Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 04:14
Vārda dienas: Gints, Uvis
Latvijas Muzeju biedrība savas aizvadītā gada balvas “Zelta puteklis 2015” ražu sesto reizi novērtēja jau maija nogalē, tomēr stāstu par vienu no nominācijām speciāli pataupījām “Loga” vasaras numuram, kurā Latvijas plānošanas reģionu iepazīšanas ceļojumos kārta pienākusi Latgalei. Kaut arī tieši šogad visai pēkšņi plānošanas reģioniem tika atņemta kultūras dzīves “kuratoru” funkcija, šis stāsts uzskatāmi pierāda, ka visai Latvijai nozīmīgas lietas spēj izdomāt un arī īstenot ne tikai galvaspilsētas dižmuzeji vien. Nominācija, kurai veltīts šis stāsts, ir “Gada mākslas izstāde 2015”, ko saņēma Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs par Jāzepa Pīgožņa balvas “Par labāko Latvijas ainavu glezniecībā” konkursa izstādi.
Jāatvainojas, ka ievads būs mazliet personisks, tomēr tas ļauj izprast raksta tapšanas neparasto impulsu. Man ir prāvs pulks draugu, ar kuriem jau gadiem apmaināmies domām e–pasta vidē. Protams, tiekamies arī klātienē, taču internets paver iespēju svarīgo pavēstīt uzreiz, lai dienu steigā tas neizbālē. Apspriest un diskutēt varēs arī pēcāk. Atbilstoši darba specifikai acis īpaši fiksē vēstis, kam saikne ar Latvijas pašvaldībām. Virtuālās saziņas draugu vidū ir arī mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra vadītāja Ingrīda Burāne, ar kuru tālajos septiņdesmitajos gados mūs kopā saveda laikraksts “Padomju Jaunatne”. Pastāvīgi klātesoša Latvijas mākslas norisēs, savos pieredzējumos viņa dalās arī vēstulēs. Žēl, ka nevaļas dēļ, pastkasti no eksplozijas sargājot, tās neesmu saglabājusi. Tomēr atceros Ingrīdas skumjas par to, ka, nesagaidījis savu 80. dzimšanas dienu, “mūžības skartajiem” piepulcējās viens no viņas draugiem un augstas mākslinieciskās raudzes uzturētājiem Jāzeps Pīgoznis (1934. gada 15. septembris – 2014. gada 28. maijs). Gleznotājs un grāmatu ilustrētājs, kurš nekad neaizmirsa savu dzimto Latgali.
Tomēr zaudējuma sūrmi e–pastos drīz vien nomainīja pavisam citas noskaņas, jo 2014. gada 25. septembrī Preiļu novada dome lēma māksliniekam Jāzepam Pīgoznim (pēc nāves) piešķirt Preiļu novada Goda pilsoņa nosaukumu par mūža ieguldījumu Latgales un Preiļu novada profesionālās un tautas mākslas saglabāšanā un attīstībā. Visu savu mūžu mākslinieks rūpējās par dzimtās Latgales kultūras dzīves kvalitāti un sniedzis palīdzību Latgales māksliniekiem izstāžu (arī starptautisku) sarīkošanā.
Latvijas Republikas proklamēšanas pasākumā 16. novembrī to saņēma viņa tuvinieki. Meita Ieva Pīgozne, saņemot tēva Goda pilsoņa zelta medaļu, teica viedus vārdus: “Tagad Jāzeps Pīgoznis Preiļiem pieder uz mūžīgiem laikiem.” Preiļu novada augstāko apbalvojumu mākslinieks saņēma par piederību dzimtajam novadam, darbu kultūrā un uzticību Latvijai.
Jāzeps Pīgoznis bijis aktīvs mākslas plenēru dalībnieks un Preiļu mākslas plenēros piedalījies kopš 1998. gada. Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja mākslas kolekcijai “Preiļi gleznās” mākslinieks ir uzdāvinājis piecus savus darbus. Pēc mākslinieka nāves ģimene pieņēma lēmumu par Jāzepa Pīgožņa personīgo lietu, likteņa lietu, arhīva materiālu un atsevišķu mākslas darbu dāvināšanu Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejam. Pirmo dāvinājumu (gandrīz 200 priekšmetus) muzejs jau saņēmis.
***
Tiktāl par Mākslinieka un viņa dzimtās puses saitēm, kas nezūd arī pēc aiziešanas mūžībā. Tagad stāsts par galveno – par lauku pašvaldības uzdrīkstēšanos, spēju izlolot un neatlaidīgu vēlmi izkopt un noturēt visai Latvijai nozīmīgu ieceri.
Ingrīda Burāne (vēstuļu fragmenti mazliet papildināti): “Tā arī ir tikai un vienīgi Preiļu iniciatīva, atbalsts, uzņēmība! Mēs kā Jāzepa draugi palīdzējām ar padomu un darbu, bet bez viņiem NEKĀ nebūtu!
