Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 05:05
Vārda dienas: Gints, Uvis
18. un 19. augustā Mālpils novada domē norisinājās Pašvaldību savienības organizētais gadskārtējais seminārs Latvijas pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistiem un informatīvo izdevumu veidotājiem. Divu dienu gaitā tā dalībnieki uzklausīja gan lektoru stāstīto, gan dalījās pieredzē, kā arī iepazina dažas Mālpils “odziņas” un to radītājus un kopējus.
Atklājot semināru, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis klātesošos uzrunāja kā pašvaldību frontes pirmās līnijas pārstāvjus, kuriem nākas uz sevi uzņemties kā pozitīvus, tā negatīvus “šāvienus”, tāpēc no sabiedrisko attiecību speciālista darba lielā mērā atkarīgs, kāds sabiedrībā veidojas novada vai pilsētas tēls un kā savu pašvaldību vērtē vietējie iedzīvotāji. Viņš novēlēja pēc iespējas vairāk apmainīties ar pieredzi un iegūt jaunas zināšanas un ikvienu mudināja mācīties – katru dienu, stundu un minūti, jo dzīvojam tādā laikā, ka ir nepārtraukti jāmācās visiem – neatkarīgi no vecuma un ieņemamā amata.
Namatēvs – Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, ar prieku visus sveicinot 808 gadus senajā Mālpilī, lūdza pacelt roku tiem, kuri šurp atbraukuši pirmo reizi. Pārsteidzoši – bet pacēlās vesels roku mežs! Tāpēc viņš sniedza īsu Mālpils novada raksturojumu, kurā galvenie ir trīs lielumi: teritorija – 220,91 km² (t. sk. meži – 50% un lauksaimniecības zeme – 39%); iedzīvotāju skaits (uz 01.01.2016.) – 3706; novada ciemi – Mālpils, Sidgunda un Upmalas.
Kaut gan Latvijas viduspunkts ir pavisam netālu – Tīnūžos, tas tomēr ietilpst kaimiņu – Ikšķiles novadā, bet Mālpils precīzi atrodas uz vienīgās paralēles, kas šķērso Latvijas teritoriju – 57. paralēles, turklāt šeit tā krustojas ar pilnu meridiānu. Šādu vietu Latvijā nav daudz, un, pēc akadēmiķa Stradiņa sacītā, tās esot svētītas vietas. Varbūt tāpēc, Aleksandra Lielmeža vārdiem runājot, šeit Visums izstaro ļoti daudz pozitīvas enerģijas. Neapgrūtinot ciemiņus ar skaitļu un faktu virtenēm, viņš izcēla vien trīs lietas: Mālpilī ir lielākais lauku kultūras centrs, lielākais lauku sporta komplekss ar peldbaseinu un vieta, kur visvairāk naudas tērē izglītībai.
Ar raksta autoru tiesībām dažus faktus tomēr atklāsim. Tā izglītību Mālpils novadā pavisam mazajiem nodrošina PII “Māllēpīte”, skolasbērniem – Mālpils novada vidusskola un Mālpils internātpamatskola, jauniešiem – Mālpils Profesionālā vidusskola, kā arī darbojas Mālpils Mūzikas un mākslas skola, Mālpils tautskola un 54 interešu izglītības programmas. Sevišķi ražīgi mālpilieši apgūst Eiropas Savienības izglītības programmas – pirms diviem gadiem Mālpils novada dome aicināja uz ES izglītības projektu pilngadības svētkiem (1997–2015) par godu pirmā izglītības projektu konkursos iegūtā miljona eiro noslēgumam un otrā miljona sākumam. Šajos gados Mālpils novada domei un izglītības iestādēm bijusi sadarbība ar 62 partneriem 25 Eiropas Savienības valstīs – izglītības iestādēm, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām u.c. un 663 mālpilieši apmeklējuši savus partnerus ārzemēs, 560 ārzemju viesi ir uzturējušies Mālpilī; īstenoti 66 projekti Comenius, Leonardo da Vinci, Youth, Grundtvig un Town Twinning programmās un pērn Erasmus+ ietvaros atbalstīti trīs jauni projekti. Bet lielie tēriņi izglītībai galvenokārt saistās ar to, ka mālpilieši ar visiem spēkiem cenšas paturēt un noturēt savu Profesionālo vidusskolu, ko no valsts pārņēmuši pašvaldības pārziņā, bet valsts finansējums tam nesekojis.
Aktīvs ir arī nevalstiskais sektors – Mālpils novadā reģistrētas 22 biedrības, no kurām darbīgākās ir Mālpils sporta klubs, makšķernieku biedrība, trīs mednieku biedrības, invalīdu un viņu atbalstītāju biedrība, Mālpils tautskola un biedrība “Idoves mantojums”.
