Rīga 19°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 11:32
Vārda dienas: Gints, Uvis
Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) kārtējā izbraukuma sēde 6. maijā Limbažos daudzējādā ziņā bija vēsturiska – Galvenās bibliotēkas zālē pirmoreiz tapa sanāksmes eksperimentāls videoieraksts. Turpmāk klātnebijušie varēs “piedalīties” pasākumā pēcāk LPS interneta vietnē (kā tas jau ierasts pēc LPS komiteju sēdēm). Turklāt mūsdienīgās tehnoloģiju iespējas šoreiz bija divtik nepieciešamas, jo visiem dalībniekiem zālē nepietika vietas. Tomēr runātāji pamanījās stāvēt tā, lai būtu redzami abpus sēdošajiem, savukārt visu pārējo prefekti atrādīja “tiešraide” uz lielā ekrāna. LPS namā tas nebūtu nekas ārkārtējs, taču firmas “CERTES.LV” aprīkojums un LPS padomnieka informācijas tehnoloģiju jautājumos Guntara Krasovska tiešā līdzdalība (darbi aizsākās jau iepriekšējā vakarā!) šoreiz bija divtik nepieciešama.
Par vēsturisku uzskatāms arī LPIA statūtu izmaiņu balsojums – priekšsēdētāja Gunta Kalniņa vadībā sasauktā sapulce vienprātīgi atbalstīja biedru maksu jauno aprēķina kārtību.
Uzzinām
Kopā ar ciemiņu arvien sakuplojošo pulku visu ziedoņa un saules “apdāvināto” dienu vadīja Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers un izpilddirektors Ainārs Liniņš. Abu varasvīru stāstījumā un prezentācijā izpilddirektori iepazina novadu, kurā sadzīvo senais un mainīgais, kura simbols ir latviskais kamols, jo cilvēki, daba un darbs novadā savīti ciešā kamolā. Turklāt kamols tiek vīts gana prasmīgi un mērķtiecīgi – aptaujas anketas liecina, ka 86% iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi novadā!
Citādi jau neklājas būt novadā, kura moto ir “Senais un mainīgais”. D. Zemmers pie senā pieskaita tradīcijas, vēsturi un vērtības; mainīgais ir tas, kas pašlaik notiek Limbažu novadā. Tāpat kā simboliskajā kamolā arī pašvaldībā kopā savīti visi darbinieki, bet politiķi jūtas spēcīgi sazobē ar izpildvaru, kas ir galvenais balsts iecerēto plānu īstenošanai. Novada dzīves galvenais mērķis ir vērsts uz iedzīvotājiem – kā viņos uzturēt vēlmi palikt te dzīvot, justies labi. Svarīgākais ir nodrošināt kvalitatīvu infrastruktūru – izglītības un kultūras iestādes, ceļus, sakoptu vidi, otrs noteikums – sakārtota uzņēmējdarbības vide. Trešais novada vadītāja vērtējumā ir iedzīvotāju iesaistīšanās pašvaldības darbā. Divas nedēļas veltītas, lai 15 tikšanās reizēs uzklausītu Limbažu pilsētas un septiņu pagastu ļaudis, izdibinātu viņu vajadzības.
“Izpilddirektoru saeimas” (tik pagodinoši klātesošos uzrunāja pirmoreiz!) pārstāvjiem Limbažu novada vadītājs vēlēja ikdienā rast gandarījumu par paveikto un uzklausīt daudz iedzīvotāju pateicības vārdu.
Pārņemot gida stafeti no priekšsēdētāja, stāstījumu par Limbažu novadu turpināja Ainārs Liniņš. Novadā dzīvo 18 tūkstoši iedzīvotāju, astoņi tūkstoši – Limbažos. 2016. gada budžetā plānotie ieņēmumi ir 15,1 miljons eiro un izdevumi – 15,6 miljoni eiro, no tiem lauvastiesa paredzēta izglītībai. Par Limbažu pilsētas “bonusu” var uzskatīt tās kompakto plānojumu, ko viegli izstaigāt kājām. Gandrīz katram zināms, ka Limbažos dzimis Latvijas himnas autors Baumaņu Kārlis.
Par vispusīgu kultūras dzīvi liecina tradicionālie pasākumi, vairāki no tiem starptautiski –akordeonistu festivāls, amatierteātru festivāls “Spēlesprieks”, diksilenda festivāls, festivāls “Kokle un tai līdzīgi instrumenti apkārt Baltijas jūrai”. Valstisku skanējumu ieguvuši Emiļa Melngaiļa svētki un Himnas Goda diena; bet pašu ļaudīm visiecienītākie ir pilsētas un pagastu raibraibie svētki. 2016. gadā ieviesta jauna tradīcija – ik pa diviem gadiem rīkot Danču nakti.