Vienā no Preiļu mākslas plenēriem gadus divus pirms Jāzepa aiziešanas pats mākslinieks bija izteicis domu, ka vajadzētu sarīkot Latvijas ainavu glezniecības izstādi. Vēlāk, citā plenērā Krāslavā, kad Jāzeps jau bija “pasaukts”, viņa draugi – mākslinieks Jānis Anmanis un kinorežisors Jānis Streičs (vēl viens Preiļu Goda pilsonis, kura astoņdesmitgadi Latvija svinēs šāgada septembrī) augšāmcēla šo ieceri, apņēmības pilni to īstenot. Preiļu novada Vēstures un lietišķās mākslas muzeja direktore Tekla Bekeša šo ideju uztvēra bez šaubīšanās. Ieceres stabilākam pamatam viņa to izklāstīja Preiļu novada domes priekšsēdētājai Marutai Plivdai, kura piekrita. Turklāt – piekrita nevis kaut ko nebūt sarīkot, bet bija gatava runāt ar deputātiem, lai iecerei piešķirtu plašāku skanējumu un paliekošāku nozīmi. Ne tikai sarīkot ainavu izstādi, bet arī konkursā vērtēt iesniegtos darbus, izveidojot “Jāzepa Pīgožņa balvu Latvijas ainavu glezniecībā”. Un darīt to katru gadu!
Jāzepa piemiņa tika iemūžināta godam. Apzeltīto sudraba medaļu pasūtīja vienam no medaļu mākslas dižmeistariem Jānim Strupulim, Preiļu novada dome piešķīra vēl trīs tūkstošus eiro uzvarētāja prēmēšanai. Preiļi dod prēmiju un medaļu, diplomus, organizē labāko sveikšanu.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis Jānis Streičs savukārt apņēmās ieinteresēt par ieceri arī Rīgas domi, konkrētāk – Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju Eiženiju Aldermani, kura dzimusi netālajā Silajāņu pagastā. Rīgas dome apņēmās finansēt telpu īri Rīgas Sv. Pētera baznīcā, kur ik gadu būtu konkursa darbu izstādes sākuma punkts, piešķirt savu balvu, kas dod iespēju labākajam sarīkot savu darbu personālizstādi Sv. Pētera baznīcā, un ar saviem darbiniekiem Unas Jansones vadībā veikt visus organizatoriskos darbus galvaspilsētā. Ar Rīgas domes atbalstu tiek izdots apjomīgs darbu katalogs, kas turpmāk ik gadu saglabās liecību par Latvijas ainavu glezniecības virzību, kā arī Rīgas izstādes buklets, jo Preiļos muzeja telpas neļauj parādīt tik plašu ainavu mākslas sasniegumu ekspozīciju kā Pētera baznīcā galvaspilsētā.
Tā veiksmīgi saslēdzās vairāku Latgales patriotu vēlme paveikt kādu labu darbu savai dzimtajai pusei.
Mani līdzdarboties uzaicināja kā Jāzepa tuvu draugu, taču vienlaikus mēs, organizatori, pārstāvam arī dažādas institūcijas. Jānis Streičs un Jānis Strupulis pārstāv Zinātņu akadēmiju, mana darbavieta ir Latvijas Mākslas akadēmija. Būdama mākslas zinātniece, cenšos visam veikumam piešķirt arī paliekošu vērtību. Šā gada katalogs nav salīdzināms ar pirmās izstādes informatīvo lapu. To augstu novērtēja Rīgas dome un mākslinieki, paužot gatavību nākamgad sadarbību turpināt.
Pamazām darba gaitā rodas jaunas idejas, piemēram, par žūrijas priekšsēdētāju kļūst iepriekšējā gada Jāzepa Pīgožņa balvas laureāts. Pirmo balvu saņēma mākslinieks Roberts Muzis. Šāgada laureāta vārds līdz septembrim paliek noslēpumā.
Nolikums paredz, ka izstāde ikreiz tiek atklāta 19. martā – Jāzepa Pīgožņa vārda dienā – Pētera baznīcā. Aptuveni pēc mēneša izstāde vēl tiek parādīta citviet (šogad – Jēkabpilī), bet septembrī – Jāzepa dzimšanas dienai tuvākajā brīvdienā, kas šogad ir 17. septembris, izstāde ver durvis Preiļos. Tur arī tiks paziņots otrās Jāzepa Pīgožņa balvas “Par labāko Latvijas ainavu glezniecībā” saņēmējs.
Pavīdēja doma uzvarētājus apbalvot Rīgā, tomēr augstu vērtēju priekšsēdētājas Marutas Plivdas mugurkaulu, jo viņa stingri pastāvēja par savu ieceri līdz galam. Arī par to, ka notikuma kulminācijai – labākā godināšanai – jānotiek Preiļos: “Man saviem cilvēkiem ir jāparāda, kur paliek viņu 3000 eiro, kuru dēļ varbūt nespējam noasfaltēt kādu ielu vai atrisināt kādu citu praktisku jautājumu.”
