Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 07:21
Vārda dienas: Gints, Uvis
Liepāja ir ne tikai trešā lielākā pilsēta valstī, to dēvē par Latvijas kultūras un festivālu galvaspilsētu, mūziķu un mūzikas pilsētu, tāpēc ceļvedis pa šo Kurzemes pērli saucas – “Liepāja – kā pa notīm!”. Sekojot pilsētas ietvēs iezīmētajām pēdiņām jeb notīm, var apstaigāt Liepājas ievērojamākās vietas un iepazīt pilsētas slavenākos objektus.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 27. kongress, kas notika 20. maijā Liepājas Olimpiskajā centrā (LOC), aizritēja kā pa notīm – ieplānotajā kārtībā un secībā, kaut “skaņkārtas” mainījās no mažora uz minoru un otrādi, un “nosoļoja” veselas divas oktāvas no “do” līdz “do”, dodot vārdu gan mājiniekiem, gan kongresa ciemiņiem, gan pašvaldību vadītājiem.
LPS 27. kongresam izvēlētais moto “Kas taupa uz izglītību, tas neredzēs labklājību!” norādīja, ka izglītība un paredzamās reformas tajā šobrīd ir viens no galvenajiem pašvaldību “rūpju bērniem”.
Atklājot kongresu, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis izteica prieku par atgriešanos Liepājā pēc 16 gadiem (2000. gada 19. maijā Liepājā notika LPS 10. kongress) un valsts augstāko amatpersonu klātbūtni šajā reizē. Kongresā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Ministru prezidents Māris Kučinskis.
Pilsētas ciemiņus uzrunāja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, kurš atzīmēja, ka jaunās tūkstošgades gadā Pašvaldību savienības kongress noticis tajā pašā vietā – Liepājas Olimpiskā centra zālē. Pa šo laiku LOC “apaudzis” ar jaunām būvēm un struktūrvienībām, un tagad šeit norit daudz aktīvāka dzīve nekā toreiz. Ne velti paši liepājnieki saka, ka Liepāja ir vieta atpūtai un izaugsmei.
Liepājas mērs ar fotomateriālu palīdzību klātesošajiem novadīja nelielu neklātienes ekskursiju pa savu pilsētu. Kāda tad ir šodienas Liepāja? Neraugoties uz “Liepājas metalurga” nedienām, joprojām industriāla – vairāk nekā 40 uzņēmumu nodarbojas ar metālapstrādi, ap 60 strādā tekstilrūpniecības nozarē, tāpat stipras ir vairākas zivsaimniecības firmas. Pilsētas ekonomika pārstrukturējas, un daudzi uzņēmumi raduši mājvietu Liepājas Biznesa centrā, kam ir vairākas priekšrocības. Liepājas saimnieks aicināja arī citas pašvaldības padomāt par industriālajiem parkiem.
Ar preču zīmi “Made in Liepāja” Eiropā un pasaulē pazīst vairākus izstrādājumus, kas top Liepājā. Tā, piemēram, “Metālmeistars” māk saražot pasaulē ātrākās slieces, ar Liepājā gatavoto ugunsdzēsēju un glābēju ekipējumu strādā ugunsdzēsēji arī Amerikā, Ulda Pīlēna uzņēmumos ražo saliekamās ēkas, kas tiek eksportētas uz daudzām valstīm, un “upb” ir viens no modernākajiem Latvijā ar vairāk nekā 1200 darbiniekiem un 150 miljonu apgrozījumu. Tāpat jāmin uzņēmuma “Expedit” ražotne, no kuras uz lielveikaliem aizceļo iepirkumu ratiņi, un Liepājas tekstilražotāji, kuri intīmus sieviešu veļas gabalus izgatavo vairāk nekā desmit miljonus gadā. Tie visi ir stāsti par industrializāciju, kam seko stāsts par eksportu. Liepājas ostā pierakstītais “Stena Line” ir lielākais Baltijas jūras prāmju operators, un arī pati osta, Ulda Seska vārdiem runājot, elpo un attīstās. Liepājā koncentrējušies gan Jūras spēki, gan šogad rekonstruēta Liepājas lidosta, kas izmantojama civilām un arī militārām vajadzībām. Vēl viena būtiska “ādere” Liepājai ir kurortoloģijas un SPA piedāvājums.
Liepājas vārdu biežāk tomēr saista ar kultūru un pēdējā laikā jo īpaši ar “Lielo dzintaru”, kas ir viena no jaunākajām pilsētas dominantēm. Aktīvākie festivālu apmeklētāji noteikti ielāgojuši ikvasaras pasākumus, kas notiek Liepājā – akadēmiskās mūzikas festivāls “Liepājas vasara”, festivāls “Summer Sound Liepāja”, “Fontaine Festival”, Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls un citi. Liepājas mērs un liepājnieki aicina arī uz Jūras svētkiem 19. jūlijā, mākslas forumu “Lielais dzintars” augustā un, protams, uz šovasar Latvijā vienīgo “Prāta vētras” koncertu, kas notiks Liepājā 20. augustā. Tie, kuri Liepājā uzturējās arī nākamajā dienā pēc kongresa, varēja piedalīties Līvas ciema svētkos, ko liepājnieki sauc par Liepājas vārda dienas svinībām, bet dzimšanas dienu viņi svin februārī.
