Svētdiena, 2026. gada 01. novembris 15:15
Vārda dienas: Ikars
Vērienīgajā pasākumā pulcējās augstskolu rektori, zinātniski pētniecisko institūciju vadītāji, politiķi, uzņēmēji, nevalstisko profesionālo institūciju pārstāvji, doktoranti un studenti.
Sarunā, ko vadīja Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūras direktors Andris Nātriņš, īpaša uzmanība tika pievērsta tām Latvijas augstākās izglītības un zinātnes problēmām, ko savā vairāku desmitu gadu darbības laikā tika aktualizējis Juris Ekmanis, strādādams gan kā augstskolu profesors, Augstākās izglītības padomes loceklis un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, gan arī kā Rīgas Tehniskās universitātes, Ventspils Augstskolas, Liepājas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Padomnieku konventa loceklis, dažādu izdevumu redkolēģiju vadītājs un loceklis.
Kad sakarā ar Latvijas augstskolu studentu skaita straujo samazināšanos, valsts nepietiekamo finansējumu augstākajām mācību iestādēm un jauniešu emigrāciju dažādās aprindās ik pa laikam izskanēja viedoklis par mazskaitlīgo augstskolu (īpaši reģionos) konsolidāciju un resursu koncentrēšanu galvaspilsētā, Juris Ekmanis nepārprotami aizstāvēja ideju par reģionu augstskolu pastāvēšanu un tālāko izaugsmi.
Vienlaikus dažādu līmeņu konferencēs un ekspertu debatēs viņš skaidri iezīmēja vairākus būtiskus veicamos darbus, kas reģionu augstskolām nodrošinātu ilgtspējīgumu.
Vēl šāgada janvārī intervijā par augstākās izglītības jautājumiem, ko redaktore Andra Mangale gatavo publicēšanai Latvijas simtgadei veltītajā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas grāmatā “Latgales ilgtspējas dimensijas”, akadēmiķis norādīja: “Var vaicāt – kādus mērķus un uzdevumus reģionu augstskolas, kas ir Latvijā caurmērā ar nelielu studentu skaitu, spēj vispār veikt. Šīm augstskolām ir jāatrod sava specifiskā nozare, lai tās varētu veiksmīgi integrēties reģionu centru ekonomiskajā darbībā un optimāli izmantot to relatīvi mazo potenciālu, kas tām ir salīdzinājumā ar lielajām universitātēm. Vispusīgi pārdomāta specializācijas stratēģija, ievērojot reģiona vajadzības, ir nelielu augstskolu izdzīvošanas un darbības būtiskākais nosacījums.
Šobrīd jautājums – būt vai nebūt – ir atkarīgs arī no ļoti prasmīgas studentu piesaistes konkrētai augstskolai. Reģiona augstskolai nevajadzētu radīt jaunas filiāles, bet pakāpeniski atteikties no esošajām.
Vajadzīga un likumsakarīga ir reģionu augstskolu regulāra sadarbība gan Latvijā, gan Eiropā. Vispirms gan tai ir jāpierāda savs īpašais pienesums reģionā, tad, uzkrājot ievērojamu potenciālu, augstskola var dot arī savu ieguldījumu valsts mērogā.
Manuprāt, enerģiskāk jāveido augstskolu sadarbības tīkls, kura centrā būtu lielās universitātes un apkārt šim centram – reģionu augstskolas. Tādējādi reģionālajām augstskolām būtu labākas izredzes ar savām iniciatīvām iekļauties globālā starptautiskajā sadarbībā. Neaizmirsīsim, ka viena neliela reģionāla augstskola nevar kļūt spoža pasaulē bez spēcīgu sadarbības partneru klātbūtnes!”
Atceres pasākumā 5. maijā diskusijas dalībnieki līdz ar vairākiem citiem augstākās izglītības un zinātnes jomas problēmuzstādījumiem pievērsa uzmanību arī reģionu augstskolu attīstībai.
