VIEDIE PRĀTI – SĒLIJAI

27. maijā Jaunjelgavas kultūras namā, kas pirms vairāk nekā 120 gadiem celts par dažādu biedrību un iedzīvotāju ziedojumiem un nosaukts par Sadraudzības biedrības namu, notika Sēlijas 8. kongress, demonstrējot Sēlijas un pašu sēļu draudzību un sadarbību.

Sēlijas 8. kongresā piedalījās aptuveni simts dalībnieku no Sēlijas novadiem, kā arī “sēliski” domājošie no citiem reģioniem. Kongresa dalībnieku vidū bija visu septiņu Sēlijas novadu apvienības pašvaldību vadītāji – Vija Dzene no Aknīstes novada, Irēna Sproģe no Salas novada, Stefans Rāzna no Ilūkstes novada, Guntis Libeks no Jaunjelgavas novada, Edvīns Meņķis no Jēkabpils novada, Arvīds Kviesis no Neretas novada un Jānis Dimitrijevs no Viesītes novada, viņu kolēģi no robežpašvaldībām – Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums un Jēkabpils pilsētas mērs Leonīds Salcevičs, Saeimas deputāts ģenerālis Juris Vectirāns, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēki, zinātnieki un kultūras darbinieki.

Sabraukušie ciemiņi varēja apskatīt dažu vietējo amatnieku darinājumus un Jaunjelgavas novada mājražotāju piedāvājumus, bet biedrības “Trejdeviņi pūri” dalībnieces no Seces pagasta viesus sagaidīja pašu rokām darinātā Augšzemes tautastērpā – tā teikt, sēliskās pašapziņas celšanai.

To novadniekos palīdz celt arī slavenais kinoaktieris Pauls Butkēvičs, kurš atgriezies sava tēva dzimtenē un nule turp pārvedis no Valsts prezidenta saņemto Atzinības krustu par nopelniem kultūrā, radošā mūža ieguldījumu kinomākslā un Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē. Šoreiz viņš kopā ar Jaunjelgavas kultūras nama direktori Anitu Ostrovsku kongresa delegātus uzrunāja ar Sēlijas himnas palīdzību: “Lai turam godā seno sēļu cilti/ Un vēlam sekmes viņu pēctečiem!”

Savukārt Jaunjelgavas meiteņu vokālā ansambļa dzīvespriecīgajā izpildījumā izskanēja Staburaga himna, kam melodiju uzrakstījis par Latvijas liliju karali dēvētais Jānis Vasarietis, bet vārdi tapuši kopdarbā ar rakstnieku Vladimiru Kaijaku. Pirmoreiz Staburaga himna izskanēja pirms astoņiem gadiem Sēlpils 800 gadu svinībās. Jāpiebilst, ka netālu no abiem dižvīriem, tikai citos laikos dzīvojis arī Dziesmu svētku himnas autors Pēteris Barisons.

Atklājot kongresu, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks atgādināja kādu svarīgu notikumu pirms 19 gadiem: “1997. gadā Jaunjelgavā notika Zinātņu akadēmijas asociācijas izbraukuma sēde, kas lika pamatus Sēlijas kustībai un turpmākajiem kongresiem. Šodien mēs esam pulcējušies, lai turpinātu to ceļu, ko iesāka Latvijas Zinātņu akadēmijas Sēlijas asociācija un par ko spriedām pirms diviem gadiem iepriekšējā – septītajā Sēlijas kongresā Viesītē. Mēs tiešām meklējam atbildi, kāds tad ir mūsu ceļš un kādām jābūt turpmākajām rīcībām, lai sevi saglabātu un attīstītu.”

Šogad galvenā uzmanība kongresā tika veltīta reģiona nākotnei un ekonomiskās izaugsmes meklējumiem – kā veiksmīgi attīstīt ekonomiku un kļūt par viedu teritoriju, kā arī tika pārrunāti izglītības un veselības aprūpes jautājumi. Sēlijas novadu apvienības priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs savā uzrunā par Sēlijas novadu kopdarbību uzsvēra: “Jau divdesmit gadus, kopš veidojam Sēliju kā vienotu kultūrvēsturisko kopumu, nekad neesam pretendējuši uz partijas veidošanu vai sevis pierādīšanu politiskā veidā, bet visu šo laiku domājuši par to, kā saglabāt savu kultūrvēsturisko mantojumu.”

