Rīga 15°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 5m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 11:20
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
“Kā es paskaidrošu pagastvecim, ka zaļais iepirkums ir izdevīgs?” – šādu retorisku jautājumu seminārā par zaļajiem publiskajiem iepirkumiem (ZPI) uzdeva Māris Klismets, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Koordinācijas departamenta direktors.
Tuvojoties Zāļu dienai un Līgovakaram, semināru “Zaļie publiskie iepirkumi tagad un nākotnē” organizēja Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Dabas muzeju.
Seminārs notika 14. jūnijā un pulcēja pašvaldību darbiniekus no visas Latvijas. Uz Rīgu bija atbraukuši pārstāvji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Lielvārdes, Līgatnes, Viļāniem un citām pašvaldībām. Tajā piedalījās arī ministriju un valsts iestāžu pārstāvji. Konferenču zāle Latvijas Dabas muzejā bija pārpildīta, un semināru noklausījās 80 dalībnieki.
“Zaļo” preču piedāvājums Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS)
Pašvaldības un valsts iestādes preces iegādājas EIS, ko uztur Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Šobrīd Elektronisko iepirkumu sistēmas 22 preču katalogos var iegādāties 4460 “zaļās” preces, kas ir 7,13% no visa piedāvātā preču klāsta. Naudas izteiksmē “zaļo” preču apgrozījums 2015. gadā bija 6,37 miljoni eiro, kas ir 9,82% no visa EIS apgrozījuma pagājušajā gadā.
VARAM sagatavotajā “Zaļo publisko iepirkumu veicināšanas plānā 2015–2017” minēts, ka 2016. gadā no visiem publiskajiem iepirkumiem zaļie iepirkumi plānoti 20% un 2017. gadā – 30%.
Kā to iespējams sasniegt, stāsta Valsts reģionālās attīstības aģentūras Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs: “Pašlaik tiek strādāts pie tā, lai nodrošinātu lielāku zaļo preču un pakalpojumu īpatsvaru EIS katalogos. Ņemot vērā, ka katalogu lietošana pircējiem nav obligāta un vēl jo vairāk – nav obligāti jāizvēlas “zaļās” preces, vienīgais, ko var darīt, ir piedāvāt iespējas palielināt zaļo preču sarakstu, izglītot pircējus un skaidri identificēt zaļās preces – ieviešot īpašu atšķirības zīmi EIS katalogos un preču aprakstos. Šī atšķirības zīme ir nepieciešama, lai pircējiem atvieglotu “zaļo” preču atrašanu EIS katalogos. “Zaļo” preču atšķirības zīmes izstrāde jau ir sākusies. Domāju, ja uz daudzām EIS precēm paraudzītos no ilgtermiņa lietošanas viedokļa, ne tikai no iegādes cenas, saimnieciski izdevīgākas būtu preces, kas atbilst zaļā iepirkuma prasībām. Tāpēc 30 procentu īpatsvars 2017. gadā izskatās kā sasniedzams rādītājs.”
Preces mēs ne tikai nopērkam, bet arī lietojam
Zaļais dzīvesveids un zaļie publiskie iepirkumi nav modes lieta, kas nāk un iet, bet gan paliekošas vērtības, un tās ilgtermiņā pozitīvi ietekmē mūsu vidi, apkārtni un dzīvesveidu – par to, noklausoties daudzās prezentācijas zaļo iepirkumu seminārā, pārliecinājās tā dalībnieki.
VARAM Koordinācijas departamenta direktors Māris Klismets iepazīstināja ar ES valstu statistiku: “Eiropā zaļā publiskā iepirkuma līdervalstis ir Nīderlande, Dānija, Zviedrija un Lielbritānija, kur zaļie iepirkumi ir no 50 līdz 60 procentiem. Lai mēs sasniegtu šo valstu līmeni, ir izstrādāts un tiek realizēts ZPI veicināšanas plāns līdz 2017. gadam.”
Pamatojot zaļo preču filozofiju un priekšrocības, M. Klismets analizēja pilnu produkta dzīves ciklu, kas ietver preces ražošanu, lietošanu, aprites izmaksas, nodošanu atkritumos un otrreizējo pārstrādi. Summējot visu ciklu posmus un to ietekmi uz vidi, kopējās izmaksas zaļajām precēm ir mazākas nekā standarta produktiem. Turklāt, kā atzīmēja Māris Klismets: “Mēs preci ne tikai nopērkam, bet arī lietojam.”
Šogad plānots apstiprināt Ministru kabineta noteikumus “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un tā piemērošanas kārtība”. Paredzēts noteikt septiņas preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti piemērojams ZPI: biroja papīrs un biroja tehnika, datortehnika, pārtikas un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli.
Par šiem un citiem “zaļajiem” produktiem un pakalpojumiem semināra otrajā daļā stāstīja EIS zaļo preču piegādātāji un vides eksperti.
Zaļā publiskā iepirkuma pievienotā vērtība
Zaļo publisko iepirkumu ideja visā pasaulē kļūst arvien populārāka. Eiropas Savienības stratēģijā “Eiropa 2020” uzsvērts, ka ZPI ir viens no līdzekļiem gudrai un ilgtspējīgai izaugsmei. Ražojot un pērkot “zaļās” preces, tirgus dalībnieki saudzē un rūpējas par vidi, ir ekoloģiski atbildīgi pret dabu un sabiedrību kopumā. Protams, tā ir sociālās atbildības ABC, un tās mērķis – iemiesoties reālajā dzīvē.
Viens no priekšnosacījumiem, lai piegādātājs spētu nodrošināt “zaļās” preces un pakalpojumus, ir paša piegādātāja sakārtotība un atbildīga attieksme pret klientiem, apkārtējo vidi un sabiedrību. To savās prezentācijās uzsvēra gan biroja papīra un ekoloģisko tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļu, gan IT produktu piegādātāji.
