīlī Izglītības un kultūras komitejas sēdē piedalījās arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Evija Papule, kā arī IZM biroja vadītājs Andis Geižāns.
Ministrs pašvaldību vadītājus, viņu vietniekus un pašvaldību pārstāvjus iepazīstināja ar pedagogu atalgojuma modeli, pedagogu atalgojuma paaugstināšanai pieejamo finansējumu 2016. gada četriem mēnešiem un turpmākajiem gadiem, kā arī ar Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri par pirmsskolas pedagogu atalgojumu. Saistībā ar pedagogu atalgojuma modeli pašvaldības atbilstoši grafikam individuāli tiksies ar Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniekiem, lai kopīgi aprēķinātu finanšu resursus katras pašvaldības skolām, kas būs pieejami pedagogu atalgojumam, kā arī identificētu riskus saistībā ar jauno atalgojuma modeli. Lai racionāli izlietotu finansējuma daļu, kas tiek novirzīta atbalsta personāla finansēšanai skolām, pašvaldības rosināja atļaut finansējumu sadalīt pašām pašvaldībām. Sakarā ar jauno pedagogu atalgojuma modeli IZM plāno izstrādāt Ministru kabineta noteikumu grozījumus līdz 31. maijam.
Asa diskusija izvērtās par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma paaugstināšanu, jo ministrijas iecere ir atteikties turpmāk finansēt skolēnu brīvpusdienas skolēniem līdz 4. klasei no valsts budžeta. Šo finansējumu paredzēts novirzīt bērnudārzu audzinātāju algu pieauguma kompensācijai. Pašvaldībām tas nav pieņemami. Tāpēc pašvaldības lūdza Izglītības un zinātnes ministriju apkopot datus par katru pašvaldību, kādi finanšu resursi tiek novirzīti skolēnu ēdināšanai un cik papildus nepieciešams finansējums, lai paaugstinātu pedagogu atalgojumu pirmsskolas izglītības iestādēs atbilstoši pedagogu atalgojuma modelī plānotajam līmenim. Pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka pedagogu atalgojuma modelim ir jābūt ilgtspējīgam arī attiecībā uz bērnudārzu pedagogu atalgojumu. Lēmums par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma paaugstināšanas kārtību pašvaldībām un ministrijai ir jāpieņem līdz 30. jūnijam.
Tehnisko problēmu komitejā
• 23. martā komitejas darba kārtības pirmais jautājums bija par Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu, LPS pozīciju šā likuma 3. lasījumam, civilās aizsardzības sadarbības teritorijām, pašvaldību kompetenci civilās aizsardzības plānu izstrādē un pašvaldību un ministriju kompetenču iedalījumu.
LPS padomnieks Aino Salmiņš iepazīstināja ar pašvaldību viedokli par likumprojektu “Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likums” pēc otrā lasījuma un uzsvēra, ka konceptuāli ir panākta vienošanās par pašvaldību kompetenci civilās aizsardzības (CA) jomā, taču joprojām risku plānošana un izvērtēšana netiek atdalīta no reaģēšanas pasākumiem; likumprojektā ir definēti vismaz septiņi koordinācijas līmeņi, bet trūkst precīzi definētas valsts institūciju un VUGD atbildības, vadoties no definēta riska vai apdraudējuma līmeņa; tiek pieļauta fukciju dublēšanās; nav noteikts finansējuma avots pašvaldību civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanai.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Baltmanis iepazīstināja ar iespējamo civilās aizsardzības sadarbības teritoriju izveidošanas principiem, pašvaldību uzdevumiem katastrofu pārvaldības koordinēšanā un pamatprincipiem sadarbības teritoriju CA plānu izstrādē. CA plānos pašvaldībām būs jānorāda: informācija par novērtētajiem riskiem (ēku un būvju sabrukšana, avārijas siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu un kanalizācijas sistēmās); preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi; informācija par evakuāciju no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, kā arī šo iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu un sociālo aprūpi.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Dimitrijs Trofimovs norādīja uz likumprojektā panāktajiem vienošanās pamatprincipiem ar LPS, kas paredz, ka pašvaldībām savā atbildībā nebūs jāuzņemas papildu funkcijas, bet tikai tie pasākumi, kas saistīti ar pašvaldību autonomo funkciju veikšanu – atbildība par savā teritorijā esošo ēku un būvju sabrukšanas riskiem un avārijām siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu un kanalizācijas sistēmās. Panākta vienošanās, ka VUGD plānā nominētā valsts persona būs CA komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
Komiteja nolēma atbalstīt šādus likumprojektā iestrādātos pamatprincipus: pašvaldību kompetence katastrofu pārvaldībā nedrīkst pārsniegt likumā “Par pašvaldībām” definēto autonomo funkciju apjomu, izslēdzama vai precizējama atbildība par ēku un būvju drošuma izvērtēšanu; CA sadarbības teritoriju izveidošana.