Tieši ar “Idoves mantojuma” interesi un līdzdalību tiek pētīts senās Lemburgas (tā Mālpili sauca agrāk) kultūrvēsturiskais mantojums, kas gūst apkopojumu arī mūžīgās vērtībās – par Mālpili ir izdota grāmata, Mālpils folklorai veltīts izdevums “Trīs sidraba avotiņi” un radīta filma. Divas dienas pirms šā semināra atvēršanas svētkus Rīgā, Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, un 19. augustā Mālpils novada bibliotēkā piedzīvoja trešā grāmata par Mālpili – zinātnisko rakstu krājums “Kultūrvēstures avoti un Mālpils novads”, ko sakārtojusi un autoru tekstus rediģējusi un papildinājusi Mālpilī dzīvojošā kultūrvēsturniece Dr.art. Ieva Pauloviča.
“Tas būtu aicinājums arī jums visiem – mēģiniet katrā vietā aprakstīt to, kas nācis no senatnes un kā viss veidojies, un visur ir cilvēki, vietas un lietas, ar ko lepoties,” tā semināra dalībniekiem novēlēja Mālpils novada vadītājs. Un vēl Aleksandrs Lielmežs pašvaldību “rakstniekiem, rakstniecēm un runasvīriem” stingri lika pie sirds būt uzmanīgiem un negrēkot ar vārdiem, ar patiesībām un puspatiesībām: “Atcerieties, cik liels spēks ir vārdam!”
Semināra pirmajā dienā mūsdienu komunikācijas tendences un lomu valsts un pašvaldību saziņā ar iedzīvotājiem analizēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Linda Jākobsone, kura minēja vairākus praktiskus piemērus, kā arī nodemonstrēja video, kas tapis pērn Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē. Viņa atzīmēja komunikatoru darba galvenos principus (stratēģiska pieeja; ātrums; vizuālais materiāls; digitāla pieeja; koordinācija) un uzsvēra, ka sabiedrisko attiecību speciālistam ir jābūt arī iedvesmotājam: “Jūs ejat katru dienu uz darbu, lai veidotu mūsu valsti. Novēlu jums savā darbā rast prieku un gandarījumu no tā, ko jūs darāt!”
Par digitālajiem komunikācijas kanāliem un to lomu attiecību veidošanā un uzturēšanā pastāstīja uzņēmuma “Ground Floor Digital” stratēģis un taktiķis Māris Antons, kuram ir pieredze gan mediju, gan pārdošanas, gan interneta vidē. Viņš analizēja dažādus komunikācijas kanālus un sociālās platformas, atklājot iespējas, ko katrs no tiem var sniegt un palīdzēt pašvaldībai veidot savu “virtuālo tēlu”.
LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Jana Bunkus informēja par Mediju politikas pamatnostādņu izstrādes gaitu un dalību Kultūras ministrijas (KM) darba grupā, meklējot kompromisu starp KM un LPS uzstādījumiem par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem.
Vislielāko interesi 18. augusta programmā izraisīja LPS iknedēļas Infolapas literārā redaktora un žurnāla “Logs” salicēja Artura Hansona stāstījums par tipiskajām pareizrakstības kļūdām, īpašvārdu atveidi latviešu valodā un citiem valodas lietojuma jautājumiem, jo ikviens rakstošais zina, cik liela nozīme ir vietā vai nevietā ieliktam komatam vai aplamam vārdam, kas būtiski maina pateiktā jēgu. A. Hansons ieteica, kur meklēt uzticamus informācijas avotus – gan vārdnīcās un enciklopēdijās, gan internetā.
Semināra otrajā dienā uzsvars tika likts uz Latvijas simtgades svinībām un ar to saistītajiem komunikācijas jautājumiem pašvaldību kontekstā. Latvijas Institūta (LI) direktore Aiva Rozenberga ar kolēģi LI sabiedrisko attiecību speciālistu Kasparu Rūkli pastāstīja par institūta aktivitātēm, kurās var iesaistīties arī pašvaldības, un iepazīstināja ar sociālo kustību #GribuTeviAtpakaļ (http://www.li.lv/lv/gributeviapakal). Tā izstrādāta, lai uzrunātu pasaulē dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos un apliecinātu, ka ikviens no viņiem Latvijai ir svarīgs. Tāpēc Latvijas Institūts aicina novadu un pilsētu pašvaldības domāt par savu piedāvājumu cilvēkiem, kas vēlētos atgriezties. Būtiski, lai tie, kas vēlas atgriezties, zinātu, kur pašvaldībā vērsties, kā risināt praktiskus jautājumus, un justos gaidīti.
A. Rozenberga iepazīstināja arī ar dažādām iespējām pozicionēt novadus un pilsētas nacionālā mērogā un starptautiski un aicināja Latvijas pašvaldības aktīvāk iesaistīties valsts popularizēšanā ārzemēs, izceļot savu unikalitāti un parādot Latvijas daudzveidību. Konkrēta rīcība varētu būt ciešāki kontakti ar citur Latvijā un pasaulē dzīvojošiem novadniekiem un viņu pieredzes un zināšanu izmantošana novada attīstībā.