Liepājas “portrets” nav iedomājams arī bez sporta (futbols, hokejs, basketbols u.c.) un ievērojamiem sportistiem. Līdz šim vairāk tika daudzināts Māra Verpakovska vārds, taču beidzamajā laikā viņu “pārtrumpojis” talantīgais Kristaps Porziņģis. Jāpiebilst, ka daudziem kongresa dalībniekiem izdevās jauno slavenību todien ne tikai skatīt vaigā, bet tapa bezgaldaudz fotouzņēmumu, kad sportists pēc treniņa parādījās Liepājas Olimpiskā centra foajē. Nepilnu mēnesi vēlāk Liepājā atklāja jaunuzbūvēto āra basketbola laukumu, kas ir Kristapa Porziņģa dāvana dzimtajai pilsētai. Un vēl – 2016. gadā Liepāja godam nes piešķirto Eiropas Sporta galvaspilsētas titulu.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis, sveicot kongresa delegātus, izteica pateicību pašvaldību vadītājiem un darbiniekiem: “Pašvaldības kā iedzīvotājiem tuvākā vara vienmēr ir bijušas viens no mūsu valsts attīstības stūrakmeņiem. Gribu pateikt lielu paldies visiem par to darbu, ko jūs katru dienu darāt, arī “piesedzot” valsti, kad izdarāt to, ko valsts nevar. Mūsu valsts ir uz pastāvīga attīstības un pilnveidošanās ceļa, un darāmā ir daudz. Paldies, ka pašvaldības ar savu darbu aizvien ir daļa no risinājumiem.”
R. Vējonis uzsvēra, ka šobrīd kvalitatīva izglītība ir Latvijas lielākā iespēja, tādēļ jārada visi priekšnosacījumi, lai katrs bērns un jaunietis varētu iegūt labu izglītību neatkarīgi no tā, kur viņš dzimis un kas ir viņa vecāki. Prezidents vērsa uzmanību uz nepilnībām pašreizējā izglītības sistēmā un satraucošo tendenci, kas atklāj izglītības kvalitātes nevienlīdzības pieaugumu un atšķirību starp izglītības kvalitāti laukos un pilsētās – tas jāvērtē kā drauds reģionu attīstībai. Viņaprāt, nepieciešamas strukturālas reformas izglītības sistēmā, konkurētspējīgs un prognozējams pedagogu atalgojums, mūsdienīgs mācību saturs un infrastruktūra, kā arī skolu tīkla sakārtošana. Valsts prezidents gan atgādināja, ka reformas un to saturs lielā mērā būs atkarīgs arī no pašvaldībām un to vadītājiem.
Raimonds Vējonis aicināja vairāk izmantot tehnoloģiskās iespējas, pilnveidojot iedzīvotājiem pieejamos pakalpojumus un saziņu ar pašvaldību padarot daudz ērtāku un draudzīgāku, bet pašām pašvaldībām viņš vēlēja būt konstruktīvām un vērstām uz sadarbību. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienībai tās 25. jubilejas gadā prezidenta vēlējums bija – izvērtēt paveikto, izvirzīt jaunus mērķus un mainīties līdzi laikam, tāpat kritiski paraudzīties ne tikai uz valsts, bet arī savu darbu, stiprināt pašvaldību interešu pārstāvniecību un rast labākos veidus, kā mērķtiecīgi risināt kopīgos uzdevumus, lai visi pieņemtie lēmumi būtu vērsti uz valsts attīstību, iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanu un drošības stiprināšanu.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece augstu novērtēja LPS 27. kongresa norisi un uzsvēra, ka tas ir ne tikai būtisks darba atskaites punkts, bet arī svētki visām pašvaldībām. Viņa norādīja, ka pašvaldību un Saeimas sadarbība ir cieša: “Pašvaldību balss Saeimā tiek sadzirdēta, un tā ir pietiekami noteikta un skaļa. Par to, ka pašvaldību viedokli dzird un respektē, liecina arī fakts, ka šajā zālē atrodas vairāki Saeimas deputāti.”
Pieminot sagatavoto rezolūciju par izglītības finansēšanas reformu, parlamenta priekšsēdētāja atzīmēja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izvērtējumu par pedagogu atalgojumu. Tas liecina, ka Latvijā salīdzinājumā ar citām šīs organizācijas dalībvalstīm skolotāju algas ir ļoti zemas, taču OECD norādījumi liks mums pārskatīt izglītības sistēmas kapacitāti, tostarp vidējās un augstākās izglītības iestāžu darbinieku skaitu. Kā svarīgu uzdevumu I. Mūrniece minēja ēnu ekonomikas un korupcijas apkarošanu, īpaši publisko iepirkumu jomā, tomēr ar prieku piebilda, ka eksperti situāciju vērtējot kā arvien labāku – gan pašvaldībās, gan valstī kopumā. Saeimas priekšsēdētāja īpaši atzīmēja kongresa rezolūcijas projektu “Par iedzīvotāju tiesībām saņemt informāciju” un centienus veidot caurskatāmāku mediju struktūru un finansētos izdevumus.
I. Mūrniece uzsvēra arī nepieciešamību reģionālajā politikā rast līdzsvaru un nestādīt teritoriju intereses augstāk par cilvēku interesēm un otrādi. “Tieši nelielās pilsētas, novadi un pagasti ir tās vietas, kur cilvēku iniciatīva, vēlēšanās līdzdarboties, tradīcijas un patriotisms var izpausties visātrāk,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja. “To, cik daudzveidīgi var būt novadi, pilsētas un pagasti, nupat atgādināja Saeimas namā svinīgi atklātā ģerboņu izstāde, kur novadiem – savi, pagastiem – savi ģerboņi. Taču blakus šiem daudzajiem skaistajiem grafiskajiem simboliem ir viens, kas lielāks par visiem pārējiem, un tas ir Latvijas ģerbonis. Tāpēc – lai neviena no pašvaldībām svētkos nesūta sveicienus Latvijai, jo mēs visi kopā, visas pašvaldības, mēs esam Latvija. Un Latvijai jābūt stiprai un vienotai! Ja stipra būs ikviena pašvaldība, tad stipra būs arī mūsu valsts.”
Ministru prezidents Māris Kučinskis, uzrunājot pašvaldību vadītājus, delegātus un viesus, atzīmēja, ka viņš kā bijušais pašvaldību vadītājs starp viņiem jūtoties patiešām komfortabli, jo “esmu bijis arī tajā barikāžu pusē, kurā šobrīd esat jūs. Tā noteikti ir priekšrocība, kas ļauj man vērtēt valsts un pašvaldību mijiedarbību no diviem būtiski atšķirīgiem skatpunktiem”.
