Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 1m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 18:44
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
Šogad “Baltijas ceļam” nav ne apaļa, ne pusapaļa jubileja, tomēr daudzu Latvijas cilvēku atmiņā šis notikums iespiedies uz neaizmirstamiem laikiem, tāpēc ik gadu to pieminam un atceramies. Pa šiem 27 gadiem izaugusi jauna paaudze, kas par 1989. gada 23. augustu zina tikai tāpēc nostāstiem, tāpēc ir svarīgi viņiem stāstīt vēl un vēl.
Vēsturiskā atmiņa glabā arī dažus citus ne mazāk svarīgus notikumus, kas bruģēja “Baltijas ceļu”. Viens no pirmajiem bija 1941. gada deportāciju upuru atceres diena pie Brīvības pieminekļa Rīgā 1986. gada 14. jūnijā, pēc kuras Baltijas valstu bijušie politieslodzītie vienojās par kopīgu piemiņas akciju 23. augustā visās trijās Baltijas republikās. Pēc gada – 1987. gada 23. augustā notika mītiņi Viļņā, Rīgā un Tallinā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku. Mītiņš Tallinā bija mierīgs, bet Rīgā un Viļņā izcēlās asas sadursmes ar miliciju, kuru laikā vairāki simti dalībnieku tika aizturēti. Nākamajā gadā – 1988. gada 23. augustā piemiņas akcijas notika jau nacionālo kustību vadībā un pulcēja daudzus desmitus tūkstošus cilvēku. Baltijas atmoda no entuziastu kustības bija kļuvusi par visu trīs valstu vienojošo kustību.
1989. gada 23. augustā trīs Baltijas tautas – Lietuva, Latvija un Igaunija vienojās “Baltijas ceļā”. Tā bija kopīga akcija 23. augusta vakarā, kad pulksten 19 sadevās rokās aptuveni divi miljoni lietuviešu, latviešu un igauņu, veidojot 600 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinu, Rīgu un Viļņu. Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem faktiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. “Baltijas ceļš” notika tieši 50 gadus pēc Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas 1939. gada 23. augustā, kad PSRS un Vācija sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā.
Viļņā ķēde sākās pie Ģedimina torņa un turpinājās pa A2 autoceļu caur Širvintu, Ukmerģi uz Panevēžu, tad pa Via Baltica caur Pasvali pie Lietuvas un Latvijas robežas uz Bausku. No turienes “Baltijas ceļš” caur Iecavu un Ķekavu veda uz Rīgu, kur maršruts turpinājās pa Ziepniekkalna un Mūkusalas ielām, šķērsoja Akmens tiltu un tālāk gāja pa Kaļķu un Brīvības ielām. No Rīgas “Baltijas ceļš” veda pa Pleskavas šoseju caur Vangažiem, Siguldai, Līgatnei, Mūrniekiem un Drabešiem uz Cēsīm, tad caur Lodi uz Valmieru. No turienes akcija turpinājās maršrutā Jēči–Lizdēni–Rencēni–Oleri–Rūjiena–Ķoņi līdz Latvijas un Igaunijas robežai. Igaunijā dzīvā ķēde virzījās caur Karksi–Nuiju, Viljandi, Tiri un Raplu uz Tompea pils pakāji Tallinā.
“Baltijas ceļu” organizēja Baltijas valstu nacionālās kustības – “Sajūdis” Lietuvā, “Rahvarinne” Igaunijā un Latvijas Tautas fronte. Dalībnieki pulcējās akcijas norises pilsētās un ciemos vai arī devās uz tām “Baltijas ceļa” vietām, kur tas vijās cauri mazāk apdzīvotām teritorijām. Solidaritātes apliecinājuma mītiņi “Baltijas ceļa” atbalstam notika arī Berlīnē, Ļeņingradā, Maskavā, Melburnā, Stokholmā, Tbilisi, Toronto un citviet pasaulē.
