NOTIKUMU HRONIKA

Www.lps.lv

LPS Valdē

• 2. augustā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Valdes sēdē piedalījās Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) ģenerālsekretārs Uldis Līkops, kurš pastāstīja par LSK sadarbību ar pašvaldībām bēgļu jautājuma risināšanā. LPS padomniece Ilze Rudzīte informēja, ka LPS nesaskaņoja VARAM izstrādāto ziņojumu “Par bēgļu un personu ar alternatīvo statusu uzņemšanas un sociālekonomiskās iekļaušanas pasākumu ietekmi uz pašvaldību budžetiem”, jo protokollēmumā bija paredzēti papildu izdevumi pašvaldībām. Diskusija Valdes sēdē izvērtās par valodas apmācību, jo bez valsts valodas zināšanām šos cilvēkus nav iespējams pieņemt darbā.

LPS padomniece Lāsma Ūbele sniedza informāciju par LPS un Finanšu ministrijas sarunām, kurās galvenā uzmanība tika pievērsta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozei nākamajā gadā un vidējā termiņā, pašvaldību finanšu izlīdzināšanai, pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem un valsts budžeta transfertiem 2017. gadā un vidējā termiņā. Valdes locekļi arī diskutēja par iespējamo ietekmi uz pašvaldību budžetiem sakarā ar paredzēto obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu piemērošanu pašvaldībās strādājošajiem.

LPS sabiedrisko attiecību padomniece Jana Bunkus izklāstīja Mediju politikas pamatnostādņu izstrādes gaitu un rezultātu, kāds panākts saistībā ar pašvaldību informatīvajiem izdevumiem.

Sarunas ar ministrijām

Ar Tieslietu ministriju

• 1. jūlijā Tieslietu ministrijā norisinājās Latvijas Pašvaldību savienības un Tieslietu ministrijas (TM) 6. jūnijā iesākto ikgadējo sarunu turpinājums, ko vadīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

TM izteica apsolījumu vērtēt jautājumu un meklēt veidus, kā atrast pēc iespējas draudzīgāku risinājumu valsts nodevas aprēķināšanai, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts pret pienākumiem, kā arī meklēt risinājumus tam, lai administratīvā kārtībā varētu zemesgrāmatā nostiprināt īpašuma tiesības uz tiem dzīvokļiem, kas ir privatizēti un par kuriem noslēgti pirkuma līgumi, bet dažādu iemeslu dēļ dzīvokļa īpašnieks savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā nav nostiprinājis.

Par mantojuma pieņemšanas procesa elektronizāciju un esošo valsts informācijas sistēmu izmantošanu, lai efektivizētu mantojuma pieņemšanas procedūras, Tieslietu ministrija aicināja vērsties tās izveidotajā mantojuma tiesību darba grupā.

Saistībā ar rūpniecisko teritoriju sakārtošanu un bezsaimnieka mantas piederības piekritību un noteikšanu TM mudina griezties Finanšu ministrijā kā kompetentajā iestādē. Tomēr Tieslietu ministrija apsolīja izvērtēt pašreizējo tiesisko regulējumu un tiesu praksi un nepieciešamības gadījumā virzīt atbilstīgus grozījumus, lai dotu pašvaldībām tiesības vērsties tiesā ar pieteikumiem par mantas atzīšanu par bezsaimnieka un piekritīgu valstij. Savukārt ar ierosinājumu par šādas mantas piekritību pašvaldībām LPS jāvēršas Finanšu ministrijā.

Par nesenajām garajām rindām būvju kadastrālās uzmērīšanas sakarā TM pastāstīja, ka gaidīšanas laiks ir samazināts jau līdz divām nedēļām un drīzumā šo problēmu atrisināšot pilnībā. LPS ierosinājumu par būvju kadastrālās uzmērīšanas nodošanu brīvajā tirgū Tieslietu ministrija noraidīja.

LPS informēja, ka tuvāko gadu laikā plānota Eiropas Vietējo pašvaldību hartas izpildes monitoringa vizīte. Šajā sakarā LPS aicināja un Tieslietu ministrija apsolīja izvērtēt, kurā procesā un institūcijā varētu īstenot Eiropas Vietējo pašvaldību hartā noteiktās pašvaldības tiesības vērsties pret valsti tiesā. Tāpat TM solīja lielāku uzmanību pievērst normatīvo aktu projektu vērtēšanai tajos gadījumos, kad pašvaldībām tiek uzliktas jaunas funkcijas un uzdevumi bez atbilstoša finansējuma.