Izskatot darba kārtības otro jautājumu, informāciju par skolēnu pārvādājumiem sniedza VSIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Viņš informēja, ka sabiedriskā transporta zaudējumu kompensēšanai valsts šogad piešķīrusi vairāk nekā 77 miljonus eiro, un norādīja, ka tikai nepilni 3% no maršruta tīkla apjoma ieņēmumiem nosedz biļetes, vidējais valsts atbalsts ir 65%, starppilsētu maršrutos – 50–55%. Pašvaldībām, organizējot skolēnu pārvadājumus, ir šādas iespējas: pašpārvadājumu organizēšana; līgumi ar pārvadātāju; piedalīšanās līdzfinansējumā sabiedriskā maršruta tīklā. Skolēnu pārvadājumus veic 101 pašvaldība, maršrutu apjoms ir līdzīgs gan starppilsētu – 1096, gan skolēnu pārvadājumiem – 964. K. Godiņš atzīmēja galvenos uzdevumus, ko veiks ATD skolēnu maršrutu integrēšanā šogad: apzināt visus pašvaldību organizēto skolēnu pārvadājumu maršrutus, pieturvietas, reisu izpildes laikus; salīdzināt iegūtos datus ar reģionālajiem maršrutiem, reisu izpildes laikiem un pieturvietām; līdz vasarai aktīvi organizēt tikšanās ar pašvaldībām, kur skolēnu pārvadājumi pārklājas ar sabiedrisko transportu, lai spriestu par iespēju tos apvienot; izvērtēt iespējas maršrutā ieviest papildu pieturvietas, izmainīt sabiedriskā transporta kursēšanas grafiku utt., lai pielāgotu to skolēnu vajadzībām; vasarā sniegt priekšlikumus izvērtēšanai Sabiedriskā transporta padomē; līdz septembrim pārņemt tos skolēnu maršrutus, kas pārklājas ar reģionālajiem maršrutiem (kur tas iespējams). Tiek strādāts pie abonementa biļešu ieviešanas, šādu procedūru izmanto jau pieci pārvadātāji.
Zemgales plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta un autoceļu attīstības nodaļas maršrutu tīkla plānotāja Dana Švēdere sniedza informāciju par Zemgales reģiona pieredzi, kur skolēnu pārvadājumus organizē 17 novadu pašvaldības (no 20), kopā tiek izpildīti 174 maršruti ar 315 reisiem, dienā uz/no skolas pārvadā 4079 skolēnus, kas ir 23% no kopskaita, gadā viena skolēna nogādāšanai uz skolu tiek nobraukti 297,6 km jeb 1,74 km dienā; skolēnu nokļūšanai uz skolu 2015./2016. mācību gadā provizoriski tiks nobraukti 1 214 044 km. Pārvadājumos iesaistīti 67 (no 95) pašvaldību autobusiem, no kuriem 25 autobusi iegādāti Šveices projekta vai Sociālās drošības programmas ietvaros. Speciāliste atzīmēja, ka ir vairākas pagastu teritorijas, kur sabiedriskais transports nekursē. Secinājumi: maršrutu savstarpējā salāgošana ir veicama, nenosakot būtiskus grozījumus maršrutu tīklā; pieļaujot skolēnu autobusos tādu pasažieru pārvadāšanu, kas nav skolas vecumā, maršrutu tīkla autobusi nebrauktu “tukšos galus”, bet braukšanas laiks tajos saīsinātos, samazinātos arī braukšanas cena autobusā, šāda sistēma nodrošinātu sabiedrisko transportu lielākam skaitam iedzīvotāju un maršrutu tīkla autobuss tiktu pielāgots labāk darba laikam; nepieciešama skolēnu un regulāro maršrutu analīze; skolēnu pārvadājumiem maršrutu autobusos vajadzētu izmantot bezskaidras naudas līdzekļus (e–kartes, mēnešbiļetes); jāizvērtē sabiedriskā transporta pieturvietu izvietojums pie mācību iestādēm.