M. Kučinskis norādīja, ka, no valdības vadītāja pozīcijām raugoties, viņš redz četrus pašvaldību līmeņus – Rīga un lielās pilsētas, Pierīgas pašvaldības, bijušie rajonu centri un mazās pašvaldības, un ar katru no tiem ir jāveido īpašs dialogs. Premjers uzsvēra, ka valdība nedalīs pašvaldības divās grupās – tajās, kuru attīstība ir jāveicina, un tajās, kurām var atmest ar roku: “Es negrasos noniecināt nevienu novadu par to, ka tas ir mazs, vai par to, ka atrodas tālu no attīstības centriem. Katra pašvaldība ir vērtība, kas iekļaujas Latvijas kopējā ainavā ar savu unikālo saturu. Taču, plānojot valsts ekonomisko attīstību un veicinot investīciju piesaisti, valdībai ir jārēķinās ar ļoti pragmatiskiem apsvērumiem.” Un tie saistās ar investoru interesēm, kas izvirza divus nosacījumus – attīstītu infrastruktūru un kvalificēta darbaspēka pieejamību. “Valdības mērķis ir veicināt līdzsvarotu ekonomisko attīstību visā valsts teritorijā, tomēr jāapzinās katra reģiona resursi un katras pašvaldības vadītāja vēlme un kompetence meklēt sadarbības iespējas,” ir pārliecināts M. Kučinskis. “Pēdējo es gribu īpaši uzsvērt. Tieši reģionālā sadarbība pašvaldību starpā ir atslēga līdzsvarotai visas valsts attīstībai. Tajā nav vietas greizsirdībai, primitīvai varaskārei un savu interešu demonstrēšanai.”
Ministru prezidents mudina visas pašvaldības, to vadītājus un deputātus izkāpt ārpus savu teritoriālo interešu rāmjiem un meklēt partnerus sev līdzās, citādi ar laiku nekas cits neatliks kā pustukšās teritorijas pievienot dzīvotspējīgajām. “Aicinu būvēt sapratnes tiltus, kas veicinās sadarbību! Lai jums izdodas, jo es esmu jūsu pusē!” novēlēja Māris Kučinskis.
Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzsvēra pašvaldību lomu Latvijas kopīgajā attīstībā: “Ikvienas valsts pamats ir tās pilsoņi, kas vēlas dzīvot valstī, kuras idejām viņi tic un kurai jūtas piederīgi. Lai Latvija turpinātu attīstīties, jānostiprina pašvaldību loma iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā. Un, lai pašvaldības varētu attīstīties, jāturpina nostiprināt pašvaldību kapacitāti un nodrošināt līdzvērtīgas iespējas.”
Nacionālajā attīstības plānā ir noteikts līdz 2020. gadam ieviest pilnveidotu valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu. VARAM izstrādātais reformas projekts paredz divus variantus – vai nu veidot juridiski nostiprinātus novadus, vai izveidot sadarbības teritorijas. Valdības deklarācijā ierakstīts otrais variants. Pašreizējā valsts politikas veidošanas procesā vairs nav iecerēts veidot tādas administratīvi teritoriālās vienības kā apriņķi, līdz ar to jāvērtē, par kurām reģionāla rakstura valsts funkcijām lēmumus pareizāk būtu pieņemt pašvaldību līmenī jeb tuvāk šo teritoriju iedzīvotāju interesēm.
Ministrs atzīmēja, ka viena no svarīgākajām jomām, kurā pēdējo gadu laikā ministrijai un LPS bijusi produktīva un aktīva sadarbība, ir jaunā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda investīcijas ministrijas pārziņā esošajās politikas jomās – vides infrastruktūras pilnveidošanai, reģionālajai attīstībai un informāciju un komunikāciju tehnoloģijām kopumā 738,7 miljonu eiro apmērā.
“Daudzkārt esam uzsvēruši – lai veicinātu izaugsmi Latvijas reģionos, ir būtiski sniegt atbalstu uzņēmējdarbībai, darbavietu radīšanai un privāto investīciju piesaistei pašvaldībās, tajā skaitā jaunu uzņēmumu izveidošanai vai esošo uzņēmumu paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās,” norādīja K. Gerhards. Savu uzstāšanos ministrs noslēdza ar šādiem vārdiem: “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija līdz šim ir bijusi, ir un arī turpmāk būs pašvaldību ministrija!”
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens kongresam bija atsūtījis rakstisku apsveikumu, ko nolasīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Apsveikumā teikts:
“Latvijas pašvaldības ir viens no būtiskākajiem balstiem mūsu valsts turpmākajai izaugsmei. Valdība par vienu no prioritātēm izvirzījusi ārvalstu investīciju piesaisti, un šā mērķa īstenošana nav iespējama bez aktīvas atbildīgo ministriju un pašvaldību sadarbības.
Ir svarīgi apzināties, ka valsts kopējā ekonomiskā izaugsme – uzņēmējdarbības vides uzlabošana, konkurētspējas veicināšana, investīciju piesaiste, ēnu ekonomikas apkarošana – ir visas valdības, valsts institūciju un pašvaldību vienots darbs. Latvijas uzņemšana Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) mums šobrīd paver plašas iespējas izmantot starptautisko labo praksi dažādu problēmjautājumu risināšanā, pārņemot efektīvus risinājumus sabalansētas ekonomiskās izaugsmes stiprināšanai.
Esmu pārliecināts, ka, panākot kopīgu izpratni par pašvaldību aktīvas iesaistes nozīmīgumu veiksmīgā investīciju piesaistē, mēs panāksim rezultātus, ar kuriem varēsim lepoties visas Ziemeļeiropas līmenī.
Esmu pateicīgs par līdzšinējo sekmīgo sadarbību un ceru, ka arī turpmāk tā atspoguļosies pašvaldībām svarīgu iniciatīvu īstenošanā. Vēlu jums apņēmību un panākumus, turpinot iesākto darbu, plānojot un īstenojot nākotnes ieceres!
Cieņā,
Arvils Ašeradens, Ministru prezidenta biedrs un ekonomikas ministrs.”
