Svētdiena, 2026. gada 01. novembris 16:52
Vārda dienas: Ikars
Savukārt Jaunatnes likuma 5. pants paredz pašvaldības kompetenci jaunatnes politikas nozarē. Piedāvājam iepazīties ar šajā pantā minētajiem instrumentiem, ko pašvaldības var izmantot jaunatnes politikas organizēšanai, un šābrīža aktuālajiem datiem no IZM veiktās aptaujas Latvijas pašvaldībās par situāciju jaunatnes jomā vietējā mērogā.
Jaunatnes likums nosaka, ka pašvaldība, pildot savas funkcijas, veic darbu ar jaunatni, ievērojot jaunatnes politikas pamatprincipus un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Pašvaldība plāno darbu ar jaunatni, izstrādājot pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus, kā arī pašvaldība nodrošina institucionālu sistēmu darbam ar jaunatni.
Pašvaldības var izveidot institucionālo sistēmu darbam ar jaunatni, nosakot atbildīgo institūciju vai nozīmējot atbildīgos darbiniekus darba ar jaunatni īstenošanai. Kopumā no 101 pašvaldības, kas tika aptaujātas, 83 pašvaldībās par darba ar jaunatni koordinēšanu un īstenošanu ir atbildīgi tieši jaunatnes lietu speciālisti. Pašvaldības jaunatnes lietu speciālists ir persona, kura veic darbu ar jaunatni, sadarbojoties ar jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajiem, un tās pienākumos ietilpst priekšlikumu izstrādāšana jaunatnes politikas pilnveidei, informatīvu un izglītojošu pasākumu, projektu un programmu īstenošana un koordinēšana, jauniešu pilsoniskās audzināšanas sekmēšana, jauniešu brīvprātīgā darba veicināšana, jauniešu konsultēšana jaunatnes politikas jomā, jauniešu personības attīstības veicināšana. Savukārt 16 pašvaldībās šos pienākumus veic pašvaldību darbinieki amatu apvienošanas kārtā. Pašvaldība var izvēlēties arī citu kārtību, kā tiek nodrošināta jaunatnes politikas organizēšana pilsētā vai novadā. Tā, piemēram, Aizputes novadā atbildīgā par darba ar jaunatni koordinēšanu un īstenošanu ir biedrība “Next” uz deleģējuma līguma pamata, un atbildīgie darbinieki strādā biedrības pārraudzībā esošajā jauniešu centrā. Tikai viena pašvaldība norādījusi, ka tajā nav personas vai institūcijas, kas koordinētu jaunatnes jomu pašvaldībā. IZM aptaujā pašvaldības tika aicinātas norādīt, cik pašvaldības darbiniekiem tiešajos pienākumos ietilpst darbs ar jaunatni, un kopumā uzskaitītas 409 personas (jaunatnes lietu speciālisti, koordinatori, jauniešu centru un brīvā laika centru darbinieki, Izglītības pārvaldes pārstāvji u.c.).
Aptaujā tika apzinātas arī pašvaldībās par darbu ar jaunatni atbildīgās personas pārstāvētās institūcijas. 40% pašvaldību atbildīgā institūcija ir jauniešu centrs vai bērnu un jauniešu centrs, vairāk nekā 20% pašvaldību atbildīgā institūcija, kuras pārraudzībā strādā arī jaunatnes lietu speciālists, ir pašvaldības domes izglītības nodaļa vai izglītības pārvalde.
Tā kā jaunatnes politika ir izteikti starpnozaru politika, būtiski ir veicināt starpnozaru sadarbības attīstību jaunatnes jomā Latvijā, jo diemžēl dažkārt pašvaldībās trūkst sadarbības starp jaunatnes lietu speciālistu un ar citām pašvaldību iestādēm, kas iesaistītas jaunatnes jomā, tādēļ ļoti svarīgi būtu pašvaldībā izveidot jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju. Pašvaldības jaunatnes lietu konsultatīvā komisija ir pašvaldības veidota padomdevējinstitūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotas pašvaldības jaunatnes politikas izstrādi un īstenošanu. Vairāku pašvaldību prakse liecina, ka šādu konsultatīvo komisiju darbs veicina mērķtiecīgas un strukturētas jaunatnes politikas attīstību pašvaldībā un sekmē ciešāku dažādu nozaru ekspertu sadarbību jaunatnes jomā. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem tikai 28 pašvaldībās ir izveidota jaunatnes lietu konsultatīvā komisija, kas palīdz plānot un īstenot darbu ar jaunatni un veicina jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā. 2014. gadā jaunatnes lietu konsultatīvā komisija darbojās 25 pašvaldībās, līdz ar to novērojams minimāls rādītāja uzlabojums. Attiecībā uz pašvaldību norādīto jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas sastāvu pozitīvi vērtējama prakse, piemēram, Dobeles, Talsu, Madonas, Cēsu novadā, Jelgavas pilsētā un Valmierā, jo komisijās ir pārstāvēta gan lēmējvara, gan izpildvara, kā arī līdz ar dažādu nozaru ekspertiem darbojas nevalstisko organizāciju pārstāvji un jaunieši. Būtiski jau komisijas nolikumā iekļaut konkrētu institūciju un jauniešu pārstāvniecību, kas varētu veicināt starpinstitucionālo sadarbību un jauniešu dalību lēmumu pieņemšanas procesā.
