Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 04:53
Vārda dienas: Gints, Uvis
Spraigi notikumi risinājās augusta otrajā pusē pirms 25 gadiem. 1991. gadā bija pārdzīvotas barikāžu dienas un naktis janvārī, aizstāvēta ar 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarāciju uzsāktā brīvības un valstiskuma atjaunošana, un tad pēkšņi – jauni draudi mūsu valsts brīvībai.
1991. gada 19. augusts
Radio rīta programmā ārkārtas paziņojums, ka Maskavā noticis militārais pučs. Varu valstī pārņēmusi Genadija Janajeva vadītā Valsts ārkārtējā stāvokļa komiteja, kas visā Padomju Savienībā izsludinājusi ārkārtas stāvokli. Īpašas nozīmes milicijas – omoniešu – vienības un militārie spēki Rīgā un Latvijā ieņēmuši visus stratēģiski svarīgākos objektus, ielās parādās bruņumašīnas un armijas vienības.
Pulksten 16 radio izskan Anatolija Gorbunova un Ivara Godmaņa paziņojums par notikušo Maskavā un apsolījums, ka Latvijā ārkārtējais stāvoklis netiks noteikts un ka vienīgais likumīgais varas noteicējs Latvijā ir pati Latvijas tauta. Latvijas Republikas Augstākā Padome un Ministru Padome vēršas pie Latvijas tautas ar aicinājumu sākt nevardarbīgu pretošanos saskaņā ar Latvijas Tautas frontes izstrādāto nevardarbīgās pretošanās taktiku, izteiktu “Aicinājumā X stundai”, un nesadarboties ne ar kādiem nelikumīgiem veidojumiem.
Plkst. 17:30 Maskavas radio informē, ka Mihails Gorbačovs veselības stāvokļa dēļ nevar pildīt PSRS prezidenta pienākumus. Tos sāk pildīt viceprezidents Genadijs Janajevs. Pulksten 14 visā valstī ieviests ārkārtējais stāvoklis, izveidota komiteja, kuras lēmumi ir obligāti visā PSRS teritorijā.
Plkst. 18:00 Latvijas kompartijas vadītājs Alfrēds Rubiks paziņo, ka Latvijā vara pāriet Sabiedrības glābšanas komitejas rokās.
Plkst. 19:00 sākas Latvijas Republikas Augstākās Padomes ārkārtas sēde. Tiek pieņemti steidzami lēmumi par nevardarbīgu pretošanos, veidojot darbu pagrīdes apstākļos, nodrošinot sakarus, saglabājot informācijas iespēju ar citu valstu valdībām.
Plkst. 19:20 Latvijas radio ziņo, ka militāristi iebrukuši Latvijas Televīzijas centra ēkā, jau ieņemti pirmie stāvi.
Plkst. 19:30 Romualds Ražuks pa radio nolasa Latvijas Tautas frontes (LTF) valdes paziņojumu, ka X stunda ir pienākusi. Ziņo, kas jādara un kā jārīkojas uz vietām pilsētās un ciemos LTF nodaļām sadarbībā ar vietējām Tautas deputātu padomēm, pārejot strādāt pagrīdes apstākļos, cenšoties pasargāt un organizēt cilvēkus darbam šajā sarežģītajā situācijā. Atšķirībā no 1991. gada janvāra notikumiem, kad mūsu liktenis izšķīrās šeit pat Baltijā – Rīgā, Viļņā un Tallinā, augusta pučā visas PSRS liktenis izšķīrās Maskavā.
Plkst. 20:15 radio izskan ziņa, ka Maskavā ceļ barikādes. Krievijas Federatīvās Republikas prezidents Boriss Jeļcins nepakļaujas pučistiem, aicina armijas vienības, kas iesūtītas Maskavas ielās, nenostāties pret tautu. Tiek meklēta iespēja sazināties ar Mihailu Gorbačovu, izrādās, ka tie ir pučistu meli – viņš Krimā izolēts savā vasarnīcā, un viņam nav pieejami sakari.
Plkst. 20:50 radio ziņo, ka arī Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga) ieņemta televīzijas ēka, vairs nevar piezvanīt uz citām republikām.
Plkst. 23:00 ieņemta Kauņas televīzija. No Ādažiem izbraukusi armijas bruņutehnikas vienība, tā dodas uz Rīgu.
Plkst. 23:05 sašauts mikroautobuss, nogalināts šoferis un ievainots līdzbraucējs.
Plkst. 23:10 ieņemta milicijas skola un atņemti ieroči, kas glabājās skolā. Ieņemta arī LTF mītne, darbinieki padzīti. Radio šajā naktī ir vienīgais vēl pieejamais informācijas avots, tas darbojas nepārtraukti, un ziņojumi pienāk arvien satraucošāki.
20. augusts
Plkst. 00:15 Juris Podnieks filmējis uzbrukumu Televīzijas centram. Viņam atņemta videokamera.
Plkst. 01:30 raidstacija “Majak” ziņo, ka Maskavā aizliegts rīkot mītiņus un aizliegts izdot vairākas avīzes.
Plkst. 02:00 uz Salu tilta, vairāku ielu krustojumos un galvenajās Rīgas ielās izvietojas bruņutransportieri.
Plkst. 04:55 tiek ieņemts Rīgas Radio nams, Doma laukumā sabraukuši bruņutransportieri, patrulē bruņoti militāristi. Raidījumus uzsāk pagrīdes radiostacija, kas bija sagatavota, lai darbotos X stundā.
