Rīga 19°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 14:33
Vārda dienas: Gints, Uvis
PAR IZGLĪTĪBAS FINANSĒŠANAS REFORMU
Valdības nespēja pildīt pedagogiem un sabiedrībai dotos solījumus izglītības finansējuma uzlabošanā strauji tuvina nozares krīzi, kas apdraud pozitīvu attīstību valstī kopumā. Vairāku gadu garumā valdības ir piedāvājušas dažādus finansēšanas modeļus, kas nespēja risināt sasāpējušās problēmas skopuma dēļ – neviena no valdībām neizšķīrās par vērā ņemamu papildu līdzekļu ieguldīšanu izglītībā, toties katrs no modeļiem maldināja sabiedrību, solot būtiski (no 1,6 līdz pat 2 reizēm) palielināt pedagogu atalgojumu.
Sabiedrībā un valsts pārvaldē arvien vairāk izpaužas zināšanu trūkums par valsts un pašvaldības kompetencēm, par iespējām līdzdarboties politiskajos un pārvaldes procesos, jo šādi jautājumi nav iekļauti ne pamatskolas, ne vidusskolas programmās.
Vērtējot pēdējo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto modeli, Latvijas Pašvaldību savienības kongress konstatē, ka:
atalgojuma reforma nav saistīta ar izglītības satura uzlabojumu, tā neveicinās darbaspēka kvalitātes uzlabojumu, bet var samazināt pedagogu motivāciju turpināt darbu skolās;
katru gadu pieaug vidējais atalgojums tautsaimniecībā, bet pedagogu atalgojums proporcionāli neaug līdzi, papildu nodokļu pieaugums no darba ražīguma pieauguma netiek izmantots izglītībai – piedāvātais finansējuma palielinājums 9 miljonu eiro apmērā nav pietiekams pat piecgadīgo un sešgadīgo apmācības izmaksu palielinājumam;
nespējot finansēt piedāvātās izmaiņas, IZM piedāvā iegūt papildu līdzekļus uz pašvaldību rēķina, pārkāpjot subsidiaritātes un tiesiskās paļāvības principus un atsakoties turpmāk finansēt līdz šim valdības atbildībā esošos pasākumus;
prettiesisks pašvaldību izdevumu pieaugums (vērtējums – vairāk nekā 92,7 miljoni eiro) dažādos modeļa variantos veidojas daudzās jomās, tajā skaitā:
pirmsskolas pedagogiem 1,5–4 gadus veco bērnu apmācībai (pieaugums – 24 milj. eiro, līdzšinējais finansējums – 40 milj. eiro),
pagarinātās dienas grupas pedagogu finansējumam (vērtējums – līdz 5,5 milj. eiro),
bibliotekāriem (vērtējums – līdz 1 milj. eiro),
interešu izglītības pedagogiem (vērtējums – līdz 3,2 milj. eiro),
profesionālās ievirzes pedagogiem (vērtējums – līdz 32,5 milj. eiro, tajā skaitā mūzikas un mākslas skolām 15 milj.),
internātskolu uzturēšanai (vērtējums – 5 milj. eiro),
1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai (vērtējums – 20 milj. eiro),
pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu uzturēšanai (vērtējums – 1,5 milj. eiro) un audzēkņu stipendijām,
nododot 40 speciālās pirmsskolas izglītības iestādes pašvaldību finansējumā;
piedāvātās normatīvās skolēnu skaita/pedagogu skaita attiecības neņem vērā iedzīvotāju blīvumu, daļai pašvaldību šo normatīvu lietošana novestu pie krasa valsts mērķdotāciju samazinājuma pedagogu atalgojumam (pedagogi ir informēti par gaidāmo algu pieaugumu);
saskaņā ar normatīviem aprēķinātais slodžu skaits lielā daļā skolu neļauj turpināt mācību procesu, jo nebūs iespējams nodrošināt mācību programmās paredzēto stundu skaitu, citos gadījumos – nebūs iespējams apmaksāt izdevumus kontaktstundu gatavošanai un audzināšanai, citos gadījumos novedīs pie aprēķinātā atalgojuma samazinājuma, salīdzinot ar pašreizējo situāciju;
uz īsu pārejas laiku paredzētie pasākumi (papildu koeficienti mazajām skolām līdz 6. klasei, iespēja veidot apvienotās nodarbības vairākām klasēm u.c.) tikai daļēji atliek piedāvātās reformas sekas – lauku un mazpilsētu depopulācijas paātrināšanu.
Iepriekš minētais izraisa pamatotas bažas par notikumu attīstību tuvākā gada laikā un turpmākajām sekām.