Lai nodrošinātu jauniešu brīvā laika lietderīgu pavadīšanu, pašvaldība var izveidot jauniešu centru. Tas ir viens no pašvaldības instrumentiem un institucionālās sistēmas sastāvdaļa darbam ar jaunatni, kura mērķis ir ar neformālās izglītības metodēm veicināt atbalstu jauniešu iniciatīvām, nodrošinot uz jauniešiem orientētu plānotu pasākumu organizēšanu un piedāvājot iespējas izmantot brīvo laiku pilnvērtīgai izaugsmei. Vērtējot atbalsta vietu skaitu pašvaldībās, šobrīd kopumā var uzskaitīt 185 institūcijas, kas pilda jauniešu centra funkcijas pašvaldībā (jaunatnes iniciatīvu centri, brīvā laika centri, multifunkcionālie jauniešu iniciatīvu centri, dienas centri).
Pašvaldība var veidot arī jauniešu domi, lai sekmētu jauniešu iniciatīvas, sadarbību, pieredzes apmaiņu un citas aktivitātes. Pēc IZM aptaujas datiem, jauniešu domes darbojas 42 pašvaldībās no 101 pašvaldības (2014. gadā domes bija 39 pašvaldībās).
Jaunatnes likumā minēts, ka pašvaldības var izstrādāt pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentu. Kopumā 47 pašvaldības norādījušas, ka tām ir izstrādāts pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokuments, 36 pašvaldībās ir atsevišķs patstāvīgs jaunatnes politikas plānošanas dokuments un 11 pašvaldībās jaunatnes jautājumi iekļauti kopējā pašvaldības attīstības plānošanas dokumentā.
Būtisku darbu ar jaunatni veic arī nevalstiskās organizācijas, kā arī pašvaldībās bieži vien veidojas jauniešu iniciatīvu grupas. Saskaņā ar aptaujas datiem 79 pašvaldībās (no 101 pašvaldības) ir reģistrētas vai darbojas jaunatnes organizācijas un/vai biedrības, kas veic darbu ar jaunatni. Salīdzinājumam – 2012. gadā 70 pašvaldībās bija reģistrētas un/vai darbojās jaunatnes organizācijas un/vai biedrības, kas veic darbu ar jaunatni. Saskaņā ar Jaunatnes likuma 5. pantu pašvaldība nodrošina jaunatnes organizācijām un jauniešu iniciatīvu grupām (neformālām un nereģistrētām iniciatīvu grupām, interešu apvienībām) iespēju iesaistīties jaunatnes politiku ietekmējošu pašvaldības lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas. Vienlaikus pašvaldībām ir tiesības kādus uzdevumus deleģēt jaunatnes organizācijām vai biedrībām, kas veic darbu ar jaunatni. Šobrīd šāda uzdevumu deleģēšana nevalstiskajam sektoram nav izplatīta prakse, taču astoņas pašvaldības apliecinājušas šādu praksi, vienīgi ne visos gadījumos minēts, vai pašvaldība ir noslēgusi ar biedrību deleģēšanas līgumu par konkrētu uzdevumu darbā ar jaunatni.
Lai jaunatnes politikas plānošana būtu pamatota, svarīgi pašvaldībā veikt regulāras aptaujas jauniešu vidū par darbu ar jaunatni, apzinot jauniešu viedokli par viņiem saistošiem jautājumiem. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem tikai 36 pašvaldībās notiek regulāras aptaujas jauniešiem. Vērts norādīt, ka aptaujām nav jānotiek tikai papīra formātā vai interneta vidē, var izmantot arī jauniešiem draudzīgākas metodes, piemēram, tiešās sarunas pasākumu laikā vai pēc tiem, vērtējot paveikto, kā arī efektīvs veids ir jauniešu forums. Aptaujas organizēšanā būtiski iesaistīt arī pašus jauniešus.
Vērtējot jaunatnes politikas attīstību Latvijā, bieži vien tiek atzīts, ka šī nozare ir salīdzinoši jauna, līdz ar to arī darbā ar jaunatni esam tikai sākumstadijā, kopīgi veidojot šo sistēmu. Aptaujā pašvaldībām bija jānorāda gads, kad uzsākts plānveidīgi organizēts darbs ar jaunatni. Lielākais īpatsvars – 17% respondentu atzīmējuši 2013. gadu, 13 pašvaldības norādījušas 2012. gadu, desmit pašvaldības – 2011. gadu. Kopumā plānveidīga darba organizēšana iezīmējas ar 2009. gadu, kad stājās spēkā daudzi normatīvie akti jaunatnes jomā, kā arī tika uzsākta mērķtiecīga ārvalstu finanšu instrumentu piesaiste, piemēram, Latvijas – Šveices sadarbības programma. Pašvaldības atzīmējušas, ka jaunatnes darba mērķtiecīgu un plānveidīgu organizēšanu ietekmējusi jaunatnes lietu speciālista amata izveide pašvaldībā, kā arī plānošanas dokumenta izstrāde, nosakot pašvaldības jaunatnes politikas mērķi, prioritātes un rīcības virzienus.
Pašvaldībām, plānojot vietējo darbu ar jaunatni, labs palīginstruments var būt 2015. gadā IZM organizētais pētījums “Darba ar jaunatni situācijas izpēte pašvaldībās un darba ar jaunatni attīstības modeļu izstrāde”, kura rezultāti pieejami IZM mājaslapā: http://www.izm.gov.lv/lv/publikacijas–un–statistika/petijumi. Būtiski arī darba plānošanā ņemt vērā šogad apstiprināto Jaunatnes politikas īstenošanas plānu 2016.–2020. gadam.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017
(0)