Sēlijas novadu pašvaldību apvienības vadītājs minēja lielākās vērtības, ko izdevies celt gaismā – tautas dziesmu “Es karā(i) aiziedams”, kas radusies Sēlijā un tieši senajā galvaspilsētā Sēlpilī, un vēl 3388 tur pierakstītās un Dainu tēvam iesūtītās tautasdziesmas, ko tagad Salas novada “Boļānos” savā Krišjāņa Barona dainu skapī rūpīgi glabā tā saimniece Maija Daina Paegle; Sēlijas karogu, ko Dziesmu svētkos nes novadi no Jaunjelgavas līdz Ilūkstei un kas arī ikdienā plīvo pie septiņām pašvaldībām; iedibināto kopīgo tradīciju rīkot Tautas mākslas svētkus “Sēlija rotā”, Viesītē izveidoto muzeju “Sēlija”, Sēlijas kā kultūrvēsturiskā novada jeb vienotības atpazīstamību un, protams, izveidoto Sēlijas novadu apvienību, kas apvieno septiņas pašvaldības ar 30 tūkstošiem iedzīvotāju. J. Dimitrijevs pieskārās arī nākotnes jautājumam par Sēlijas vai Vidusdaugavas plānošanas reģiona izveidi, ko diktējot ne jau ambīcijas, bet loģika.

Sēlijas novadu apvienība darbojas kā Latvijas Pašvaldību savienības struktūrvienība, un apsveikumu kongresam bija atsūtījis LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis:

“Latvijas Pašvaldību savienības vārdā sveicu jūs un Sēlijas novadu apvienības biedrus Sēlijas 8. kongresā!

Priecājos, ka kustība par Sēļzemes atdzimšanu turpinās, iegūstot jaunu saturu un jaunas formas, un apvienība turpina Sēlijas idejas tālāknešanu.

Jau ceturto gadu Sēlijas novadu apvienība darbojas kopīgu mērķu un uzdevumu sasniegšanai, lai visās septiņās Sēlijas apvienības pašvaldībās sekmētu ekonomisko attīstību, saglabātu un nostiprinātu Sēlijas kultūrvēsturisko identitāti, kopīgi aizstāvētu savas teritorijas iedzīvotāju intereses valsts līmenī, kopā īstenotu dažādus projektus, rīkotu kopīgas sporta sacensības un kopā priecātos Tautas mākslas svētkos “Sēlija rotā”.

Šajā kongresā galvenais uzsvars likts uz nākotni, lai Sēliju veidotu ekonomiski stiprāku un viedāku, un zinātnieku izstrādātais pētījums par Sēliju varētu būt labs atspēriena punkts. Taču ceļš līdz lieliem mērķiem nekad nav ātrs un viegls. Vēlu jums visiem – gan šodien, gan turpmāk – sadarbību, neatlaidību un ticību. Arī es ticu, ka Sēlijas reģionam ir nākotne!”

Ar priekšlasījumu kongresā uzstājās Sēlijas asociācijas Goda prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš, kurš Jaunjelgavā pulcējušos cilvēkus, kas, viņa vārdiem runājot, sanākuši turpināt Sēlijas un sēliskās pasaules reālā attīstības redzējuma izkopšanu, sveica Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā. Viņš pauda prieku, ka Zinātņu akadēmija ne tikai 1995. gadā dibinājusi Sēlijas asociāciju, bet arī tagad ar savu ECOSOC valsts pētījumu programmu ir uzņēmusies veikt Sēlijas novadu ekonomiskās un sociālās problemātikas zinātnisko analīzi.

Godājamais akadēmiķis Sēliju raksturoja trejādi – gan kā senās sēļu cilts izplatības apgabalu, gan kā latviešu valodas sēlisko izlokšņu areālu, gan kā etnogrāfiski kulturālu novadu ar īpatnēju mentalitāti, vērtībām un novadniecisku apziņu. Kaut gan šobrīd Sēlija ir mazliet “apcirpta”, viņš apgalvoja, ka no zinātniskā viedokļa Sēlijas reģions izturētu jebkādu kritiku. Stradiņa kungs priecājas par Sēlijas dārgumiem, atjaunotajiem sēliskajiem tautas tērpiem un jostām ar ornamentiem, sēliskajām melodijām un sadziedāšanās dziesmām, ko skandina Vārnavā un Sēlpilī, tradīciju atjaunošanu un tūrisma attīstību, bet pats galvenais esot tas, ka Sēlijas vārds iegājis Latvijas vispārnacionālajā apritē.