Ar Finanšu ministriju

• 3. augustā notika LPS Valdes sarunas ar Finanšu ministriju (FM) par vairākiem 2017. gada budžeta jautājumiem: par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem; par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu; par pašvaldību aizņēmumiem, galvojumiem un ilgtermiņa saistībām; par valsts budžeta dotāciju un mērķdotāciju apmēru; par minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu piemērošanu pašvaldībās strādājošajiem. Sarunas vadīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

Foto: Finanšu ministrija

Pēc FM sniegtās informācijas, plānotie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetā 2017. gadā (ja ieņēmumu daļa 80%) ir 1307,04 milj. eiro, kas ir par 82 milj. eiro jeb 6,7% vairāk nekā sākotnējā 2016. gada IIN ieņēmumu prognozē. Vienlaikus jāatzīmē, ka prognozi budžeta izstrādes laikā, iespējams, vēl precizēs. Šāgada gaidāmo IIN ieņēmumu prognozi FM ir palielinājusi par nepilniem 5 milj. eiro jeb 0,4%. Arī 2017. gadā IIN ieņēmumu prognoze tiks 100% garantēta.

Attiecībā uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli izmaiņas 2017. gadā nav plānotas.

FM nostāja jautājumā par iespējām jau nākamgad palielināt pašvaldību aizņemšanās limitu un atteikties no aizņemšanās mērķu noteikšanas ir noraidoša, taču varētu tikt pārskatīts atļauto aizņemšanās mērķu saraksts. Pašvaldību priekšlikums: atļaut aizņemties arī kultūras un sporta infrastruktūras projektu realizācijai, kā arī pašvaldības dzīvojamā fonda būvniecības projektiem.

Ar Kultūras ministriju

• 24. augustā norisinājās LPS un Kultūras ministrijas (KM) ikgadējās sarunas, kuru galvenā tēma bija Latvijas simtgade.

Atklājot sarunas, kultūras ministre Dace Melbārde atzinīgi novērtēja Pašvaldību savienības un ministrijas sadarbību un uzsvēra, ka līdz šim rasti risinājumi ikvienā jautājumā. Savukārt LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis pašvaldību vārdā pateicās par līdzšinējo dialogu un piebilda, ka gan pašvaldības, gan LPS ir gatavi attīstīt sadarbību arvien plašāk.

Šogad sarunās tika iekļauti četri jautājumi.

Apspriežot pirmo – mērķdotācijas profesionālās ievirzes izglītības programmām 2017. gadā un valsts pasūtījums profesionālās ievirzes programmu realizēšanā, Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji informēja par ieceri noteikt kvotas valsts apmaksātajām programmām, ņemot vērā teritorijas apdzīvotību, profesionālās ievirzes izglītojamo aktivitātes konkursos un pasākumos, kā arī izpildītāju kolektīvu skaitu konkrētajā teritorijā. Sakarā ar pedagogu darba apmaksas sistēmas reformu pārmaiņas atalgojuma jomā skars arī profesionālās ievirzes izglītībā strādājošos pedagogus. Tādēļ valdība ir atbalstījusi ministrijas prasību palielināt mērķdotāciju apmēru par vairāk nekā 4,8 milj. eiro, t.i., kopā apmēram 12,8 milj. eiro.

Diskutējot par otro jautājumu – dziesmu un deju svētku nepārtrauktības nodrošināšanu un mērķdotācijām pašvaldību amatiermākslas kolektīviem, sarunās tika uzsvērta pašvaldību lielā loma dziesmu un deju svētku tradīcijas nostiprināšanā. Sarunu dalībnieki akcentēja valsts finansējuma nepieciešamību, kas galvenokārt skar dalībnieku izmitināšanu un uzturēšanās izmaksas galvaspilsētā. Par šo tēmu nolēma septembrī turpināt diskusiju, iesaistot konkrētas pašvaldības.

Trešais sarunu jautājums bija par Latvijas valsts simtgades svinību sagatavošanu un norisi – Latvijas skolas somas projekta izstrādes gaitu, valsts simtgades saikni ar novadu stratēģiskajiem plāniem, reģionālo pasākumu īstenošanu, sekmējot līdzdalību un kopienu iesaisti, pašvaldību piedalīšanos nacionāla mēroga iniciatīvās un par gatavošanos 2018. gada dziesmu un deju svētkiem. Valsts simtgades pasākumi paredzēti četru gadu garumā – no 2017. līdz 2020. gadam. Ar Latvijas simtgades pasākumu mērķiem un provizorisko programmu var iepazīties interneta vietnē: www.simtgadei.lv. Sarunu dalībnieki vienojās, ka informācija par pašvaldību gatavošanos Latvijas valsts simtgadei tiks sniegta arī LPS informācijas līdzekļos.