“Spārnus lidojumam” pašvaldību pārstāvjiem mēģināja iedot Latvijas valsts simtgades biroja (http://www.lsm.lv/lv/lv100) vadītāja Linda Pavļuta un reģionālo projektu vadītāja Jolanta Borīte, kuru pašu “radošais lidojums” realizējies visai Latvijai zināmos un oriģinālos projektos, un nav šaubu, ka tādi būs arī valsts lielās jubilejas pasākumi. Viņas uzsvēra, ka, šo jubileju gaidot, pats pirmais bauslis ir – Latvijas valsts simtgades svinības ir IESPĒJA! Tai jārosina pozitīvas pārmaiņas un attīstība, stiprinot ticību Latvijas valstij, saliedējot sabiedrību, apņemoties un kopā veidojot labāku Latviju, tajā skaitā rosinot atgriezties un atvest šurp savas zināšanas, pieredzi un potenciālu, kā arī dot jaunus impulsus Latvijas ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanai un jaunu mērķu izvirzīšanai.
Plašu informāciju par reprezentācijas materiāliem kā instrumentu veiksmīgai zīmola veidošanai sniedza SIA “Attach” līdzīpašniece Maija Bērtiņa. Viņa uzsvēra, ka prezentmateriāliem ne vienmēr jābūt dārgiem, bet pārdomātiem gan, turklāt tiem jāatbilst arī pašvaldības kopējam zīmolam. Lai pareizi izvēlētos sev vajadzīgo un priecīgs būtu gan dāvinātājs, gan saņēmējs, jāņem vērā vairāki nosacījumi: vajadzība, mērķauditorija, mērķis, budžets, dāvanas veids, ētika, dizains un ražošana, taču sākt viņa ieteica ar stila grāmatu.
Otrās dienas noslēgumā uzstājās Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” padomes locekle Žanete Grende un fonda “1836” pārstāvis Enriko Plivčs, kurš pastāstīja par projektu, kas tapis par godu Latvijas simtgadei. Tā ideja – aplido, apceļo, apmīļo Latviju! Šogad fonds organizēja vairākus gājienus Latvijas pierobežas novados un turpinās to nākamvasar, aicinot krāt kilometrus, lai līdz Latvijas 100. dzimšanas dienai 1836 kilometrus garā Latvijas robeža būtu atdzīvināta tūrisma ceļā.
Savukārt Latvijas pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu ceļš uz nākamā gada lielo tikšanos vedīs uz Bausku, jo pārņemt stafeti un nākamgad sarīkot semināru savās mājās pieteicās Bauskas novads.
Kaut gan abas dienas aizritēja spraigā darbā un auglīgās diskusijās, vienu Mālpils pērli viesiem tomēr izdevās apskatīt – Mālpils muižu, kas, pašvaldības vadītāja Aleksandra Lielmeža vārdiem runājot, veidojas par Mālpils jauno zīmolu. Novada pašvaldības Personāldaļas vadītāja un sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Krieviņa, kuras virsvadībā tika nodrošināta sekmīga semināra norise, teic, ka rādāmā un baudāmā Mālpilī ir ļoti daudz – sākot ar centru un vairākām dabas takām un beidzot ar vācu aitu suņu audzētavu un garšīgajiem eklēriem.
Paši mālpilieši izcēluši četrus iemeslus, kāpēc ir vērts apmeklēt Mālpils novadu.
Baudi vietu skaistiem mirkļiem – Mālpils muižu!
Te ir iespēja baudīt skaistus mirkļus vienā no Latvijas muižu arhitektūras pērlēm – Mālpils muižā. Tās gleznainajā ainavu parkā jauki pastaigāties visos gadalaikos, bet jo īpaši skaists te ir “zelta rudens”.
Izjūti makšķerēšanas prieku un dabas skaistumu!
Ja tevi interesē makšķerēšana un pastaigas dabā, tad nesteidzīgi vari atklāt novada dažādās ūdentilpes un dabas taku gar Mergupi. Te varēsi tikt pie lielā loma – līdakas, asara, foreles vai karpas!
Uzzini, ko garšīgu piedāvā Mālpils novads!
Pie mālpiliešiem varēsi degustēt izslavēto Mālpils sieru, bioloģiskajās saimniecībās uzzināt, kā dzīvot veselīgāk, nobaudīt augļus, tējas, kazas piena un gaļas produktus.
Nāc sportot un aktīvi atpūsties!
Vasarā – pludmales volejbola laukumi, velomaršruti un mototrase; ziemā – sporta komplekss ar baseinu, slidotava un hokeja laukums.
Mālpils saimnieka Aleksandra Lielmeža vēlējums bija šāds: “Mālpilī ir viesojušies četri Valsts prezidenti – Kārlis Ulmanis, Guntis Ulmanis, Valdis Zatlers un Andris Bērziņš. Atbrauciet arī jūs – vēlreiz!”
Visas prezentācijas, kas tika demonstrētas abās semināra dienās, var apskatīt LPS interneta vietnē: http://www.lps.lv/lv/zinas/lps/3219–lps–pasvaldibu–sabiedrisko–attiecibu–specialistu–sanaksme.
Semināra video meklējiet LPS YouTube kanālā: https://www.youtube.com/playlist?list=PLLtiZjDjhu6Crtvt2T_2rF7BUxiq9M5kv.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017