Limbažu novada uzņēmējdarbībā dominē lauksaimniecības sfēra, arī mazumtirdzniecība, mežizstrāde, kokapstrāde, transporta pakalpojumi. Arvien vairāk tiek domāts par tūrisma piedāvājuma dažādošanu. Uzņēmēju atbalsta aktivitāte jūtami pieaugusi kopš 2013. gada, kad atjaunota Limbažu novada uzņēmēju konsultatīvā padome un likti pamati krājaizdevu sabiedrības “Metsepole” piņķerīgajai veidošanai; šoruden tā uzsāks darbu. Ne mazāk zīmīgs bijis arī nākamais – 2014. gads, kad pašvaldībā sāka strādāt pilnas slodzes uzņēmējdarbības konsultants, tika izveidots zīmols “Ražots Limbažu novadā” un nodibināta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Limbažu novada lauku labumi”, kurus ciemiņi vēlāk varēja novērtēt klātienē. Konkurss jaunajiem uzņēmējiem liecina, ka novadā veidojas jauni komersanti. Komercdarbības uzsākšanas atbalsta programmā pretendents var iegūt 3000 eiro.
Kopš novada dzimšanas dienas 2009. gadā piesaistīts 20 miljonu eiro finansējums, kas devis iespēju īstenot arī pārdrošākus plānus. Dižākais no projektiem ir Dzelzceļa ielas, kā arī gājēju celiņa un veloceliņa izbūve līdz pat slavenajai Lielezera maiznīcai. Sākumā projekts saņēma daudz kritikas, toties tagad skan tikai atzinīgi vārdi, jo smagais transports vairs neiebrauc pilsētā, toties kvalitatīvu un drošu pārvietošanās iespēju ieguvuši gājēji un velosipēdisti.
Renovējot pilsētas objektus ar ES līdzekļu finansējumu, labskatu ieguvis kultūras nams, bērnu un jauniešu centrs, pie domes ēkas ne tikai izbūvēta autostāvvieta, bet iekārtota strūklaka, kur labprāt atpūšas iedzīvotāji. Renovētas senās centra ēkas – viena no tām ir novada muzeja mītnes vieta, bet otrā mājvietu radis slavenais Sudraba muzejs, kur pēc sanāksmes devās izpilddirektori. Eiropas Savienības atbalsta līdzekļi ļāvuši iekonservēt senās pilsdrupas, kā arī arvien uzlabot iedzīvotāju iecienītāko vasaras atpūtas vietu – Lielezera pludmali, kas šogad jau otro reizi saņēma Zilo karogu. Turpretim “zaļi domājošā” Katvaru internātpamatskola tikusi pie zemes (ūdens) siltuma sistēmas un renovētas ēkas. Automodelisms nav lēts sporta veids, tomēr jaunā trase audzē interesentu pulku, turklāt 2014. gadā te notika pasaules čempionāts. Novada izcilāko objektu pulkam pērn pievienojusies Galvenās bibliotēkas ēka, kuras tapšanu virsvadīja novada ilggadējais izpilddirektors Agris Blumers. Tā atrisinājusies 20 gadus milzusī problēma, ļaujot “izkaisītās” garamantas savākt zem viena jumta.
Ainārs Liniņš konkretizēja priekšsēdētāja teikto par atbalstu iedzīvotāju iniciatīvām. Nevalstisko organizāciju un dažādu iedzīvotāju grupu atbalstam ik gadu tērē aptuveni desmit tūkstošus eiro. Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana nerit pietiekami veiksmīgi, kaut gan ir savs “novada lepnums” – Ozolaines ciems uzskatāms par “siltāko” ciemu Latvijā, jo te siltinātas visas daudzstāvu ēkas. Turpretim daudzdzīvokļu māju renovācijas un iekšpagalmu sakārtošanas atbalsta programmas līdzekļi tiek izmantoti aktīvi. Lai palīdzētu iedzīvotājiem izmantot sakārtotās ūdenssaimniecības sistēmas labumus, novadā pieejami kanalizācijas pievadu izbūves atbalsta programmas līdzekļi. Namu īpašniekiem domātais atbalsts palīdzējis sakārtot Vecpilsētas namu fasādes un tagad arī jumtus.
Daudzpusīgs ir atbalsts kultūrai un sportam – kultūras projektu konkurss, amatierkolektīvu atbalsta programma, augstu sasniegumu sporta programma un sporta aktivitāšu programma; arī konkursiem par “sakoptāko sētu” un “skaistāko Ziemassvētku noformējumu”.
Prezentācijas noslēgumā Ainārs Liniņš atļāvās “pasapņot” par nākotnes objektiem – Mākslas skolas vajadzībām iegādātā nama renovāciju un peldbaseinu, …kad pierims dažādu iepirkumu “kašķi”.
Kaut arī LPIA Limbažu sanāksmes videoieraksts bija eksperimentāls un LPS interneta vietnē nav pieejams, tomēr žurnāla slejās tikai atgādināsim galvenos tematus un runātājus, jo visi pārējie materiāli kopā ar protokolu un diskusiju izklāstu atrodami vietnē: http://www.lps.lv/lv/pasvaldibu–darbiniekiem/lps–komiteju–dokumenti. Ja kādam meklējumos gadās aizķeršanās, padomdevējs atrodams iepriekšējā žurnālā – “Logs” Nr. 3/4.