Latvijas Pašvaldību savienības kongress aicina valdību:
neīstenot pedagogu atalgojuma reformu uz pašvaldību budžeta rēķina;
uzņemties atbildību par mācību procesa nodrošināšanu 2016./2017. mācību gadā visos gadījumos, kad piedāvātajā reformā aprēķinātais slodžu skaits nebūs pietiekams, nodrošinot attiecīgu papildu finansējumu;
nodrošināt, ka netiek samazināti mācību procesa atbalsta pasākumi, paredzot attiecīgu papildu finansējumu;
budžeta ietvarā trim gadiem, ko pieņems kopā ar 2017. gada valsts budžetu, iestrādāt grafiku reālam vispārējās izglītības pedagogu algu pieaugumam;
mūzikas un mākslas skolas pilnā mērā iekļaut atalgojuma reformā;
nekavējoties, konsultējoties ar pašvaldībām, uzsākt darbu pie izglītības satura reformas, kas
– kļūtu par pamatu ekonomikas strukturālām pārmaiņām,
– integrētu mācību priekšmetu programmās vidusskolām zināšanas par pilsoņa līdzdalības formām publiskajā pārvaldē, mācot iemaņas, kā iesaistīties politikā un kā atšķirt ES, valsts un pašvaldību kompetencē esošus jautājumus, kā efektīvi organizējama publiskā pārvalde un publiskā sektora ekonomika;
nekavējoties uzsākt darbu pie jauno pedagogu sagatavošanas programmu reorganizēšanas pedagoģiskajās augstskolās un reģionālu pedagogu tālākizglītības metodiskā atbalsta centru izveidošanas.
PAR CEĻIEM
Ievērojot, ka
likums paredz nacionālo finansējumu ceļiem ne mazāk kā 80% apmērā no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par naftas produktiem,
ceļi iegūtu papildu 267 miljonus eiro, ja valdība, pieņemot šā gada budžetu, būtu ievērojusi likumu,
Eiropas fondu finansējuma samazināšanās jau tuvākajos gados būs kritiska visai ceļu nozarei kopumā,
izņēmums ir atļauts, nosakot gadskārtējā budžeta likumā citu likmi, taču pamatojums var būt tikai krīze vai ārkārtas situācija, citādi mazākas likmes piemērošana ir tiesiskais nihilisms,
valsts vietējo ceļu sabrukums apdraud dzīvošanu reģionos un ir viens no uzņēmējdarbību bremzējošiem faktoriem un valsts depopulācijas cēloņiem,
nacionālo līdzekļu zemā ieguldījuma pakāpe ceļos bija galvenais Eiropas Komisijas arguments pret līdz šim esošā ES fondu ieguldījuma saglabāšanu Latvijas ceļiem,
Latvijas Pašvaldību savienības kongress aicina valdību:
pārtraukt līdz šim īstenojamo tiesisko nihilismu un ar nākamo budžeta gadu palielināt ceļu programmas finansējumu līdz 80% no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par naftas produktiem;
no iegūtajiem līdzekļiem ik gadu vismaz:
papildus 150 miljonus eiro novirzīt pašvaldību ceļiem un tiltiem,
100 miljonus eiro novirzīt valsts vietējiem ceļiem.
PAR VESELĪBAS APRŪPES PIEEJAMĪBU
Ņemot vērā, ka
ekonomisko un administratīvo likumsakarību ignorēšana, kas tika pieļauta, centralizējot un koncentrējot veselības aprūpi, ir novedusi pie kritiskas situācijas veselības pakalpojumu pieejamībā;
Eiropas Savienībā par sociālo uzņēmējdarbību atzīst tādu saimniecisko darbību, kurā peļņa nav galvenais motīvs,
Latvijas Pašvaldību savienības kongress aicina valdību:
palielināt valsts pasūtījuma kvotas reģionālajām un lokālajām slimnīcām, pakāpeniski atslogojot universitātes klīnikas no tām neraksturīgām funkcijām;
diferencēt samaksu, veicinot speciālistu piesaisti lauku teritorijām un reģioniem;
atteikties no idejām risināt veselības finansējuma problēmas uz pašvaldību rēķina;
novērst ierobežojumus normatīvajos aktos, kas liedz pašvaldībām atbalstīt jaunos medicīnas speciālistus (stipendijas, dzīvokļa jautājuma risināšana, ārsta prakšu ierīkošana u.c.);
atzīt, ka pašvaldībām piederošās slimnīcas un citas veselības iestādes var darboties kā sociālie uzņēmumi un tām piemērojams sociālās uzņēmējdarbības atbalsts.