J. Stradiņš savā runā uzsvēra, ka Sēlijas kongress ir vienotības kongress, taču jāstiprina ne tikai Sēlijas kultūrvēsturiskā, bet arī saimnieciskā vienotība. Gatavojoties Latvijas simtgadei, viņaprāt, “labākās veltes būtu ne tikai formālās piemiņas zīmes, bet Sēlijas sakārtošana, vispirms jau ceļu un izglītības sakārtošana un cilvēku saglabāšana”. Viedais Sēlijas patriots uzskata, ka “būs jāpakļaujas laikmeta diktētiem skarbiem noteikumiem, tomēr gudri jāizmanto iespējas un jāminimizē Sēlijas novadiem negatīvās sekas”. Viņš uzskata, ka daudz kas atkarīgs no prasmīgas apsaimniekošanas, Eiropas naudu izcīnīšanas un saprātīgas izlietošanas, ieturētas kultūrpolitikas un arī pašiniciatīvas.

Sēlijas 8. kongresā tika pieminēti arī Sēlijas dižgari, kuriem šogad svinamas ievērojamas jubilejas. Par Latvijas fotogrāfijas pamatlicēju simtpiecdesmitgadnieku Mārtiņu Bucleru pastāstīja nodibinājuma “FotoForma” fotogrāfijas pētnieks Vilnis Auziņš, par ievērojamo latviešu rakstnieku, dzejnieku un politiķi Jāni Akurateru, kuram šogad aprit 140, – Jāņa Akuratera muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa un galvenā speciāliste Maira Valtere, par 120 gadus veco jubilāru viesītieti Paulu Stradiņu – Dr.med. Maija Pozemkovska un par neretieti Jāni Veseli, kuram šogad tikpat, – viņa novadniece Lidija Ozoliņa.

Ar referātu “Fotogrāfi Jēkabpilī un tās apkārtnē 20. gadsimta pirmajā pusē” kongresā uzstājās Aknīstes vidusskolas 11. klases audzēkne Gita Pērkone. Viņas darbs izvirzīts arī Latvijas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencei.

Kongresā ar saviem pētījumiem par novadu ekonomikas un kultūrvides attīstību, kas veikti valsts pētījumu programmas EKOSOC–LV ietvaros, iepazīstināja Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāve Dr.habil.oec. Baiba Rivža un pētnieces – Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas zinātniskā sekretāre Dr.oec. Viktorija Zaļūksne un Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas zinātniskā sekretāre LLU doktorante Līva Griņeviča.

Programmas EKOSOC–LV vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža, kura, kā pati teica, esot ar sēļu asinīm un jūtoties piederīga šai telpai, pastāstīja par EKOSOC programmu, mērķiem, izaicinājumiem un desmit apakšprojektu veikumu un prezentēja pētījumu “Veiksmes un iespējas Sēlijas novadu ekonomikā”.

B. Rivžas ziņojumā tika minēti faktori, kas ietekmē viedas telpas veidošanos, un programmas pētījumos tie iedalīti četros blokos: viedi resursi, viedi iedzīvotāji, vieda ekonomika un vieda pārvalde. Izrādās, Sēlijā līderi viedas pārvaldes ziņā ir Aknīstes un Salas novadi, viedā resursu izmantošanā – Ilūkstes un Jēkabpils novadi, viedu iedzīvotāju, t.i., maksimāli aktīvu un izglītotu iedzīvotāju ziņā, līderi ir Ilūkstes un Viesītes novadi, savukārt viedas ekonomikas ziņā – Ilūkstes un Aknīstes novadi.

Akadēmiķe atzīmēja, ka laikposmā no 2009. līdz 2013. gadam visos Sēlijas novados uzņēmumu skaits ir pieaudzis. Kā spilgts piemērs zināšanu ekonomikas uzņēmumu nozarē tika minēts Neretas novadā reģistrētais uzņēmums SIA “Lokea”, kas nodarbojas ar datorprogrammēšanu – šis ir viens no paraugiem, kā var attīstīt novadu, pat ja tajā ir maz iedzīvotāju.

Turpmākais kongresa darbs notika paneļdiskusiju veidā, kurās piedalījās gan zinātnes pārstāvji, gan novadu vadītāji, gan citi eksperti.