Ekspremjere, tagad Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma sacīja, ka divu miljonu tauta nevar sevi citādāk apliecināt kā vien ar savām unikālām zināšanām, augstas kvalitātes izglītību un zinātni. Politiķe uzsvēra: “Augstskolām ir jābūt gan Rīgā, gan reģionos. Esmu bijusi darba vizītēs Daugavpils, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils augstskolās. Attīstības centros akadēmiskajā vidē ienāk jauni, perspektīvi rektori, zinātnieki un mācībspēki, šeit attīstās inovāciju tehnoloģijas. Manuprāt, līdzekļi, kas ieguldīti materiāli tehniskās bāzes izveidošanai un augstskolu pasniedzēju piesaistei, nākotnē varētu dot ievērojamu ieguldījumu ne tikai reģionu, bet visas Latvijas izaugsmē. Piekrītu uzskatam, ka katrai augstskolai, kas atrodas reģionā, ir jābūt savai īpašai nišai, vismaz vienam studiju virzienam, ar ko tā var pārliecinoši iziet ārpus Latvijas. Noteikti būtu jāatsakās no pārmērīgas studiju programmu dublēšanās mūsu augstskolās!”
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis atzina, ka pašvaldībām dažādos virzienos ir radīta laba sadarbība ar reģionu augstskolām un tā nemitīgi pilnveidojas. Runātājs vērsa uzmanību uz to, ka daudz ciešākai sadarbībai vajadzētu būt pašu augstskolu starpā, jo ir skaidrs, ka šobrīd dažviet esošā neveselīgā konkurence nedos vēlamo rezultātu un tādā veidā nebūs iespējams uzlabot ne augstākās izglītības kvalitāti, ne piesaistīt studentus ne tikai no ārzemēm, bet arī no Latvijas. Viņaprāt, nākotnē plašāk izvēršama arī augstskolu sadarbība ar biznesa vidi.
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors Edmunds Teirumnieks atzīmēja reģionu augstskolu pētniecības neatsveramo nozīmīgumu: “Reģions bez pētniecības ir samērā maz vērsts uz attīstību. Es nerunāju par fundamentālo jomu attīstību, bet par lietišķo pētījumu daudzpusīgo veikšanu arī reģionos – tā ir ļoti aktuāla un svarīga iniciatīva. Lielā daļa augstskolu tiek modernizēts studiju process, iegādātas jaunas zinātniskās ierīces, kas ļauj plašāk zinātniskajā darbībā iesaistīt gan maģistrantus, gan doktorantus. Tā rodas iespējas kompleksi risināt tautsaimniecībai nepieciešamos jautājumus un piesaistīt arī uzņēmējus. Tāpēc viņi regulāri jāinformē par visām iespējām, ko piedāvā augstskolas pētnieciskajā jomā. Šajā ziņā ir jābūt sinerģijas efektam, kas izdevīgs visiem iesaistītajiem.”
Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš, uzsvērdams to, ka dažas reģionu augstskolas pašreiz īpaši nekotējas augstskolu reitingos un salīdzinoši maz spēj piedāvāt modernu izglītību ar ražošanu saistītajās nozarēs, nāca klajā ar vairākiem tālejošiem priekšlikumiem.
Pirmkārt – ir jāveido augstskolu konsorciji ar kopēju akadēmiskā personāla un docētāju bāzi, lai samazinātu studiju izmaksas, vienlaikus kāpinot studiju kvalitāti.
Otrkārt – ir jārada kopīgas studiju programmas augstskolu konsorciju ietvaros, tostarp doktorantūras programmas un apvienotās promociju padomes.
Treškārt – galvenā vērība ir jāvelta tālmācības formu attīstībai un šo iespēju tehniskajai nodrošināšanai (pēc analoģijas ar neklātienes studijām). Klātienē būtu atbalstāmi tikai laboratorijas un praktiskie darbi, kā arī semināri un kolokviji, visas lekcijas pārceļot uz virtuālo jomu.