LPS un KM sarunās tika izskatīts arī jautājums par ministrijas atbildībā esošo aktivitāšu īstenošanu bēgļu un personu ar alternatīvo statusu sociālekonomiskai iekļaušanai (tajā skaitā tulka pakalpojuma nodrošināšana pašvaldībām, pašvaldību speciālistu apmācības u.c.).

LPS komitejās

Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejā

• 30. augustā Finanšu un ekonomikas komitejā tika skatīti Ministru kabineta un LPS 2017. gada vienošanās un domstarpību protokolā iekļaujamie jautājumi, īpašu uzmanību pievēršot pašvaldību finansēm (tajā skaitā pašvaldību iespējām aizņemties), kā arī aktuālajām tēmām izglītības, sociālajā, tieslietu un citās jomās.

2017. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetā pie 80% daļas tiek plānoti 1 312,12 milj. eiro, kas ir par 87 milj. eiro jeb 7% vairāk nekā 2016. gadā. Pēc provizoriskā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķina rezultātiem, atbilstoši pašreiz spēkā esošajiem nosacījumiem vērtētie ieņēmumi pēc izlīdzināšanas nākamajā gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu palielināsies 117 pašvaldībām, bet divām tie samazināsies. Vērtēto ieņēmumu pēc izlīdzināšanas samazinājums sagaida Zilupes novadu (-1,1%) un Viļānu novadu (-1%). Vērtēto izlīdzināto ieņēmumu pieaugums salīdzinājumā ar 2016. gadu pašvaldībām svārstās no 0,6% līdz 14,8%.

Tehnisko problēmu komitejā

• 20. jūlijā LPS Tehnisko problēmu komitejas sēde par pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem un to pielietošanas kārtību tika organizēta videokonferences veidā.

AS “Sadales tīkls” un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvji sniedza informāciju par līdzsvaroto elektroenerģijas tarifu politiku, kas kopš 1. augusta paredz augstāku fiksēto maksu par pieslēguma nodrošinājumu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma. Tas nozīmē, ka klientiem, kas gada griezumā patērē mainīgu elektroenerģijas apjomu un kam ir samērā lielas uzstādītās jaudas rezerves, pieaugs izdevumi par elektroenerģiju. Īpaši tas saistīts ar objektiem, kam elektroenerģijas izmantošana ir sezonāla (skolas, skolu ēdnīcas, peldbaseini, kultūras iestādes, pašvaldību brīvdabas estrādes, sūknētavas kanalizācijas sistēmās, kas strādā automātiskā režīmā).

Tehnisko problēmu komiteja aicināja izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 17. martā apstiprinātos noteikumus “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem”, kur 34. pantā definētas lietotāja tiesības atjaunot elektroenerģijas piegādi līgumā atļautās slodzes robežās ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no brīža, kad lietotājs pieprasījis elektroenerģijas piegādes (sistēmas pakalpojumu) pārtraukšanu, kā arī šo noteikumu 41. un 43. punktu, kas līdz 2017. gada 31. jūlijam lietotājam dod iespēju pieprasīt atļautās slodzes lieluma samazinājumu un sešu mēnešu periodā pieprasīt atjaunot elektroenerģijas piegādi sistēmas pakalpojuma līguma atļautās slodzes robežās. Plašāka informācija pieejama AS “Sadales tīkli” portālā.

Jaunā ES struktūrfondu atbalsta programmas “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa (SAM) “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.1. SAM pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās”” aktivitātes plānots uzsākt septembrī, kad VAS “Altum” būs noslēgusi vienošanās līgumus ar CFLA (par granta izvērtēšanu un izmaksas procesu) un komercbankām (par aizdevuma komponentu projektā). LPS šajā diskusijā vērsa uzmanību uz būtiskiem nosacījumiem, kas jāņem vērā daudzdzīvokļu māju siltināšanas gadījumā un kas ir mainījušies salīdzinājumā ar pavasari, piemēram, projekta attiecināmās un neattiecināmās izmaksas.

• 24. augustā Tehnisko problēmu komitejas sēdē tika izskatīts Satiksmes ministrijas uzdevumā sagatavotais pētījums “Valsts vietējo autoceļu pārvaldīšanas reorganizācijas, pārvaldīšanas variantu modeļi”. Izpētē bija iesaistītas un informāciju sniegušas gandrīz visas novadu pašvaldības. Pētījumā apkopota un strukturēta no VAS “Latvijas Valsts ceļi” un novadu pašvaldībām saņemtā informācija, definēti vietējo valsts autoceļu tehniskie stāvokļi, izvērtētas iespējamās intensitātes izmaiņu prognozes, veikts autoceļu uzturēšanas klašu izvērtējums.