Pirmajā paneļdiskusijā “Sēlijas izaugsmes iespējas virzībā uz viedu teritoriju” programmas EKOSOC pētniece Dr.oec. Viktorija Zaļūksne uzstājās ar ziņojumu par Jaunjelgavas pilsētas un novada izaugsmes iespējām un iepazīstināja klausītājus ar uzņēmumu nozaru sastāvu un to attīstības tendencēm, kā arī attīstības riskiem un traucējošiem faktoriem. Tā kā Jaunjelgavas pilsētā un novadā vadošās nozares saistītas ar mežsaimniecību, mežizstrādi un koksnes produktu izstrādājumu ražošanu, situācija šajās nozarēs ietekmē novada ekonomisko attīstību, nodarbinātību un iedzīvotāju individuālo dzīves līmeni.

Savukārt otro paneļdiskusiju “Kultūras mantojums kā gudru attīstību veicinošs faktors” vadīja LZA Ekonomikas institūta direktore Dr.paed. Ņina Linde, un tajā piedalījās arī Viesītes muzeja “Sēlija” direktore Ilma Svilāne un Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietniece Anta Teivāne.

Ar ziņojumu uzstājās jaunā pētniece Līva Griņeviča, kura uzsvēra, ka kultūras mantojumu var skatīt divos aspektos: kultūrvēsturiskās vērtības aspektā – mantojums kā garīga vērtība un mūsdienu sociālekonomiskajā aspektā – mantojuma komercializācija vietējās kopienas saimnieciskās dzīves aktivizēšanai. Sociāli ekonomisko aspektu iedzīvotājiem iespējams veiksmīgi izmantot mājražošanā, jaunu un unikālu produktu vai pakalpojumu radīšanā, kas ir īpaši tikai konkrētajam novadam un nav sastopami citos, vienalga, vai tie būtu amatniecības, mākslas vai rūpniecības produkti vai pakalpojumi tūrisma jomā. Kā spilgts piemērs minama plašāku atpazīstamību ieguvusī Latvijā izgatavotā šalle ar Lielvārdes jostas zīmes motīviem.

Tā kā Sēlijas novadu lauku teritorijas ir skraji apdzīvotas un dominē mazas lauku saimniecības, viens no kultūras mantojuma aktualizējamiem segmentiem varētu būt gastronomiskais mantojums, turklāt šis virziens pašlaik ir populārs visā Eiropā. Būtu nepieciešams noskaidrot, kas ir īpašie Sēlijas produkti (gan pārtikas, gan kultūras mantojuma) un kam tos varētu piedāvāt. Iedvesmai lai kalpo daži veiksmes stāsti, piemēram, zīmols “Ražots Gulbenes novadā” (arī citos novados un pilsētās), zaļie tirdziņi Dobeles novadā, biedrība “Pārtikas amatnieki”, interneta vietne www.etsy.com u.c.

Referātu par Augšzemes tautastērpiem nolasīja Viesītes muzeja “Sēlija” vadītāja Ilma Svilāne, uzsverot tā valkāšanu kā identitātes apliecinājumu. Muzeja speciāliste atzīmēja, ka Latvijas etnogrāfijā ir nevis četri, bet pieci reģioni un šis piektais ir Sēlija. No Ilmas Svilānes mutes daudzi pirmoreiz dzirdēja tādus vārdus kā paķeles un muduri, uzzināja, kādas ir Sēlijas krāsas, un uzklausīja pamudinājumu glabāt un pētīt seno mantojumu.

Viņu papildināja Anta Teivāne, atzīmējot, ka Sēlijas tautastērpam ir 38 variācijas, toties vairākas lietas un detaļas nav nevienas citas puses tērpam, piemēram, jaka, vairākus metrus garš dvielis, ko sien kā galvasautu, vainags ar pušķīšiem, brunči ar lāsumiem. Sēlijas tērpu iespējams apskatīt Viesītes muzejā “Sēlija”, savukārt Gārsenes pilī aplūkojams Gārsenes tērps, bet unikālo Kaldabruņas jostu ikviens var redzēt digitālajā versijā. Īpatnējas ir arī Sēlijai raksturīgās krāsas, sevišķi Aknīstes zilā. A. Teivāne pastāstīja arī par tērpu rotājošām zīmēm un rakstiem, kas aizsargā, un novēlēja katram klātesošajam savu tautastērpu, katram savu rakstu zīmi vai kādu detaļu, kas apliecinātu vietējo identitāti – atrast savu vietu Sēlijas kokā!

