NOTIKUMU HRONIKA

Www.lps.lv

LPS Valdē

Pašvaldību savienības Valde uz sēdēm sanāk reizi mēnesī – pirmajā otrdienā, bet maijā un jūnijā Valde kopā pulcējās trīs reizes.

• 5. maijā LPS Valdes sēdes dalībnieki vienojās izveidot darba grupu Pašvaldību savienības statūtu grozījumu izstrādei un iekļaut tajā piecus pārstāvjus no pilsētām un piecus no novadu pašvaldībām, kā arī pa vienam pārstāvim no Rīgas domes un no LPS.

Valde arī nolēma aicināt pašvaldības pieteikt savus pārstāvjus darba grupai, kas gatavos konceptuālo viedokli par nepieciešamajām izmaiņām kadastrālās vērtēšanas sistēmā un likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Šajā darba grupā būs pārstāvji no lauku teritorijas, lielajām pilsētām, pilsētām ar lauku teritorijām, Pierīgas, Jūrmalas un Rīgas.

Vēl Valde apsprieda LPS 27. kongresa dokumentu projektus un nolēma nākamo sēdi sasaukt dienu pirms kongresa.

• 19. maijā Valdes sēde notika Liepājā. Ar kongresa dokumentu projektiem iepazīstināja LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis.

Valde nolēma rezolūciju “Par izglītības finansēšanas reformu” papildināt ar Ventspils pilsētas domes un Jūrmalas domes iesniegtajiem priekšlikumiem.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis Valdes locekļus iepazīstināja ar sava ziņojuma saturu, kurā uzsvērtas vairākas tēmas – izglītība, pašvaldību finanses, uzņēmējdarbība, Eiropas Savienības struktūrfondi, veselības pieejamība, ceļu problēma, pašvaldību informatīvie izdevumi un Latvijas Pašvaldību savienības aktivitātes un attīstība.

Valde arī sagatavoja priekšlikumus LPS 27. kongresa darba komisijām – balsu skaitīšanas komisijai, mandātu komisijai un redakcijas komisijai.

• 7. jūnijā Valdes sēdē tika apstiprināta LPS statūtu grozījumu izstrādes darba grupa šādā sastāvā: LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Novadu apvienības priekšsēdētājs un Auces novada pašvaldības vadītājs Gints Kaminskis, Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins, Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars, Reģionālās attīstības centru apvienības priekšsēdētājs un Valkas novada pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis, Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, LPS priekšsēža vietnieks un Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede un padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere. Uz pirmo sēdi darba grupa pulcēsies septembrī, bet līdz tam pašvaldības lūgtas iesūtīt priekšlikumus LPS statūtu grozījumiem.

Vēl Valde apsprieda Finanšu ministrijas ieceri no valsts budžeta nefinansēt internetu pašvaldību publiskajās bibliotēkās, pārceļot to uz pašvaldību budžetiem. Valde vienbalsīgi noraidīja šo ministrijas plānu, par ko arī nosūtīta vēstule Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM).

Valde arī uzklausīja LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Aivara Lācarus sniegto informāciju par sarunu norisi un aktuālajām problēmām, kas apspriestas sarunās ar Labklājības ministriju un Veselības ministriju, LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētāja Ginta Kaminska ziņojumu par sarunām ar VARAM, LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa vērtējumu trīspusējām sarunām starp LPS, VARAM un Zemkopības ministriju un padomnieces Ināras Dundures informāciju par situāciju izglītības jomā.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa izvirzīja jautājumu par Būvniecības informācijas sistēmu (BIS), kas esot sarežģīta un laikietilpīga, tāpēc nācies pieņemt atsevišķu darbinieku, kurš strādā ar šo sistēmu. Viņai piekrita arī kolēģi, tāpēc Valde nolēma rakstīt vēstuli Ekonomikas ministrijai par BIS lietderību.

Sarunas ar ministrijām

Ar Labklājības ministriju

• 5. maijā Labklājības ministrijā (LM) notika ikgadējās sarunas starp Latvijas Pašvaldības savienību un LM, kurās LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, labklājības ministrs Jānis Reirs, LM speciālisti un pašvaldību pārstāvji apsprieda aktuālos jautājumus labklājības nozarē.

Foto: Viktorija Buraka

Klātesošie vienojās, ka 2017. gadā garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmenis paliks pašreizējā apmērā – 49,80 eiro.

LM sadarbībā ar LPS un citām nevalstiskajām organizācijām turpinās darbu pie minimālā ienākumu līmeņa koncepcijas ieviešanas, kam nepieciešams gan valsts, gan pašvaldību ieguldījums.

Sarunās tika apspriests arī jautājums par valsts mērķdotācijām sociālo darbinieku amatalgu paaugstināšanai. Pašvaldību pārstāvji norādīja, ka mērķdotācijas sociālo darbinieku amatalgām, ko nodrošināja 2007.–2009. gadā, bet apturēja krīzes laikā, bija veiksmīgs instruments, lai motivētu labākos sociālos darbiniekus darbam ar ģimenēm un bērniem. LPS uzskata, ka mērķdotācijas būtu jāparedz visiem sociālajiem darbiniekiem neatkarīgi no mērķgrupas, ar kuru tie strādā. LM un LPS vienojās, ka finansējuma pieprasījumā 2017. gada budžetam ministrija iekļaus finansējumu mērķdotāciju atjaunošanai, vienlaikus arī LPS izvērtēs iespējamos finansējuma avotus un virzīs šo jautājumu iekļaušanai Ministru kabineta un LPS sarunās.

Apspriežot jautājumu par valsts finansējumu sociālā darba studiju programmām un atbildību par strādāšanu nozarē pēc studiju pabeigšanas, sarunās izskanēja, ka, neraugoties uz sociālā darba programmas absolventu skaitu, sociālo pakalpojumu sniedzēji (sociālie dienesti, pašvaldību pansionāti, bērnunami u.c.) kā darba devēji saskaras ar darbinieku trūkumu un ilgstoši neaizpildītām vakancēm. Tāpēc vajadzīgs mehānisms, lai tie speciālisti, kuri ieguvuši izglītību par valsts budžeta līdzekļiem, strādātu atbilstoši iegūtajai izglītībai. LM iepazīstināja ar apkopoto informāciju par Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē esošajiem cilvēkiem ar sociālā darba izglītību un plānošanas reģionos izsludinātajiem vakantajiem amatiem. Kā vienu no iespējamajiem risinājumiem situācijas uzlabošanai puses saskata iespēju Labklājības ministrijai pārņemt savā pārziņā valsts budžeta finansējuma administrēšanu sociālā darba studijām.

LPS aktualizēja arī jautājumu par finansiālo atbalstu personām, kuras no institūcijas pāriet uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā. Valstī uzsāktās vērienīgās sociālās politikas reformas (deinstitucionalizācijas) uzsākšanai ir paredzēts Eiropas Sociālā fonda finansējums, bet nav norādīts finansējuma avots un apjoms pēc projekta īstenošanas attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri pāries uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā. Līdz ar to nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, kas nodrošinātu principa “nauda seko klientam” īstenošanu no valsts budžeta.

Ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju

• 6. maijā notika LPS un VARAM ikgadējās sarunas, ko vadīja ministrs Kaspars Gerhards un LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Sarunās piedalījās pašvaldību vadītāji, LPS amatpersonas un VARAM pārstāvji.

Foto: Kristīne Volkoviča

Pirmais diskusijas jautājums bija par vajadzību attīstīt jaunus instrumentus uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos. Būtiska loma tajā ir dažādu finanšu resursu pieejamībai, tāpēc LPS uzsvēra, ka pēc iespējas drīzāk būtu jāuzsāk projektu realizācija stratēģiskā atbalsta mērķa (SAM) 3.3.1. un 5.6.2. aktivitātēs, kā arī VARAM vajadzētu virzīt uz Ministru kabinetu prasību par papildu 27 miljonu eiro piešķiršanu tiem novadiem, kuru projektu idejas SAM 3.3.1. aktivitātes atlasē atbilda kritērijiem, bet nepietiekama finansējuma dēļ netika virzītas apstiprināšanai.