SIA “Datakom” jurists Gints Poris atzīmēja: “Zaļais iepirkums pēc savas būtības ir ilgtspējīgs iepirkums. Lai to sekmīgi realizētu, pasūtītājam ir jāņem vērā visi trīs IT preces dzīves cikla pamatposmi: ražošana (kā ir ražota šī prece un kādas sastāvdaļas izmantotas), lietošana (cik ilgi un efektīvi tā kalpos, cik ērta būs lietošanā un vai tā būs droša) un utilizācija (cik viegli būs to likvidēt un pārstrādāt). Izvērtējot iespējas, ir ļoti būtiski neizlaist šo lietošanas posmu, jo vai par zaļu varēs uzskatīt arī tādu preci, kas ražota no salīdzinoši ekoloģiskiem materiāliem un vēlāk ir viegli pārstrādājama, taču tā ievērojamu laiku pavadīs remontos?”
Kaut gan sabiedrībā pastāv viedoklis, ka zaļais iepirkums vienmēr ir un būs dārgāks, visi semināra runātāji apliecināja pretējo. Pat ja iegādes cena sākumā būs augstāka nekā citām precēm, tad, saskaitot kopā visas lietošanas, uzturēšanas un citas izmaksas, par “zaļo” produktu galarezultātā būs jāsamaksā mazāk. Jautājums ir mūsu domāšanas un ieradumu maiņā. Reālāku un taustāmāku jēgu “zaļo” preču ražošanā un iegādē iegūst tādi jēdzieni kā korporatīvā un sociālā atbildība.
VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs, runājot par “zaļajām” precēm, pieminēja kādu senu atziņu: “Mēs neesam mantojuši zemi no mūsu senčiem, mēs to esam aizņēmušies no saviem bērniem.” Šī Kanādas indiāņu atziņa lieliski raksturo pašreizējai paaudzei izvirzīto uzdevumu, proti, mainīt mūsu dzīvesveidu un noteikt jaunas iespējas efektīvai, sociāli taisnīgai un ekoloģiski ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai, kas nodrošinātu bagātību taisnīgu sadali un pienācīgus dzīves apstākļus visiem iedzīvotājiem.
Valsts pārvaldes institūcijas, kuras visvairāk 2015. gadā rīkojušas iepirkumus ar iekļautām vides prasībām (pēc iepirkumu skaita)
Valsts institūcijas nosaukums Iepirkumu skaits
AS “Latvijas valsts meži” 57
LR Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvalde 11
Nodrošinājuma valsts aģentūra 11
Valsts ieņēmumu dienests 10
Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs 7
(No Māra Klismeta prezentācijas)
Pašvaldību iestādes, kuras visvairāk
2015. gadā rīkojušas iepirkumus ar iekļautām vides prasībām (pēc iepirkumu skaita)
Uzvarējušās pašvaldības iestādes nosaukums Iepirkumu skaits
Ludzas novada pašvaldība 21
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments 15
Daugavpils pilsētas dome 13
Jūrmalas pilsētas dome 13
Jelgavas pilsētas dome 11
(No Māra Klismeta prezentācijas)
“TOP 10” uzņēmumi, kuri uzvarējuši finansiāli lielākos iepirkumos (pēc ZPI principiem)
Uzvarējušā uzņēmuma nosaukums/gads Piedāvātā līgumcena, bez PVN
2015. gads EUR
Piegādātāju apvienība AS “Ceļu pārvalde”, SIA “Pilsētas EKO serviss”, SIA “Rīgas tilti” 81 588 099,96
Piegādātāju apvienība AS “Ceļu pārvalde”, SIA “Rīgas tilti”, SIA “Roadeks” 42 540 635,93
SIA “Arčers” 9 270 017,07
SIA “Aleks un V” 7 293 000
SIA “Vides pakalpojumu grupa” 3 924 335,60
SIA “Liktenis” 3 500 000
SIA “SEB Līzings” 3 050 733
SIA “SEB Līzings” 2 631 795,50
CBF SIA “Binders” 2 461 727,07
CBF SIA “Binders” 2 153 201
(No Māra Klismeta prezentācijas)
(No zaļo iepirkumu ekspertes Dr. sc. ing. Janas Simanovskas prezentācijas)
Produkta dzīves cikla izmaksas
(No zaļo iepirkumu ekspertes Dr.sc.ing. Janas Simanovskas prezentācijas)
Dažas atziņas
VRAA elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs: “Zaļo iepirkumu procesā mums jāsaprot, ka mēs nevaram iet pret dabu, mums tā ir jāpieņem un jāakceptē. Zaļais iepirkums īstenībā ir videi saudzējošu kritēriju ievērošana, kas arvien biežāk tiek piemērota EIS precēm un pakalpojumiem.”
VARAM Koordinācijas departamenta direktors Māris Klismets: “Svarīgi, ka rādām Latvijas labos piemērus. Mūsu izaicinājums ir zināšanas par zaļo publisko iepirkumu, attieksme, ieradumu un domāšanas maiņa.”
SIA “Datakom” jurists Gints Poris: “Mūsu pieredze liecina, ka ir ļoti būtiski izvēlēties preces no pārbaudītiem ražotājiem, kuriem rūp sava reputācija un kuru preču atbilstību starptautiski atzītiem standartiem ir pārbaudījušas neatkarīgas sertifikācijas institūcijas.”
AS “Spodrība” pārstāve Agnese Breidaka: “Ar savu zaļo domāšanu pievēršam sabiedrības uzmanību ekoloģiskam dzīvesveidam. Ticam, ka mūsu spēkos ir mainīt sabiedrības domāšanas paradumus.”.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017