Viesītes novada domes priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs ir viens no īstenākajiem Sēlijas patriotiem, kurš daudz darījis tās stiprināšanā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Taču viņam tāpat kā pārējiem Sēlijas pašvaldību vadītājiem sirds ir pilna, tiklīdz piemin ceļus: “25 gadus esam braukuši pa izdangātajiem ceļiem un pa tādiem laikam brauksim vēl ilgi. Uz mūsu vēstuli Satiksmes ministrija atbildēja, ka tuvākajos gados uz ko labāku nevaram cerēt.” Kaut gan J. Dimitrijevs atzina, ka ļoti būtiska ir kooperācija jeb starpnovadu sadarbība, ar to ir par maz, lai šo pierobežas vidi padarītu cilvēkiem pievilcīgāku. Viņa kolēģis Stefans Rāzna no Ilūkstes novada bija daudz kategoriskāks, kritizējot Latvijas politiskās elites pieeju gan Eiropas Savienības fondu sadalei, gan Nacionālajā attīstības plānā iezīmētajiem attīstības centriem, kur iekļautas tikai 9 + 21 pašvaldības. “Šādu politiku es nevaru atbalstīt! Arī Sēlija ir jāiezīmē kā reģions, un mums ir tiesības lūgt un prasīt Eiropas atbalstu. Mēs, Sēlijas pašvaldību vadītāji, jūtam milzīgu atbildību pret visu Sēlijas tautu. Jāsauc tauta palīgā!” aicināja S. Rāzna.

Un pirmais, kurš pieteicās palīgos, bija Rīgā dzimušais Sēlijas ziepniekmeistars no Jaunjelgavas Andris Romanovskis, kurš vēlāk savā mājaslapā ierakstīja šādus vārdus: “Pēc Stefana Rāznas un Jāņa Dimitrijeva stāstītā man nāca apjausma, ka Sēlija interesē tikai pašu Sēlijas novadu vadītājus, kultūras darbiniekus un vēl mazskaitlīgu sēļu entuziastu kopiņu. Man nāca apjausma, cik lielu gribasspēku un jaudu sēļu lietā ir ielikuši Viesītes un Ilūkstes mēri, kā arī citu novadu vadītāji, bet ar to ir par maz, ar to visu nepietiek, un sēļi sāk novecot un pagurt. Tad nu man aptecējās sirds un radās vēlme pateikt kādu vārdu no mana, Sēlijas ziepnieka skatpunkta.”

A. Romanovska sakāmais bija strikts – neraugoties uz to, ka katru gadu vai pārgadu tiekas vieni un tie paši cilvēki un runā par vienām un tām pašām lietām, vezums nekust ne no vietas. Viņš atzina, ka gaušanās nelīdzēs, jo sēļiem talkā nenākšot un nepalīdzēšot ne Rīga, ne Maskava, Vašingtona vai Brisele, gluži pretēji – investīciju vietā Sēlija dabūšot vēl aizbraucējus, tādēļ slīcēju glābšana esot pašu slīcēju rokās. “Savulaik bija tāda luga “Es jūs piespiedīšu mīlēt Raini!”, un tagad ir pēdējais laiks teikt: “Es un mēs piespiedīsim mīlēt Sēliju!” Nezinu, vai var un vajag piespiest mīlēt Sēliju, taču domāju, ka mans devums Sēlijas attīstības veicināšanā varētu būt lielāks, vismaz ideju un redzējuma ziņā noteikti,” sacīja Andris Romanovskis. “Tad nu pamazām rakstīšu savā ziepnīcas dienasgrāmatā par Sēliju, par tās iespējām. Domāju ka manas pārdomas varētu interesēt ne tikai Sēlijas iedzīvotājus un aktīvistus, bet arī citu novadu un mazpilsētu patriotus.”

Sēlijas palīgu komandā todien pieteicās arī jaunā paaudze, kas 8. kongresa laikā nodibināja Sēlijas novadu apvienības Jauniešu padomi “SēJa”, par savu priekšsēdētāju izvirzot Kārli Deikovski no Salas novada.

Kongresa dalībnieki pieņēma rezolūciju par Sēlijas saimniecisko attīstību un aicinājumu “Par apdraudējumu Sēlijas ilgtermiņa pastāvēšanai”, atkārtoti izvirzot prasību valdībai izveidot atsevišķu Sēlijas plānošanas reģionu un pārtraukt centralizāciju izglītības un medicīnas nozarēs, kā arī aicinot Sēlijai piešķirt reģionālā attīstības centra statusu.