Pārrunājot plānošanas reģionu lomu Latvijas reģionālajā attīstībā, LPS atzinīgi vērtēja līdzšinējās iespējas saņemt atbalstu plānošanas reģionu kapacitātes celšanai no Norvēģijas Finanšu instrumenta 2009.–2014. gadā un aicināja turpināt līdzšinējo praksi.

Puses apmainījās ar viedokļiem par aktualitātēm dabas un vides aizsardzības politikas īstenošanā Latvijā. LPS vērsa ministrijas uzmanību uz vajadzību dabas un vides aizsardzības intereses līdzsvarot ar teritoriju sociāli ekonomisko attīstību, norādot, ka dabas aizsardzība nedrīkst radīt zaudējumus tautsaimniecībai. Vienlaikus tika atzīts, ka pārdomāta dabas aizsardzības politikas īstenošana ne tikai rada ierobežojumus, bet sniedz arī iespējas pašvaldībām un uzņēmējiem attīstīties.

Vienoti tika skatīts VARAM izvirzītais jautājums par autotransporta pārvietošanās un stāvēšanas kontroles Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā pilnīgu nodošanu piekrastes pašvaldību pārziņā un LPS rosinātais jautājums par atbalstu piekrastes jūras teritorijas un pludmales apsaimniekošanai. LPS uzsvēra, ka, pieņemot Zemes pārvaldības likumu, ar kuru piekrastes pašvaldības pārņēma piekrastes joslu savā pārvaldībā, tika solīts atbalsts, kā arī norādīja, ka autotransporta pārvietošanās un stāvēšanas kontroles jautājums vispirms ir jāizskata Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienībā.

Sarunās tika apspriests arī informatīvais ziņojums “Par bēgļu un personu ar alternatīvo statusu uzņemšanas un sociālekonomiskās iekļaušanas pasākumu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, atbilstoši pašvaldību faktiskajiem izdevumiem”. LPS uzsvēra, ka šajā plānā nav iekļauta rīcība ar tiem bēgļiem un patvēruma meklētājiem, kuri nevēlas integrēties. Pašvaldību savienība uzskata, ka kompensācija pašvaldībām no valsts budžeta līdzekļiem jāveic reizi ceturksnī atbilstoši atbildīgās iestādes noslēgtajam līgumam ar uzņemošo pašvaldību un pašvaldību faktiskajiem izdevumiem, turklāt kompensācija faktisko izdevumu segšanai veicama ne mazāk kā divu gadu periodā.

Sarunās pozitīvi tika novērtēta VARAM iniciatīva, publisko pakalpojumu saņemšanā ieviešot vienas pieturas aģentūras principu – izveidojot valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīklu. Šajos klientu apkalpošanas centros iedzīvotāji un uzņēmēji var saņemt vairāku valsts iestāžu, kā arī pašvaldību sniegtos publiskos pakalpojumus klātienē. Apmeklētājiem tiek sniegtas arī konsultācijas par valsts un pašvaldību publisko pakalpojumu saņemšanu e–vidē. VARAM un LPS ir vienisprātis, ka šī iniciatīva noteikti jāturpina.

Ar Zemkopības ministriju un VARAM

• 24. maijā notika Latvijas Pašvaldību savienības, Zemkopības ministrijas (ZM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas gadskārtējās sarunas. Tās vadīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš.

Sarunu pirmajā daļā Zemkopības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji apsprieda sadarbību lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un lauku teritoriju attīstībā. ZM un LPS pārrunāja finanšu un lauku attīstības jautājumus (lauku attīstības programmas, zivsaimniecības rīcības programmas un vietējo rīcības grupu stratēģiju projekti pašvaldībām), diskutēja par vietējās produkcijas izplatīšanas veicināšanu un popularizēšanu (zaļie iepirkumi, vietējo zīmolu attīstība, vietējo produktu un preču tirdziņi, kopdarbības iespējas), nepieciešamo datu apmaiņu un pieeju tiem (pieeja datiem lauksaimniecībā izmantojamo zemju komisijām, pašvaldību sociālajiem dienestiem, medību koordinācijas komisijām u.c.), kā arī par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) ierobežošanas pasākumiem.

ZM un LPS vienojās, ka arī turpmāk sadarbosies Lauku attīstības programmā paredzētā atbalsta projektu īstenošanā, lai nodrošinātu efektīvāku piešķirtā finansējuma izmantošanu. Tāpat ZM atbalstīs vietējai attīstībai paredzēto LEADER programmu vietējām rīcības grupām, kuru sastāvā līdzvērtīgi sadarbojas vietējie iedzīvotāji, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, uzņēmēji un citi sadarbības partneri.

ZM un LPS nolēma, ka jāturpina darbs pie vietējās produkcijas izplatības veicināšanas vietējā tirgū un jāsekmē Latvijas produktu iekļaušana publiskajos iepirkumos, izmantojot zaļā iepirkuma iespējas, tostarp realizējot programmas “Skolas piens” un “Skolas auglis”. Tāpat puses vienojās par sadarbību vietējo zīmolu attīstībā, aicinot pašvaldības izvērtēt iespēju sagatavot pieteikumus produktu iekļaušanai Eiropas Savienības Aizsargāto produktu reģistros, tādējādi veicinot reģionālo attīstību un tūristu piesaisti, kā arī aicinot uzņēmējus pieteikt savu produkciju marķējumiem “Zaļā karotīte” un “Bordo karotīte”.

Savukārt, lai nodrošinātu efektīvāku Āfrikas cūku mēra apkarošanu un tālākas izplatīšanās ierobežošanu, ZM un LPS vienojās, ka pašvaldības nodrošinās nobeigušos mežacūku līķu savākšanu un iznīcināšanu. Vienošanās paredz arī turpināt pašvaldību un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sadarbību un pagarināt LPS un PVD noslēgto vienošanos par mežacūku līķu savākšanu un iznīcināšanu ĀCM riska zonās.

Sarunu otrajā daļā pirmo reizi notika trīspušu sarunas (ZM, VARAM un LPS), jo vairāki jautājumi ir starpministriju un risināmi vienoti.

Sarunās pārrunāja zemes politikas (zemes reformas pabeigšana, MK noteikumu izstrādes gaita, LIZ komisijas u.c.), publisko ūdeņu politikas (pašvaldības – ūdeņu valdītājas, traucēkļi īstenot savas tiesības), kopdarbības veicināšanas (pašvaldību iespējas reāli atbalstīt uzņēmējdarbību), meliorācijas (pašvaldību un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas un vides ierobežojumu samērīgums) un zemes dzīļu apsaimniekošanas jautājumus (kūdra un purvu apsaimniekošana, grants, smilts un citi karjeri, to rekultivācija, pētījumi un dati, to pieejamība), kā arī tika uzsvērts, ka vairāk jāpievēršas izglītošanai un praksei (meliorācijas, zemes ierīcības, ūdeņu apsaimniekošanas speciālisti).

Ar Veselības ministriju

• 25. maijā notika LPS un Veselības ministrijas (VM) ikgadējās sarunas, ko vadīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Vispirms puses apsprieda valdības rīcības plāna projektā iekļautos pasākumus veselības jomā. VM speciālisti iepazīstināja ar plānā iekļautajiem prioritārajiem virzieniem, plānotajiem pasākumiem un to īstenošanas termiņiem, tāpat informēja par obligātās veselības aprūpes sistēmas modeļa izstrādi un valsts apmaksāto pakalpojumu grozu. Valdībai plānots piedāvāt vairākus modeļus, un veselības ministrs Dr. Guntis Belēvičs uzsvēra, ka modeļu izstrādē notiks konsultācijas arī ar Pasaules Veselības organizācijas ekspertiem un izšķiršanās par turpmāko veselības nozares finansēšanas modeli būs nevis Veselības ministrijas, bet visas valdības kopīgs lēmums. VM uzskata, ka valsts apmaksāto pakalpojumu groza nodrošināšanai finansējums būtu jādubulto – no 713 764 303 uz 1 400 236 513 eiro. Savukārt LPS uzsvēra, ka pirmām kārtām jānodrošina veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte – tas ir reģionu izdzīvošanas jautājums.