Kā allaž, gaidīts bija Latvijas Pašvaldību savienības vadītāja un vienlaikus LPS Finanšu un ekonomikas komitejas priekšsēdētāja Andra Jaunsleiņa ziņojums.
A. Jaunsleinis, norādot uz LPS 27. kongresa moto “Kas taupīs uz izglītību, tas neredzēs labklājību!”, uzsvēra, ka attieksme pret izglītību noteiks Latvijas nākotni, tāpēc šāgada kongresā lielākais akcents likts uz izglītības jautājumiem, lai pašvaldību lielāko forumu izmantotu kā iespēju sarunai par nākotni un pašvaldību spējām mainīties līdzi laikam. LPS priekšsēdis atklāja savu redzējumu par Latvijas un pašvaldību attīstību, norādīja uz publiskās pārvaldes kļūdām un aplamībām, kritizēja to, ka skolās nemāca par valsts un pašvaldību iekārtu, un pauda pārmetumus Izglītības un zinātnes ministrijai, ka paredzētās izglītības reformas ietvaros netiek piedāvāta satura reforma un nav vērtēti pašvaldību izdevumi.
LPS sadarbībā ar pašvaldībām veikusi aprēķinus par nepieciešamajiem līdzekļiem jaunās izglītības reformas ieviešanai, un tie liek izdarīt visai pesimistiskus secinājumus. “Analizējot izstrādāto reformu, rodas izjūta, ka domāts tikai par Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta taupīšanu, ignorējot skolu nozīmi teritorijas dzīvotspējas saglabāšanā. Tiek runāts, ka reformas rezultātā būs algu pieaugums, bet tas ir tikai šķietami, jo algu pieaugums paredzēts uz kontaktstundu pieauguma rēķina,” atzīmēja A. Jaunsleinis un aicināja valdību pedagogu atalgojuma reformu neīstenot uz pašvaldību budžeta rēķina.
Atbilstoši iecerētajai reformai daudzus izdevumus nāksies segt pašvaldībām, turpretī paredzētais valsts ieguldījums ir niecīgs. LPS priekšsēdis arī minēja skaitļus, kas raksturo “iezīmēto” naudu, ko vēlas izņemt no pašvaldībām: pirmsskolas pedagogiem – 24 miljoni eiro, pagarinātās dienas grupām – 5,5 miljoni, bibliotekāriem – līdz vienam miljonam, interešu izglītībai – līdz 3,2 miljoniem, profesionālās ievirzes pedagogiem – līdz 13,5 miljoniem, internātskolu uzturēšanai – pieci miljoni, 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai – 20 miljoni, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu uzturēšanai – 1,5 miljoni; visu summējot – 73,7 miljoni eiro. Taču solījumu izpildei vajag vairāk: no pusotra līdz četriem gadiem veco bērnu pedagogiem – 24 + 40 miljoni eiro; piecgadīgo un sešgadīgo apmācībai – 10,5 miljoni eiro; algu pacelšanai par 60% nepieciešama par 60% lielāka mērķdotācija utt.
Savā ziņojumā A. Jaunsleinis raksturoja visas jomas, par ko sagatavotas kongresa rezolūcijas – par ekonomikas attīstību un uzņēmējdarbības veicināšanu, par ES struktūrfondu izmantošanu, par veselības aprūpes pieejamību, par ceļiem, par pašvaldību demokrātiju un par informācijas pieejamību. Pašvaldību un LPS prasības ietvertas kongresa dokumentos.
Noslēgumā Pašvaldību savienības priekšsēdis informēja par LPS starptautiskajām aktivitātēm un turpmāko attīstību, pieminot palīdzību Ukrainai un pašvaldību ziedojumu uzraudzību, iesaistīšanos bēgļu problēmas risinājumā, citu valstu pašvaldību pieredzes izpēti un septembrī paredzētās starptautiskās konferences organizēšanu. Pašvaldību savienības attīstībā viņš uzsvēra galvenos LPS darbības principus – brīvprātību, balstīšanos uz biedru maksām, vienotības un iekšējo kompromisu meklējumus, arvien plašāku videotiešraižu izmantošanu, katras pašvaldības un katras pašvaldības grupas interešu apzināšanu.
LPS vadītājs ir pārliecināts, ka stipras, aktīvas, stabilas un gudras pašvaldības nodrošina stabilitāti valstī. “Reizēm Latvijas Pašvaldību savienība nav ērtākais sarunu partneris, tomēr es to saskatu kā pozitīvu aspektu, jo tikai viedokļu daudzveidība sniedz visefektīvāko rezultātu. Tātad ieguvēji ir gan pašvaldības, gan valdība, gan valsts kopumā. Mēs daudz mācāmies no kļūdām, tāpēc jaunajos lēmumos ir aizvien mazāk nepilnību. Tas ir galvenais devums, ko mēs varam savstarpēji dot,” sacīja Andris Jaunsleinis.
Revīzijas komisijas ziņojumu sniedza komisijas priekšsēdētāja – Amatas novada pašvaldības vadītāja Elita Eglīte. Viņa atzīmēja, ka Revīzijas komisija darbojusies atbilstoši statūtiem un revīziju biedrībā “Latvijas Pašvaldību savienība” 2015. gadā veicis zvērināts revidents – auditorfirma SIA “Kaņepe un partneri”. Pašvaldību savienības biedru skaits nav mainījies – deviņas pilsētu domes un 109 novadu domes. LPS finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par LPS finansiālo stāvokli, un nekādi pārkāpumi revīzijas laikā finanšu uzskaites dokumentos nav konstatēti. Atklāti balsojot “par”, sapulce apstiprināja Revīzijas komisijas ziņojumu.
LPS Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Ligita Gintere savā prezentācijā galvenokārt pievērsās izglītības jautājumiem, uzsvaru liekot uz to, ka valsts ilgtspējīgas attīstības un ģimenes pamats ir bērni un katram no viņiem ir tiesības uz kvalitatīvu izglītību. Vienlīdz svarīgi ir gan tas, kas māca, gan tas, ko māca, kādas prasmes attīsta, cik atbalstoša ir skolas vide un kāds ir rezultāts, turklāt viss iepriekšminētais attiecas uz visām prasmēm – tehniskajām, profesionālajām, socializācijas un pamatprasmēm.
