Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 02:19
Vārda dienas: Gints, Uvis
Tā vis nav kļūda vai aplamība, ka 26. augustā uz savu gada kopsapulci Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības (LPPA) biedri pulcējās Grobiņā. Aicinājumu uzņemt kolēģus savās mājās Grobiņas novada pašvaldības vadītājs Aivars Priedols izteica jau pagājušā gada apvienības sanāksmē Saulkrastos, jo arī Grobiņas novads tāpat kā pārējās 16 piejūras pašvaldības ir pilntiesīgs LPPA dalībnieks – Grobiņas novada pašvaldībai pieder gandrīz trīs kilometru gara josla pie Baltijas jūras.
Atklājot sanāksmi, mājastēvs Aivars Priedols priecājās, ka piekrastes pašvaldību vadītāji un speciālisti izbrīvējuši laiku tik saspringtajās dienās pirms skolas sākuma, un solīja viesiem dažu labu pārsteigumu Grobiņā, ko vēlāk godam arī izpildīja. Tāpat solījumu turēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kurš piekrastniekiem pievienojās pēcpusdienā.
Visas dienas garumā kopā ar pašvaldību pārstāvjiem bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) komanda – parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits, Telpiskās plānošanas departamenta direktore Inguna Urtāne un vecākā eksperte Dace Granta.
Uzrunājot sanāksmes dalībniekus, Jānis Eglīts vērsa uzmanību uz globālām problēmām – klimata pārmaiņām, kas var negatīvi ietekmēt aptuveni divas trešdaļas no jūras krasta kopgaruma: “Zinātnieki prognozē, ka pēc 30 gadiem mūsu zemē noskalošanās riskam būs pakļauti aptuveni 330 kilometru jeb divas trešdaļas no jūras krasta kopgaruma. Līdz ar to pašvaldībām ir jāapzina un jāīsteno ilgtspējīgi risinājumi piekrastes teritoriju attīstībai, lai ne tikai piesaistītu apmeklētājus, bet vienlaikus nodrošinātu arī dabas un kultūras vērtību saglabāšanu.”
VARAM parlamentārais sekretārs uzslavēja piekrastes pašvaldības, kas nepārtraukti gādā gan par apmeklētāju piesaisti un ērtībām, gan vietējo iedzīvotāju nodarbinātības iespējām. Pēc VARAM apkopotās informācijas, pēdējo piecu gadu laikā ieguldījumi piekrastes pašvaldībās veikti 132 vietās, atjaunojot stāvlaukumus, nobrauktuves uz jūru, skatu torņus, ierīkojot pastaigu takas un laipas, labiekārtojot pludmales, sakārtojot peldvietas, rīkojot dažādus kultūras, izzināšanas un veselības veicināšanas pasākumus jūras tuvumā.
J. Eglīts uzsvēra ministrijas un piekrastes pašvaldību sadarbības rezultātā tapušo tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai, kas ir valstī pirmais kādai atsevišķai teritorijas daļai speciāli izstrādāts nacionālā līmeņa tematiskais plānojums. Un ne velti – Baltijas jūras piekraste visā tās gandrīz 500 kilometru garumā ir unikāla Latvijas un visa Baltijas jūras reģiona vērtība, tāpēc plānojuma izstrādes mērķis ir veicināt piekrastes attīstību, līdzsvarojot to ar dabas un vides aizsardzības interesēm, īpašu uzmanību pievēršot tūrismam un rekreācijai. Piekrastes plānojuma teritorijas kopplatība ir 3859 kvadrātkilometri jeb 5,9% Latvijas teritorijas.
Plānojuma izstrāde tika uzsākta aizpērnajā rudenī, iesaistot piekrastes sadarbības un koordinācijas grupas dalībniekus, ar piekrastes attīstību saistītu valsts uzņēmumu un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus un plašu ekspertu loku. Piekrastes plānojumā izdalītas 60 attīstāmās vietas un katrai doti ieteikumi, lai tūristu plūsmu organizētu atbilstoši dabas un vides aizsardzības prasībām. VARAM amatpersona uzteica piejūras pašvaldības par aktīvo līdzdarbošanos plānojuma izstrādē un sacīja paldies arī Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienībai.