Komiteja uzsvēra, ka ir jāizdara korekcijas, nosakot kritērijus. Tā, piemēram, piekrītot, ka pašvaldībām nav nododami valsts vietējie autoceļi, kas aptver vairāku novadu teritorijas, jāņem vērā, ka novadi ir dažādu lielumu, tādējādi autoceļi ir jāizvērtē nevis pēc administratīvā iedalījuma, bet pēc funkcionālās nozīmes. Projekts paredz, ka pašvaldībām nav nododami autoceļi, kas nodrošina pieslēgumu jebkurai izglītības iestādei, taču netiek atbildēts jautājums, kā nodrošināt skolēnu pārvadājumus, ja pieguļošais autoceļš tiek uzturēts atbilstoši D klasei.

Tehnisko problēmu komiteja uzskata, ka valstij jāuzņemas atbildība par tiem valsts vietējiem autoceļiem, kur tiek nodrošināta sabiedriskā transporta un skolēnu autobusu starpnovadu kustība, un rekomendē valsts pārziņā saglabāt autoceļus, kuru noslogojums pārsniedz 100 transportlīdzekļus diennaktī, kā arī autoceļus, kas nodrošina piekļuvi valsts nozīmes infrastruktūras, militārajiem, kultūras un tūrisma objektiem.

Risinājumā tiek piedāvāti trīs modeļi ar apakšvariantiem: saglabāts esošais finansējums; nodot ikdienas uzturēšanas organizēšanu pašvaldību kompetencē; nodot 30% valsts vietējo autoceļu pašvaldībām. Apakšvarianti ir šādi: atbilstoši esošajam finansējumam; paredzot atbilstošu līdzfinansējumu; pēc šo autoceļu sakārtošanas.

Komiteja nolēma atkārtoti informēt pašvaldības par pētījuma rezultātiem un sagatavot viedokli iesniegšanai Satiksmes ministrijā līdz šāgada 3. oktobrim.

Vēl komiteja izskatīja Latvijas uzņēmuma SIA “Orocon” piedāvājumu, ieviešot jaunās tehnoloģijas Latvijas būvniecības tirgū.

Veselības un sociālo jautājumu komitejā

• 8. jūlijā LPS sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domi un Labklājības pārvaldi, Rīgas Stradiņa universitāti un Slimību profilakses un kontroles centru rīkoja semināru “Veselības veicināšana: pašvaldību iespējas un izaicinājumi”.

Foto: Ivars Ķezbers

Semināra dalībnieki varēja noklausīties Dr. med., asociētās profesores, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras Maģistra studiju programmas “Sabiedrības veselība” vadītājas Anitas Villerušas lekciju “No veselības veicināšanas teorijas līdz praksei”.

Slimību profilakses un kontroles centra Slimību profilakses nodaļas vadītāja Mg.Sc.sal. Solvita Kļaviņa-Makrecka informēja par atbalstāmajām veselības veicināšanas aktivitātēm pašvaldībās pasākumā 9.2.4.2. “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei”.

Pieredzē par pašvaldību lomu un iespējām veselībai labvēlīgas vides veidošanā dalījās Jūrmalas, Liepājas, Cēsu, Siguldas un Skrundas novada pašvaldību pārstāvji.

• 9. augustā LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde notika Talsos. To atklāja Talsu novada domes priekšsēdētājs, LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Aivars Lācarus.

LPS vecākais padomnieks un projekta “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” vadošais eksperts Māris Pūķis un projekta datubāzes administrators Jānis Upenieks iepazīstināja ar Norvēģijas Finanšu instrumenta (NFI) projekta salīdzināmo datu bāzes – informācijas sistēmas BLIS izmantošanas iespējām pašvaldību darbā. LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos, pašvaldību sociālā darba un veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanas tīkla (T2) koordinatore Ilze Rudzīte izvērtēja NFI projekta pašvaldību sociālā darba un veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanas tīkla T2 darbību un informēja par tīkla turpināšanas perspektīvām. Ar Talsu novadu un sociālo darbu un veselības aprūpi novadā iepazīstināja Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus un Sociālā dienesta vadītāja Dace Zeļģe.

Izbraukuma sanāksmes dalībnieki iepazinās ar Talsu Radošo sētu (“Talsi lepojas”) un Latvijas Sarkanā Krusta dienas centru (NVO loma sociālo pakalpojumu nodrošināšanā).

Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā

• 9. augustā Tukuma novada domē notika LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas izbraukuma sēde, kuras temats – “Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri (VPVKAC): paveiktais un darāmais”.

Tikšanās laikā tika analizēts līdz šim paveiktais, kā arī diskutēts par turpmāko rīcību VPVKAC darbības uzlabošanai un pilnveidošanai. Pašlaik kopējais pakalpojumu vadības sistēmā reģistrētais pakalpojumu skaits ir 25,5 tūkstoši: 16,65 tūkstoši pieteikumu VSAA pakalpojumiem, 2,5 tūkstoši pieteikumu VID pakalpojumiem un sniegtas 6300 konsultācijas. Paralēli tiek sniegti arī pašvaldību pakalpojumi. Turklāt šie skaitļi pakāpeniski pieaug.

Tukuma novada pašvaldība komitejas izbraukuma sēdes norises vietai nebija izraudzīta nejauši – tieši Tukumā 19. maijā atklāja pirmo reģionālās nozīmes attīstības centru, kurā vienuviet pieņem pieteikumus gan valsts, gan pašvaldību pakalpojumiem. Par centra darbu pastāstīja Tukuma novada pašvaldības Administratīvās nodaļas vadītāja Ritma Skudra. Savu pieredzi izklāstīja arī Alojas un Kandavas novada pašvaldību pārstāvji.

LPS komitejas dalībnieki vērsa VARAM pārstāvju uzmanību uz to, ka šobrīd ir tendence valsts iestādēm slēgt savas reģionālās filiāles, līdz ar to no ministrijas tiek gaidīts atbalsts, lai nodrošinātu, ka VPVKAC paliktu šīs iestādes darbinieki, kuri klātienē turpinātu sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem.

LPS uzklausīja ministrijas informāciju, ka nākamā gada valsts budžetā tiek plānota dotācija 940 394 eiro apmērā, kas paredzēta esošo VPVKAC darbības nodrošināšanai 444 840 eiro un jaunu VPVKAC izveidei un darbības nodrošināšanai 504 300 eiro apmērā.

Sēdē piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kolēģi un parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

Klātesošie ieinteresēti uzklausīja mājinieku – izpilddirektora Māra Rudaus-Rudovska un Teritoriālās attīstības komitejas priekšsēdētāja Induļa Zariņa stāstījumu par Tukuma novada pašvaldību, tās paveikto, kā arī izveidoto vienoto dispečerdienestu.

Izglītības un kultūras jautājumu komitejā

• 16. augustā komitejas sēde tika translēta videotiešraides režīmā.

Komitejas dalībnieki apsprieda valstī noteikto centralizēto eksāmenu rezultātu analīzi. Centralizēto eksāmenu vērtējums un analīze pa priekšmetiem veikta, izvēloties dažādus parametrus: skolas atrašanās vieta, skolas tips, skolas valodas plūsmas: latviešu, krievu un divplūsmu skolas un eksāmenu kārtotāju dzimums. Par to pastāstīja LPS padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure un NFI projekta IT administrators Jānis Upenieks.

Rezultātu analīze pieejama “BenchLearning Information System” datubāzē: https://blis.lps.lv/lv/publikacijas/petijumi/.

Salīdzināmo datu datubāze – informācijas sistēma BLIS – tiek veidota ar Norvēģijas Finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālajām iestādēm” atbalstu projektā “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana”. Plašāku informāciju par projektu lasiet vietnē: http://ms.lps.lv.

Videokonferences un semināri

• 4. jūlijā LPS notika videotiešraide par tendencēm un jaunajiem digitālajiem risinājumiem dažādu pasākumu organizēšanā. Tajā piedalījās “3K management” valdes priekšsēdētājs Gints Kronbergs un “Registration.lv” direktors Lauris Morics.

• 7. jūlijā Pašvaldību savienība rīkoja jaunajām Publiskā iepirkuma likuma prasībām veltītu diskusiju, kurā piedalījās Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāvji. Viņi sniedza skaidrojumu par biežāk konstatētajām neatbilstībām iepirkuma dokumentācijā.

• Lielu interesi izraisīja 8. jūlijā LPS organizētā videokonference par Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) lietošanu un ieviešanu. Dalībnieki diskutēja par informatīvo ziņojumu “Par pasākumu plānu par 2015. gada 28. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi” saskaņošanas procesā LPS iebildumos norādīto problēmu atrisināšanu pēc būtības”.

• 13. jūlijā LPS ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) rīkoja informatīvu semināru – videokonferenci par pasākumiem vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei. Tajā piedalījās un aktuālo informāciju sniedza Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Iepirkumu uzraudzības biroja, Finanšu ministrijas un CFLA speciālisti.