Komiteja atzīmēja, ka jābūt pilnīgai skaidrībai par skolu reformu, pretējā gadījumā izveidot loģisku skolēnu pārvadājumu politiku nav iespējams. Pastāvot konkurencei par katru skolēna piesaisti konkrētai skolai, skolēnu pārvadājumi ne vienmēr notiek samērīgi, ir problēmas ar pirmsskolas vecuma bērnu pārvadājumiem, nepieciešams “legalizēt” pārvadājumus, kur regulārie pasažieru pārvadājumi netiek nodrošināti. Tāpēc komiteja nolēma sarunās ar Satiksmes ministriju, risinot skolēnu pārvadājumu jautājumu, definēt šādas problēmas: principi un finanšu apjoms pašvaldību līdzmaksājumiem, valsts atbalstam, atverot jaunus maršrutus; definēt minimālo attālumu skolēnam līdz skolai, kur nepieciešami regulārie vai speciālie sabiedriskie pārvadājumi; principi, kā nodrošināma iedzīvotāju pārvietošana, kur nekursē sabiedriskais transports, izskatīt iespējas ieviest Vidzemes plānošanas reģiona pilotprojektu “Transports pēc pieprasījuma”.
Informātikas jautājumu apakškomitejā
• 20. aprīlī notika LPS Tehnisko problēmu komitejas Informātikas jautājumu apakškomitejas sēde, kurā sprieda par ĢIS pašvaldībās, ģeoportālu, datu apmaiņu ar valsts reģistriem un pašvaldību vajadzībām un pieredzi.
Tā bija diskusija, kurā kopā ar pašvaldību pārstāvjiem piedalījās arī Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras vadība, Valsts zemes dienesta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārstāvji. Galvenā apspriežamā problēma – dati, kas pašvaldībām nepieciešami to funkciju veikšanai un atbilstoši normatīviem pašvaldībām ir pieejami bez maksas un arī jābūt pieejamiem bez maksas neatkarīgi no to saņemšanas veida (pieslēgums datubāzei, FTP, WEB servisi).
Komitejas dalībnieki analizēja VARAM vēstuli Latvijas Pašvaldību savienībai par elektronisko datu apmaiņu pirmpirkuma tiesību izmantošanā un citos procesos, kurā lūgts LPS un pašvaldības sniegt izvērtējumu par to, vai pašvaldības uzskata par lietderīgu uzlabot un elektronizēt jau esošo nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu, likvidējot izziņu (atļauju) sniegšanu klātienē un nodrošinot nepastarpinātu lēmuma nodošanu Zemesgrāmatai, tajā skaitā par atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības vai šo tiesību izmantošanu, atļaujas iegādāties lauksaimniecībā izmantojamās zemes, atļaujas ārvalstniekiem iegādāties īpašumu konkrētā pašvaldībā, kā arī izteikt priekšlikumus par citiem iespējamiem veidiem (alternatīvām), lai mazinātu administratīvo slogu pašvaldībām un privātpersonām – nekustamā īpašuma pircējiem pašvaldībās.
Novadu apvienībā
• 5. aprīlī Novadu apvienības valde skatīja priekšlikumus par VARAM sagatavoto darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas par ieguldījumiem uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā pašvaldībās, kuras nav nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centru pašvaldība, ideju konceptu vērtējumu un iespējām saņemt finansējumu. Sēdē piedalījās VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits un viņa kolēģi no ministrijas.
Gandrīz visi iesniegtie projekti izceļas ar nevainojamu kvalitāti un atbilstību izvirzītajiem kritērijiem, taču nepietiekamā finansējuma dēļ samērā daudzi palikuši zem svītras. Tas, protams, neapmierina vairākas pašvaldības, tādēļ vienprātīgi tika atbalstīts priekšlikums prasīt Koordinācijas padomei meklēt papildu finansējumu. Novadu apvienības valde vienojās arī rakstīt vēstuli Ministru kabinetam par šo situāciju un aicināt valdību pildīt Saeimā apstiprināto valdības deklarāciju, kuras sadaļā “Tautsaimniecības stiprināšana” noteikts: “Būtiski palielināsim pašvaldību lomu un atbildību investīciju piesaistē, cieši sadarbojoties ar procesā iesaistītajām valsts institūcijām un uzņēmējiem, vienlaikus paplašinot pašvaldību iespējas izmantot dažādus instrumentus uzņēmējdarbības veicināšanai.”