Todien pāri pasaulei izskanēja dziesma “Atmostas Baltija, Bunda jau Baltija, Ärgake Baltimaad”, kas tika dziedāta trīs Baltijas valstu valodās. Dziesmu izpildīja Viktors Zemgals (Latvija), Žilvins Bubelis (Lietuva) un Tarmo Pirlaps (Igaunija). Latvijas Radio tā skanēja arī šāgada 23. augustā: “Atmostas Baltija, atmostas Baltija,/ Lietuva, Latvija, Igaunija!/ Bunda jau Baltija, bunda jau Baltija,/ Lietuva, Latvija, Estija!/ Ärgake Baltimaad, ärgake Baltimaad,/ Leedumaa, Lätimaa, Eestimaa!”
Sadodoties rokās 1989. gada 23. augustā, cilvēki parādīja, ka neatkarību var izcīnīt, vienojoties kopīgam protestam, nevardarbīgai akcijai. Tieši cilvēku apņēmība un vienotība bija apstāklis, kas ļāva izcīnīt neatkarību trim Baltijas valstīm. “Baltijas ceļš” pierādīja arī sadraudzību un brālību trīs Baltijas valstu starpā – līdzīgie likteņi un vienādie centieni pēc neatkarības spēja vienota mērķa vārdā apvienot cilvēkus, kas runāja dažādās valodās un piederēja dažādām tautībām.
Protesta akcijas lielākais panākums bija PSRS piekāpšanās Baltijas valstu iedzīvotāju kopējā protesta priekšā, atzīstot pagātnes noziegumus. PSRS atzina Molotova–Ribentropa pakta eksistenci un pasludināja to par spēkā neesošu. Tas kļuva par vienu no būtiskākajiem soļiem ceļā uz neatkarīgu valstu atjaunošanu Baltijā.
Baltijas valstu cīņa par neatkarību “Baltijas ceļa” akcijas laikā bija saņēmusi ļoti lielu atbalstu no visu triju valstu iedzīvotājiem, tāpēc 1990. gadā Augstākās Padomes vēlēšanās pārliecinošu pārsvaru guva nacionālie spēki, un visu trīs Baltijas valstu jaunievēlētās Augstākās Padomes tūlīt arī pieņēma lēmumus par neatkarības atjaunošanu – 1990. gada 11. martā Lietuvā, 1990. gada 30. martā Igaunijā un 1990. gada 4. maijā Latvijā.
“Baltijas ceļa” atceres pasākumi Latvijā šogad notika vairākās vietās. 23. augustā Jelgavā, atzīmējot “Baltijas ceļa” 27. gadadienu, piemiņas pasākums tika rīkots Svētbirzī. Savukārt Jēkabpilī norisinājās fotoakcija un tika izrādīta dokumentālā filma “Nodevība”. Alūksnē, pieminot akciju “Baltijas ceļš”, jau no agra rīta parkā pie Mātes tēla tapa par tradīciju kļuvušais ziedu paklājs – šoreiz īpaša margrietiņa, kas kopā ar saukli “Iemīlies Alūksnē!” bija svētku vadmotīvs visas šīs vasaras garumā.
Rūjiena novada dome aicināja savus novadniekus 23. augustā pulksten 19 visiem kopā iedegt sveču liesmiņas ceļa posmā Valmiera–Rūjiena Endzeles ciemata teritorijā un pēc tam ar pašvaldības autobusu kopīgi apmeklēt pasākumu uz Latvijas un Igaunijas robežas.
Vislielākais “Baltijas ceļa” 27 gadu atceres pasākums 23. augustā notika pulksten astoņos vakarā pie Igaunijas robežas – Naukšēnu novada Ķoņu pagastā, kur savulaik bija Lilli–Unguriņu robežas kontrolpunkts. Piemiņas pasākuma rīkotāji aicināja šajā trauksmainajā un politiski saspringtajā laikā būt vienotiem un stiprināt draudzību ar kaimiņiem igauņiem. Abu valstu brīvībai un neatkarībai tika iedegtas svecītes, un ar dziesmām visus klātesošos stiprināja Valmieras politiski represēto vīru koris “Baltie bērzi” un igauņu pašdarbnieki.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017