Jānis Eglīts atgādināja, ka piekrastes plānojuma izstrāde ir tikai sākums turpmākajam darbam, jo konkrētu objektu attīstīšana ir katras pašvaldības rokās. Lai sniegtu atbalstu piekrastes pašvaldībām dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai, jau drīzumā šim mērķim būs pieejams Eiropas Savienības līdzfinansējums 15 miljonu eiro apmērā. Viņš arī mudināja pašvaldības izmantot pārrobežu programmas un meklēt citas iespējas finansējuma piesaistei: “Lai šī sanāksme dod jums sparu!”
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis novēlēja, lai ne tikai šīs 60 attīstāmās vietas, bet visa piekraste spētu dabas doto bagātību (jūru) pārvērst ekonomiskā attīstībā, jo katrs šeit ieguldītais eiro spēj nākotnē “saražot” piecus un potenciāls te ir lielāks nekā citviet Latvijā. Viņaprāt, valsts pieļāvusi kļūdu, neparedzot piekrastei ES struktūrfondu investīcijas, kaut visus priekšdarbus pašvaldības un Piekrastes apvienība bija veikusi godam. LPS vadītāja aicinājums piekrastes pašvaldībām: “Mēģiniet problēmas pārvērst par ieguvumiem un nezaudējiet ticību!”
LPPA Valdes priekšsēdētājs Māris Dadzis savā ziņojumā uzsvēra piekrastei aktuālo jautājumu virzību un apvienības turpmāk veicamos darbus. Šogad Piekrastes apvienība galvenokārt nodarbojas ar diviem lieliem jautājumiem – piekrastes pašvaldību interešu aizstāvēšanu stratēģiskā atbalsta mērķa SAM 5.5.1. “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” īstenošanas ietvara sagatavošanas procesā un līdzdalību piekrastes publiskās infrastruktūras tematiskā plānojuma pilnveidē.
Pērn gada kopsapulcē Saulkrastos izvirzītais uzdevums par piekrastes pašvaldību interešu aizstāvēšanu SAM 5.5.1 sagatavošanā līdz dokumentu saskaņošanai ES fondu Uzraudzības komitejā un Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanai ir izpildīts, taču jāturpina cīnīties par finansējumu piekrastes apsaimniekošanai – speciālu dotāciju vai iestrādājot atbalstu finanšu izlīdzināšanas aprēķinā. Piekrastē sagatavoti četri sadarbības projekti, kuros iesaistītas visas piekrastes pašvaldības (izņemot Rucavas novadu): “Piekrastes svētku tradīcijas”; “Saviļņojošā Vidzeme”; “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem”; “Ziemeļkurzemes kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, eksponēšana un tūrisma piedāvājuma attīstība Piejūras brīvdabas muzejā Ventspilī”.
LPS padomniece Gunta Lukstiņa, papildinot LPPA priekšsēdētāja ziņojumu, iepazīstināja ar Kultūras ministrijas atsūtīto informāciju par SAM 5.5.1. Laika grafiks paredz, ka no 1. septembra līdz 21. oktobrim notiks projektu ideju vērtēšana, tad vērtēšanas komisija sagatavos atzinumu un ziņojumu par priekšatlasi; sekos atbalstāmo projekta ideju saraksta virzīšana apstiprināšanai Ministru kabinetā. Projektu atlasi plānots uzsākt gada beigās.
LPPA vadītājs M. Dadzis atzīmēja apvienības aktīvo līdzdalību Piekrastes publiskās infrastruktūras tematiskā plānojuma saturiskā un redakcionālā pilnveidē, tāpat uzsvēra apvienības atbalstu tematiskā plānojuma ātrākai virzībai – LPS tika sarīkota preses konference, norādot plānojuma nozīmi piekrastes attīstībā (tematiskais plānojums – pamats ES fondu saņemšanai SAM 5.5.1. piekrastē). Taču apvienības priekšsēdētājs arī neslēpa bažas par to, vai šis tematiskais plānojums nebeigsies reizē ar 5.5.1. ieviešanu, tāpēc atliek turēt īkšķi, lai tās neapstiprinātos un valsts amatpersonas saprastu, cik perspektīva ir šī teritorija.