Sanāksmes laikā tika pārrunātas arī Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda aktualitātes, kas ietver gan veselības veicināšanas un slimību profilakses aktivitātes, gan veselības infrastruktūras attīstību. VM informēja, ka pašvaldībām veselības veicināšanai līdz 2022. gadam būs pieejami 38,7 miljoni eiro un atlase sāksies jūlijā. Savukārt veselības infrastruktūras attīstībai paredzēti 178 983 828 eiro.

Tāpat sarunu dalībnieki diskutēja par veselības aprūpes aktuāliem jautājumiem – topošo ārstu un rezidentu apmācībām un darba iespējām reģionos, situāciju onkoloģisko saslimšanu jomā, ģimenes ārstu sistēmas finansējumu un problemātiku, kā arī par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu deinstitucionalizācijas gaitā. Pašvaldību pārstāvji aktualizēja speciālistu pieejamības problēmu, tāpat viņus satrauc prakšu nodošana un atbalsts jaunajiem ģimenes ārstiem. Spraigas diskusijas izvērtās par veselības aprūpes pakalpojumu (īpaši psihiatrijas) nodrošināšanu deinstitucionalizācijas gaitā. Puses vienojās sarunām ar Ministru kabinetu virzīt jautājumu par deinstitucionalizācijas finansiālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Ar Tieslietu ministriju

• 6. jūnijā notika LPS un Tieslietu ministrijas (TM) sarunas. No LPS puses tās vadīja priekšsēdis Andris Jaunsleinis, no TM – ministrs Dzintars Rasnačs.

LPS aktualizēja dažus iepriekšējos gados iesāktos jautājumus, piemēram, par sabiedrisko darbu kā iespējamo administratīvā soda veidu. Šeit svarīga gan iespējamā atbildīgā institūcija, gan aizstāšanas mehānisms, bez kura noteikšanas, ņemot vērā kriminālsoda un piespiedu darba pieredzi, tā jēga strauji mazinās. Pirms dažiem gadiem, apkopojot viedokļus no pašvaldībām, tie bija diametrāli pretēji.

Pašvaldību savienība aktualizēja arī jautājumu par pašvaldību iestāžu atbrīvošanu no valsts nodevas, kā arī par pašvaldību atbrīvošanu no sprieduma izpildes izdevumu samaksas zvērinātam tiesu izpildītājam (attiecīgi grozot Civilprocesa likumu). TM norādīja, ka tas ir Finanšu ministrijas kompetencē, bet LPS uzsvēra – nedrīkst būt situācija, ka pašvaldības ir iekļautas Valsts pārvaldes iekārtas likumā, bet normas par atbrīvojumiem (kā šajā gadījumā) attiecas tikai uz tiešo valsts pārvaldi. Šis jautājums palika atklāts, un notiks tikšanās, iesaistot Finanšu ministriju un VARAM.

No šāgada svarīgām tēmām LPS izvirzīja jautājumu par darījumu apliecināšanas funkciju bāriņtiesām (saistībā ar TM izveidoto darba grupu par iespēju ieviest obligātu notariālo formu visiem nekustamo īpašumu darījumiem). LPS atkārtoti uzsvēra, ka šos pakalpojumus nedrīkst attālināt no iedzīvotājiem un sadārdzināt, līdz ar to bāriņtiesām būtu jāsaglabā pašreizējā funkcija, kā arī kopumā nav atbalstāma obligāta notariālā forma visiem nekustamo īpašumu darījumiem.

Saistībā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 211.2 panta otrās daļas (izskatot lietas par pašvaldības saistošo noteikumu pārkāpšanu, pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas izsniedzot noteikta parauga kvīti, var uzlikt naudas sodu līdz 30 eiro, ja pārkāpējs to neapstrīd) izslēgšanu ar šāgada 1. septembri Pašvaldību savienība izvirzīja priekšlikumu paplašināt noteiktu pakalpojumu liegumu (gadījumos, kad nav nomaksāts administratīvais naudas sods).

Šāgada sarunās tika izvirzīts arī jautājums par finansējuma nodrošināšanu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas jautājumu risināšanai – funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanai. TM norādīja, ka tas ir FM kompetencē, tomēr atbalstīšot LPS lūgumu pēc finansējuma piešķiršanas pašvaldībām. TM aicināja šo jautājumu pārrunāt plašākā institūciju lokā, iesaistot FM, VARAM un VZD, kā arī aktualizēt to tikai pēc tam, kad pašvaldībām būs skaidrība par pārskatāmo funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu daudzumu. Sarunās izskanēja arī piedāvājums īstenot pilotprojektu piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanai, tajā skaitā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanai.

LPS aicināja Tieslietu ministriju nodrošināt datu sinhronizāciju TM vai tās iestāžu pārraudzībā esošajās informācijas sistēmās, savukārt jautājumā par bezmantinieka un bezsaimnieka mantu vajadzīgas sarunas, piesaistot FM. TM solīja, ka atsauksies LPS aicinājumam informēt pašvaldības par jaunākajiem tiesību aktiem un to grozījumiem.

Viens no sarunu jautājumiem skāra zemes reformas pabeigšanu, kā arī zemes reformu regulējošo tiesību aktu pārskatīšanu un atzīšanu par spēku zaudējušiem, bet dzīvotspējīgo tiesību normu iekļaušanu Zemes pārvaldības likumā. TM informēja, ka Zemes pārvaldības likums ir VARAM kompetencē un, lai tajā ietvertu jebkādus grozījumus, jānotiek trīspusējām sarunām. Tika iztirzāts arī jautājums par zemes rezerves fonda zemju piederību pēc diviem gadiem, kad pašvaldības to būs izvērtējušas. Šeit TM norādīja, ka piederības noteikšana atlikušajām rezerves zemēm ir likumdevēja izšķiršanās jautājums.

Sarunās tika pārrunāti aptuveni puse no ieplānotajiem jautājumiem. Sarunu turpinājums – 1. jūlijā.

Ar Satiksmes ministriju

• 8. jūnijā notika LPS un Satiksmes ministrijas (SM) sarunas, kurās LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa un satiksmes ministra Ulda Auguļa vadībā izskatīja jautājumus, kas saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem, autoceļu uzturēšanu un finansējumu un optiskā tīkla ierīkošanu.

Puses atzina, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu segšanai 2016. gadā papildus no valsts budžeta vajadzēs 3,4 miljonus eiro, kas saistīts ar peļņas apjoma regulāciju sabiedriskajā transportā, tarifu pieaugumu republikas pilsētās, zaudējumu kompensāciju personām ar invaliditāti un pārvadājamo iedzīvotāju skaita samazināšanos par 8,4% reģionālajos maršrutos, un ka sadarbībā ar Autotransporta direkciju un plānošanas reģioniem jāvienojas par jaunu maršrutu atvēršanas un slēgšanas principiem.

Sarunās tika izvērtēta arī skolēnu pārvadājumu problemātika. LPS uzskata, ka nav nepieciešams speciāls valsts regulējums pašvaldībām, lai definētu minimālos attālumus skolēnam līdz skolai vai iekāpšanas vietai autobusā, jo pašvaldības savu politiku var realizēt, pieņemot saistošos noteikumus. Puses uzsvēra, ka vienlaikus ar skolēnu pārvadājumiem jārisina iedzīvotāju pārvietošanās nodrošinājums teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu, tādēļ Autotransporta direkcijai uzdots sagatavot priekšlikumus par iespēju ieviest sabiedriskā transporta pakalpojumus, kas tiek izpildīti pēc pasažiera pieprasījuma vietās, kur sabiedriskā transporta pakalpojumi netiek nodrošināti.