Plkst. 07:20 radio ziņu kopsavilkumā paziņojums, ka Latvija ir atgriezta no ārpasaules; ielās – armijas vienības, tās ieņēmušas visus stratēģiskos objektus. Lido helikopteri, tiek nomestas Interfrontes (tā atbalsta pučistus) skrejlapas.
Plkst. 12:00 turpinās satraucošu ziņu pārraides. Maskavā tanku kolonnas komandieris paziņojis, ka necīnīsies pret tautu. Militāristu pārstāvji piedalās Borisa Jeļcina sarīkotajā mītiņā pie valdības nama.
Plkst. 18:00 Maskavā darbu atsākusi neatkarīgā radiostacija “Eho Moskvi”.
Plkst. 21:00 Centrālā televīzija vakara ziņās informē par notikumiem Maskavā un citur. Ziņojumi kļūst arvien neskaidrāki, pučisti paši atklāti vairs neuzstājas. Raidījumi turpinās visu nakti.
21. augusts
Plkst. 8:00 – grūti uztvert Rīgas pagrīdes radiostaciju, ar ilgu meklēšanu beidzot izdodas kaut ko sadzirdēt. Maskavā bruņutehnika un tanki atkāpjoties no Krievijas Augstākās Padomes ēkas. Priekšpusdienā pienāk vēl satraucošākas ziņas – Maskavā esot cilvēku upuri.
Plkst. 16:00 radio ziņo, ka apvērsuma mēģinājums izgāzies, puča vadoņi devušies uz Vnukovas lidostu. Boriss Jeļcins devis pavēli viņus arestēt. Maskavieši un armija pilnībā atbalsta Krievijas Federālās Republikas prezidentu.
Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu, atjaunojot Latvijas valsts neatkarību un 1922. gada Satversmi ar tajā ietvertajām Rietumu demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtībām. Līdz ar konstitucionālā likuma pieņemšanu juridisko spēku Latvijā zaudē PSRS likumi un aizsākas de facto atjaunotās valstiskās neatkarības starptautiskā atzīšana. Rīgā tiek atbrīvotas ieņemtās Radio un Televīzijas ēkas, sakaru centri. Īpašās nozīmes milicijas vienības – omonieši – un armijas vienības atkāpjas.
23. augusts
Gar ceļu no Tallinas līdz Rīgai un tālāk līdz Viļņai deg ugunskuri. Šo akciju Baltijas valstu tautas kustības bija iecerējušas kā protestu pret draudošo komunistisko reakciju un nosodot Molotova–Ribentropa paktu. Taču liktenis bija lēmis citādi – sakarā ar puča izgāšanos protesta akcija pārvērtās par Baltijas tautu triumfu un svētkiem. Cilvēki pie ugunskuriem līksmoja, bija pienācis faktiskās neatkarības brīdis. Šajā dienā Islande pirmā no pasaules valstīm atzina Latvijas Republikas valstisko neatkarību.
24. augusts
Boriss Jeļcins paraksta dekrētu par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstiskā statusa atzīšanu.
Līdz 18. septembrim Latvijas Republiku de jure bija atzinušas jau 79 pasaules valstis.
Atceroties šos vēsturiskos notikumus pēc 25 gadiem, nevar nenovērtēt, ka dziesmotais, nevardarbīgais ceļš uz neatkarības atgūšanu bija nesis augļus – neatkarība kļuva par realitāti. Savu ieguldījumu ceļā uz neatkarību deva tautfrontieši, Tautas padomju deputāti, daudzie aktīvisti un līdzdalībnieki visā Latvijā.
Pēc personīgās dienasgrāmatas sagatavojis
Aivars Janelsītis
Šāgada 21. augustā ar Latvijas Republikas Saeimas rīkotiem svētku pasākumiem tika svinēta mūsu valstiskuma de facto atjaunošanas 25. gadadiena. Svinības sākās Saeimas namā, kur notika 1991. gada 21. augusta vēsturiskajiem notikumiem veltītās pastmarkas un aploksnes pirmās dienas zīmogošana, un turpinājās ar ekumenisko dievkalpojumu Doma baznīcā.
Pēc tam sekoja gājiens uz Brīvības pieminekli, kur svinīgajā ziedu nolikšanas ceremonijā klātesošos uzrunāja Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu (NB8) spīkeru vārdā Latviju sveica Islandes parlamenta priekšsēdētājs Einars K. Gudfinnsons. NB8 valstu parlamentu priekšsēdētāji, kuri 21. augusta svinīgajos pasākumos Rīgā piedalījās pēc Saeimas priekšsēdētājas ielūguma, ceremonijas laikā parakstījās Brīvības pieminekļa viesu grāmatā.
“Mēs atradāmies tajā laikā upes krastā, kurā es vairs negribētu atrasties ne par kādu cenu,” tā svinīgajā pasākumā pie Brīvības pieminekļa uzsvēra Atmodas laika līderis un Latvijas Tautas frontes vadītājs Dainis Īvāns.
Latvijas neatkarības faktiskās atjaunošanas 25. gadadienai par godu Saeima izdevusi grāmatu “Augusta hronika. Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana de facto”, kurā apkopotas mūsu valsts toreizējā likumdevēja – Augstākās Padomes (AP) – 1991. gada augusta vēsturisko notikumu laikā pasaules medijiem izplatītās preses relīzes.
21. augusta pēcpusdienā Jēkaba laukumā pie parlamenta Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Baltijas valstu deputāti, kuri pirms 25 gadiem balsoja par neatkarības atjaunošanu, iestādīja jaunus kociņus. Savukārt vakarā Dzintaru koncertzālē Jūrmalā notika neatkarības de facto atjaunošanas gadadienai veltīts svinīgs koncerts.
Sagatavots pēc Saeimas Preses dienesta informācijas
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017