Piekrastes apvienība ne mazums pūļu ieguldījusi arī Zemes pārvaldības likuma īstenošanā. Piedaloties gadskārtējās LPS un VARAM sarunās, piekrastes pašvaldības uzstāja, lai likuma anotācijā iekļautu solīto valsts atbalstu piekrastes pārvaldībai, un noraidīja VARAM priekšlikumu par jaunu funkciju pārņemšanu piekrastes pašvaldībām – administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu un sodu uzlikšanu par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem krasta kāpu aizsargjoslā. Tāpat LPPA piedalījās jūras telpiskā plānojuma apspriešanā un jūras vides stāvokļa normatīvo dokumentu vērtēšanā. Smagākā problēma – kur rast finansējumu gandrīz 1000 km², kas nākuši klāt pašvaldību tiesiskajā valdījumā.
Apvienības priekšsēdētājs Māris Dadzis atklāti atzina, ka pagaidām pietrūcis spēka vēl vienam jaunam izaicinājumam – grozījumiem Aizsargjoslu likumā; pie tiem vēl jāstrādā. Citi LPPA turpmākie darbi saistās ar SAM 5.5.1. sekmīgu īstenošanu, apvienības dalību SAM 5.5.1. ideju vērtēšanā, sagatavojot priekšlikumus par atbalstāmajiem projektiem Ministru kabinetā; LPPA atbalstu piekrastes projektu īstenošanai un pats svarīgākais – kā palielināt finansējuma procentus (piekrastei nepieciešami 132 miljoni, šobrīd projektu realizācijai pieejami apmēram 10%).
Diskusijā par piekrastes pārvaldību, attīstību un tūrisma iespējām piedalījās gan piejūras pašvaldību pārstāvji, gan viesi – Latvijas Investīciju attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava un “Lauku ceļotāja” lauku tūrisma eksperte Antra Damberga, aicinot pašvaldības uz ciešāku sadarbību.
Pieredzē par saimniekošanu Kurzemes pusē dalījās Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) plānotāja Ginta Gotfridsone, Liepājas pilsētas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols, Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons un Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa. Ar Jūrmalas pieredzi pludmales pārvaldībā iepazīstināja Jūrmalas domes Attīstības pārvaldes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs, bet vidzemnieku labo pieredzi popularizēja Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis.
Kurzemes plānošanas reģiona pārstāve Ginta Gotfridsone pastāstīja par vairākiem KPR iesniegtajiem projektiem, no kuriem apjomīgākais paredz gliemeņu audzēšanas attīstību Baltijas jūrā. Sadarbībā ar “BIOR” kurzemnieki gatavi realizēt projektu par taimiņu un lašu resursu atjaunošanu un piekrastes kā makšķerēšanas tūrisma galamērķa attīstību. Kurzemes plānošanas reģions pieteicis projektu idejas gan vairākām programmām, gan Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai par zemūdens kultūrvēsturisko mantojumu un tā potenciāla izmantošanu tūrismā, gan VUGD par glābšanas darbu kapacitātes celšanu un pieeju izveidi pie jūras, gan sadarbībā ar “Lauku ceļotāju” gatavs veidot kājāmgājēju maršrutu Baltijas jūras piekrastē un ar vairāku programmu palīdzību vēlas attīstīt mazās ostas.
Ar Liepājas pieredzi piekrastes teritorijas attīstībā iepazīstināja Liepājas pilsētas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols. Liepājas pludmales un piekrastes attīstības koncepcija sadala pludmali funkcionālajā un tematiskajā zonējumā – dienvidu daļā paredzētas deviņas zonas jeb seši kilometri baudas, bet ziemeļu pludmalē – sešas zonas jeb 6 km piedzīvojuma. Domājot par infrastruktūru un labiekārtojumu, plānošanā ņemta vērā gan sasniedzamība, vides pieejamība un drošība, gan tipveida un īpaši risinājumi. Zonas savienojošie elementi būs veloceliņš, tūrisma vilciens, apgaismojuma elementi, norāžu un info tīklojums, kā arī inženierkomunikācijas. M. Ābols atklāja arī liepājnieku ieceres kurortoloģijas jomā.
Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons prezentēja savas pašvaldības veikumu, izstrādājot ieceres un tehnisko projektu SAM 5.5.1. realizēšanai. Pāvilostnieku projekta pirmā daļa paredz pretplūdu aizsargbūves – promenādes izbūvi, lai novērstu plūdu apdraudējumu un uzlabotu piekļuvi Pāvilostas novadpētniecības muzeja ēkai un moliem, kā arī pacēlāju un lifta izbūvi muzeja ēkā, apkārtnes labiekārtojumu un estrādes izbūvi. Projektā iecerēts promenādi labiekārtot no Dzintara ielas līdz Ziemeļu molam, nostiprināt Sakas upes krasta nogāzes un izbūvēt arī slipu mazgabarīta laivu nolaišanai ūdenī. Savukārt projekta otrā daļa virzīta uz Vērgales muižas kompleksa atjaunošanu un teritorijas labiekārtošanu, jo Vērgales muižas ansamblis ir viens no savdabīgākajiem ampīra paraugiem Kurzemē.
Iepazīstinot ar Jūrmalas pieredzi pludmales pārvaldībā, Jūrmalas domes Attīstības pārvaldes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs akcentēja vairākus dokumentus – pārvaldību un attīstības plānošanu Jūrmalā nosaka Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģija 2010.–2030. gadam, Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem, Jūrmalas pilsētas attīstības programma 2014.–2020. gadam, kā arī Jūrmalas pilsētas ūdens resursu aizsardzības rīcības plāns 2016.–2020. gadam. Runājot par prozaiskākām lietām, viņš minēja, ka 2015. gadā labiekārtojumam tērēti 480 tūkstoši, tajā skaitā uzturēšanai, atkritumu savākšanai un izvešanai, peldvietu smilšu irdināšanai un aļģu savākšanai, bet, piemēram, sabiedrisko tualešu uzturēšana pērn izmaksājusi 332 tūkstošus. Pludmales smiltis tiek piebērtas Kauguru peldvietā piekrastes noskalošanas mazināšanai, bet padomu, ko varētu darīt ar daudzajām aļģu tonnām, jūrmalnieki lūdz kolēģiem.
Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis uzsvēra, ka 18 kilometrus garā pludmale, kas pieder novada pašvaldībai, ir atšķirīga un specifiska. Valdošo vēju dēļ bieži rodas sanesumi, tāpēc kopšana ir apgrūtināta; uz pludmali ir tikai dažas nobrauktuves, jo kāpas ir stāvas; nepieciešams ievērojams skaits koka laipu caur kāpām uz jūru un to regulāra atjaunošana. Kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un biedrību “Baltijas krasti” Saulkrastu novada pašvaldība patlaban īsteno Eiropas Savienības LIFE+ programmas projektu “Ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu novērtējuma pieejas pielietojums dabas daudzveidības aizsardzībā un pārvaldībā”, lai pielāgotu starptautisko pieredzi un praksi un izstrādātu skaidru un visaptverošu ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma metodiku. Kolēģus un pārējos interesentus N. Līcis aicina uz Saulkrastiem un Balto kāpu septembra beigās, kad tur atklās interesantus vides objektus, kas uzrunājošā un saistošā veidā ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu palīdzību uzrunās gan mazus, gan lielus apmeklētājus, lai savdabīgā veidā informētu par apkārt esošajām dabas vērtībām un noteikumiem, kas būtu jāievēro ikvienam.
43 km garās piekrastes teritorijas saimniece – Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa pastāstīja, kā rojenieki “legalizē”, sakārto un labiekārto pludmales un atpūtas vietas, un atklāja Rojas jaunāko “odziņu”. Izrādās, Rojai ir visas iespējas kļūt par SPA citadeli, jo nesen vietējie (precīzāk – vietējās) netālu no Rojas atklājuši sarkanos un zilos mālus un nu, savu daiļumu uzlabot gribēdami(as), zieķējas uz nebēdu.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017