Marutu Plivdu vajag cildināt, cik jaudas! Ne katra pašvaldības priekšniece atvēlētu 3000 eiro glezniecības balvai, turklāt ar to naudu jau vēl viss nebeidzas, apzeltītā sudraba medaļa, rāmji diplomiem, puķes utt. Padomā, cik ielas tur varētu noasfaltēt un košuma krūmus sastādīt vai jampadraču bufetēs noēst... bet NĒ! Ir gudrāk, tālredzīgāk, nozīmīgāk, mums visiem Latvijā vajadzīgāk novadu cildināt caur kultūras pienesumiem, atbalstu un lielajām personībām. Lepoties ar Pīgozni, Streiču un citiem novadniekiem, ar kultūru un atgādināt par to ik uz soļa; ainavu glezniecības kolekciju krāt un ar Preiļu novada domes apmaksātiem mākslas plenēriem un Pīgožņa balvas laureātu darbiem veidot krājumu nākamībā atveramajam Ainavu glezniecības muzejam. To citādi nesaucu kā par mīlestības darbu Latvijai, mūsu skaistumam – ārējam un iekšējam. Tas ir – par mūsu dvēselēm domāt, ne tikai ikdienas mazumu (vēderu) piebāzt, aizbāzt! Rīgas dome iesaistījās un atbalstīja, ieskatu to par veiksmīgu divu pašvaldību sadarbības piemēru. Maruta Plivda ir “goda sieva” caur un cauri, turklāt ar saprašanu, vērienu, pašcieņu! Kā smejies – Latgales Tečere!
Pasniedzot balvu “Zelta puteklis”, Latvijas Muzeju biedrības valde atzina, ka to saņem izstāde, kas spēja apvienot visu Latviju.
“Zelta putekļa” balva nevis par kādu tematisko ekspozīciju, kas Latgales, tostarp arī Preiļu muzejam, piešķirta ne reizi vien, bet tieši par MĀKSLAS izstādes sarīkošanu apliecina novatoriskas domāšanas paraugu. Ja brauktu pa mūsu kultūras ierēdniecības ierastajām sliedēm, pēc visiem rādītājiem Ainavu izstādi vajadzētu “pārtrumpot”, piemēram, lielu popularitāti iemantojušajai izstādei “Provansas valdzinājums” Rīgas Biržā vai citai. Bet piešķirt balvu mazam lauku muzejam – šī vēsts man sagādāja patiesu prieku, un ne jau tāpēc, ka biju iesaistīta šajā notikumā.
Savā ziņā ainavu glezniecība ir viens no vissarežģītākajiem izteiksmes veidiem, jo tajā satiekas abas mūžīgi nezūdošās vērtības – Daba un Māksla. Tā prasa no radītāja uzdrošināšanos, iedziļināšanos, vēlēšanos stāties līdzās tam veselumam, kas ir pilnīgs, neizsmeļams, neatkārtojams pats par sevi.”
Lai piepildās sapnis par Latvijas ainavu muzeja izveidošanu Preiļos!
Epilogs
15. septembrī (mākslinieka dzimšanas dienā) Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā un Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē vienlaicīgi tiks atklāta otrā Jāzepa Pīgožņa balvas izstāde, kas šogad sadalīta divās daļās. Izstādē kopā piedalās 62 mākslinieku 82 darbi. Tā ir skaitliski lielākā, stilistiski plaša un profesionāli augstvērtīga gleznu parāde, kas sniedz iespēju skatītājiem iepazīties ar Latvijas mākslinieku ainavu žanrā veikto gada laikā.
Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā 17. septembrī (saprotamu iemeslu dēļ apbalvošana nenotiek īstajā dzimšanas dienā, bet tuvākajā brīvdienā) notiks Jāzepa Pīgožņa balvas “Par labāko Latvijas ainavu glezniecībā” pasniegšanas ceremonija, kurā no trīs žūrijas izvirzītajiem nominantiem tiks godalgots galvenās balvas saņēmējs. Balvas ieguvējs saņems Jāņa Strupuļa veidoto zelta medaļu un Preiļu novada domes piešķirto naudas balvu 3000 eiro apmērā.
Preiļos notiks arī otrais Jāzepa Pīgožņa vārdā nosauktais mākslinieku plenērs. Tas būs Jāzepa Pīgožņa dzimšanas dienas nedēļā – laikā no 12. līdz 16. septembrim. Plenērā piedalīsies 20 mākslinieki, tajā skaitā balvas nominanti. Turklāt šogad pēc Jāņa Streiča ierosinājuma gaidāms vēl kāds preiliešiem nozīmīgs jauninājums – vienu dienu katrs mākslinieks pavadīs, gleznojot kopā ar kādu no Preiļu mūzikas un mākslas skolas jaunajiem talantiem, nedaudz viņiem atklājot glezniecības amata noslēpumus.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017