Par atvieglojumu administrēšanas kārtības precizēšanu sabiedriskajā transportā pārvadāto personu uzskaites un identificēšanas problēmu risināšanai puses vienojās, ka VSIA “Autotransporta direkcija” jābūt koordinējošajai iestādei, kas nodrošina visu MK noteikumu prasību izpildi, tajā skaitā datubāzu administrēšanu attiecībā uz valsts noteiktajiem braukšanas maksas atvieglojumiem. Puses vienojās, ka Satiksmes ministrijai sadarbībā ar LPS jāizvērtē iespēja izstrādāt normatīvo regulējumu personificēto datu sistēmas ieviešanai par fiziskām personām, kuras saņem pašvaldību noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā.

Jautājumā par taksometru nozares sakārtošanu LPS un SM vienojās, ka taksometru pārvadājumu licencēšana tiek deleģēta deviņām republikas pilsētām un pieciem plānošanas reģioniem, kā arī tiks stiprināta pašvaldību kontroles dienestu kapacitāte un paredzētas tiesības tiem veikt kontrolpirkumus bez policijas klātbūtnes.

Vissmagākais jautājums sarunās – autoceļu uzturēšana un finansējums. Par pašvaldību mērķdotāciju apjomu 2017., 2018. un 2019. gadam puses nevienojās, jo LPS un pašvaldības iebilst pret to, ka līdz 2019. gadam mērķdotācijas netiek palielinātas. LPS uztur prasību, ka, sākot ar 2017. gadu, jāparedz konkrēts finansējums, piesaistot noteiktu procentu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, 100% no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un 100% no autoceļu lietošanas nodevas. Tāpat jau nākamgad valsts autoceļu programmā būtu jāparedz vismaz 30% no iekasētā akcīzes nodokļa par naftas produktiem un 100% no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, tādējādi paredzot finansējumu valsts autoceļu fonda programmai 217,6 miljonu apjomā, tajā skaitā pašvaldību autoceļiem un ielām – 54,4 milj. eiro, kas atbilst proporcijai 25%:75%. Alternatīvs risinājums varētu būt proporcijas pārdale starp valsti un pašvaldībām vismaz 27,3% apmērā.

Sarunās LPS ierosināja: līdz 2019. gadam jāpanāk pakāpenisks pieaugums akcīzes nodokļa piesaistē: 2017. gadā – 30%, 2018. gadā – 40% un 2019. gadā – 50%; valstij jārada alternatīvs finansējuma modelis valsts un pašvaldību autoceļiem, jo pēc 2018. gada finansējums no ES Kohēzijas un struktūrfondiem tiks pārtraukts; sākot ar 2019. gadu, valsts autoceļu sakārtošanas programmas ikgadējais finansējums jānodrošina ievērojami lielākā apjomā, lai varētu sasniegt Nacionālā attīstības plāna transporta pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam definētos mērķus. Puses vienojās, ka LPS priekšlikumi tiks izvērtēti Satiksmes ministrijas izveidotajā ekspertu grupā līdz 30. jūlijam.

Sarunās diskutēja arī par pašvaldību mērķdotāciju apjomu un sadalījumu saistībā ar Valsts kontroles 2016. gada revīzijas ziņojumu “Vai īstenotā valsts un pašvaldību politika ir veicinājusi pašvaldību ceļu un ielu attīstību, autoceļu un ielu uzturēšanu”. LPS uzskata, ka Valsts kontrole, aicinot sadalīt mērķdotācijas atbilstoši noteikumos Nr. 173 paredzētajam algoritmam, ņemot vērā aktuālo pašvaldības teritorijā reģistrēto transportlīdzekļu skaitu, pašvaldības īpašumā esošo ielu, tiltu, laukumu un ceļu garumu, nav analizējusi, kādu ietekmi tas atstāj uz pašvaldību budžetiem. Šajos noteikumos paredzēto algoritmu nevar piemērot, jo pašvaldības nesaņem finansējumu atbilstoši likumam “Par autoceļiem”.

LPS un SM vienojās: izvērtēt iespēju pašvaldībām, pārņemot valsts autoceļus, piešķirt papildu finansējumu; pieņemt zināšanai, ka Satiksmes ministrija, lai ieviestu Valsts kontroles ieteikumus, izstrādās un līdz 2017. gada 13. janvārim iesniegs Ministru kabinetā grozījumus MK 2008. gada 8. janvāra noteikumos Nr. 10 “Kārtība, kādā tiek pārraudzīta pašvaldību ceļu, komersantu ceļu un māju ceļu būvniecība, rekonstrukcija un uzturēšana” un MK 2009. gada 15. septembra noteikumos Nr. 1052 “Pašvaldību ceļu un ielu reģistrācijas un uzskaites kārtība”; VAS “Latvijas Valsts ceļi” regulāri apmācīs pašvaldību darbiniekus par mērķdotācijas izlietošanu un pašvaldību ceļu pārvaldīšanu, kā arī ierosinās Valsts kontroles ekspertiem iesaistīties apmācībās; kad ekspertu grupa būs sniegusi priekšlikumus prognozējama un ilgtspējīga transporta infrastruktūras finansējuma modeļa radīšanai, izveidot kopīgu darba grupu noteikumu Nr. 173 pārskatīšanai par pašvaldību autoceļu un ielu finansēšanai paredzētās valsts budžeta mērķdotācijas sadalījumu starp pašvaldībām un šā sadalījuma noteikšanas kritērijiem. Puses konstatēja, ka atpalicība no valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014.–2020. gadam noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem šāgada sākumā ir ievērojama – 120 milj. eiro, un, ņemot vērā turpmāko divu gadu valsts budžeta finansējuma plānu, tā kļūs vēl lielāka – 330 milj. eiro. Lai risinātu problēmu, sākot ar 2019. gadu, ir jānodrošina valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014.–2020. gadam ikgadējais finansējums ievērojami lielākā apjomā.

Puses vienojās atbalstīt Satiksmes ministrijas JPI pieprasījumu; izstrādāt valsts autoceļu sakārtošanas plānu 2017.–2023. gadam un prognozējamu finansējuma plānu autoceļu nozarei vidējā termiņā atbilstoši Nacionālā attīstības plāna transporta pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam definētajiem mērķiem, kā arī valsts autoceļu programmas finansējumam. Izstrādājot valsts autoceļu sakārtošanas plānu 2017.–2023. gadam, sadarboties ar plānošanas reģioniem, izvērtējot nepieciešamību sakārtot tos autoceļus, kas funkcionāli ir saistīti ar izglītības iestāžu reorganizācijas rezultātā mainīto transporta plūsmu.

LPS komitejās

Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejā

• 31. maijā notika Latvijas Pašvaldību savienības Finanšu un ekonomikas komitejas sēde, kurā tika skatīti šādi jautājumi: par Finanšu ministrijas (FM) konstatētajām problēmām pašvaldību budžeta plānošanā un izpildē; par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) izpildi 2016. gada piecos mēnešos; par VID statistikas datu nodošanu pašvaldībām un par aktuālajiem datiem par iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādiem budžetam, to struktūru, rašanās iemesliem un VID veiktajām darbībām nodokļa parādu piedziņā.

FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktores vietniece Baiba Tisenkopfa, stāstot par konstatētajām problēmām pašvaldību budžeta plānošanā un izpildē, vērsa uzmanību uz to, ka ministrija, izmantojot Valsts kasē iesniegtos oficiālos mēneša pārskatus, analizē pašvaldību finansiālo darbību un rezultātā tiek sagatavoti analītiskie materiāli gan par katras atsevišķās pašvaldības finanšu situāciju, gan par pašvaldību finanšu situāciju kopumā.