L. Gintere vērsa uzmanību uz Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam noteiktajiem pamatprincipiem (uz zināšanām balstīta, sabiedrību veicinoša izglītība; izglītība ilgtspējīgai attīstībai; cilvēkorientēta izglītība), virsmērķi (kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei) un mērķiem, kas aptver gan izglītības vidi, gan efektīvu pārvaldību.
Vissāpīgākā problēma izglītības jomā ir pedagogu atalgojums. Izglītības profesionāle uzskata, ka skolu finansējuma formulas un pedagogu atalgojuma sistēmas izveide ir kas vairāk par tehniskām darbībām. Tie ir politikas instrumenti, kas pauž redzējumu par pedagogu un skolu nozīmi, sabiedrības cerībām, izglītības politikas mērķiem un ir radīti, iedalot efektivitātes un vienlīdzības aspektus dažādos nozīmīguma līmeņos. Ligita Gintere norādīja, ka pedagogu atalgojuma reformai būtu jāatbilst izglītības mērķiem un spējai piesaistīt jaunus skolotājus, taču piedāvātais modelis izslēdz vairākas pedagogu kategorijas – interešu izglītību, profesionālās ievirzes pedagogus, karjeras speciālistus, bibliotekārus un citus, kuru algu palielinājums vai nepalielinājums gulsies uz pašvaldību pleciem un ietekmēs pašvaldību budžetus.
LPS Izglītības un kultūras komitejas vadītāja uzskatāmībai nodemonstrēja zīmējumu, kurā redzams, kā vēlmei apmaksāt motivēta un laba skolotāja darbu šobrīd mēģina “uzšūt” neatbilstošu mētelīti no visai plāna materiāla. Kā sacīja L. Gintere, “nez vai tas īsti klāsies uz jaunā vēlmju modeļa”. Komitejas vadītāja arī minēja pētnieciskos rezultātus un salīdzināja izdevumus izglītībai Latvijā un citās valstīs, kā arī skolotāju vidējās gada algas Eiropas valstīs. Noslēgumā Ligita Gintere uzsvēra, ka izglītība ir starpinstitucionāla un tās problēmu risinājumos jāiesaistās gan pašvaldībām, gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan VARAM, Finanšu, Zemkopības, Ekonomikas, Labklājības un Satiksmes ministrijai.
LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Aivars Lācarus informēja par komitejas darbu starp LPS 26. un 27. kongresu un pateicās komitejas locekļiem, pašvaldību darbiniekiem, sociālās un veselības aprūpes speciālistiem un sociālajiem partneriem – Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienībai, kurā ir 59 biedri, un Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienībai ar 86 biedriem.
Svarīgākās problēmas un jautājumi, kas apspriesti komiteju sēdēs, saistīti ar sociālo pakalpojumu pieejamību patvēruma meklētājiem, ar plānotajām izmaiņām asistentu pakalpojumiem, ar minimālo ienākumu līmeni un koncepcijas ieviešanu, ar deinstitucionalizāciju, sociālās aprūpes centru darbību, ERAF līdzekļu piesaisti, atbilstošu darbinieku trūkumu, īpaši lauku novados, speciālistu izglītības jautājumiem, atbalsta pasākumiem cilvēkiem ar invaliditāti, e–veselības projekta ieviešanu, reģionālajām slimnīcām, slimnīcām kā sociāliem uzņēmumiem u.c. Līdzīgas tēmas šogad risinātas arī sarunās ar Labklājības un Veselības ministrijām. Būtiska komitejas darba sastāvdaļa ir videokonferences un semināru cikls par labo praksi pašvaldību sociālajos dienestos.
Savas uzstāšanās noslēgumā komitejas vadītājs pieskārās valsts un pašvaldību attiecībām, to lomu un funkciju savstarpējam sadalījumam. “Vislabāk visu sakārtot var ģimenē, jo tur katram ir gan atbildība, gan pienākumi, gan arī kopēja dzīve, un visi cenšas, lai ģimenē būtu pēc iespējas labāk. Ja mēs visi fokusētos kā uz ģimeni, tā būtu ideāla sabiedrības attīstības forma. Mēs, protams, gribam, lai Latvija būtu pēc iespējas stiprāka, labāka, kā viena riktīga latviešu ģimene – lai mums visiem kopā izdodas!” novēlēja Aivars Lācarus.
LPS Tehnisko problēmu komiteja nodarbojas ar plašu jautājumu loku, taču šoreiz komitejas vadītājs Aivars Okmanis galveno vērību veltīja ceļu problemātikai, par ko tapusi arī kongresa rezolūcija. Aplausus izpelnījās viņa papildinātais kongresa sauklis: “Tas, kas taupa uz ceļu attīstību, var netikt pie izglītības, kur nu vēl labklājības.”
Pavisam nesen Valsts kontrole veikusi pārbaudi Satiksmes ministrijā un sešās pašvaldībās un izteikusi vairākus iebildumus par it kā nelietderīgi iztērētiem līdzekļiem no valsts autoceļu programmas, kā arī salīdzinājusi situāciju ceļu nozarē Latvijā un Lietuvā, taču neņemot vērā, ka Lietuvā finansējums autoceļiem ir vismaz divreiz lielāks nekā pie mums. Tāpat Valsts kontrole nav “pamanījusi” atšķirības abās valstīs transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa maksājumu piešķīrumos no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kā arī citas būtiskas ceļu “maka” pildīšanas iespējas.
A. Okmanis atgādināja Autoceļu likumā noteikto par valsts budžeta finansējumu programmai “Valsts autoceļu fonds”, ko veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80 procenti no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Pieņemot Autoceļu likumu, tika paredzēts, ka no 2007. līdz 2010. gadam finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un mazāks par šādu daļu no akcīzes nodokļa: 2007. gadā – 65%; 2008. gadā – 70%; 2009. gadā – 75%. Diemžēl tas vēl aizvien ir tikai sapnis, bet realitāte – skaudra. Valsts vietējiem autoceļiem šogad būtu vajadzīgi 490 miljoni, bet pašvaldību autoceļiem – 150 miljoni eiro.