Vizītes un tikšanās
• Azerbaidžānas parlamenta deputātu un pašvaldību delegācija Latvijā
Lai veicinātu pieredzes apmaiņu un sadarbību valsts un pašvaldību līmenī, pēc Latvijas Pašvaldību savienības ielūguma no 8. līdz 11. martam Latvijā viesojās Azerbaidžānas parlamenta Reģionu komisijas deputātu un pašvaldību delegācija.
Vizītes laikā Azerbaidžānas pārstāvji apmeklēja Saeimu, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī pašvaldības, ar kurām Azerbaidžānas pašvaldības veido sadarbību dažādās jomās abu tautu sapratnes un cieņas garā.
9. martā delegācija viesojās Pašvaldību savienībā, kur tikās ar LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini un ģenerālsekretāri Mudīti Priedi. LPS priekšsēdis ciemiņiem prezentēja Latvijas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu un atbildēja uz daudziem Azerbaidžānas kolēģu jautājumiem.
• LPS priekšsēža tikšanās ar Gruzijas vēstnieku Latvijā
29. martā LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis tikās ar Gruzijas vēstnieku Latvijā Teimurazu Džandžaliju, lai pārrunātu Latvijas un Gruzijas pašvaldību sadarbību veicināšanu, kā arī šāgada pasākumu plānu, tajā skaitā Latvijas pašvaldību un uzņēmēju vizītes Imeretijas reģionā.
• LPS vadītāja darba vizīte Armēnijā
Atsaucoties Eiropas Parlamenta (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa lūgumam, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis no 30. marta līdz 1. aprīlim darba vizītē viesojās Armēnijas galvaspilsētā Erevānā.
Daloties ar Latvijas un Pašvaldību savienības pieredzi, viņš izklāstīja LPS darbības pamatprincipus, galvenos mērķus un uzdevumus un izskaidroja, kā savienība var palīdzēt saviem biedriem, risinot problēmas un sniedzot profesionālu atbalstu.
Jāpiebilst, ka LPS priekšsēdis ir vienīgais EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa pārstāvis Armēnijas Pašvaldību asociācijas attīstības projektā.
• Latvijas Pašvaldību savienībā viesi no Ukrainas
11. aprīlī Latvijas Pašvaldību savienībā viesojās Čerņigivas apgabala delegācija. Ukrainas kolēģi tikās ar LPS ģenerālsekretāri Mudīti Priedi, vecāko padomnieku Māri Pūķi un padomnieci Sniedzi Sproģi.
Tikšanās gaitā tika pārrunāti jautājumi, kas viesus interesē īpaši: teritoriālo kopienu attīstība, administratīvi teritoriālā reforma, pašvaldību budžets, pakalpojumu sniegšana pašvaldībās, mazās un vidējās uzņēmējdarbības veicināšana reģionos, sevišķi lauku teritorijās.
Viesi no Čerņigivas pateicās par Latvijas pašvaldību sniegto humanitāro palīdzību Ukrainai 39 316 eiro apmērā. Ņemot vērā Ukrainas puses izteiktās vajadzības, par šo naudu iegādāti Latvijā ražoti un Ukrainā reģistrēti medikamenti, kā arī medicīniskā aparatūra. Tie ar Ukrainas Sarkanā Krusta starpniecību tika nosūtīti Čerņigivas apgabala kara hospitālim.
• LPS ciemos delegācija no Baltkrievijas
Eiropas Savienības finansētajā projektā “Atbalsts reģionālajai un vietējai attīstībai Baltkrievijā” no 10. līdz 15. aprīlim Latvijā viesojās Baltkrievijas Republikas delegācija, kuras sastāvā bija Baltkrievijas Ekonomikas un Finanšu ministrijas, Minskas, Mogiļevas, Brestas, Vitebskas, Gomeļas un Grodņas apgabalu izpildkomiteju, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.