• 14. jūlijā notika LPS uzņēmējdarbības atbalsta tīkla darba diskusija “Tūrisma attīstība novados un kā veicināt vietējā tūrisma attīstību un tūrisma pakalpojumu eksportu”. Diskusijā piedalījās Jūrmalas pilsētas domes Tūrisma nodaļas vadītāja Gunta Ušpele, Ekonomikas ministrijas Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļas vecākā referente Madara Lūka, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma mārketinga nodaļas vadošā eksperte Anita Priedīte, Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Zane Gaile un “Latvijas kongresu biroja” pārstāvji.

• 17. augustā videokonferencē par izmaiņām zemes ierīcības projekta izstrādē Valsts zemes dienesta Zemes pārvaldības procesu daļas vadītāja Judīte Mierkalne informēja pašvaldību darbiniekus par jauno zemes ierīcības projekta izstrādes regulējumu.

• 24. augusta videotiešraide bija veltīta informācijas tehnoloģijām (IT) drošības jomā. Klausītājiem bija iespēja iepazīties arī ar SIA “Stallion” risinājumiem šajā jomā.

Vizītes un tikšanās

• Pašvaldību savienībā viesos Ukrainas Odesas apgabala delegācija

26. jūlijā Latvijas Pašvaldību savienībā viesojās ciemiņi no Ukrainas, un LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis viņus iepazīstināja ar Latvijas pašvaldību darbības pamatprincipiem, pašvaldību funkcijām un pieredzi administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā Latvijā.

Vizītes laikā Odesas apgabala delegācija tikās arī ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Tukuma novada pašvaldības pārstāvjiem un uzņēmējiem, apmeklēja Tukuma novada Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru, Tukuma novada vienoto dispečerdienestu, pašvaldības policiju, Tukuma bibliotēku un bērnudārzu “Karlsons”, kā arī Pūres pamatskolu un Pūres kultūras namu.

• LPS priekšsēža tikšanās ar “Latvijas Dzelzceļa” vadību

2. augustā notika VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) prezidenta Edvīna Bērziņa un LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa tikšanās, lai pārrunātu aktuālos sadarbības jautājumus ilgtermiņa attīstības projektu, drošības un savstarpējās informācijas apmaiņas jomā. Abas puses uzsvēra labos piemērus, kur LDz sadarbība ar pašvaldību jau nesusi labumu visiem iedzīvotājiem – Cēsīs, Siguldā, Jelgavā u.c.

E. Bērziņš norādīja, ka Satiksmes ministrija (SM) patlaban veido indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu, uz kura pamata tiks slēgts daudzgadu līgums starp SM un LDz.

• Pašvaldību savienībā viesos Šveices uzņēmēju pārstāvis

3. augustā Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis tikās ar Šveices Tirdzniecības kameras Latvijā direktoru Dr. Raulu Vēliņu. Sarunā piedalījās arī R. Vēliņa asistente Anna Klēšmite.

Iepazīšanās vizītē abas puses vienojās par turpmākās sadarbības iespējām. Šveices Tirdzniecības kameras pārstāvji vēlas kopā ar LPS organizēt semināru par Latvijai aktuālu tematu: kas nepieciešams Šveices uzņēmumam, lai investētu Latvijā. Turklāt diskusijai ir pavisam reāls pamats – Šveices uzņēmums “Bucher Municipal”, kas ražo ielu tīrāmās mašīnas, jau slēdzis rūpnīcu Šveicē un plāno to slēgt arī Lielbritānijā, lai pilnībā pārceltu ražotni uz Ventspili.

• LPS viesos delegācija no Baltkrievijas

16. augustā Latvijas Pašvaldību savienībā viesojās delegācija no Baltkrievijas. Tikšanās mērķis bija pieredzes apmaiņa reģionālās attīstības un pašvaldību jautājumos.

“Man ir patiess prieks, ka Latvijā esam ieguvuši partneri – Latvijas Pašvaldību savienību, ar kuras palīdzību būs iespēja pilnvērtīgi apmainīties ar Latvijas un Baltkrievijas pieredzi. Delegācijas sastāvā ir cilvēki no dažādiem reģioniem, kuri pārstāv pašvaldību intereses, līdz ar to mums ir būtiski uzzināt citu valstu pašvaldību pieredzi,” tikšanās sākumā uzsvēra delegācijas pārstāvis Leanids Garavijs.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis viesus iepazīstināja ar LPS darbību, galvenajiem mērķiem un uzdevumiem, kā arī paveikto 25 gadu darbības laikā. Tāpat Pašvaldību savienības vadītājs Baltkrievijas kolēģiem izklāstīja Latvijas reģionālās attīstības, valsts un pašvaldību darbības un uzbūves principus.

LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa ciemiņiem pastāstīja par Latvijas likumdošanu un Saeimas, Ministru kabineta un pašvaldību darbu sabiedrības līdzdalības veicināšanā.

Baltkrievijas pašvaldību darbinieki viesojās arī Cēsu, Kocēnu un Carnikavas novadā un Rīgas pašvaldībā.

Citi notikumi

• Pašvaldību un LPS pārstāvji uzņēmējdarbības seminārā Polijā

No 29. jūnija līdz 1. jūlijam Daugavpils pilsētas pārstāvji un LPS padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš un tehniskais sekretārs Nauris Ogorodovs piedalījās seminārā “Uzņēmējdarbība un savienība: Eiropas Savienības pilsoņi kā uzņēmēji kopējā tirgū”, kas notika Polijas pilsētā Lodzā.

Seminārs norisinājās saskaņā ar projektu “Eiropas reģioni – pilsoniskās sabiedrības veidotāji”. Šajā projektā piedalās 14 partneri no desmit Eiropas Savienības valstīm, un to finansē no ES programmas “Eiropa pilsoņiem”.

Semināra dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar Polijas, Latvijas, Rumānijas un Grieķijas valstu atbalsta mehānismiem uzņēmējdarbībai.

• Informatīvā diena Preiļos

22. jūlijā Preiļu novada domē notika Latvijas Pašvaldību savienības informatīvā diena. Tajā piedalījās LPS padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš, LPS Norvēģijas Finanšu instrumenta (NFI) projekta datubāzes administrators Jānis Upenieks, Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda, Attīstības daļas konsultante inovāciju un biznesa jomā, Preiļu novada domes deputāte Ineta Liepniece un Nekustamā īpašuma daļas speciāliste mājokļu jautājumos Zenta Andrejeva, Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda, SIA “Jelgavas novada KU” valdes priekšsēdētāja Antra Alksne, SIA “Preiļu saimnieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Mūrnieks, LR Saeimas deputāts Aldis Adamovičs, kā arī pieaicināto pašvaldību vadības un administrācijas pārstāvji.

A. Salmiņš klātesošos iepazīstināja ar valsts un pašvaldību autoceļu problēmjautājumiem, ko LPS risina sarunās ar ministrijām un valdību. J. Upenieks informēja par datubāzēm un to, kā pašvaldības savā darbā var izmantot datus un salīdzināt rādītājus dažādās pašvaldībās. Viņi arī prezentēja jauno BLIS datubāzi, kurā tiek apkopoti dažādi dati pašvaldību griezumā.

• Pie LPS ēkas – Eiropas karogs

28. jūlijā Latvijas Pašvaldību savienība pie savas ēkas izkāra Eiropas karogu, tādējādi atbalstot Somijas Vietējo un reģionālo pašvaldību asociācijas aicinājumu piedalīties Eiropas līmeņa akcijā “Mēs esam Eiropa”.

LPS aicināja 28. jūlijā atbalstīt akciju, ko ierosināja Joensū pilsēta Somijā. Šī pilsēta aicināja visas Eiropas pašvaldības šajā dienā pie pašvaldības ēkām izkārt Eiropas karogu, atbalstot Eiropas Savienības vērtības. Pēc sākotnējās informācijas, akcijā piedalījās 268 dalībnieki dažādās Eiropas vietās, no tiem 47 Latvijā (daudzviet Latvijā Eiropas karogs pie ēkām ir izkārts arī ikdienā).

• Mācību brauciens uz Islandi

No 13. līdz 18. augustam Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā “Valsts administrācija” uz Islandi mācību braucienā devās grupa, kuras sastāvā bija Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, Rīgas domes Patvēruma meklētāju koordinācijas centra vadītājs Sandris Bergmanis, LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede, kā arī par sociālajiem, veselības un mājokļu jautājumiem atbildīgie padomnieki.

Mācību brauciena mērķis – apgūt veiksmīgu pieredzi bēgļu jautājuma risināšanā. Vizītes programma Islandē tika izstrādāta ciešā sadarbībā ar Islandes Pašvaldību asociāciju, ar ko LPS ir ilgstoša sadarbība.

• Pašvaldību asociāciju ārējo sakaru koordinatoru sanāksme

24.–26. augustā LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede un padomniece ārējo sakaru jautājumos Ligita Pudža piedalījās ziemeļvalstu un Baltijas valstu pašvaldību asociāciju ārējo sakaru koordinatoru sanāksmē Jēvlē (Zviedrijā).