Visai drūmas prognozes iezīmējas arī nākotnei. Nacionāla līmeņa plānošanas dokumentos nav definēti ne mērķi, ne uzdevumi, kas veicinātu pašvaldību ceļu un ielu attīstību; valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014.–2020. gadam valdībā nav apstiprināta un tai nav paredzēts atbilstošs finansējums; nav definēta finanšu nepieciešamība 1 km pašvaldību autoceļu un ielu uzturēšanai; valsts vietējo ceļu sabrukums apdraud dzīvošanu reģionos un ir viens no valsts depopulācijas cēloņiem; 2019. gadā beigsies ES finansējums autoceļiem, taču valstij vēl nav plāna, kur rast finansējuma resursus.
Komitejas prasības apkoptas kongresa rezolūcijā: lai novērstu pretrunu starp autoceļu lietotāju maksājumu palielināšanos, jārada autoceļu finansēšanas modelis, kas piesaistīts ceļu lietotāju maksājumiem un būtu prognozējams vismaz trīs gadu periodā; minimālās prasības – ar 2017. gadu noteikt finansējuma piesaisti vismaz 30% apjomā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem un 100% apjomā no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa (pašvaldībām – 54,4 miljoni eiro); paredzēt finansējumu valsts vietējiem ceļiem; pārtraukt līdz šim īstenoto tiesisko nihilismu un nākamajā budžeta gadā palielināt ceļu programmas finansējumu līdz 80% no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par naftas produktiem; no iegūtajiem līdzekļiem ik gadu vismaz papildu 150 miljonus novirzīt pašvaldību ceļiem un tiltiem, 100 miljonus novirzīt valsts vietējiem ceļiem.
LPS priekšsēža vietnieks un Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājs Gints Kaminskis izteica pateicību visiem komitejas sēžu dalībniekiem (pavisam komitejā ir reģistrējušies 177 politiķi un pašvaldību darbinieki) un tiem, kas sēdes skatās tiešraidē. Pārskata periodā starp kongresiem notikušas desmit Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdes, bijušas sarunas ar VARAM un Zemkopības ministriju un arī divas izbraukuma sēdes – šo jauninājumu komiteja noteikti turpinās, jo saņemta atzinība no kolēģiem gan par 15. decembra sanāksmi Alojā, kur sprieda par pašvaldību attīstības plānošanu un sadarbības veidošanu, gan par tikšanos 8. martā Koknesē, kad diskutēja par publisko ūdeņu apsaimniekošanu un uzraudzību pašvaldībās.
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā izskatīti šādi jautājumi: pašvaldību reģionālā attīstība un plānošana, ES struktūrfondu, Lauku un Zivju fonda aktivitāšu sagatavošana un īstenošana, uzņēmējdarbības attīstība, dabas un vides aizsardzība, klimata pārmaiņu, energoefektivitātes, atkritumu apsaimniekošanas, publisko ūdeņu, zemes pārvaldības un ūdenssaimniecības attīstības, kā arī citi jautājumi.
Komitejas vadītājs īpaši izcēla sadarbību ar zinātniekiem un viņu pētījumus, kas ļauj paraudzīties uz daudzām lietām no cita skatpunkta, un aicināja arī ministrijas izmantot šos zinātnieku pētījumus, izstrādājot turpmāko valsts attīstības plānu. Šogad komitejā viesojušies zinātnieki, kuri informējuši par pētījumiem reģionālās attīstības jomā: Jānis Turlajs (“Jāņa sēta”) par publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējumu atbilstoši apdzīvojumam, Dr.sc.pol. Visvaldis Valtenbergs par Eiropas mazo un vidējo pilsētu izaicinājumiem un attīstības virzieniem, LU asoc. prof. Pēteris Šķiņķis par kopienu attīstības iespējām un LU profesors Mihails Hazans par emigrāciju no Latvijas 21. gadsimtā reģionu, pilsētu un novadu griezumā.
2016. gada LPS sarunām ar VARAM komiteja virzījusi šādus jautājumus: pašvaldības loma uzņēmējdarbības attīstībā un pieejamie finanšu resursi: VARAM pārraudzībā esošo ES fondu ieviešanas progress, laika grafiks u.c. aktuālie jautājumi; reģionālās attīstības uzraudzība; dabas aizsardzības līdzsvarošana ar teritoriju sociāli ekonomisko attīstību, piemēri; autotransporta pārvietošanās un stāvēšanas kontrole Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā; ūdenssaimniecības attīstība; atbalsts aglomerācijām zem un virs 2000 iedzīvotājiem; komunālo notekūdeņu attīrīšanas prasību direktīvas izpilde un izpildes prognozes; elektroniskās pārvaldes aktualitātes, t.sk. VPKAC koncepcijas realizācija un KAC finansējums; informatīvais ziņojums “Par bēgļu un personu ar alternatīvo statusu uzņemšanas un sociālekonomiskās iekļaušanas pasākumu ietekmi uz pašvaldību budžetiem atbilstoši pašvaldību faktiskajiem izdevumiem”.
G. Kaminskis uzsvēra pašvaldību lomu uzņēmējdarbības attīstībā un tām pieejamos finanšu resursus. Komiteja uzskata, ka VARAM steidzami būtu jāvirza uz valdību jautājums par papildu 27 miljonu eiro piešķiršanu novadiem (28 projekti no 83) jau šajā – 2016. gadā, kuru projektus SAM 3.3.1. aktivitātes trešajā kārtā neatbalstīja nepietiekama finansējuma dēļ, kaut gan tie atbilda visiem kritērijiem. Tāpat ministrijai vajadzētu sagatavot grozījumus MK 2013. gada 16. aprīļa noteikumos Nr. 207 “Kārtība, kādā pašvaldībām piešķir mērķdotācijas investīcijām, kā arī to izlietošanas un uzraudzības kārtība”, paredzot konkrētu finansējumu šai mērķdotācijai 2017. gadā. Komitejas prasība ministrijai ir arī grozījumu sagatavošana normatīvajos aktos par telpu un ēku nomu pagarinājumu.
Kā komitejas inovāciju Gints Kaminskis atzīmēja trīspusējās sarunas starp LPS, VARAM un Zemkopības ministriju 24. maijā.
Debatēs uzstājās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerālsekretāre Līga Meņģelsone, LPS priekšsēža vietnieks un Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence, Latvijas Pašvaldību mācību centra direktore Gunta Liepa, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LABS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, Latvijas Zinātņu akadēmijas valdes priekšsēdētāja vietniece Baiba Rivža, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja (LIZDA) Inga Vanaga un Saeimas deputāts Aldis Adamovičs.
Pašvaldību savienības sociālo partneru pārstāve – Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerālsekretāre Līga Meņģelsone atzīmēja, ka LPS un LDDK ir sadarbības partneri, kas ikdienā domā, ko kopā izdarīt, nevis, ko varētu nedarīt. Viņa lūdza pašvaldības atbalstīt pirmām kārtām profesionālo izglītību, kā arī karjeras izglītību un pieaugušo izglītību. Tāpat pašvaldību atbalstu gaida LDDK aizstāvētie pamatprincipi publisko iepirkumu jomā – zaļais iepirkums un saimnieciski izdevīgākais darījums (nevis zemākās cenas piedāvājums). LDDK pārstāve pateicās tām pašvaldībām, kurās izveidotas divpusējās un trīspusējās padomes, kas apvieno pašvaldības, darba devējus un darba ņēmējus. Īpašu uzslavu saņēma Jelgavas un Cēsu novada pašvaldību vadītāji par ES prezidentūras laikā īstenoto kopīgo projektu – Eiropas mēroga konferenci, kas notika Cēsīs un Jelgavā un kur visi redzēja, ka pašvaldības ir varenas. Noslēgumā Līga Meņģelsone visiem novēlēja strādāt Latvijas uzplaukumam.
Andris Rāviņš akcentēja izglītības nozīmi un norādīja, ka reformu varēs veikt tikai tad, ja notiks dialogs ne tikai ar Izglītības un zinātnes ministriju, bet arī ar VARAM, Satiksmes, Finanšu un citām ministrijām, jo risinājumu var rast tikai kopā. Šābrīža modelis, kad reformas tiek veiktas pēc principa – vieniem atņemot, citiem iedodot, nav dzīvotspējīgs. Tāpat viņš pievērsās informatīvajam karam, kurā iesaistītas pašvaldību avīzītes, un sekojoši valsts drošībai, kas ietver gan bēgļu jautājumu, gan kibernoziegumus, gan militāro drošību u.c. A. Rāviņš norādīja, ka ir nepieciešams panākt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali par labu pašvaldībām, citādi ne izglītība, ne veselība, ne ceļi valstī paši no sevis nesakārtosies. “Pašvaldība ir šo uzdevumu pamats, garants un izdošanās, tāpēc aicinu atbalstīt valdību šo jautājumu risināšanā,” noslēdza Rāviņa kungs.
Savukārt Andrejs Ence aicināja pašvaldības atbalstīt ideju – uz Latvijas simtgadi visiem piedalīties tulpju stādīšanas pasākumā. Jau radīta tulpju šķirne “Latvija”, un tās autori vēlētos pie Brīvības pieminekļa izveidotā puķu dobē iestādīt desmit tūkstošus šīs šķirnes tulpju. Tulpe selekcionēta Nīderlandē, un viens sīpols maksā vienu eiro.
Gunta Liepa, kura vada Latvijas Pašvaldību mācību centru, pastāstīja, ka pērn centrā mācījušies 9000 pašvaldību darbinieku, interese par izglītības iespējām un organizētājām mācībām esot liela un ar pašvaldībām izveidojusies laba sadarbība. G. Liepa aicināja informēt pašvaldību darbiniekus par mācību programmām Latvijas Pašvaldību mācību centrā – par bērnu tiesību aizsardzību (pašvaldību administratīvo lietu komisijas darbiniekiem, kas strādā šajā jomā, ir vajadzīgas apliecības, ko šīs mācības arī nodrošina); par komunikācijas tehnikām bāriņtiesām (praktiskās mācības); par krīzes ģimenēm; skolu mācību iestāžu vadītājiem par vardarbību (mobingu). G. Liepa aicināja apmeklēt Pašvaldību mācību centra mājaslapu un arī pašu centru un mācības.
Pēteris Krīgers izteica atzinību Pašvaldību savienībai par kopīgi veiktajiem darbiem un arī tiem, ko kopā vēl nāksies darīt. Viņš atzinīgi novērtēja sagatavotās kongresa rezolūcijas, atzīmēja, ka daudzas tajās paustās domas sakrīt ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības uzskatiem, un aicināja kopā vērsties pie valdības un Saeimas, lai situāciju valstī mainītu uz labu.
Baiba Rivža izteica pateicību par uzaicinājumu piedalīties kongresā un LPS priekšsēdim Andrim Jaunsleinim un padomniecei Sniedzei Sproģei uzdāvināja dāvanu – valsts pētījumu centra “Letonika” grāmatu sējumu “Latvieši un Latvija”, kura galvenais redaktors ir akadēmiķis Jānis Stradiņš. Tas ir akadēmisko rakstu četru sējumu izdevums, kurā meklēta arī atbilde uz jautājumu, kāda ir Latvijas valsts dibināšanas un pastāvēšanas jēga. “Latvieši un Latvija” pirmais sējums apkopo un analizē baltu tautu – latviešu senču valodu, folkloru, mitoloģiju un etnogrāfiju; otrā sējuma autori aplūko Latvijas valstiskuma pirmos aizmetņus, kā arī analizē tālāko latviešu nācijas un valsts veidošanās procesu; trešais sējums veltīts atjaunotās Latvijas valsts pastāvēšanas analīzei, bet ceturtais – latviešu izglītības, zinātnes un kultūras procesiem.