Pašvaldībām pārkāpumi budžeta plānošanā un izpildē galvenokārt ir saistīti ar to, ka pārskatos uzrādītie budžeta faktiskie izdevumi pārsniedz plānotos izdevumus. Taču lielākajā daļā gadījumu faktiskie izdevumi reāli nav pārsnieguši pašvaldības domes budžetā apstiprinātos izdevumus, bet ir radusies kļūda – piemēram, gatavojot pārskatus, pašvaldības iestādes izdevumus budžeta plānā uzrāda dažādās detalizācijas pakāpēs, kā rezultātā, automātiski summējot izdevumus pa līmeņiem, apakšlīmeņos faktiskie izdevumi pārsniedz plānotos. FM pārstāvji komitejas sēdē izteica vēlmi, lai Valsts kasē iesniedzamajos pārskatos visas pašvaldības budžeta plānu uzrādītu vienādā detalizācijas pakāpē – divās koda zīmēs. Tika norādīts, ka dažādās detalizācijas pakāpes pārskatos plāna daļā neļauj kvalitatīvi analizēt pašvaldību finansiālo darbību. 2% pašvaldību ieņēmumu plānu un 12% pašvaldību izdevumu plānu uzrāda vienā zīmē. FM pārstāvji aicināja pašvaldības izteikt viedokli par optimālo budžeta plāna detalizācijas pakāpi. Vienlaikus gan tika norādīts, ka, pārskatos budžeta plānu uzrādot divās koda zīmēs, ministrija uzskatīs par pārkāpumu faktisko izdevumu pārsniegumu pār plānu jebkurā līmenī, un šādā situācijā pašvaldībai var rasties problēmas iegūt atļauju ņemt aizņēmumu un sniegt galvojumu.

Ministrijas pārstāvji arī vēlējās dzirdēt pašvaldību viedokli par pamatbudžeta un speciālā budžeta apvienošanu – proti, ministrija izteica priekšlikumu pašvaldībām atteikties no speciālā budžeta. Šobrīd sešas pašvaldības speciālā budžeta pārskatu daļēji ir iekļāvušas pamatbudžeta pārskatā, saglabājot tikai ziedojuma un dāvinājuma pārskatu. Komiteja vienojās, ka LPS apkopos pašvaldību viedokļus par FM uzdotajiem jautājumiem.

FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare informēja par iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildi šāgada piecos mēnešos. Pagaidām IIN ieņēmumu plāns pildās “līdz ar nagiem”, taču tas nav saistīts ar mazākiem IIN ieņēmumiem, bet gan ar būtiski lielākām IIN atmaksām par attaisnotajiem izdevumiem. Atmaksu apjoms šāgada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 1. ceturksni ir palielinājies gandrīz divas reizes. I. Komisare uzsvēra, ka prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 100% garantēti un, ja tiks konstatēta IIN ieņēmumu neizpilde (no gada sākuma), tad pašvaldībām to kompensēs no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās IIN daļas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktors Juris Gaiķis informēja, ka maijā ir noslēgušās VID un LPS sarunas par pašvaldībām sākotnēji nododamajiem statistikas datiem, un tie pašvaldībām būs pieejami jau 2017. gadā. Pašvaldībām tiks nodoti dati par iedzīvotāju ienākumiem, IIN, IIN atmaksām dažādos griezumos gan konkrētajā pašvaldībā, gan valstī kopumā.

VARAM Elektroniskās pārvaldes departamenta direktors Uģis Bisenieks vēl norādīja, ka VARAM uzdots sagatavot grozījumus likumā “Par pašvaldībām”, paredzot Ministru kabinetam noteikt datu apjomu, ko pašvaldības iegūst no valsts informācijas sistēmām pašvaldību funkciju nodrošināšanai, un datu aprites kārtību. Šo datu nodošanai pašvaldībām VARAM plāno izmantot inovatīvu pieeju, kas līdz šim Latvijā nav bijusi, – personificēto datu anonimizēšanu, ko nodrošinās VRAA, un šo datu centralizētu nodošanu pašvaldībām.

Sēdes videoieraksts pieejams LPS mājaslapā, sadaļā Semināri un video/Videoarhīvs.

Izglītības un kultūras jautājumu komitejā

• 17. maijā LPS Izglītības un kultūras komitejas sēdē tika skatīts jautājums par internātskolu turpmāko darbību, jo Izglītības un zinātnes ministrija virza ieceri par internātskolu nodošanu pašvaldību pārziņā.

Patlaban 16 internātskolām, kurās mācās ap 2500 audzēkņu, 2016. gadā finansējums kopumā ir 11,7 miljoni eiro (uzturēšanai – 4,8 miljoni, pedagogu darba samaksai – 6,9 miljoni). Ja IZM nākamgad pārtrauks pārskaitīt naudu pašvaldībām, tad daļai vietvaru var nākties lemt par šo skolu slēgšanu.

LPS pastāv uz to, ka internātskolu uzturēšanai jāsaglabā valsts finansējums; speciālo programmu finansējums jānodrošina vienāds neatkarīgi no skolas tipa; jāizstrādā visām internātskolām vienota normatīvo aktu bāze; jāaptur MK noteikumu projektu Nr. 1616 un Nr. 836 virzība līdz turpmāko finansējuma avotu noskaidrošanai.

• 14. jūnijā notika LPS Izglītības un kultūras komitejas sēde, kurā piedalījās Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks, VISC Tālākizglītības un projektu nodaļas vadītāja Guntra Kaufmane, Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Informācijas un karjeras atbalsta departamenta Profesionālās meistarības konkursu nodaļas vadītāja Aleksandra Joma, Karjeras atbalsta nodaļas vadītāja Nora Kalēja un Struktūrfondu pēcuzraudzības departamenta Izglītības un zinātnes projektu pēcuzraudzības nodaļas projektu vadītāja Kristīne Logina, Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības attīstības jomā Santa Feifere un Struktūrfondu departamenta vadītāja Inga Misiņa. Sēdi vadīja LPS padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure.

Komitejas darba kārtībā bija divu noteikumu projekti – “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.2. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” 8.3.2.1. pasākuma “Atbalsts nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošanai izglītojamo talantu attīstībai” īstenošana” un “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.5. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” īstenošanas noteikumi”.

Visu speciālistu viedokļus var noskatīties un noklausīties LPS interneta vietnē. Turpat pieejamas arī sēdes prezentācijas.

• 21. jūnijā komitejas darba kārtībā atkal bija jautājums par internātskolu turpmāko darbību. Arī šīs sēdes videoierakstu meklējiet LPS mājaslapā!

Komitejas sēdē ar viedokļiem par internātskolu darbību apmainījās pašvaldību vadītāji un pašvaldību deleģētie pārstāvji.

Šobrīd Ministru kabineta noteikumos par internātskolu finansēšanu ir noteikts, ka izglītības iestādes izdevumus finansē no valsts budžeta mērķdotācijas, bet, izstrādājot pedagogu atalgojuma modeli, Izglītības un zinātnes ministrija plāno iegūt finanšu resursu, nododot internātskolu finansēšanu pašvaldību pārziņā.

Likuma grozījumu pamatojumā norādīts, ka šāda rīcība būtiski apdraud internātskolu pastāvēšanu un attīstību. Turklāt tā var veicināt internātskolu bērnu izkrišanu no izglītības sistēmas, tādā veidā radot sociālās atstumtības risku. Tāpat uzsvērts, ka liela daļa internātskolu ēku ir renovētas un tajās ieguldīti ievērojami līdzekļi. Turklāt internātskolās mācās bērni no visas Latvijas, nevis no vienas pašvaldības, tāpēc to finansēšana ir visas valsts jautājums. Likuma grozījumu pamatojumā norādīts, ka ir vajadzīgs stiprināt likumā normu, kas nosaka skaidru internātskolu finansēšanas kārtību, lai novērstu šo izglītības iestāžu apdraudējumu.

Informātikas jautājumu apakškomitejā

• 24. maijā LPS Tehnisko problēmu komitejas Informātikas jautājumu apakškomitejas sēde notika Ādažu novada domē.

Sanāksmes dalībnieki kopā ar Ekonomikas ministrijas Administratīvā departamenta Būvniecības informācijas sistēmas projekta nodaļas vadītāju Andriānu Jankovski apsprieda jautājumu par būvniecības informācijas sistēmu un iepazinās ar Ādažu novada pieredzi.

Paši ādažnieki pastāstīja par Ādažu novada domes pieredzi TAPIS un ĢIS izmantošanā.

Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā un Piekrastes apvienībā

• 13. jūnijā Latvijas Pašvaldību savienībā notika Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības un LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas kopīgā sēde, kurā tika prezentēts tematiskais plānojums par Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstību un tā īstenošanas iespējas.