11. aprīlī Latvijas Pašvaldību savienībā Baltkrievijas delegācija iepazinās ar pašvaldību sistēmu Latvijā, administratīvi teritoriālo dalījumu un administratīvi teritoriālās reformas vērtējumu, pašvaldību funkcijām un budžetu veidošanas principiem.
• Latvijas pārstāvji CEMR kongresā
Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede un Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere piedalījās CEMR (Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību padomes) Politikas komitejas sēdē un CEMR kongresā, kas norisinājās no 20. līdz 22. aprīlim Nikosijā (Kiprā).
CEMR Politikas komitejā diskutēja par patvēruma meklētāju uzņemšanas politiku Eiropas Savienībā, kā arī tika pieņemts kopīgs aicinājums ES izstrādāt vienotu politiku un paredzēt finansējumu pašvaldībām mājokļu un integrācijas jautājumu risināšanai.
Kongresa moto “Rītdiena sākas šodien” atspoguļoja kongresā izskatītos problēmjautājumus, un kopīgi tika meklēti risinājumi patvēruma meklētāju, finanšu nepietiekamības, publisko pakalpojumu uzlabošanas, nabadzības samazināšanas un citu nozīmīgu jautājumu risināšanai.
Darba grupā “Nav iespējama decentralizēta sadarbība bez iedzīvotāju iesaistīšanas” L. Gintere iepazīstināja ar Jaunpils pašvaldības pieredzi iedzīvotāju forumu organizēšanā. “Iedzīvotāju iesaistīšana nodrošina pašvaldības lēmumu efektivitāti, jo vairāk iesaistīto, jo lēmums pilnvērtīgāks, un līdz ar piedalīšanos lēmuma izstrādāšanā nodrošina lēmuma iedzīvināšanu sabiedrībā. Iedzīvotāju forumi dod iespēju iedzīvotājiem izteikt savas domas, priekšlikumus, problēmu risinājumus. Lielākais ieguvums ir tas, ka iedzīvotāji kļūst sabiedriski aktīvi un atbildīgi par savu dzīvi, novadu un valsti,” uzsvēra Latvijas delegācijas pārstāve.
Citi notikumi
• Videokonference par VID datu apmaiņu
2. martā LPS notika videokonference par Valsts ieņēmumu dienesta uzkrāto datu nodošanu pašvaldību informāciju sistēmām – par pieejamajiem servisiem, līguma slēgšanas procedūru, “klupšanas akmeņiem”, VID datu izmantošanu l–programmā SOPA, darba organizācijas procesu, VID datiem NINO piedziņas un LIZ modulī un tālākajām aktivitātēm VID datu saņemšanai.
• LPS tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru
11. martā notika LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa, padomnieces izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināras Dundures un vecākā padomnieka Māra Pūķa tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, kuras laikā ministrs uzsvēra, ka izglītības sistēmas attīstības ieceru īstenošanā būtiska loma ir tieši sadarbībai ar pašvaldībām un LPS.
• Diskusija par reģionālajiem biznesa inkubatoriem
14. martā LPS notika diskusija, kurā piedalījās gan Ekonomikas ministrija, gan inkubatoru programmas ieviesējs – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), lai diskutētu par problēmjautājumiem, īstenojot SAM 3.1.1.6. pasākumu “Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators”. LPS atkārtoti uzsvēra, ka aicina atbildīgās iestādes ievērot programmas kritērijos noteikto, lai tiktu sasniegts izvirzītais mērķis un jebkuras pašvaldības jaunais uzņēmums saņemtu inkubatora pakalpojumu saprātīgā attālumā un augstā kvalitātē.
Apzinoties, ka inkubatora pakalpojumi uzņēmējiem jāsaņem visā Latvijas teritorijā un vairākās pašvaldībās jau darbojas inkubatori vai spēcīgi uzņēmējdarbības centri, pašvaldībām būtu jāvēršas LIAA ar rakstisku iesniegumu, kurā jāpamato darba turpināšana un jānorāda nepieciešamie inkubatora pakalpojumi nākotnē. LIAA ir solījusi visus pašvaldību pieteikumus izvērtēt un ņemt vērā otrajā kārtā.