SĒLIJAS 8. KONGRESA REZOLŪCIJA

Par Sēlijas saimniecisko attīstību

Sēlijas 8. kongress atzīmē, ka kopš 1. Sēlijas kongresa 1999. gadā ir veikti vairāki uzlabojumi valsts ceļu tīklā Sēlijā, rekonstruējot un noklājot atsevišķus valsts ceļus ar melno segumu. Pirmo reizi Lauku attīstības programma piedāvā lauku novadiem iespējas atjaunot daļu pašvaldību ceļu. Tomēr kongress atzīmē, ka nav ņemti vērā vairāku kongresu aicinājumi un rezolūcijas par nepieļaujami slikto valsts ceļu stāvokli Sēlijā, kas bremzē Sēlijas teritorijas sasniedzamību un attīstību.

Sēlijas 8. kongress atzīmē, ka kopš padomju varas gadiem Sēlijas teritorijā ir veikti mazāki ieguldījumi saimnieciskajā un sociālajā infrastruktūrā, salīdzinot ar pārējo Latvijas teritoriju: dabasgāzes apgādes trūkums, sliktāks ceļu stāvoklis, proporcionāli nabadzīgāks valsts un vietējās nozīmes iestāžu tīkls. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas ir pārtraukti un nav atjaunoti pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu Krustpils–Jelgava. Sēlijas dabas resursu izmantošana ir nozīmīgs valsts ekonomikas faktors, bet kompensējošie mehānismi teritorijai un iedzīvotājiem ir niecīgi.

Sēlijas kultūrvides saglabāšana var notikt tikai, saglabājot teritorijas apdzīvotību, novēršot emigrāciju, atbalstot jaunās ģimenes un realizējot pārdomātu jaunatnes politiku.

Valsts piedāvātie attīstības instrumenti Eiropas Savienības struktūrfondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam Sēlijas teritorijai ir neproporcionāli niecīgi un nepietiekami.

Sēlijas 8. kongress aicina Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu:

izveidot Sēlijas plānošanas reģionu;

veidot īpašus valsts atbalsta instrumentus Sēlijas saimnieciskās infrastruktūras, tajā skaitā valsts ceļu V956 Daudzeva–Viesīte–Apserde, P70 Svente–Lietuvas robeža, P72 Ilūkste–Bebrene–Birži, V805 Sankaļi–Bibāni–Grāvāni un V812 Straumēni–Bibāni, uzlabošanai;

ieviest dabas resursu nodokli meža koksnes izmantošanai (“celmu nauda”), kura atskaitījumus pilnībā novirzīt pašvaldībām ceļu atjaunošanai;

izveidot valsts mājokļu un uzņēmējdarbības atbalsta programmas jaunajām ģimenēm novados;

atbalstīt jaunatnes organizāciju izveidošanos un darbību novados.

***

SĒLIJAS 8. KONGRESA AICINĀJUMS

Par apdraudējumu Sēlijas ilgtermiņa pastāvēšanai

Sēlijas 8. kongress nosoda centralizētu, tehnokrātisku, Latvijas specifiskajai situācijai nepiemērotu pieeju tautas attīstībai. Sēlijas novados ir slēgtas visas vietējās slimnīcas, saglabāta tikai viena pilnvērtīga reģionālā slimnīca Jēkabpilī. Gadu no gada proporcionāli tiek samazināts veselības finansējums reģioniem. Finanšu un speciālistu trūkuma dēļ pasliktinās ambulatoro pakalpojumu pieejamība Sēlijas lauku teritorijās. Pēdējo gadu laikā ir slēgtas visas valsts profesionālās izglītības iestādes Sēlijas novados.

2015. gadā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par skolēnu skaita ierobežošanu vidusskolās, kas apdraud vidusskolu pastāvēšanu Aknīstē, Jaunjelgavā, Neretā, Salā, Ilūkstē, Bebrenē un Zasā. Pašreizējais Ministru kabinets turpina mazo skolu likvidācijas politiku, ar administratīvām un finansiālām metodēm veicinot Sēlijas apdzīvotības mazināšanos, atņemot Sēlijas kultūrvēsturiskajam reģionam nākotnes attīstības iespējas.

Sēlijas 8. kongress aicina Latvijas Republikas Ministru kabinetu:

pārtraukt administratīvu izglītības iestāžu centralizācijas politiku, kas veicina Sēlijas novadu depopulāciju un rada draudus Sēlijas pastāvēšanai ilgtermiņā;

nodrošināt decentralizētu, teritoriāli pieejamu ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu tīklu Sēlijā.