Sēdē tika atzīts, ka šāds kādai valsts teritorijas daļai speciāli izstrādāts nacionālā līmeņa tematiskais plānojums ir liels solis uz priekšu piekrastes attīstībā.

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājs Gints Kaminskis uzsvēra, cik nozīmīgs ir gan pats plānojums, gan šāda kopīga sēde, kurā tiek celts priekšā paveiktais apjomīgais darbs. “Tas ir pirmais nacionālā līmeņa tematiskais plānojums, un tas vienā dokumentā aptver 17 piekrastes pašvaldības un pierāda, ka visa piekraste var attīstīties.”

Atzinīgus vārdus plānojumam un paveiktajam darbam veltīja arī Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības priekšsēdētājs Māris Dadzis, uzsverot, ka viņš priecājas par šo plānošanas dokumentu, kas veltīts piekrastei: “Šādiem dokumentiem ir jābūt ļoti izsvērtiem un vispusīgi izvērtētiem. Pats svarīgākais, lai tie neiegultu amatpersonu atvilktnēs un nenoklātos ar putekļu kārtu. Tāpēc es ļoti ceru, ka šim dokumentam sekos arī finansējums.”

Saeimas deputāte un Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītāja Laimdota Straujuma uzsvēra, ka darbs pie plānojuma izstrādes sācies pirms vairākiem gadiem, tāpēc ir patiess prieks, ka lielais ieguldījums vainagojies ar rezultātu. “Plānojums atkal un atkal pierāda, ka piekraste ir nozīmīgs mūsu valsts resurss, kas ir ļoti pievilcīgs gan mums pašiem, gan ārvalstu tūristiem,” piebilda Saeimas deputāte.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts atzinīgi novērtēja plānojuma laikā paveikto kopīgo darbu, kura pamatā bija veiksmīga visu pušu sadarbība.

“Jācer, ka šim plānam būs arī finansējums brīdī, kad tiks spriests par valsts ilgtermiņa attīstību, tāpēc uzskatu, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai tam jāsagatavo tehniski ekonomiskais pamatojums,” savu viedokli sēdē pauda LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

Visus izteiktos viedokļus varat noskatīties ierakstā LPS interneta vietnē. Turpat pieejama arī Kristīnes Kedo sagatavotā prezentācija “Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskajai infrastruktūrai”.

Valsts ilgtermiņa tematiskā plānojuma Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai (piekrastes plānojums) izstrāde ir viens no Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas “Latvija 2030” ieviešanas soļiem, kurā piekraste definēta kā nacionālo interešu telpa – viena no Latvijas lielākajām vērtībām.

Plānojuma izstrādes mērķis ir veicināt Baltijas jūras Latvijas piekrastes kā saimnieciski aktīvas un kvalitatīvas dzīves, kultūrvides un rekreācijas telpas attīstību, attīstības intereses līdzsvarojot ar dabas un vides aizsardzības prasībām.

Piekrastes plānojums ir vadlīnijas vienota piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai ilgtermiņā, fokusējoties uz vienu no piekrastē būtiskākajām ekonomiskās attīstības jomām – tūrisma un rekreācijas attīstību.

Piekrastes plānojuma aptvertā teritorija ir pagasti un pilsētas, kas robežojas ar Baltijas jūru. Taču daudzveidīga tūrisma piedāvājuma veidošanā svarīga ir arī no jūras attālāku tūristu piesaistes objektu attīstīšana, tāpēc piekrastes plānojumā uzsvērta sadarbības loma visu iesaistīto starpā un koordinēta investīciju piesaiste pāri pašvaldību robežām.

Plānojuma galvenais rezultāts ir vienota piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības koncepcija, kas ietver kompleksi attīstāmo vietu sarakstu ar priekšlikumiem to attīstīšanai un uzdevumus un kompetenču sadalījumu piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai.

Vienots piekrastes publiskās infrastruktūras tīkls ir vajadzīgs, lai uzlabotu sabiedrības piekļuvi piekrastes dabas un kultūras mantojumam, mazinot slodzi uz piekrastes ekosistēmām un veicinot vienotā piekrastes dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un potenciāla izmantošanu.

Piekrastes plānojums izstrādāts sadarbības un diskusiju gaitā ar visām 17 piekrastes pašvaldībām, kā arī ar piekrastes jautājumiem saistītām institūcijām un organizācijām.

Piekrastes plānojuma vadlīniju raksturs ļauj precizēt tā risinājumus, finansiālā atbalsta iespējas, kā arī pašvaldību un institūciju sadarbības mērogu. Aktīva sadarbība un saskaņota lēmumu pieņemšana pašvaldībās, institūcijās un sabiedriskajās organizācijās ir piekrastes plānojuma veiksmīgas ieviešanas atslēga.

Plānojums tapis, pateicoties Norvēģijas Finanšu instrumenta atbalstam.

Videokonferences un semināri

• 3. maijā Pašvaldību savienība sadarbībā ar Jelgavas Sociālo lietu pārvaldi un Latvijas Autisma apvienību rīkoja videokonferenci par sociālo darbu ar ģimenēm, kurās ir bērns ar īpašām vajadzībām, un uzvedības sociālo korekciju.

• 11. maijā LPS translēja videotiešraidi par IT risinājumu, kas varētu noderēt pašvaldībām, kurām ir interese par mākoņplatformu pakalpojumiem, – “Komerccentrs Dati grupa” demonstrēja atvērtā koda IKT mākoņplatformas pielietošanas priekšrocības publisko personu elektronisko pakalpojumu attīstīšanā.

• 12. maijā LPS sadarbībā ar Rīgas domes Labklājības departamentu un Slimību profilakses un kontroles centru rīkoja videokonferenci par pieredzi un labo praksi veselības veicināšanas jomā. Videokonferencē aplūkotie jautājumi ir īpaši aktuāli tām pašvaldībām, kuras ir Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla dalībnieces un plāno piesaistīt ESF finansējumu veselības veicināšanas aktivitātēm.

• 17. maijā Latvijas Pašvaldību savienībā ar Lielbritānijas ekspertu “Caledonian Economics” līdzdalību notika seminārs par publiskās un privātās partnerības (PPP) veicināšanu izglītības, mājokļu un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.

• 19. maijā LPS aicināja uz diskusiju par 3.3.1. SAM jeb specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām” projekta iesnieguma veidlapu (ar pielikumiem) un projekta rādītāju uzskaiti. Diskusija notika sadarbībā ar VARAM un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras ekspertiem.

• 7. jūnijā LPS sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru rīkoja videokonferenci – semināru “ES fondu projektu e–vide un tās lietošana”.

• 9. jūnijā Latvijas Pašvaldību savienībā notika diskusija par pašvaldības lomu uzņēmējdarbības attīstībā un investīciju piesaistes veicināšanā un kā Lielbritānijas pašvaldības veido savus atbalsta instrumentus un izmanto sabiedriskās attiecības un mārketingu tās tēla pilnveidošanā. Diskusijā piedalījās arī Latvijas – Lielbritānijas Tirdzniecības kameras ģenerāldirektors Mārcis Liors Skadmanis.

• 16. jūnijā LPS videokonferences veidā rīkoja Uzņēmējdarbības atbalsta tīkla diskusiju par publisko iepirkumu organizēšanu. Ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā un tā piemērošanu iepazīstināja Iepirkumu uzraudzības biroja (IeUB) vadītāja Dace Gaile, bet par administratīvo sodu piemērošanas praksi iepirkumu jomā pastāstīja IeUB Administratīvo sodu departamenta direktore Arita Ūdre.

• 21. jūnijā videokonferenci Pašvaldību savienībā rīkoja AS “Latvenergo”, lai iepazīstinātu pašvaldības ar sava koncerna vidēja termiņa darbības stratēģiju 2017.–2022. gadam. Sanāksmē piedalījās AS “Latvenergo” valdes un AS “Sadales tīkls” valdes locekļi.