• LPS uzņēmējdarbības atbalsta tīkla diskusija
16. martā notika LPS uzņēmējdarbības atbalsta tīkla diskusija ar VARAM pārstāvjiem par SAM 5.6.2. “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” un SAM 3.3.1. “Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām” izmaksu un ieguvumu analīzes metodiku. Diskusijā tika apspriesti finanšu analīzes rezultātā novērtējamie rādītāji, projekta darbības izmaksas un projekta dzīves cikls, kā arī sociālekonomisko ieguvumu izstrāde un šajā posmā izvērtējamie aspekti, izvērtēšanas pieeja un aprēķināmie rādītāji.
• Seminārs Gulbenē par pašvaldību un pasauli
16. martā Gulbenē norisinājās projektu “Vietējās pašvaldības – attīstības izglītības un sabiedrības izpratnes veicinātājas” (LADDER) un “Globālās izglītības sabiedrības veidošana” seminārs – forums “Pašvaldība un pasaule”, kurā piedalījās pašvaldību politiķi, darbinieki, eksperti un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Dalībnieki diskutēja par globāliem problēmjautājumiem – pārtikas drošumu un veselību, ilgtspējīgu patēriņu un dzīves kvalitāti, migrāciju un pilsonisko līdzdalību, ilgtspējīgām pilsētām un kopienām. Ilgtspējīgas attīstības mērķis – uzlabot cilvēku labklājību un aizsargāt planētas resursus savai un nākamajām paaudzēm – rosina veikt pārmaiņas.
“Ilgtspējīgas attīstības mērķi aptver visus attīstības aspektus, tostarp labu pārvaldību, cilvēktiesības un drošību. Svarīga loma šo mērķu sasniegšanā ir pieejamo finanšu un cilvēkresursu izmantošanai. Sabiedrības iesaistīšanās un aktīva rīcība var padarīt ilgtspējīgas attīstības mērķus no lozungiem par līdzekļiem, kad ar pašreizējo vajadzību nodrošināšanu nav apdraudētas nākamo paaudžu iespējas,” uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede.
• Informatīvs seminārs par ERASMUS+ iespējām
LPS sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Valsts izglītības attīstības aģentūru un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru 21. martā rīkoja informatīvu semināru tiešsaistē par ES programmas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā ERASMUS+ iespējām, ar ko iepazīstināja VIAA Eiropas Savienības izglītības programmu departamenta vecākais programmas speciālists Ralfs Spāde.
Viņu papildināja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Komunikācijas daļas vadītāja Marita Kroiča un Ķekavas pašvaldības Sporta aģentūras projektu vadītājs Reinis Zobens.
• Seminārs par daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu un saglabāšanu
30. martā Latvijas Pašvaldību savienībā notika seminārs par pieredzi un jaunām iespējām daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā un saglabāšanā, ko atklāja LPS padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis.
Ar sociāli tehniska pētījuma rezultātiem par iedzīvotāju domām šajā sakarā iepazīstināja Kristaps Zvaigznītis no NVO Ēku saglabāšanas un energotaupības biroja, SIA “Rīgas nami” pārvaldnieks Juris Romaņenko pastāstīja par to, kāpēc izdevīgi siltināt un atjaunot, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis dalījās namu pārvaldnieku pieredzē, bet jaunās iespējas uzsvēra Dzintars Jaunzems no SUNShINE projekta partnera SIA “Renesco”.
• Pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu tikšanās
31. martā notika Latvijas pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu sanāksme – videokonference, kurā piedalījās arī Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele, Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Paiders, reģionālā laikraksta “Rīgas un Apriņķa Avīze” galvenā redaktore Ieva Karlsberga un Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem valdes priekšsēdētāja Kristīne Tjarve.
Sanāksmē tika diskutēts par Kultūras ministrijas izstrādātajām Mediju politikas pamatnostādnēm, LPS paveikto Kultūras ministrijas darba grupā un reālās situācijas izpētē par pašvaldību izdevumiem Latvijā un ārvalstīs, kā arī par sabiedrisko attiecību un žurnālistu sadarbības veicināšanu.
• Valsts kontroles ieteikumi kapitālsabiedrībām
Šajā dienā LPS translēja arī Valsts kontroles rīkoto semināru par kapitālsabiedrību pārvaldību pašvaldībās. To vadīja Oskars Erdmanis no VK Piektā revīzijas departamenta Trešā sektora, kas veic likumības un lietderības revīzijas.