Apspriežam
Sanāksmes pirmais temats bija veltīts jau ne reizi vien apspriestajam un nepacietīgi gaidītajam atbalstam lauku grants ceļu pārbūvei. Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Inese Pastare–Irbe atgādināja Lauku attīstības programmas nosacījumus, bet Lauku atbalsta dienesta direktores vietnieks Andris Grundulis – atlases kritērijus.
Limbažos varēja pārliecināties par to, ka izpilddirektori allaž atvērti visam jaunajam, jo negaidīti liels jautājumu birums sekoja uzņēmuma “CEMEX” betona ceļu inženieres Leldes Dembovskas prezentācijai par vienu no alternatīvajiem ceļu segumiem – valčbetonu un tā priekšrocībām ceļu būvē. (Sīkāk par valčbetonu lasiet žurnālā “Logs” Nr. 3/4, bet jautājumus, kas varētu viest skaidrību arī klātnebijušajiem kolēģiem, – minētajā interneta vietnē!)
Otrs tematiskais loks aizveda pie vēl kādas sen diskutētas problēmas – atkritumu apsaimniekošanas. LPS padomniece Sniedze Sproģe informēja par izaicinājumiem un jaunumiem atkritumu nozarē, bet viens no atkritumu apsaimniekošanas “dinozauriem” – ZAAO valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais dalījās pieredzē par paveikto atkritumu apsaimniekošanas jomā Vidzemes reģionā.
Iepazīstam
Sēdes “skatāmdaļā” izpilddirektori gana daudz jauna uzzināja ne tikai ieplānotajos objektos, bet arī brauciena laikā, dzīvē skatot to, par ko sanāksmes ievaddaļā stāstīja Ainārs Liniņš. Visilgāk uzkavēties sanāca “Dzīvā sudraba” muzejā, ko iepazīt palīdzēja tā izveidotājs sudrabkalis Oļegs Auzers. Atraktīvais stāstnieks ne tikai izklāstīja katra sarežģītā eksponāta tapšanas vēsturi un ar to saistītos nostāstus, bet zālē nolasīja lekciju gan par sudraba veselīgo ietekmi uz cilvēka organismu, gan dāsni dalījās arī ar citiem veselīguma padomiem. Redz, ko nozīmē – izprast izpilddirektoru darba smagmi! Pirms gada muzeja pagalmā parādījies jauns eksponāts – sudraba lapiņu koks “Mīlas vārti”, kurš 6. maijā kļuva bagātāks par vēl vienu zaigojošu lapiņu – iemūžinot LPIA izpilddirektoru vizīti.
Uzņēmums “VIRTE tehnoloģijas” ir vēl viens latviskās varēšanas un veiksmes apliecinājums – šoreiz plastmasas metināšanas jomā. Desmit gadu ir pietiekami cienīgs pārbaudes laiks ne tikai pašu spējām, bet arī starptautiskas atpazīstamības gūšanai. Paši sevi viņi raksturo tā: “Diezgan jauns, ambiciozs uzņēmums ar 100% Latvijas uzņēmēju kapitāldaļām un neaizstājamu vadošo vietu Latvijas plastmasas ražojumu tirgū. Mēs metinām plastmasu. Mēs projektējam, konsultējam un iebūvējam. Mēs pildām savas saistības pret partneriem, darbiniekiem un, protams, klientiem. Un nepārtraukti augam.” Pērn izauguši līdz jaunam mūsdienīgam ceham.
Liekas, ka stiprā dzimuma vairākums pie milzīgajām caurulēm ar sajūsmu būtu kavējies pat ilgāk nekā dāmas “sudraba valstībā”, diemžēl izskaidrot uzņēmuma produkcijas tapšanas sarežģīto gaitu neņemos, tāpēc minēšu dažus piemērus – kanalizācijas septiķis, rezervuārs, tauku atdalītājs, visdažādāko kalibru caurules, revīzijas akas, pretplūdu klapes u.c. Turklāt piedāvājums domāts gan nelielai privātmājai, gan Gulivera ceļojumos aprakstītās Milžu zemes objektu vajadzībām.
Saules pielietā diena bija kā radīta Lielezera apmeklējumam. Peldēm gan vēl bija par vēsu, Zilais karogs mastā tika pacelts tikai 29. maijā, tomēr sakoptība un tīkami dzeltenās smiltis krastā, košā bērnu atrakciju valstība, pludmales volejbola laukumi un dabas taka ar putnu vērošanas torni bija gatavas sezonas startam. Vietējo iedzīvotāju sajūsmu par šo atpūtas vietu apliecina fakts, ka pērnruden tieši Lielezera peldvieta saņēma “Piekrastes balvu”, triumfējot cīņā ar četriem pārējiem finālistiem (Lucavsalas, Ventspils, Dubultu un Kuldīgas peldvietām). Lielezers izpelnījās 42,6% balsojušo iedzīvotāju atzinību!
Olimpiskā centra “Limbaži” direktore Evita Bitmane, stāvot Lielezera krastā, galvenokārt stāstīja par airēšanas bāzi, kam piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss. Maijā sākās intensīvi airētāju treniņi un dažādu mērogu sacensības līdz pat vēlam rudenim.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017