• 27. jūnijā no LPS translētās videotiešraides temats bija pašvaldību e–pakalpojumu nodrošināšanas iespējas.

• 30. jūnijā LPS telpās notika Centrālās finanšu un līgumu aģentūras informatīvais seminārs – videokonference par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībā atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām” un 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” otrās un trešās atlases kārtas projektu iesniegumu atlases jautājumiem.

Vizītes un tikšanās

• Vairākas Latvijas pašvaldības parakstījušas nodomu protokolus ar Gruzijas pašvaldībām

No 1. līdz 4. maijam oficiālās vizītes laikā Gruzijā Vidzemes plānošanas reģions un Imeretijas reģions, Saldus novads un Ckaltubo, Rūjienas novads un Terdžolas, Vecumnieku novads un Sačheres, Tukuma novads un Honi pašvaldības parakstījušas nodomu protokolus. Sadarbības līgumu noslēguši arī Valkas novads un Kutaisi pilsēta. Pasākumā piedalījās arī Latvijas vēstniece Elita Gavele.

• LPS pieredzes apmaiņas vizīte Norvēģijā

No 10. līdz 13. maijam notika LPS un Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācijas KS organizētā pieredzes apmaiņas vizīte Norvēģijā par patvēruma meklētāju pārvietošanas, uzņemšanas un sociālekonomiskās iekļaušanas risinājumiem.

Delegācijas sastāvā bija LPS padomnieki Aino Salmiņš, Ināra Dundure un Ligita Pudža, Ropažu novada pašvaldības administrācijas vadītāja Signe Grūbe un Multifunkcionālā centra vadītāja Daiga Jokste, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma meklētāju izmitināšanas nodaļas vadītājs Pēteris Grūbe un Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta Politikas izstrādes nodaļas vecākais referents Sandis Barks.

Delegācija guva vērtīgu informāciju un daudzpusīgu pieredzi, tiekoties ar Norvēģijas Tieslietu ministrijas, Integrācijas direktorāta, nevalstisko organizāciju asociācijas Frivillighet, izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras NOKUT un KS pārstāvjiem, kā arī apmeklējot Jēvīkas (Gjøvik) pašvaldību. Jēvīkā Latvijas pārstāvjiem bija iespēja tikties ar Norvēģijas Nodarbinātības un labklājības pārvaldes NAV pārstāvjiem, apmeklēt nepilngadīgo bēgļu centru, patvēruma meklētāju uzņemšanas centru un pilsētas brīvprātīgo organizāciju centru.

Vizīte notika ar Norvēģijas Finanšu instrumenta Divpusējās sadarbības fonda atbalstu.

• Latvijas Pašvaldību savienībā delegācija no Ķīnas

13. maijā LPS viesojās delegācija no Hebejas provinces (Ķīnā), kuras sastāvā bija vadošo Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) tūrisma asociāciju vadītāji. Sanāksmē tika apspriestas Latvijas un Ķīnas savstarpējā tūrisma veicināšanas iespējas, tāpēc tajā piedalījās arī uzņēmuma “Baltic Travel Group” pārstāvji.

Hebejas delegācijas vizītes mērķis bija pārrunāt sadarbības veicināšanu starp ĶTR un 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, strādājot pie 21. gadsimta Zīda ceļa izveides, veicināt abu valstu pašvaldību sadarbību, kā arī plānot pasākumus uzņēmējdarbības saišu stiprināšanai.

• LPS viesos delegācija no Azerbaidžānas Republikas

24. maijā LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis tikās ar viesiem no Azerbaidžānas Republikas – Azerbaidžānas parlamenta deputātu Kamranu Bairamovu, Azerbaidžānas Pilsētu asociācijas izpilddirektoru Tofiku Hasanovu, Mardakanas pašvaldības vadītāju Mirbabu Huseinovu un Sabailas pašvaldības vadītāju Firdovsi Džabrajilovu. Tikšanās laikā tika pārrunāti ar Latvijas pašvaldību darbību saistīti jautājumi un turpmākās sadarbības iespējas.

• Reģionu komitejas Baltijas valstu delegātu tikšanās Panevēžā

26. maijā LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede un vairāki pašvaldību vadītāji devās uz Lietuvas pilsētu Panevēžu, kur notika Reģionu komitejas (RK) Baltijas valstu delegāciju tikšanās.

Pasākuma dalībnieki iepazinās ar pašvaldību sistēmu un reģionālo politiku Lietuvā, Panevēžas rajona pieredzi, risinot teritorijas attīstības un ES fondu apguves jautājumus, un diskutēja par lauku ekonomikas attīstību un pašvaldību lomu tās veicināšanā.

Pēc diskusijas delegācijas apmeklēja Naujamiesti, kur iepazinās ar ciema bērnudārzu, slimnīcu un citām iestādēm.

• Tikšanās ar Norvēģijas vēstnieku Latvijā

7. jūnijā LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un Ropažu novada domes priekšsēdētājs Zigurds Blaus tikās ar Norvēģijas vēstnieku Latvijā Steinaru Ēgilu Hāgenu, lai pārrunātu vairākus sadarbības jautājumus.

Tikšanās laikā tika apspriesti patvēruma meklētāju un bēgļu integrācijas jautājumi, kā arī Latvijas un Norvēģijas pašvaldību sadarbības tālākā attīstība.

• LPIA delegācija starptautiskā konferencē Prāgā

14. jūnijā Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) delegācija – LPIA priekšsēdētājs Guntis Kalniņš, Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis, Krustpils novada pašvaldības izpilddirektors Raivis Ragainis un LPS padomniece Sniedze Sproģe – devās uz Čehijas galvaspilsētu Prāgu, lai piedalītos Starptautiskās pilsētu menedžeru asociācijas konferencē.

LPIA priekšsēdētājs G. Kalniņš, uzrunājot kolēģus no Čehijas, Slovākijas, Nīderlandes, Dānijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, ASV, Zviedrijas, Kanādas un Austrālijas, pateicās ilglaicīgajiem sadarbības partneriem STMOU ČR par labo konferences organizāciju un iepazīstināja ar LPIA darbību.

• Pašvaldību vadītāju konferencē Hebejā – arī latvieši

No 16. līdz 18. jūnijam Ķīnā, Hebejas provincē, notika 3. Pašvaldību vadītāju konference, kurā piedalījās arī delegācija no Latvijas.

Konference “Sadarbība starp Ķīnas, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm. Jauna telpa – jaunas iespējas” tika rīkota ar mērķi uzlabot 16 + 1 valstu sadarbības mehānismu, padziļināt pašvaldību sadarbību ekonomikā, tehnoloģijās, izglītībā, kultūrā u.c., padziļināt izpratni, lai stiprinātu draudzību, bet pats galvenais – veicinātu sadarbību starp Ķīnu un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.

Konferencē uzstājās arī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, kurš savā runā apliecināja Ķīnas Jaunā zīda ceļa “One Belt and Road” iniciatīvas. “Mūsu kopīgais mērķis ir cilvēku labklājība un valstu ekonomiskā attīstība, ko veicina augstas kvalitātes ieguldījumi infrastruktūrā un ražošanā, kā arī Ķīnas kravu tranzīts caur Latviju. Vēlos atzīmēt veiksmīgo sadarbību, kas attīstās starp mūsu valstu pašvaldībām. Lai nodrošinātu sekmīgu sadarbību starp Ķīnas Tautas Republiku un Latvijas Republiku, mums ir jāveicina ekonomiskā sadarbība starp abām valstīm un jāattīsta tieši divpusēji kontakti, kas palīdzēs īstenot kopīgus projektus, veicinās eksportu un investīciju piesaisti,” uzsvēra A. Jaunsleinis.

Citi notikumi

Latvijas Universitātes un LPS sadarbības līgums

14. jūnijā Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks un LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis parakstīja sadarbības līgumu, kurā iezīmēti deviņi sadarbības virzieni, lai kopā strādātu visai Latvijai un harmoniski to attīstītu par izglītotu valsti.

Parakstot sadarbības līgumu, gan LU rektors, gan LPS priekšsēdis atzina, ka abām pusēm ir daudz kopīgu interešu un ka daudz kopā darīts jau līdz šim.