Viņš mēģināja viest izpratni, kāds sakars ir Valsts kontroles veiktajām lietderības revīzijām un nosacīti jaunajam regulējumam kapitāldaļu likumā un tieši attiecībā uz vidēja termiņa darbības stratēģijām un to nozīmi lietderīgai rīcībai gan ar kapitālsabiedrību, gan pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu.
• Baltijas asamblejas Labklājības komiteja Viļņā
LPS padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure 7. un 8. aprīlī piedalījās Baltijas asamblejas Labklājības komitejā, kur pirmajā sesijā “Pašvaldību pierobežas sadarbība uzņēmējdarbības un nodarbinātības attīstībai” prezentēja Latvijas un Lietuvas projektu “Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku pārrobežu sadarbības tīkla izveidošana”.
Šis projekts aptvēra Bauskas un Rundāles novadu Latvijā un Pasvales, Pakrojas un Biržu rajonu Lietuvā. Tā gaitā reizē ar maziem darbiņiem partneri arī rekonstruējuši un modernizējuši bibliotēkas Svitenē, Rītausmās, Pasvālē, Pakrojā, kā arī tiek izstrādāti tehniskie projekti jaunu bibliotēku celšanai Bauskā un Biržos.
• Latvijas Pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīklā
8. aprīlī notika Latvijas Pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīkla videokonference, kuras tēma bija plānošanas dokumentu izstrāde pašvaldību līmenī un kā veiksmīgāk integrēt jaunatnes jomu kopējā pašvaldības attīstības politikā. Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā asoc. prof. Dr.sc.soc. Anda Laķe informēja par plānošanas dokumentu veidiem, pašvaldību līmeņa plānošanas dokumentiem, to struktūru un saturu, kā arī par izstrādes gaitu.
Pēc videokonferences uz sanāksmi palika Latvijas Pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīkla koordinējošā darba grupa, kurā Zemgales plānošanas reģiona Attīstības nodaļas projektu vadītājs Edgars Paulovičs pastāstīja par iniciatīvu “Ledus taka”, kas ir NVO, Zemgales plānošanas reģiona un pašvaldību sadarbībā organizēts pārgājiens Zemgales jauniešiem. Savukārt Latvijas pirmās Jauniešu galvaspilsētas Jelgavas jaunatnes lietu speciāliste Jeļena Grīsle informēja par plānotajiem pasākumiem Jelgavā šogad.
• Tuvojas Jaunsardzes un informācijas centra organizētais forums
13. aprīlī LPS interneta vietnē varēja noskatīties Jaunsardzes un informācijas centra videokonferenci, kurā tika stāstīts par Jaunsardzes un informācijas centra organizēto ekspertu forumu, kas notiks 6. maijā.
• Videokonference par karavīru kapu rekonstrukciju
Šajā dienā notika arī LPS, Aizsardzības ministrijas un Brāļu kapu komitejas (BKK) organizētā videokonference par Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijā apmaksāto Pirmā pasaules kara un Otrā pasaules kara karavīru kapu Latvijā rekonstrukcijas darbu organizāciju un rezultātiem. BKK arī sniedza ieteikumus pašvaldībām plānoto rekonstrukcijas darbu saskaņošanas, darbu kontroles un pieņemšanas procesā, kā arī ieteica, kā rīkoties karavīru mirstīgo atlieku ekshumācijas un pārbedīšanas gadījumā.
• Seminārā Slovēnijā par vēlēšanu tiesībām
Latvijas Pašvaldību savienības, Daugavpils pilsētas un Gulbenes novada pašvaldību pārstāvji no 13. līdz 15. aprīlim piedalījās seminārā “Vēlēšanu tiesības no vietējā līdz Eiropas līmenim – iedzīvotāju politiskā līdzdalība”, kas notika Slovenska Bistricā Slovēnijā.
Seminārs norisinājās projekta “Eiropas reģioni pilsoniskās sabiedrības veidotāji” ietvaros, kurā piedalās 14 partneri no desmit Eiropas Savienības valstīm un kas tiek finansēts no ES programmas “Eiropa pilsoņiem”.
Sanāksmju un semināru videoieraksti un prezentācijas ir publiski pieejamas LPS mājaslapā: http://www.lps.lv/lv/pasvaldibu–darbiniekiem/lps–komiteju–dokumenti/. Pēc saites atvēršanas jāizvēlas atbilstošā komiteja.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017