PAR EKONOMIKAS ATTĪSTĪBU
Ievērojot, ka pašvaldības pārstāv visu pilsētu un visu novadu iedzīvotāju intereses, tāpēc nevar samierināties ar ieilgušo Latvijas atpalicību no citām ES valstīm, līdzšinējā valsts politika ekonomikas atbalstam ir nepietiekama, netiek novērsts depopulācijas galvenais cēlonis – nepietiekamas iespējas saņemt līdzvērtīgu atalgojumu par līdzvērtīgu darbu tāpat kā citās ES valstīs,
Latvijas Pašvaldību savienības kongress aicina valdību novērst šķēršļus ekonomikas attīstībai:
apzināties, ka perspektīvā svarīgākais ekonomiskais faktors būs izglītības kvalitāte un iespēja šo izglītību pārvērst prasmēs, lai pēc izglītības iegūšanas strādātu augstas pievienotās vērtības un augsti apmaksātās profesijās;
apzināties, ka banku sektora totāla privatizācija ir bijusi kļūda, jo netiek nodrošināts finansējums būtiskiem uzņēmējdarbības veidiem un reģioniem;
apzināties, ka teritoriālās statistikas likvidēšana ir bijusi kļūda, jo datu vākšana tikai par sešiem Eiropas statistikas reģioniem nedod informāciju par vietējās ekonomikas panākumiem un neveiksmēm;
ES fondu apgūšanas tālāka aizkavēšana samazina pozitīvo ietekmi uz ekonomiku;
mazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbībai un ierēdniecības aktivitāti kontrolējošā funkcijā (kontrolējošas darbības) pārcelt uz atbalstošu;
līdzekļus, ko nozaru ministrijas nespēj efektīvi apgūt, lietderīgi novirzīt pašvaldību projektiem;
paātrināt valdības deklarācijā apsolītā fonda izveidi uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās, izmantojot atskaitījumus no uzņēmumu ienākumu nodokļa.
PAR PAŠVALDĪBU DEMOKRĀTIJAS ATTĪSTĪBU
Ievērojot, ka
Latvijas Pašvaldību savienības 24. kongresā pieņemtā “Pašvaldību autonomijas deklarācija” norāda virzienu, kādā jāattīsta pašvaldību iekārta, lai pašvaldības pilnvērtīgāk iesaistītos visas valsts ekonomikas attīstībā,
Latvijas Pašvaldību savienības kongress aicina valdību un Saeimu apzināties, ka
laiks palielināt pašvaldību finanšu autonomiju un pievienoties Eiropas Vietējo pašvaldību hartai pilnībā;
laiks novērst Valsts pārvaldes iekārtas likumā normas, kas ir pretrunā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartu;
laiks samazināt normatīvismu un atbilstoši Eiropas Vietējo pašvaldību hartai atteikties no Ministru kabineta noteikumu izmantošanas pašvaldības autonomo funkciju regulēšanai;
kontroles funkciju daudzkāršošana, kad vairākas institūcijas pēc iespējas izsmeļoši pārbauda vienus un tos pašus rādītājus (piemēram, Valsts kontroles un Konkurences padomes birokratizēšanās), ir nodokļu ieņēmumu izšķērdēšana, kā arī kavē ekonomikas attīstību un piespiež pašvaldības un privāto sektoru daudz laika izlietot nelietderīgi.
DEKLARĀCIJA
PAR IEDZĪVOTĀJU TIESĪBĀM SAŅEMT INFORMĀCIJU
Ievērojot, ka
aiz šķietamām rūpēm par privātās reģionālās preses izdevumiem slēpjas centieni ierobežot informācijas brīvību, tajā skaitā ieviešot cenzūru pašvaldību informatīvajiem izdevumiem,
katram iedzīvotājam (arī tiem, kas neabonē presi) ir tiesības saņemt no pirmavota informāciju, kā pašvaldība pilda priekšvēlēšanu solījumus, kā pašvaldība pamato savus patstāvīgos lēmumus un kā piemēro valsts politiku vietējiem apstākļiem,
neatkarīgi preses izdevumi ir jāatbalsta, īpaši tad, ja tie spēj piedāvāt konstruktīvu kritiku esošajai politikai vai piedāvāt alternatīvu risinājumu,
atteikšanās no pašvaldību informatīvajiem izdevumiem un reklāmas laukumu pirkšana nav likumīgs problēmas risinājums, jo tad daudzi iedzīvotāji vispār nesaņemtu informāciju, kā arī nesamērīgi pieaugtu budžets informēšanai un nāktos būtiski samazināt pakalpojumus iedzīvotājiem,
Latvijas Pašvaldību savienības kongress:
nosoda centienus ierobežot pašvaldību informācijas tiesības, ieviešot tiešu vai apslēptu cenzūru pašvaldību izdevumiem;
atgādina, ka katrai pašvaldībai ir tiesības patstāvīgi izvēlēties informēšanas formas, tajā skaitā viedokļu žurnālistiku, notikumu žurnālistiku un informēšanu par pašvaldības iedzīvotājiem domātiem pasākumiem un iedzīvotāju savstarpējās informācijas izplatīšanā;
lai atbalstītu vietējās privātās preses izdevumus, aicina pašvaldības atturēties no patstāvīgi noteiktu komercreklāmas veidu izvietošanas pašvaldību izdevumos;
aicina vietējos privātās preses izdevumus un pašvaldību preses izdevumus publicēt īpašniekus un tiem piederošo daļu vai akciju struktūru (kā arī privātajiem preses izdevumiem norādīt patiesā labuma guvējus).
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017