“Nākamajos piecos sešos gados ļoti daudz veicamo darbu ir gan Latvijas Universitātei, gan pašvaldībām,” uzsvēra LU rektors Indriķis Muižnieks. “Universitāti ne velti sauc par Latvijas Universitāti – jūtamies līdzatbildīgi par visām Latvijas problēmām un perspektīvu. Ļoti labprāt strādāsim kopā un meklēsim piemērotākos variantus, lai Latvijas labākie ļaudis būtu ieinteresēti šeit palikt, mācīties un strādāt. Un lai arī tie, kuri viņus māca, saprastu, kas ir viņiem nepieciešams, un varētu savus spēkus koncentrēt virzienos, ko kopīgi esam definējuši, – lai harmoniski attīstītu Latviju par izglītotu valsti, kur gan Rīga, gan reģioni attīstās uz zināšanu bāzes un kur zināšanas nav vis kaut kur ekskluzīvi noslēptas ziloņkaula torņos, bet iet pie tautas un tiek izmantotas tur, kur ir jāstrādā,” sacīja rektors.

I. Muižnieks informēja, ka līgumā iezīmēti deviņi galvenie virzieni, kuros abas puses sadarbosies, veidojot gan LU piedāvājumu, gan to, ko var dot pašvaldības, “lai labāk saprastu, kādas ir Latvijas reģionu vajadzības, un lai mēs strādātu visai Latvijai”.

“Latvijas Universitātes nozīme izglītības procesā ir milzīga, ņemot vērā tās plašo jomu spektru. Galvenais ieguvējs no mūsu noslēgtā sadarbības līguma būs sabiedrība,” parakstīdams sadarbības līgumu, uzsvēra LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. “Pašvaldību jomā būtiski vajadzīga ir zināšanu ekonomika. Nav iespējams attīstīt valsti, ja katrs savā teritorijā dzīvojošais nav iesaistīts šajā procesā. Pašvaldības ir mums katram tas vistuvākais, un esam abpusēji ieinteresēti, lai mums būtu izglītotas, zinošas pašvaldības, lai tur strādātu profesionāli izglītoti cilvēki,” sacīja LPS vadītājs.

LU rektors atzinīgi vērtē Latvijas Pašvaldību mācību centra darbību un tā profesionālās programmas. “Mēs varam piedāvāt izglītošanās iespējas pašvaldību darbiniekiem,” pēc līguma parakstīšanas teica LU rektors I. Muižnieks. “Mēs varam palīdzēt veidot un vērtēt pašvaldību attīstības plānus un politiku, kas saistīta ar šo plānu īstenošanu. Tas ir virziens, kur attīstīties gan LU studiju, gan zinātnes jomā – kā novērtēt saimniecisko darbību, kā novērtēt sociālo efektivitāti un, balstoties nevis tikai uz tīri aritmētiskiem rādītājiem, bet uz saturiskiem rādītājiem, spriest par izglītības sistēmas vai skolu tīkla attīstību pašvaldībās, kā novērtēt ekonomiskās aktivitātes indeksu.”

Līguma parakstīšanā piedalījās arī Latvijas Pašvaldību mācību centra direktore Gunta Liepa un LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis. Latvijas Universitāti pārstāvēja arī LU prorektors sociālo un tiesību zinātņu jomā prof. Jānis Ikstens, LU prorektors eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā prof. Valdis Segliņš, LU Zinātniskās darbības un projektu departamenta grupas vadītāja Gunta Rača un Studiju departamenta direktore Jūlija Stare.

Pētījums par demogrāfiju Ventspils novadā

5. maijā Pašvaldību savienībā notika preses konference, kurā tika prezentēts SKDS veiktais pētījums par demogrāfiju Ventspils novadā.

Pirmo reizi šāds pētījums Ventspils novadā tika veikts 2012. gadā, kad noskaidroja Ances un Jūrkalnes pagastā dzīvojošo sieviešu attieksmi pret iespēju laist pasaulē trešo bērniņu. Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, Ventspils novada dome pēdējos gados veidojusi arī atbilstošu politiku ģimenēm ar bērniem. 2012. gada un šāgada aptauju rezultāti pierāda, ka pieaudzis to sieviešu skaits, kuras tuvākajos trīs gados vēlas dzemdēt vēl vienu bērnu. 2012. gada aptaujā šādu vēlmi izteica 18% sieviešu, bet šogad – jau 27%.

Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks atzinīgi vērtē biedrības “J3” darbību, kas nāca ar ideju par šādu aptauju. “Veiktais pētījums sniedza reālus skaitļus par to, ko vēlas ģimenes un ko mēs kā pašvaldība varam darīt dzimstības veicināšanai. Pēc sieviešu sniegtajām atbildēm aptaujā šos gadus esam vadījušies un strādājuši. Galvenās lietas, kuras aptaujā uzsvēra sievietes: pabalsti par bērnu piedzimšanu, bezmaksas bērnudārzs un skolēnu nodarbināšana vasarā. Šo gadu laikā piedzimšanas pabalstus esam palielinājuši, šogad esam noteikuši, ka par katru trešo piedzimušo bērnu maksājam 300 eiro, par katru ceturto – 400 eiro, par piekto – 500 eiro un par katru nākamo – 100 eiro klāt. Pie mums bērnudārzā ir jāmaksā tikai par brokastīm un launagu. Tāpat vasarā rodam skolēniem iespējas strādāt. Tā visa rezultātā šo gadu laikā bērnu dzimstība ir pieaugusi par 30 procentiem – 2013. gadā piedzima 110 bērnu, 2014. gadā – 124, 2015. gadā – 144, bet šogad, aprīli ieskaitot, jau piedzimuši 50 bērniņi,” uzsvēra A. Mucenieks.

SKDS valdes loceklis Arnis Kaktiņš savukārt pastāstīja, ka aptaujā sievietes pozitīvi novērtējušas pašvaldības un biedrības “J3” aktivitātes ģimeņu ar bērniem atbalstam. “No piedāvāto īpašo atvieglojumu un pabalstu saraksta, kas varētu veicināt bērnu laišanu pasaulē, Ances un Jūrkalnes pagasta sievietes kā sev personīgi ļoti motivējošus visbiežāk atzīmējušas: biedrības “J3” vienreizējais pabalsts 1000 eiro apjomā par trešo un katru nākamo bērnu (61 procents aptaujāto); ģimenēm ar bērniem pašvaldība piedāvā īrēt mājokli no pašvaldības dzīvojamā fonda, un, ja ģimenē ir trīs vai vairāk bērnu, tad pašvaldības mājoklim tiek samazināti komunālie maksājumi (51 procents aptaujāto); trūcīgu ģimeņu bērniem pašvaldība sedz kopmītnes vai viesnīcas īres maksu, ja tie pēc vidusskolas dodas mācīties tehnikumā vai augstskolā (48 procenti aptaujāto).”

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis atzinīgi novērtēja veikto pētījumu, jo tas dod iespēju arī citām pašvaldībām gūt vērtīgu pieredzi un, iespējams, kaut ko mainīt savā ģimeņu atbalsta politikā.

Savukārt biedrības “J3” pārstāvji Andris Kreislers un Māris Dadzis atzīmēja, ka biedrības galvenā ideja bija sākumā noskaidrot, kas vajadzīgs, lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu. Tā kā 2012. gada aptaujā atklājās, ka galvenais motivējošais faktors ir pabalsts par bērna piedzimšanu, biedrība lūdza uzņēmējiem ziedot naudu vienreizēju pabalstu izmaksai par trešā vai nākamā bērna nākšanu pasaulē Ances, Jūrkalnes, Puzes un Užavas ģimenēm. Tāpat biedrība ir organizējusi vairākas aktivitātes, lai uzlabotu sabiedrības attieksmi pret daudzbērnu ģimenēm, piemēram, daudzbērnu ģimeņu fotografēšanos par godu valsts dibināšanas svētkiem 18. novembrī, daudzbērnu ģimeņu gleznošanu un citus pasākumus.