Inga Vanaga atzīmēja labo sadarbību ar Pašvaldību savienību un pauda atbalstu sagatavotajai rezolūcijai par izglītību. Viņa neslēpa arī mieles, kas palikušas pēc pedagogu rīkotā streika pērnajā 27. novembrī, kad lielākā daļa pašvaldību atbalstījušas streiku un pedagogu prasības, taču dažas vietējās varas bijušas pretējās pozīcijās. I. Vanaga augstu vērtē, ka pašvaldības līdz pat 50% no sava budžeta novirza izglītībai, sportam un zinātnei, tomēr viņu neapmierina valdības divu ministru teiktais, ka skolām ir jābeidz pildīt sociālā funkcija. Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja uzsvēra, ka pašvaldība ir vistuvāk iedzīvotājiem, savukārt LIZDA ir vistuvāk strādājošajiem – abu mērķi saskan gan par pieejamu izglītību, gan par taisnīgumu un vienlīdzīgumu, lai cilvēkam – skolēnam, skolotājam un iedzīvotājam ir labāk. Viņa izteica cerību, ka nākotnē resursi tiks tērēti nevis cīņai, bet attīstībai. Tēlaini runājot, kā Inga Vanaga sacīja: “Ja gribi iet ātri, tad ej viens, ja gribi aiziet tālu, tad ejam kopā! Šobrīd varu teikt, ka ar Latvijas Pašvaldību savienību ejam kopā.”
Saeimas deputāts, bijušais pašvaldības vadītājs Aldis Adamovičs norādīja, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā šobrīd strādā pieci bijušie pašvaldību vadītāji un visi deputāti ir atvērti un gatavi konstruktīvi sadarboties ar pašvaldībām. Viņš uzsvēra divus pašlaik aktuālus jautājumus, kas ir Saeimas darba kārtībā – par Valsts kontroles pilnvaru palielināšanu un par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem – komisijas locekļi esot pret to aizliegšanu, vienīgi izlietotajiem līdzekļiem šādu izdevumu veidošanai vajadzētu būt samērīgiem.
LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis iepazīstināja ar kongresa Redakcijas komisijas sagatavotajiem rezolūciju projektiem un atzīmēja, ka šogad tie tapuši ļoti pamatīgi un izskatīti vairākās LPS Valdes sēdēs.
Kongresā tika apstiprinātas piecas rezolūcijas un viena deklarācija: rezolūcijas “Par izglītības finansēšanas reformu”, “Par ceļiem”, “Par veselības aprūpes pieejamību”, “Par ekonomikas attīstību” un “Par pašvaldību demokrātijas attīstību” un deklarācija “Par iedzīvotāju tiesībām saņemt informāciju”.
Kongresa videoierakstu var noskatīties vietnē: https://www.youtube.com/watch?v=CsKY–YOMPKs&feature=youtu.be.
Pašvaldību vadītājiem un LPS darbiniekiem īpašu gandarījumu sagādāja vakara izskaņa koncertzālē “Lielais dzintars”, kur savu 135. ziemas koncertsezonu noslēdza Liepājas simfoniskais orķestris.
Šis koncerts bija īpašs, jo “Lielajā dzintarā” pirmatskaņojumu todien piedzīvoja Devītais Liepājas koncerts, ko radījis komponists Juris Karlsons. Šā skaņdarba nosaukums – “Gliese 581”.
Koncerta otrajā daļā kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri un tā māksliniecisko vadītāju un diriģentu Atvaru Lakstīgalu uz skatuves kāpa arī pianists Vestards Šimkus, lai atskaņotu Brāmsa Pirmo klavierkoncertu, par kuru speciālisti teic, ka tas esot īsts izaicinājums ne vien jebkuram pianistam, bet arī orķestrim, kam jāatrod pareizais līdzsvars starp liriku, kaisli un struktūru. Viņiem tas izdevās patiesi ģeniāli!
Pēcvārds
Vai zināt, ka pērnvasar saulainākā vieta Latvijā bijusi tieši Liepāja, kur saule spīdējusi 974 stundas?
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija par 2015. gadu liecina, ka jūnijā saule Liepājā spīdējusi 349 stundas, jūlijā – 279 stundas un augustā – 346 stundas. Nokrišņu daudzums Liepājā jūnijā bijis tikai 14,1 mm, jūlijā – 75,1 mm, augustā – 19,3 mm. Savukārt vidējā temperatūra Liepājā jūnijā gan bijusi vien 13,7°C, bet jūlijā – 16,7°C un augustā – 18,9°C. Maksimālā temperatūra Liepājā jūnijā sasniegusi 25,3°C, jūlijā – 28,3°C, savukārt augustā – 30°C.
Laikapstākļu tendences Liepājā parāda, ka ideālas brīvdienas pie jūras nav jāmeklē tālās zemēs. Liepājas pludmale ar, iespējams, baltākajām un maigākajām smiltīm pasaulē stiepjas 8 km garumā un turpinās arī aiz pilsētas robežām. Te ikviens atpūtnieks var izbaudīt lieliskas vasaras brīvdienas – atbrīvot prātu no ikdienas rūpēm, ļauties nesteidzīgai atpūtai un uzkrāt spēkus garajai ziemai. Liepājnieki un pilsētas viesi iecienījuši atpūtu gan pludmalē, izbaudot peldes jūrā, sauļojoties vai malkojot veldzējošu kokteili kādā no pludmales kafejnīcām, gan Beberliņu ūdenskrātuvē, kur, izvēloties aktīvāku atpūtu, iespējams iemēģināt spēkus kaitošanā.
Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja apkopotā informācija par tūristu apmeklējumu Liepājā (tūristi, kas vērsušies tūrisma birojā) liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo vasaru 2015. gada vasarā tūristu skaits ir audzis par 11,12%.
Tātad – visi ceļi ved uz Liepāju!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017