Ceturtkārt – arvien vairāk ir nepieciešams ieviest studijas svešvalodās, kas atvieglotu mūsdienīgu lekciju materiālu un mācību līdzekļu izmantošanas iespējas, kā arī ārvalstu speciālistu piesaisti.
Šis ir ļoti būtisks nosacījums, jo sakarā ar Latvijas ekonomikas zemo inovatīvo līmeni un daļēji arī vāju tehnoloģisko nodrošinājumu ir vērojama akadēmiskā personāla atpalicība daudzās zinātniski tehnisko un tehnoloģisko progresu nodrošinošās ražošanas jomās. Citiem vārdiem – zūd kompetence daudzās jomās, ko vēl vairāk apgrūtina prakses vietu trūkums tehnoloģiski attīstītos uzņēmumos.
Piektkārt – reģionu augstskolām ir jāspecializējas, lai tās spētu augstskolu konsorcijiem piedāvāt augstas raudzes apmācību vienā vai divos nišas specializāciju virzienos, vispārējās izglītības bāzi nodrošinot kopīgi konsorciju ietvaros kā tālmācību.
Šajā aspektā ir jāveic intensīvs darbs, lai izveidotu studentu daļējas apmācības iespējas ārzemēs, it īpaši tajās mācību iestādēs, kas specializējas inženieru sagatavošanā un tehnoloģiju izstrādē.
Ekspertu diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijas politikas veidotāju un īstenotāju viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir saglabāt un attīstīt Latvijas reģionu cilvēku potenciālu un veidot zināšanās balstītu, inovatīvu un eksportspējīgu ekonomiku. Bet to var izdarīt, tikai izpildot Nacionālajā attīstības plānā paredzēto attiecībā uz resursu ieguldījumiem zinātnē un augstākajā izglītībā, tostarp Latvijas reģionu augstskolās.
Raksta noslēgumā vēlētos pievienoties akadēmiķa Jāņa Stradiņa teiktajam: “Šodien mēs šajā sarunā pieskārāmies tikai ļoti nelielai daļai no problēmuzstādījumiem un perspektīviem risinājumiem, par ko neatlaidīgi iestājās Juris Ekmanis. Plašā spektrā izvērsta un brīžam skarba, Jura Ekmaņa Latvijas izglītības un zinātnes situācijas analīze skan gluži kā apsūdzības raksts. Es domāju, ka mūsu vērtīgākais ieguldījums mana kolēģa atceres saglabāšanā būtu panākt pozitīvu lūzumu attieksmē pret izglītību un zinātni Latvijas sabiedrības un īpaši mūsu valdības apziņā.”
Atsaucot atmiņā savu pieredzi vairāku gadu daudzveidīgajā sadarbībā ar Juri Ekmani – gan veidojot satura koncepcijas kopīgiem rakstiem un publicitātes pasākumiem, gan rīkojot un piedaloties augsta līmeņa diskusijās, konferencēs un forumos Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē, Rundālē un daudzviet citur, pārliecinoši varu apgalvot, ka Jāņa Stradiņa sacītais par domāšanas veida radikālām pārmaiņām izglītības un zinātnes attīstības labā sniegtu manam kolēģim lielāku gandarījumu par mūža centieniem un pilnībā nenovērtēto viņa ieguldījumu.
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas jubilejas grāmatas sagatavošanas darba grupas sanāksme Latvijas Pašvaldību savienībā 2015. gada 10. decembrī. No kreisās: Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas priekšsēdētāja Baiba Rivža, Latvijas Universitātes bijušais rektors Mārcis Auziņš, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors Edmunds Teirumnieks, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāvis Reinis Lasmanis, Liepājas Universitātes studiju prorektore Māra Zeltiņa, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Juris Ekmanis un grāmatas galvenā redaktore Andra Mangale.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017
(0)