Sanāksmes dalībnieki dalījās pieredzē par ES un starptautiskās perspektīvas nozīmi un integrēšanu pašvaldību asociāciju ikdienas darbā, Agenda 2030 un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kā arī diskutēja par reģiona interešu pārstāvniecību starptautiskās pašvaldību organizācijās – CEMR, UCLG, CLRAE.

Jēvles pašvaldības pārstāvji iepazīstināja ar pilsētas attīstību un starptautisko sadarbību. Sanāksmes dalībnieki apmeklēja GIS klasteri Future Position X. Asociācija atbalsta uzņēmumus un organizācijas jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšanā un jaunu tirgu apgūšanā, kā arī īsteno starpdisciplinārus pētniecības un attīstības projektus, lai veicinātu jaunu uzņēmumu un darbvietu izveidi reģionā.

Viesi apmeklēja arī atkritumu pārstrādes uzņēmumu Gästrike återvinnare, kas nodrošina atkritumu savākšanu un pārstrādi piecos novados. Uzņēmums ir vairākkārt saņēmis atzinību par iedzīvotāju informēšanu un izglītošanu, lai samazinātu atkritumu apjomu un veicinātu sadzīves atkritumu dalīto savākšanu un otrreizēju pārstrādi.

• Reģionu komitejas samitā aicina veicināt inovatīvas investīcijas pašvaldībās

8. un 9. jūlijā Bratislavā (Slovākijā) norisinājās Reģionu komitejas (RK) rīkotais septītais Eiropas Reģionu un pilsētu samits, kura apstiprinātā Bratislavas deklarācija aicina veicināt investīcijas pilsētās un reģionos kohēzijas, ilgtspējīgas izaugsmes un jaunu darbvietu radīšanai.

“Ja vēlamies atjaunot ticību Eiropas Savienībai, mums jāparāda, kā ar kopīgām aktivitātēm Eiropas Savienībā varam uzlabot iedzīvotāju ikdienu. Viņi pieprasa rezultātus, un tāpēc investīcijām – cilvēkos, vietās un idejās – jārodas vietējā līmenī. Aptuveni 60 procenti publisko ieguldījumu Eiropas Savienībā veic vietējās un reģionālās pašvaldības. Politiķiem jāpieliek visas pūles, lai palielinātu publiskos un privātos ieguldījumus visos Eiropas reģionos. Taču nevaram runāt tikai par uzņēmumiem tradicionālajā nozīmē, mums jāveido pavisam jauna un inovatīva uzņēmējdarbības domāšana visā Eiropā,” uzsvēra Reģionu komitejas prezidents Marku Markula.

Bratislavas reģiona padomes priekšsēdētājs Pavols Frešo aicināja efektīvāk izmantot ES finansējumu, kas, piemēram, Slovākijā veido 80% publisko investīciju un tāpēc ir ļoti nozīmīgs. “Jo īpaši patlaban, pēc Apvienotās Karalistes referenduma par izstāšanos no ES, mums ar šo finansējumu jāpaveic vēl vairāk. Eiropas Savienības finansējums tāpat jāvirza izglītības, sociālajā, veselības un transporta jomā, kas arī atspoguļots Bratislavas deklarācijā,” norādīja P. Frešo.

Arī RK Latvijas delegācijas vadītājs Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka daudzveidīgajā Eiropas Savienībā kohēzijas politika jāizmanto kā iespēja samazināt atšķirības starp ES reģioniem, tā nodrošinot līdzsvarotu ekonomisko, sociālo un teritoriālo attīstību. “Sākot domāt par nākamo plānošanas periodu, arvien vairāk izskan bažas par kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu, ja sarežģītība nav samērīga ar plānošanas pievienoto vērtību. Plānojot kohēzijas politikas īstenošanu vietējās un reģionālajās pašvaldībās, primāri būtu jākoncentrējas uz reģiona izaugsmes veicināšanu, ņemot vērā konkrētā reģiona specifiku. Attiecībā par subsidiaritāti aicinu izvērtēt iespēju, ka ne tikai lielajām pilsētām būtu pieejami noteikta apjoma kohēzijas politikas līdzekļi, bet tādi jāparedz katrai municipalitātei. Tikai tā var nodrošināt, lai līdzekļi tiktu investēti visefektīvāk, ņemot vērā kohēzijas politikas ieguldījumu prioritātes,” secināja A. Jaunsleinis.

Septītajā Eiropas Reģionu un pilsētu samitā Latvijas delegāciju pārstāvēja: (no labās) Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, delegācijas vadītājs LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais un Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs.